1. pants

Direktīvas (ES) 2015/849 30. un 31. pantā minētās reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehniskās specifikācijas un procedūras ir izklāstītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

1. pantā minētās tehniskās specifikācijas un procedūras

1.   Priekšmets

Faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (Beneficial Ownership Registers Interconnection System, turpmāk BORIS) izveido kā decentralizētu sistēmu, kas ar Eiropas Centrālās platformas (1) starpniecību savieno valstu centrālos faktisko īpašnieku reģistrus un Eiropas e-tiesiskuma portālu (2). BORIS kalpo kā centrāls meklēšanas pakalpojums, kas dara pieejamu visu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 (3) noteikumiem.

2.   Definīcijas

a)	“reģistri” ir Direktīvas (ES) 2015/849 30. un 31. pantā minētie valstu centrālie reģistri, kuros ietver informāciju par faktiskajiem īpašniekiem;

b)	“kvalificēts lietotājs” ir BORIS lietotājs, kas minēts Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā un 31. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā;

c)	“minimālā obligātā informācija” ir vienots informācijas kopums ar vienādu struktūru un veidiem visos dalībvalstu reģistros;

d)	“papildu informācija” ir iepriekš noteikts informācijas kopums, ar kuru dalībvalstis var papildus “minimālajai obligātajai informācijai” nolemt daļēji vai pilnībā apmainīties, izmantojot BORIS;

e)	“valsts reģistrācijas numurs” ir individuālais identifikācijas numurs, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir uzņēmumam vai citai juridiskai personai, vai trastam vai līdzīgam veidojumam faktisko īpašnieku reģistrā.

3.   Valsts reģistrācijas numura saistība ar Eiropas vienoto identifikācijas numuru un uzņēmuma reģistrācijas numuru

3.1.

Faktisko īpašnieku reģistrs dara zināmu Eiropas Centrālajai platformai valsts reģistrācijas numuru un – attiecībā uz sabiedrībām – Eiropas vienoto identifikācijas numuru (EVIN), kas tiem piešķirts Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BRIS) (4), kā arī uzņēmuma reģistrācijas numuru, ja tas atšķiras no valsts reģistrācijas numura. Uzņēmuma reģistrācijas numuru izmanto, lai piešķirtu EVIN uzņēmumiem, kuriem BRIS sistēmā nav EVIN. Citām juridiskām personām, trastiem vai līdzīgiem veidojumiem EVIN piešķir, pamatojoties uz valsts reģistrācijas numuru.

3.2.

BORIS lietotāji var meklēt uzņēmumus, citas juridiskas personas, trastus vai līdzīgus veidojumus, izmantojot valsts reģistrācijas numuru un uzņēmuma reģistrācijas numuru, ja tas atšķiras no valsts reģistrācijas numura.

3.3.

Dalībvalstis var izvēlēties nesniegt valsts reģistrācijas numurus trastiem vai līdzīgiem juridiskiem veidojumiem. Attiecībā uz trastiem vai līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, kas izveidoti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie ir iekļauti faktisko īpašnieku reģistrā, šo atkāpi piemēro tikai piecus gadus, skaitot no dienas, kad BORIS sāk darboties.

4.   Saziņas metodes

BORIS reģistru savstarpējai savienojamībai izmanto uz pakalpojumiem balstītas elektroniskās saziņas metodes, piemēram, tīmekļa pakalpojumus.

Saziņa starp portālu un platformu, kā arī starp reģistru un platformu, ir saziņa “viens pret vienu”.

5.   Saziņas protokoli

Saziņai starp portālu, platformu un reģistriem izmanto drošus interneta protokolus, piemēram, HTTPS.

Standarta saziņas protokolus, piemēram, viena objekta piekļuves protokolu (Single Object Access Protocol – SOAP), izmanto datu un metadatu nosūtīšanai.

6.   Drošības standarti

Informācijas paziņošanai un izplatīšanai, izmantojot BORIS, tehniskie pasākumi, ar ko nodrošina informācijas tehnoloģiju drošības minimuma standartus, ietver:

a)	pasākumus, kas nodrošina informācijas konfidencialitāti, tostarp drošu kanālu izmantošanu, piemēram, HTTPS;

b)	pasākumus, kas nodrošina datu integritāti to apmaiņas procesā;

c)	pasākumus, kas BORIS ietvaros nodrošina informācijas nosūtītāja izcelsmes nenoliedzamību un informācijas saņemšanas nenoliedzamību;

d)	pasākumus, kas nodrošina drošības notikumu reģistrēšanu saskaņā ar atzītiem starptautiskiem ieteikumiem par informācijas tehnoloģiju drošības standartiem;

e)	pasākumus, kas nodrošina visu kvalificēto lietotāju autentifikāciju un autorizāciju, un pasākumus, kas nodrošina to sistēmu identitātes pārbaudi, kas savienotas ar portālu, platformu vai reģistriem BORIS ietvaros;

f)	vajadzības gadījumā pasākumus, kas aizsargā pret automatizētu meklēšanu un reģistru kopēšanu, piemēram, ierobežojot katra reģistra atgrieztos rezultātus līdz noteiktam skaitam ierakstu un izmantojot CAPTCHA (5) funkcionalitāti.

7.   Dati, ar kuriem jāapmainās saistībā ar BORIS

7.1.

Informācijas kopumu valstu reģistros par korporatīvu vai citu juridisku vienību, trastu vai līdzīgu juridisku veidojumu sauc par “BO ierakstu”. “BO ieraksts” ietver datus par attiecīgās vienības vai veidojuma profilu, par minētās vienības vai veidojuma faktisko īpašnieku vai īpašniekiem, kā arī par šo īpašnieku turēto(-ajām) labvēlīgo(-ajām) daļu(-ām).

7.2.

Attiecībā uz uzņēmumu vai citu juridisku personu, kā arī attiecībā uz trastu vai līdzīgu veidojumu dati par profilu ietver informāciju par tā nosaukumu, juridisko formu, kā arī reģistrācijas adresi un valsts reģistrācijas numuru, ja tāds ir.

7.3.

Katrai dalībvalstij ir iespēja minimālo obligāto informāciju papildināt ar papildu informāciju. Attiecībā uz faktisko īpašnieku un viņa/viņas turēto līdzdalību minimālā obligātā informācija ietver datus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 5. punkta otrajā daļā un 31. panta 4. punkta otrajā daļā. Attiecībā uz faktiskā īpašnieka identitāti papildu informācija ietver vismaz dzimšanas datumu vai kontaktinformāciju, kā noteikts 30. panta 5. punkta pēdējā teikumā un 31. panta 4. punkta trešajā daļā. Datus no BO ieraksta strukturē, pamatojoties uz pieņemto saskarnes specifikāciju.

7.4.

Informācijas apmaiņa ietver arī ziņojumus, kas vajadzīgi sistēmas darbībai, piemēram, saņemšanas apstiprinājumam, reģistrēšanai un atskaitēm.

8.   Standarta ziņojuma formāta struktūra

Informācijas apmaiņa starp reģistriem, platformu un portālu pamatojas uz standarta datu strukturēšanas metodēm un izpaužas standarta ziņojuma formātā, piemēram, XML (6).

9.   Datu platforma

9.1.

Sadarbspējas prasības nosaka, ka pakalpojumi, kas jāatklāj katram reģistram, ir unificēti, un tiem ir jābūt vienai un tai pašai saskarnei, lai nodrošinātu, ka izsaucošā programma, piemēram, platforma, mijiedarbojas tikai ar viena veida saskarni, kas atklāj vienotu datu elementu kopumu. Dalībvalstis pielāgo savu iekšējo datu struktūru, izmantojot saskaņošanas tabulas vai līdzīgu tehnisko īstenošanu, lai izpildītu Komisijas norādītās saskarņu specifikāciju prasības.

9.2.

Lai platforma varētu pildīt savas funkcijas, tai sniedz šāda veida datus: a) datus, kas ļauj identificēt sistēmas, kuras ir pieslēgušās platformai. Šie dati var ietvert URL vai jebkuru citu numuru vai kodu, kas nepārprotami identificē katru sistēmu BORIS ietvaros; b) citus operatīvos datus, kas ir vajadzīgi, lai platforma varētu nodrošināt pareizu un efektīvu meklēšanas pakalpojuma darbību un reģistru sadarbspēju ar platformu. Minētie dati var ietvert kodu sarakstus, atsauces datus, glosārijus un metadatu attiecīgos tulkojumus, kā arī reģistrēšanas un atskaites datus.

9.3.

Datus un metadatus, ar kuriem rīkojas platforma, apstrādā un uzglabā atbilstīgi drošības standartiem, kas izklāstīti 5. iedaļā.

10.   Sistēmas un platformas sniegto informācijas tehnoloģiju pakalpojumu darbības metodes

10.1.

Informācijas izplatīšanai un apmaiņai sistēmas pamatā ir šāda tehniskās darbības metode:

10.2.

Attiecībā uz ziņojumu piegādi attiecīgajā valodā Eiropas e-tiesiskuma portāls nodrošina atsauces datu artefaktus, piemēram, kodu sarakstus, kontrolētas vārdnīcas un glosārijus. Attiecīgos gadījumos tos iztulko Savienības oficiālajās valodās. Ja iespējams, tiks izmantoti atzīti standarti un standartizēti ziņojumi.

10.3.

Komisija sniedz dalībvalstīm papildu informāciju par darbības tehnisko metodi un platformas sniegto informācijas tehnoloģiju pakalpojumu īstenošanu.

11.   Meklēšanas kritēriji

11.1.

Veicot meklēšanu, izvēlas vismaz vienu valsti.

11.2.

Portāls piedāvā šādus saskaņotus meklēšanas kritērijus: a) attiecībā uz uzņēmumiem vai citām juridiskām personām, trastiem vai līdzīgiem veidojumiem: i) juridiskās personas vai veidojuma nosaukums; ii) valsts reģistrācijas numurs. Kā alternatīvu var izmantot i) un ii) punktā minētos meklēšanas kritērijus; b) attiecībā uz personām kā faktiskajiem īpašniekiem: i) faktiskā īpašnieka vārds un uzvārds; ii) faktiskā īpašnieka dzimšanas datums. Meklēšanas kritēriju saskaņā ar i) un ii) punktu izmanto kumulatīvi.

11.3.

Papildu meklēšanas kritēriji var būt pieejami portālā.

12.   Maksājumu veikšanas kārtība un reģistrācija tiešsaistē

12.1.

Attiecībā uz konkrētiem datiem, par kuriem dalībvalstis iekasē maksu un kuri ir darīti pieejami e-portālā, izmantojot BORIS, sistēma ļauj lietotājiem samaksāt tiešsaistē, izmantojot plaši izmantotas maksāšanas metodes, piemēram, kredītkartes un debetkartes.

12.2.

BORIS ietver pasākumus, lai nodrošinātu tiešsaistes reģistrācijas iespēju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 5.a punktu un 31. panta 4.a punktu.

13.   Pakalpojumu pieejamība

13.1.

Pakalpojums ir pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un BORIS pieejamības rādītājs ir vismaz 98 %, izņemot plānotu tehnisko apkopi.

13.2.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par tehniskās apkopes darbībām šādi: a) 5 darba dienas pirms tehniskās apkopes darbībām, kas var izraisīt pakalpojumu nepieejamību līdz 4 stundām; b) 10 darba dienas pirms tehniskās apkopes darbībām, kas var izraisīt pakalpojumu nepieejamību līdz 12 stundām; c) 30 dienas pirms infrastruktūras datoru telpas tehniskās apkopes, kas var izraisīt pakalpojumu nepieejamību līdz 6 dienām gadā. Ciktāl iespējams, tehniskās apkopes darbības plāno ārpus darba laika (no plkst. 19.00 līdz 8.00 pēc Viduseiropas laika).

13.3.

Ja dalībvalstis ir noteikušas fiksētus iknedēļas apkopes periodus, tās informē Komisiju par laiku un nedēļas dienu, kad plānota šāda fiksēta iknedēļas apkope. Neskarot pienākumus, kas minēti iepriekš a) – c) apakšpunktā, ja dalībvalsts sistēmas kļūst nepieejamas šāda fiksēta apkopes perioda laikā, dalībvalstis var izvēlēties neziņot Komisijai.

13.4.

Ja neparedzētas tehniskas kļūmes rezultātā dalībvalstu sistēmas nav pieejamas vairāk nekā pusstundu, tās nekavējoties darba laikā (no plkst. 9.00 līdz 16.00 pēc Viduseiropas laika) informē Komisiju par savas sistēmas nepieejamību un par paredzamo termiņu darba atsākšanai, ja tas ir zināms.

13.5.

Centrālās platformas vai portāla neparedzētu problēmu gadījumā Komisija nekavējoties darba laikā (no 9:00 līdz 16:00 pēc Viduseiropas laika) informē dalībvalstis par platformas vai portāla nepieejamību, un par gaidāmo termiņu pakalpojuma atsākšanai, ja tas ir zināms.

14.   Transkripcijas un transliterācijas likumi

Katra dalībvalsts veic tām adresēto meklēšanas pieprasījumu un saņemto rezultātu transkripciju vai transliterāciju saskaņā ar valsts standartiem.

---

(1)  Eiropas Centrālā platforma (turpmāk “platforma”) ir izveidota ar 22. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(2)  Turpmāk portāls

(3)  Tas neskar nekādas papildu funkcijas, ko BORIS varētu iegūt nākotnē.

(4)  16. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem un 8. pants pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2015/884 (2015. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka nepieciešamās tehniskās specifikācijas un procedūras reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/101/EK.

(5)  Cilvēktests (Completely Automated Public Turing test to tell Computers and Humans Apart)

(6)  Paplašināmās iezīmēšanas valoda.