(1)

Programma “Muita 2020”, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (3), un tās priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai starp muitas dienestiem atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā, kā arī lai veidotu to administratīvās, cilvēkresursu un IT spējas. Tā kā daudzām muitas dienestu darbībām ir pārrobežu raksturs, iedarbīgāks un efektīvāks veids šādas sadarbības attīstīšanai ir piedāvāt dalībvalstīm satvaru, kurā tā var notikt, izveidojot muitas programmu Savienības līmenī, ko īsteno Komisija. Turklāt programma “Muita 2020” ir izrādījusies izmaksu ziņā lietderīga un ir sniegusi reālu pievienoto vērtību citiem muitas sadarbības satvariem, kas izveidoti uz divpusēja vai daudzpusēja pamata. Tāpat programma “Muita 2020” ir palīdzējusi aizsargāt Savienības un dalībvalstu finanšu intereses, atbalstot muitas nodokļu efektīvu iekasēšanu. Turklāt saskaņotas muitas procedūras ir svarīgas, lai sasniegtu līdzvērtīgus rezultātus krāpšanas un nelikumīgu pārrobežu preču plūsmu novēršanā. Tāpēc ir lietderīgi, efektīvi un Savienības interesēs turpināt finansēt pasākumus muitas sadarbības jomā, izveidojot jaunu programmu – Muitas programmu (“Programma”).

(2)

Piecdesmit gadus muitas savienība ir bijusi viens no Savienības stūrakmeņiem, kas ir viens no lielākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē. Muitas savienība ir būtisks piemērs veiksmīgai Savienības integrācijai un ir ļoti svarīga iekšējā tirgus pareizai darbībai gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Minētajā laikposmā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas dienesti uz robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. Darbojoties kopā, tie cenšas veicināt likumīgu un taisnīgu tirdzniecību, samazināt birokrātiju, iekasēt ieņēmumus valstu un Savienības budžetiem un palīdzēt aizsargāt iedzīvotājus pret terorisma draudiem, veselības, vides un citiem apdraudējumiem. Jo īpaši, izveidojot Savienības līmenī kopēju riska pārvaldības sistēmu un kontrolējot naudas plūsmas, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, muitas dienestiem ir svarīga loma cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un negodīgu konkurenci. Ņemot vērā to plašās pilnvaras, muitas dienesti faktiski ir vadošās iestādes, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Spēcīgāku un vērienīgāku Savienību var panākt tikai tad, ja ir pieejami vajadzīgie resursi. Šādā kontekstā Programmai būtu jāaptver ne tikai sadarbība muitas jomā, bet būtu arī jāatbalsta muitas dienestu plašākais uzdevums, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (4) 3. pantā, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzība, tādējādi veicinot iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību, un vispārēju piegādes ķēdes drošību.

Tādēļ šīs regulas juridiskajam pamatam būtu jāaptver sadarbība muitas jomā, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. pantā, iekšējais tirgus, kā paredzēts LESD 114. pantā, un kopējā tirdzniecības politika, kā paredzēts LESD 207. pantā.

(3)

Programmai būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai, nodrošinot satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestu sadarbību un vienotu darbību; veicināt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību; nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, tādējādi veicinot patērētāju aizsardzību; aizsargāt Savienību no negodīgas un nelikumīgas komercprakses, vienlaikus veicinot likumīgu uzņēmējdarbību; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām.

(4)

Muita ir dinamiska politikas joma, kas saskaras ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, globalizāciju, jauniem krāpšanas un kontrabandas modeļiem un digitalizāciju. Minētie izaicinājumi palielina pieprasījumu pēc atbalsta muitas dienestiem un prasa inovatīvus risinājumus. Tie arī uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp muitas dienestiem.

(5)

Lai nodrošinātu izmaksu lietderību, Programmā būtu jāizmanto iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, tādiem kā programma Fiscalis, kura jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu Fiscalis, finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, kurš jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām (“Muitas kontroles iekārtu instrumenta regula”), Savienības Krāpšanas apkarošanas programma, kura jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu, finansiālā atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), Iekšējās drošības fonds, kurš jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Iekšējās drošības fonda izveidi, vienotā tirgus programma, kura jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (“vienotā tirgus programma”),

Atveseļošanas un noturības mehānisms, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EU) 2021/241 (5), un tehniskā atbalsta instruments, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (6).

(6)

Ievērojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, un saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu (7) un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri nosprausti 2015. gada 25. septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, darbībām saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz sasniegt Savienības mērķi vismaz 30 % no Savienības budžeta kopējās summas tērēt klimata mērķu atbalstam un Savienības mērķi 7,5 % no ikgadējā Savienības budžeta tērēt bioloģiskajai daudzveidībai 2024. gadā un 10 % gan 2026., gan 2027. gadā, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu pārklāšanos.

(7)

Šajā regulā paredzēts finansējums Programmai kam Eiropas Parlamentam un Padomei jābūt galvenajai atsauces summai ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (8), 18. punkta nozīmē. Lai jebkādi neparedzētie izdevumi varētu pretendēt uz finansējumu, tiem jābūt tieši saistītiem ar Programmas mērķiem. Ar Programmas finansējumu būtu jāsedz nepieciešamie un pienācīgi pamatotie izdevumi par Programmas pārvaldību un tās rezultātu izvērtēšanu, ar noteikumu, ka minētie pasākumi ir saistīti ar Programmas vispārīgo mērķi un konkrētajiem mērķiem.

(8)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm, potenciālajiem kandidātiem un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika. Tajā varētu būt iespēja piedalīties arī trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm attiecībā uz to dalību jebkādā Savienības programmā.

(9)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (9) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(10)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izveides un izpildes kārtību, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(11)

Programmā “Muita 2020” piemērotās darbības ir izrādījušās atbilstošas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk realizēti, darbības būtu jādefinē tikai vispārējās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto pasākumu ilustratīviem piemēriem. Ar sadarbību un spēju veidošanu Programmai arī būtu jāveicina un jāatbalsta inovācijas ieviešana un likšana lietā, lai vēl vairāk uzlabotu muitas savienības un Savienības muitas dienestu spēju gūt rezultātus muitas pamatprioritātēs. Programmas finansētās darbības būtu jāizbeidz vai jāpielāgo, lai padarītu tās efektīvākas vai atbilstošākas, ja tās kādā brīdī izrādās nepiemērotas.

(12)

Drīz tiks pieņemta Muitas kontroles iekārtu instrumenta regula. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitu un muitas kontroles iekārtām, saskaņotību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi visas šādas darbības īstenot ar vienu tiesību aktu, proti, ar šo regulu, kurā ir viens noteikumu kopums. Tādēļ finansiālā atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām būtu jāatbalsta tikai attiecināmo muitas kontroles iekārtu iegāde, uzturēšana un atjaunināšana, savukārt Programmai būtu jāatbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācību darbam ar iegādātajām iekārtām.

(13)

Muitas informācijas un citas saistītās informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga muitas pareizai darbībai un ir ievērojami plašāka nekā apmaiņa muitas savienības iekšienē. Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai paplašināšana, lai būtu iespējama sadarbība ar trešām valstīm, kas nepiedalās Programmā, un ar starptautiskām organizācijām, varētu būt Savienības interesēs. Tādēļ, ja to pamato šādas intereses, Eiropas elektronisko sistēmu atbilstošai pielāgošanai vai paplašināšanai vajadzētu spēt pretendēt uz finansējumu no Programmas.

(14)

Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, Programmai būtu arī turpmāk jānodrošina iespēja iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Šādiem ārējiem ekspertiem vajadzētu galvenokārt ietvert valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot valdības iestādes no trešām valstīm, kas nepiedalās Programmā, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjus un starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Ārējo ekspertu atlasei ekspertu grupās būtu jābalstās uz Komisijas 2016. gada 30. maija Lēmumu, ar ko nosaka horizontālos noteikumus par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību. Komisijai būtu, tostarp no iesaistīto valstu ierosinātajiem ekspertiem, jāizraugās ārējie eksperti, kas privātpersonas statusā piedalās Programmas ad hoc pasākumos, piemēram, vienreizējās sanāksmēs un konferencēs. Ir jānodrošina, ka ārējie eksperti, kas iecelti privātpersonas statusā un kam ir jādarbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs, darbojas objektīvi un ka nepastāv iespējams interešu konflikts ar viņu profesionālajiem pienākumiem. Informācijai par visu ārējo ekspertu atlasi un viņu līdzdalību vajadzētu būt publiski pieejamai. Izvēloties ārējos ekspertus, būtu jāņem vērā mērķis nodrošināt ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un dzimumu līdztiesības princips.

(15)

Saskaņā ar 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” pausto Komisijas apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmā paredzētajām darbībām īsteno mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, ja vien tas nenoved pie dubultas finansēšanas. Programmas darbībām būtu jānodrošina, ka Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti saskaņoti.

(16)

Paredzams, ka lielāko Programmas budžeta daļu piesaistīs IT spēju veidošanas darbības. Starp minētajām IT spēju veidošanas darbībām galvenā prioritāte būtu jāpiešķir tām darbībām, kas saistītas ar elektroniskajām sistēmām, kuras ir nepieciešamas muitas savienības īstenošanai un tam, lai muitas dienesti veiktu savu uzdevumu. Šajā regulā būtu jānosaka Eiropas elektronisko sistēmu kopīgie un valsts komponenti. Ir iespējama kopīgo un valstu komponentu apvienošana. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.

(17)

Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Tā kā izvirzītie mērķi ir vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, vajadzētu būt iespējamam, ka darba programmas aptver vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinātu administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm. Daudzgadu darba programmām vajadzētu būt lielākais uz trim gadiem.

(18)

Saskaņā ar Programmu īstenotajās darbības būtu jāņem vērā Eiropas Revīzijas palātas konstatējumi un ieteikumi muitas jomā, jo īpaši 2017. gada 5. decembra Īpašais ziņojums Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un 2018. gada 10. oktobra Īpašais ziņojums Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējas muitas IT sistēmu ieviešana”.

(19)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(20)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (11) 22. un 23. punktu, Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai salīdzināmi un pilnīgi izvērtētu Programmas ietekmi uz vietas. Starpposma un galīgajam izvērtējumam, kas attiecīgi būtu veicams ne vēlāk kā četrus gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma un pabeigšanas, vajadzētu dot ieguldījumu efektīvā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz sadarbību muitas jomā saskaņā ar nākamajām daudzgadu finanšu shēmām. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai starpposma un galīgajos izvērtējumos būtu iekļauta pieņemama un pietiekama informācija un lai minētie izvērtējumi tiktu iesniegti laikus. Papildus Programmas starpposma un galīgajiem izvērtējumiem kā daļa no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas būtu jāizdod gada progresa ziņojumi, lai uzraudzītu Programmas īstenošanu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj kopsavilkums par gūto pieredzi un attiecīgā gadījumā par šķēršļiem un trūkumiem, ar kuriem nācies saskarties saistībā ar attiecīgajā gadā notikušajiem Programmas pasākumiem. Minētie gada progresa ziņojumi būtu jādara zināmi Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)

Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām politikas prioritātēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu rādītāju saraksta grozīšanu, ar kuriem mēra Programmas konkrēto mērķu sasniegšanu, un attiecībā uz to, lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(22)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (13), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14) un (ES) 2017/1939 (15) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (16).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(23)

Trešās valstis Programmā var piedalīties, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu, vai pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(24)

Attiecināmās izmaksas būtu jānosaka atkarībā no attiecināmo darbību veida, un tās cita starpā ietver ceļa un uzturēšanās izdevumus sanāksmju un tamlīdzīgu pasākumu dalībniekiem vai izmaksas, kas saistītas ar pasākumu organizēšanu. Finansējumam saskaņā ar Programmu būtu jāpiemēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, vienlīdzīga attieksme, proporcionalitāte, pārredzamība, un būtu jānodrošina tās finanšu resursu optimāla izmantošana tās mērķu sasniegšanai.

(25)

Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt paredzētos rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Minētajiem finansēšanas veidiem un īstenošanas metodēm būtu jāparedz, ka tiek apsvērta iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Savienības programmu sadarbībai muitas jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai atļautu sākt īstenošanu no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(28)

Ar šo regulu aizstāj Regulu (ES) Nr. 1294/2013, kura tādēļ būtu jāatceļ,