(1)

Savienības fondu īstenošanā ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Savienībai saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ir jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Komisijai un dalībvalstīm fondu īstenošanā būtu jācenšas iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu. Uz Savienības fondu mērķiem būtu jātiecas, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienības mērķiem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

(2)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“pīlārs”). Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļus, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. 20 pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trīs kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF), kas izveidots ar šo regulu, galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)

Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās – ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā. Ir vitāli svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Savienības politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu ar nosaukumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)

Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”. Paziņojumā uzsvērts, ka no Savienības budžeta tiek atbalstīta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Ir ļoti svarīgi uzlabot nodarbinātības iespējas un pievērsties izaicinājumiem attiecībā uz prasmēm, jo īpaši prasmēm, kas saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”). Budžeta elastība būs pamatprincips daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam (DFS 2021.–2027. gadam), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (4). Elastības mehānismi turpinās darboties, lai Savienība varētu savlaicīgāk reaģēt un nodrošināt, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi.

(5)

2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību un pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un par Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6)

2017. gada 10. maija Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galveno faktoru, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Lai gan tiek atzītas priekšrocības, ko rada atvērtāka tirdzniecība, Komisija uzskata, ka ir nepieciešami atbilstīgi līdzekļi ar to saistītās negatīvās blakusietekmes novēršanai. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības jau ir nevienmērīgi sadalītas starp iedzīvotājiem un starp reģioniem, būtiski ietekmējot tos, kuri ir skarti nelabvēlīgi, pastāv risks, ka tehnoloģiskās un vides pārmaiņas šo ietekmi pastiprinās vēl vairāk. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējas principiem būs jānodrošina, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības tiek sadalītas taisnīgāk, ekonomikas izaugsmi un tehnoloģisko progresu saskaņojot ar pienācīgu sociālo aizsardzību un aktīvu atbalstu nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēju nodrošināšanai.

(7)

2017. gada 28. jūnija Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē un secina, ka tāpēc prioritāte ir ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselībā.

(8)

Globalizācija, tehnoloģiskās pārmaiņas un klimata pārmaiņas, visticamāk, vēl vairāk palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju atbalstam ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas jāievieš ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu un kas tiks paredzēts, lai preventīvi piedāvātu palīdzību, un EGF, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību, reaģējot uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. Komisijas 2013. gada 13. decembra paziņojums ar nosaukumu “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai” ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmumu pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskiem līdzekļiem risināt ekonomikas pielāgošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā arī aicina dalībvalstis izmantot Savienības un valstu finansējumu tādā veidā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

(9)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (5) DFS 2007.–2013. gadam (“fonds”), tika iedibināts, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri bija zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 (6), kas bija daļa no Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumā noteiktā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, lai ietvertu darba ņēmējus, kuri bija zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)

Uz DFS 2014.–2020. gadam darbības laiku ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (7) tika paplašināta fonda darbības joma, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, kas radušies no globālās finanšu un ekonomikas krīzes turpināšanās un kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī to darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jebkura jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”) tika grozīta Regula (ES) Nr. 1309/2013, lai cita starpā ieviestu noteikumus, kas ļauj ārkārtas gadījumos ar fonda līdzekļiem segt kolektīvos pieteikumus, kuros iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas atrodas vienā reģionā un darbojas dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras definētas NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts apliecina, ka minētie MVU ir galvenais un vienīgais uzņēmējdarbības veids minētajā reģionā.

(12)

Reaģējot uz Apvienotās Karalistes iespējamo izstāšanos no Savienības bez izstāšanās līguma, Regula (ES) Nr. 1309/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1796 (9), lai noteiktu, ka fonda tvērums būtu attiecināms uz darba ņēmēju atlaišanu šādas izstāšanās iznākumā. Minētā regula netika piemērota, jo Apvienotā Karaliste izstājās ar izstāšanās līgumu.

(13)

Komisija veica fonda vidusposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā tas ir sasniedzis izvirzītos mērķus. Fonds ir izrādījies efektīvs, sasniedzot darbu zaudējušo darba ņēmēju augstāku reintegrācijas līmeni, nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka fonds ir radījis Savienības pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka fonda palīdzība ne tikai palielināja piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī minēto pakalpojumu intensitāti. Turklāt fonda intervences pasākumi bija plaši pamanāmi, un tie demonstrēja Savienības pievienoto vērtību, kas radīta sabiedrībai tiešā veidā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. Fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis bieži tika atturētas no pieteikšanās fonda atbalstam, bija finanšu un institucionālās kapacitātes izaicinājumi. Tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkuma dēļ: pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, kad tās īsteno fonda atbalstu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis būtu gatavas reaģēt nekavējoties un lai tās varētu bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs šķiet ir nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi, lai nodrošinātu EGF intervenču lietderīgu un efektīvu īstenošanu. Turklāt 500 zaudētu darbvietu slieksnis ir ticis kritizēts kā pārāk augsts, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem.

(14)

EGF joprojām ir liela nozīme kā instrumentam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā tādās jomās, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība un ekonomiskas un finanšu norises, piemēram, asimetriski ekonomikas satricinājumi, tehnoloģiskas pārmaiņas, digitalizācija, nozīmīgas izmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā, kā arī citi faktori, tostarp, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF būtu jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF mērķi, proti, sniegt atbalstu ārkārtas situācijās, papildinot ESF+ piedāvāto palīdzību, kas ir vairāk preventīva, EGF arī turpmāk vajadzētu būt elastīgam un īpašam instrumentam ārpus DFS budžeta maksimālajām robežvērtībām, kā noteikts 2018. gada 2. maija Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” un tā pielikumā.

(15)

Lai EGF varētu turpināt darboties kā Savienības mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā atsauces periodā. Ņemot vērā vidusposma novērtējuma konstatējumus, būtu jānosaka 200 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) atsauces periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, vajadzētu būt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks. Principā dalībvalstīm nevajadzētu iesniegt pieteikumus EGF palīdzības saņemšanai vēlāk kā 12 nedēļas pēc atsauces perioda beigām. Tomēr, lai izvairītos no finansējuma deficīta, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā pēc 2021. gada 1. janvāra, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, minētais termiņš būtu jāaptur laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai. Šā panta 1. punktā minēto termiņu aptur uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(16)

EGF kā fondu, kas paredzēts lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, nebūtu jāizmanto gadījumos, kad darbinieku atlaišana notiek publiskajā sektorā budžeta samazinājumu dēļ. Tomēr EGF vajadzētu būt iespējai atbalstīt darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu uzņēmumos, kas darbojas tirgū, kurā valda konkurence, un kas nodrošina preces vai sniedz pakalpojumus publiski finansētām vienībām, ko skāruši budžeta samazinājumi. EGF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies budžeta samazinājumu dēļ.

(17)

Lai paustu Savienības solidaritāti ar bezdarbniekiem, EGF kā reaģējoša fonda līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt pieskaņotai lielākajai ESF+ kā proaktīva fonda līdzfinansējuma likmei attiecīgajā dalībvalstī, bet tai nekādā gadījumā nevajadzētu būt mazākai par 60 %.

(18)

Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF, būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Finanšu regulas nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF dalītā pārvaldībā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(19)

Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas, tehnoloģisko un vides pārmaiņu, pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu. Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs, kura informācija tiek atjaunināta katru dienu, seko ziņojumiem par lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem visā Savienībā, pamatojoties uz valsts korespondentu tīklu. Tas varētu palīdzēt agrīnā posmā konstatēt iespējamos gadījumus, kad ir nepieciešama intervence.

(20)

Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no to darba līguma vai citu saistību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF atbalsta saņēmējiem.

(21)

EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā savā sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai. Ar šo atbalstu būtu jācenšas arī sekmēt pašnodarbinātību un uzņēmumu izveidi, tostarp veidojot kooperatīvus. Pasākumiem būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu atrast jaunu darbu citur. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un attiecīgā gadījumā dzimumu stereotipu novēršanai nodarbinātībā. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. EGF atbalstītajiem pasākumiem nebūtu jāaizstāj pasīvi sociālās aizsardzības pasākumi. Darba devējus varētu mudināt piedalīties EGF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā papildus pasākumiem, kas tiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

(22)

Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu nolūkā veicināt paredzēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāpievēršas digitālās programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķiem. Īpaša uzmanība būtu jāvelta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarēs, sekmējot sieviešu apmācību un pārkvalifikāciju šajās nozarēs. Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt tā dzimuma pārstāvību, kas ir pārstāvēts mazāk, tādējādi palīdzot samazināt atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu un pensiju.

(23)

Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanu vajadzētu uzskatīt par horizontālu elementu ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā.

(24)

Izstrādājot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabo atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumos, pēc iespējas drīz atgrieztos ilgtspējīgā nodarbinātībā sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām. Izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā atlaišanas iemesli un jāparedz turpmākās darba tirgus izredzes un vajadzīgās prasmes. Saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt savietojamam ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku.

(25)

Izstrādājot aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamiem radiniekiem, gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, personām ar zemu kvalifikācijas līmeni, migrantu izcelsmes personām un personām, kurām draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti pīlārā.

(26)

Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai pieteikumi, ko tās iesniedz EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai, būtu pilnīgi. Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, šādas informācijas sniegšanai būtu jānosaka termiņš. Dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk apstrādāt pieteikumus.

(27)

Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu visi pieteikuma procedūrā iesaistītie dalībnieki jāinformē par pieteikuma virzību un pēc iespējas jāiesaista pasākumu īstenošanas procesā.

(28)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nebūtu jāaizstāj atbalsta pasākumi, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās, bet gan pēc iespējas jāpapildina šādi pasākumi.

(29)

Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF intervences gadījumiem un iznākumiem. Dalībvalstīm un EGF ieinteresētajām personām būtu jāveicina izpratne par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu, informējot sabiedrību. Pārredzamības un komunikācijas pasākumi ir būtiski, lai Savienības rīcību padarītu redzamu vietējā līmenī, un tiem vajadzētu būt pamatotiem uz precīzu un atjauninātu informāciju. Nolūkā popularizēt EGF un apliecināt šā fonda kā Savienības budžeta daļas pievienoto vērtību, dalībvalstu izstrādātajiem komunikācijas un atpazīstamības materiāliem vajadzētu pēc pieprasījuma būt pieejamiem Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Tādēļ būtu jānodrošina, ka Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības.

(30)

Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, tiesībām saņemt EGF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem vajadzētu būt vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu.

(31)

Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(32)

EGF budžeta struktūru nosaka DFS 2021.–2027. gadam un 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (10).

(33)

Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem.

(34)

MVU ir Savienības ekonomikas pamats. Tādēļ, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, inovāciju, darbvietu radīšanu un sociālo integrāciju, ir ļoti svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt SMS. Savienība aktīvi veicina uzņēmējdarbību, mudinot iedzīvotājus sākt savu uzņēmējdarbību. Lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā vajadzētu būt iespējai palīdzēt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem dibināt savus uzņēmumus. Uzņēmuma slēgšanas gadījumā vajadzētu būt iespējai palīdzēt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību.

(35)

Pārredzamības un informēšanas nolūkā dalībvalstīm noslēguma ziņojumos būtu jāsniedz sīkāka informācija par jebkāda veida valsts atbalstu vai Savienības finansējumu, ko uzņēmums, kurš atlaidis darbiniekus, saņēmis piecu gadu laikā pirms šā ziņojuma iesniegšanas. Tomēr šo prasību nebūtu jāpiemēro mikrouzņēmumiem un MVU, jo īpaši jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga uzlikšanas dalībvalstīm, galvenokārt tādu nozaru EGF pieteikumu gadījumos, kuros iesaistīts vairāk nekā viens mikrouzņēmums vai MVU.

(36)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (11) 22. un 23. punktu, EGF būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu EGF ietekmi uz vietas.

(37)

Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi pārraudzīt ar EGF palīdzību gūtos rezultātus, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGF īstenošanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Komisija novērtēšanas darbā, sniedzot tai attiecīgus, dalībvalstīm pieejamus, datus.

(39)

Lai sekmētu turpmākus novērtējumus, atbalsta saņēmēju apsekojums būtu jāveic pēc katra EGF finansiālā ieguldījuma īstenošanas. Atbalsta saņēmēju apsekojumam vajadzētu būt pieejamam dalībniekiem vismaz četras nedēļas, un tas būtu jāsāk sestajā mēnesī pēc īstenošanas perioda beigām. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz Komisijai veikt atbalsta saņēmēju apsekojumus, mudinot atbalsta saņēmējus piedalīties, nosūtot tiem dalības uzaicinājumu un vismaz vienu atgādinājumu. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par centieniem sazināties ar atbalsta saņēmējiem. Apkopotie dati Komisijai būtu jāizmanto novērtēšanas nolūkā. Lai nodrošinātu intervences gadījumu salīdzināmību, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbalsta saņēmēju apsekojuma veidlapa un būtu jānodrošina tās tulkojums visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(40)

Atbilstīgi mērķim novērst nevienlīdzību un sekmēt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, analīzēs un ziņojumos attiecībā uz EGF būtu jāietver dati sadalījumā pa dzimumiem.

(41)

Šīs regulas pielikumā būtu jāizklāsta rādītāju saraksts, lai pārraudzītu EGF izmantošanu un jo īpaši panākumus virzībā uz tā mērķu sasniegšanu. Vajadzības gadījumā Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumu par minēto rādītāju grozījumiem.

(42)

Saskaņā ar Finanšu regulas attiecīgajiem noteikumiem dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato no EGF saņemtā finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF intervences pasākumu īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo minēto intervences pasākumu īpašais raksturs.

(43)

Dalībvalstīm būtu jānovērš un jāatklāj jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana, un to sakarā efektīvi jārīkojas. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (13) un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14) Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (15) Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (16).

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas,. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par jebkuriem atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un jebkuriem turpmākiem pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz šādiem pārkāpumiem un attiecībā uz jebkādu OLAF veikto izmeklēšanu. Dalībvalstīm saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 2. punkta d) apakšpunktu visos jautājumos, kas saistīti ar aizdomām par krāpšanu vai konstatētu krāpšanu, būtu jāsadarbojas ar Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā EPPO.

(44)

Lai stiprinātu Savienības budžeta aizsardzību, Komisijai būtu jādara pieejama integrēta un sadarbspējīga informācijas un pārraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska noteikšanas instruments, lai varētu piekļūt minētajiem datiem un veikt to analīzi, un Komisijai būtu jāsekmē tās izmantošana nolūkā nodrošināt vispārēju piemērošanu dalībvalstīs.

(45)

Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt mērķrādītāju – 30 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas atbalsta klimata mērķu integrēšanu un mērķi – 7,5 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas piešķirti bioloģiskās daudzveidības mērķiem 2024. gadā, un 10 % – 2026. un 2027. gadā, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas.

(47)

Lai labāk pārraudzītu EGF izmantošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, un datus, ko dalībvalstīm ir jāsniedz, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūtu nepamatoti izmaksātās summas kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz atbalsta saņēmēju apsekojumu veikšanu un formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no DFS 2021.–2027. gadam darbības sākuma, ir jāparedz, ka šo regulu piemēro no 2021. finanšu gada sākuma. Tomēr budžeta procedūru Komisijai vajadzētu sākt tikai pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(51)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1309/2013 būtu jāatceļ,