(1)

Regula (EK) Nr. 852/2004 nosaka vispārīgus pārtikas produktu higiēnas noteikumus pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā principu, ka pārtikas nekaitīgums jānodrošina visos pārtikas aprites posmos, sākot ar primāro ražošanu. Tāpēc pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jāievēro vispārīgie higiēnas noteikumi, kas izklāstīti minētās regulas I un II pielikumā.

(2)

2014. gada 30. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) atjaunināja savu zinātnisko ieteikumu par alergēnisku pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu izvērtēšanu marķēšanas vajadzībām (2) un norādīja, ka saskaņā ar aplēsēm visā Eiropā pārtikas alerģijas ir aptuveni 3–4 % pieaugušo un bērnu. Iestāde secināja, ka, lai gan pārtikas alerģijas skar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju daļu, alerģiska reakcija var būt smaga, pat potenciāli nāvējoša, un arvien vairāk kļūst skaidrs, ka cilvēkiem, kam ir pārtikas alerģijas vai nepanesamība, ļoti ievērojami pasliktinās dzīves kvalitāte.

(3)

2020. gada septembrī Pārtikas kodeksa komisija pieņēma pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem paredzētu pārtikas alergēnu pārvaldības prakses kodeksu (CXC 80-2020), kurā ietverti ieteikumi par pārtikas alergēnu ietekmes mazināšanu, izmantojot pārtikas apritē piemērojamu saskaņotu pieeju, kuras pamatā ir vispārīgas higiēnas prasības.

(4)

Ņemot vērā globālā standarta CXC 80-2020 pieņemšanu un to, ka patērētāji un tirdzniecības partneri sagaida, ka ES ražotā pārtika atbilst vismaz šādam globālajam standartam, ir jānosaka prasības, ar kurām ievieš labu higiēnas praksi, lai novērstu vai ierobežotu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 II pielikumā minēto, alerģiju vai nepanesamību izraisošo vielu klātbūtni aprīkojumā, pārvadāšanas līdzekļos un/vai konteineros, ko izmanto pārtikas produktu ievākšanai, pārvadāšanai vai glabāšanai. Tā kā pārtikas produkti var tikt piesārņoti [kontaminēti] gan primārās ražošanas posmā, gan vēlākos posmos, būtu jāgroza gan Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikums, gan II pielikums.

(5)

Komisijas pieņemtā stratēģija “No lauka līdz galdam” taisnīgai, veselīgai un videi draudzīgai pārtikas sistēmai ir Eiropas zaļā kursa iniciatīvas būtiska sastāvdaļa. Viens no stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķiem ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu; šī samazināšana arī palīdzēs īstenot aprites ekonomiku. Droša pārtikas pārpalikumu pārdale cilvēku patēriņam, jo īpaši ar pārtikas ziedojumu palīdzību, nodrošina vislietderīgāko uzturā derīgu pārtikas resursu izmantojumu un vienlaikus novērš pārtikas izšķērdēšanu.

(6)

2018. gada 27. septembrī Iestāde pieņēma otro zinātnisko atzinumu par riska analīzes pieejām attiecībā uz dažiem maziem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un pārtikas ziedojumiem (3). Atzinumā norādīts, ka mazumtirdzniecības līmenī pārtikas ziedojumi rada vairākas jaunas ar pārtikas nekaitīgumu saistītas problēmas, un tāpēc tajā ieteiktas vēl vairākas citas vispārīgas higiēnas prasības. Tāpēc, lai veicinātu un atvieglotu pārtikas pārdali un vienlaikus garantētu tās nekaitīgumu patērētājiem, ir jānosaka konkrētas prasības.

(7)

2020. gada septembrī Pārtikas kodeksa komisija pieņēma pārskatīto globālo standartu “Vispārīgi pārtikas higiēnas principi” (General Principles of Food Hygiene) (CXC 1-1969). Pārskatītajā CXC 1-1969 kā vispārīgs princips ir ieviesta “pārtikas nekaitīguma kultūra”. Pārtikas nekaitīguma kultūra uzlabo pārtikas nekaitīgumu, palielinot izpratni un uzlabojot darbinieku rīcību pārtikas objektos. Šāda ietekme uz pārtikas nekaitīgumu ir pierādīta vairākās zinātniskās publikācijās.

(8)

Ņemot vērā pārskatīto globālo standartu un to, ka patērētāji un tirdzniecības partneri sagaida, ka ES ražotā pārtika atbilst vismaz šādam globālajam standartam, Regulā (EK) Nr. 852/2004 ir jāiekļauj vispārīgas prasības par pārtikas nekaitīguma kultūru.

(9)

Regula (EK) Nr. 852/2004 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,