1.   Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, ko izmanto vai paredzēts izmantot zvejai konvencijas aptvertajā apgabalā.

2.   Ja vien šajā regulā nav norādīts citādi, to piemēro, neskarot zivsaimniecības nozarē spēkā esošās regulas, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (10) un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (11), (EK) Nr. 1224/2009 (12) un (EK) Nr. 1185/2003 (13).

1.   Lai īstenotu zvejas aizliegumu, kas attiecas uz kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, katra dalībvalsts:

2.   Ja Savienības zvejas kuģis ārpus 1. punkta a) apakšpunktā minētā piemērojamā zvejas aizlieguma perioda vismaz 75 secīgas dienas nevar doties jūrā, jo ir radušies force majeure apstākļi, kas saistīti ar mehāniskas kļūmes, konstrukcijas bojājuma, ugunsgrēka vai sprādziena izraisītu zvejas kuģa atteici zvejas operāciju laikā, dalībvalsts var nosūtīt Komisijai lūgumu atbrīvot no zvejas aizlieguma perioda ievērošanas; lūgumam pievieno pierādījumus, kas vajadzīgi, lai apliecinātu, ka kuģis nav devies jūrā force majeure apstākļu dēļ. Lūgumu Komisijai nosūta ne vēlāk kā divas nedēļas pēc force majeure stāvokļa beigām. Komisija lūgumu novērtē un vajadzības gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc force majeure stāvokļa beigām pārsūta IATTC sekretariātam izskatīšanai IATTC.

3.   Ja Komisija paziņo dalībvalstij par to, ka IATTC ir apstiprinājusi 2. punktā minēto lūgumu, tad:

4.   Uz visiem kuģiem, kas izmanto 3. punktā paredzēto atbrīvojumu, darbojas pilnvarots novērotājs.

5.   Papildus 1. punktā minētajam zvejas aizliegumam tropisko tunzivju zveja apgabalā starp 96° un 110° W un starp 4° N un 3° S ir aizliegta katru gadu no 9. oktobra līdz 8. novembrim.

1.   Kuģu kapteiņi nodrošina, ka to kuģi konvencijas apgabalā nemijiedarbojas ar datu bojām.

2.   Aizliegts zvejas rīkus izvietot tuvāk par vienu jūras jūdzi no konvencijas apgabalā noenkurotas datu bojas.

3.   Datu boju ir aizliegts pacelt uz kuģa, ja vien dalībvalsts, līgumslēdzēja puse vai īpašnieks, kas atbildīgs par minēto boju, nav īpaši atļāvis vai prasījis to darīt.

4.   Ja zvejas rīks iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

5.   Zinātniskās pētniecības programmās, par kurām oficiāli paziņots IATTC, Savienības zvejas kuģus drīkst ekspluatēt tuvāk par vienu jūras jūdzi no datu bojas, ja vien minētie kuģi nemijiedarbojas ar datu boju vai neizvieto zvejas rīkus, kā noteikts 1. un 2. punktā.

1.   ZPI aktivizē vienīgi uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

2.   ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai tā operators.

3.   Savienības zvejas kuģi ne biežāk kā reizi 60 dienās, bet ne retāk kā reizi 90 dienās paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.

4.   Savienības zvejas kuģu operatori vāc un dalībvalstīm nosūta informāciju par jebkuru mijiedarbību ar ZPI. Par katru mijiedarbību: tie reģistrē šādu informāciju:

5.   Datus, kas savākti par iepriekšējo kalendāro gadu, dalībvalstis iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 75 dienas pirms katras ZPK kārtējās sanāksmes. Komisija minēto informāciju pārsūta IATTC sekretariātam ne vēlāk kā 60 dienas pirms ZPK sanāksmes.

6.   ZPI identifikācija un konstrukcija un izvietošana, ko veic Savienības zvejas kuģi, atbilst attiecīgi Rezolūcijas C-19-01 I un II pielikumam.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Baltspuru haizivis pēc iespējas ātri un pirms uzcelšanas uz kuģa neskartas atbrīvo.

3.   Dalībvalstis – cita starpā ar novērotāju programmu starpniecību – reģistrē izmesto un atbrīvoto baltspuru haizivs īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), arī to baltspuru haizivs īpatņu skaitu, kas atbrīvoti saskaņā ar 2. punktu.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai konvencijas apgabalā nozvejotu mobulīdraju (pie kurām pieder Manta ģints un Mobula ģints rajas) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Ja kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, tā veikto operāciju laikā netīši nozvejo mobulīdrajas un tās sasaldē, tas visu mobulīdrajas liemeni nodod atbildīgajām iestādēm izkraušanas vietā. Šādi nodotas mobulīdrajas nepārdod vai neiemaina bartera veidā; tās drīkst tikai ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

3.   Nejauši nozvejotas mobulīdrajas uzreiz pēc tam, kad tās pamanītas tīklā, uz āķa vai uz klāja, pēc iespējas neskartas atbrīvo. Atbrīvošanu, pēc iespējas mazāk kaitējot nozvejotajām mobulīdrajām un neapdraudot cilvēku drošību, veic atbilstoši IATTC Rezolūcijas C-15-04 1. pielikumā izklāstītajām vadlīnijām.

4.   Dalībvalstis – cita starpā ar novērotāju programmu starpniecību – reģistrē izmesto un atbrīvoto mobulīdraju īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), arī to mobulīdraju īpatņu skaitu, kas atbrīvoti saskaņā ar 2. punktu.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai zīdainās haizivs (Carcharhinus falciformis), ko konvencijas apgabalā nozvejojuši ar riņķvadu zvejojoši kuģi, liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Ja kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, tā veikto operāciju laikā netīši nozvejo zīdainās haizivis un tās sasaldē un ja izkraušanas vietā ir klāt valdības iestādes, tas visu zīdainās haizivs liemeni nodod tām. Ja valdības iestādes nav pieejamas, visu nododamo zīdainās haizivs liemeni nepārdod vai neiemaina bartera veidā; to drīkst tikai ziedot vietējai lietošanai pārtikā. Par šādi nodotām zīdainajām haizivīm ziņo IATTC sekretariātam.

3.   Kuģi, kuri zvejā ar āķu jedām nejauši nozvejo haizivis, zīdainās haizivs piezveju ierobežo līdz ne vairāk kā 20 % no katrā zvejas reisā gūtās kopējās nozvejas (svara izteiksmē).

4.   Savienības zvejas kuģi nezvejo IATTC noteiktajos zīdaino haizivju mazuļu dzimšanas apgabalos.

1.   Savienības zvejas kuģi riņķvadu neizvieto ap tunzivju baru, kurš pavada dzīvu vaļhaizivi (Rhincodon typus), ja minētais dzīvnieks pamanīts pirms riņķvada ievietošanas.

2.   Ja vaļhaizivs ir netīši apņemta ar riņķvadu, kuģa kapteinis:

3.   Vaļhaizivis no riņķvada neizvelk.

1.   Savienības zvejas kuģi nozvejotas un nepaturētas haizivis (dzīvas vai nedzīvas) uzreiz pēc tam, kad tās pamanītas tīklā vai uz klāja, pēc iespējas neskartas atbrīvo, neapdraudot cilvēku drošību.

2.   Ja haizivs, ko nozvejojis ar riņķvadu zvejojošs kuģis, ir dzīva un netiek paturēta, haizivi atbrīvo, izmantojot šādas procedūras vai citus tikpat efektīvus līdzekļus:

Apejoties ar haizivīm, aizliegts izmantot žebērkļus, āķus vai līdzīgus instrumentus. Haizivis nedrīkst celt, turot aiz galvas, astes, žaunu spraugām vai elpošanas atverēm, vai ar stieplēm, kas aptītas ap haizivs ķermeni vai izvērtas caur to; haizivju ķermeni aizliegts caurdurt (piemēram, lai izvērtu trosi, ko izmanto haizivs pacelšanai).

1.   Savienības zvejas kuģu kapteiņi vāc un dalībvalstīm iesniedz zīdainās haizivs un āmurhaizivs nozvejas datus, un dalībvalstis minētos datus katru gadu līdz 31. martam nosūta un iesniedz Komisijai. Komisija datus pārsūta IATTC sekretariātam.

2.   Novērotāji uz Savienības zvejas kuģiem reģistrē nozvejoto un atbrīvoto zīdaino haizivju un āmurhaizivju skaitu un stāvokli (nedzīvas vai dzīvas).

1.   Kuģi zvejai ar āķu jedām, kuri izmanto hidrauliskas, mehāniskas vai elektriskas sistēmas un kuri zvejo konvencijas aptvertās sugas apgabalā uz ziemeļiem no 23° N un uz dienvidiem no 30° S, kā arī apgabalā, kas robežojas ar krastu punktā 2° N, uz rietumiem līdz 2° N–95° W, uz dienvidiem līdz 15° S–95° W, uz austrumiem līdz 15° S–85° W un uz dienvidiem līdz 30° S, piemēro vismaz divus no šīs regulas pielikuma tabulā norādītajiem sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumiem, no kuriem vismaz viens ir no A slejas. Kuģi neizmanto vienu un to pašu pasākumu no A slejas un B slejas.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, zvejas rīku ievietošanu no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm, tik ilgi, kamēr pētījumos nav noteikta šā pasākuma izmantošanas lietderība ūdeņos uz dienvidiem no 30° S, veic tikai apgabalā uz ziemeļiem no 23°N. A slejā norādītā pasākuma “zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm” izmantošanu ieskaita kā divus sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.

3.   Ja pasākums “putnu atbaidīšanas aukla” ir izvēlēts gan no A slejas, gan no B slejas, tiek uzskatīts, ka vienlaikus tiek izmantotas divas putnu atbaidīšanas auklas (auklu pāris).

1.   Savienības zvejas kuģi visus jūras bruņurupučus nekavējoties atbrīvo tādā veidā, kas rada pēc iespējas mazāku kaitējumu un neapdraud cilvēku drošību. Vismaz vienu Savienības zvejas kuģa apkalpes locekli ir jāapmāca, kā apieties ar jūras bruņurupučiem un tos atbrīvot tā, lai uzlabotu to izdzīvotību pēc atbrīvošanas.

2.   Dalībvalstis turpina piedalīties pētniecībā, kuras mērķis ir noteikt paņēmienus, kā vēl vairāk samazināt jūras bruņurupuču piezveju visu tipu zvejas rīkos, ko izmanto Klusā okeāna austrumu daļā.

3.   Ar riņķvadu zvejojoša kuģa kapteinis:

4.   Ar āķu jedām zvejojošu kuģu kapteiņi:

5.   Dalībvalstis atbalsta tādu pārveidotu ZPI konstrukciju pētniecību un izstrādi, kuras samazina jūras bruņurupuču iepīšanos, kā arī veic pasākumus, lai veicinātu tādu konstrukciju izmantošanu, kuras ļauj panākt šādu samazinājumu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz to karoga kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 20 metrus, vismaz 5 % zvejas piepūles tiek apgūti zinātniskā novērotāja klātbūtnē.

2.   Zinātniskie novērotāji reģistrē mērķsugu nozvejas, sugu sastāvu un jebkādu citu pieejamu bioloģisko informāciju, kā arī jebkuru mijiedarbību ar nemērķa sugām, piemēram, jūras bruņurupučiem, jūras putniem un haizivīm.

3.   Zinātniskie novērotāji, kas darbojas uz Savienības zvejas kuģiem, ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra zvejas reisa beigām iesniedz dalībvalsts iestādēm ziņojumu par minētajiem novērojumiem. Minēto ziņojumu nosūta Komisijai saskaņā ar 25. panta 5. punktu.

1.   Šis pants neskar nolīguma II pielikumā izklāstītos novērotāju pienākumus un kuģa kapteiņa pienākumus.

2.   Kuģa kapteinis:

3.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu novērotāju un apkalpes locekļu drošību saskaņā ar IATTC Rezolūciju C-11-08 par novērotāju drošības uzlabošanu jūrā, kā arī attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem darba standartiem, jo īpaši Padomes Direktīvu 89/391/EEK (15), Padomes Direktīvu (ES) 2017/159 (16), Starptautiskās Darba Organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (Nr. 188) un Starptautiskās Darba Organizācijas 2019. gada Konvenciju par vardarbības un aizskaršanas izskaušanu (Nr. 190).

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji izpilda nolīguma II pielikumā noteiktos kvalifikācijas kritērijus.

5.   Ja novērotājs nomirst, pazūd vai tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkritis pār bortu, kuģa kapteinis:

6.   Ja novērotājs nomirst, kuģa kapteinis nodrošina, ka līķis tiek pēc iespējas labi saglabāts autopsijas vai izmeklēšanas vajadzībām.

7.   Ja novērotājs smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud viņa dzīvību vai veselību vai drošību ilgtermiņā, kuģa kapteinis:

8.   Neskarot pienākumus, kas piemērojami kuģa kapteinim, šā panta 5. līdz 7. punkta nolūkā karoga dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgais jūras glābšanas koordinācijas centrs, novērotāju pakalpojumu sniedzējs un IATTC sekretariāts tiek nekavējoties informēti un saņem ziņojumu par veiktajām darbībām.

9.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, un novērotājs vai novērotāju pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai karoga dalībvalsts nodrošinātu novērotāja nokāpšanu no Savienības zvejas kuģa, minētā kuģa kapteinis:

10.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, taču nedz novērotājs, nedz novērotāju pakalpojumu sniedzējs nepieprasa nodrošināt novērotāja nokāpšanu no zvejas kuģa, minētā kuģa kapteinis:

11.   Ja pēc novērotāja nokāpšanas no zvejas kuģa novērotāju pakalpojumu sniedzējs –piemēram, novērotāja iztaujāšanas laikā – konstatē iespējamu starpgadījumu, kas saistīts ar uzbrukšanu novērotājam vai viņa aizskaršanu uz zvejas kuģa, novērotāju pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski paziņo karoga dalībvalstij un IATTC sekretariātam.

12.   Pēc 10. punkta b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts:

13.   Nacionālie novērotāju pakalpojumu sniedzēji:

14.   Lai vajadzības gadījumā atvieglotu izmeklēšanu, attiecīgie novērotāju pakalpojumu sniedzēji un dalībvalstis savstarpēji sadarbojas izmeklēšanā, tostarp sniedz savus ziņojumus par jebkuriem starpgadījumiem, kas minēti 5. līdz 11. punktā.

1.   Dalībvalstis par katru kuģi, kas ir to jurisdikcijā un kas jāiekļauj reģionālajā kuģu reģistrā, sniedz Komisijai šādu informāciju:

2.   Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām izmaiņām informācijā, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem elementiem. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.

3.   Katra dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai arī par:

4.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. maijam paziņo Komisijai par reģionālajā kuģu reģistrā iekļautiem Savienības zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kas no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim konvencijas apgabalā aktīvi zvejojuši sugas, uz kurām attiecas konvencija. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.

5.   Ja minētās dalībvalstis nesniedz visu prasīto informāciju, Komisija pieprasa, lai dalībvalstis tai sniedz pilnīgus datus par saviem karoga kuģiem saskaņā ar 1. punktu.

1.   Aizplombēta tilpne ir fiziski aizplombēta tādā veidā, kas ir drošs pret manipulācijām un lai tā būtu pilnīgi nošķirta no citām kuģa telpām un to nevarētu izmantot jebkādai citai uzglabāšanai.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētu un verificētu tilpnes, kas aizplombētas pirmo reizi.

3.   Uz jebkura kuģa, kura viena tilpne vai vairākas tilpnes ir aizplombētas, lai samazinātu reģionālajā kuģu reģistrā reģistrēto tilpnes tilpumu, ir jābūt AIDCP novērotājam.

4.   Aizplombēto tilpni ir iespējams atvērt tikai ārkārtas gadījumā. Ja aizplombēta tilpne tiek atvērta jūrā, novērotājs ir klāt gan tad, kad tilpne tiek atvērta, gan tad, kad tā tiek no jauna aizplombēta.

5.   Visas dzesēšanas iekārtas aizplombētajā tilpnē ir atslēgtas.

6.   Kuģa kapteinis paziņo novērotājiem par visām uz kuģa esošām aizplombētām tilpnēm. Novērotāji ziņo IATTC sekretariātam par visiem gadījumiem, kad aizplombētas tilpnes tiek izmantotas zivju uzglabāšanai.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka par visiem to kuģiem, kas zvejo konvencijas aptvertās sugas, Komisijai katru gadu tiek sniegta visa attiecīgā nozvejas informācija.

2.   Ja iespējams, dalībvalstis datus par katru atsevišķu sugu un zvejas rīku sniedz, izmantojot kuģu žurnālus un izkraušanas reģistrus; ja tas nav iespējams, datus sniedz agregētā veidā, kā norādīts IATTC Rezolūcijā C-03-05 dotajā tabulā; obligāti ir 3. līmeņa nozvejas un zvejas piepūles dati, un, ja iespējams, sniedz 1. un 2. līmeņa nozvejas un zvejas piepūles datus un garuma sastopamības biežuma datus.

3.   Šā panta 2. punktā minēto agregēto datu tabulu par katru gadu Komisijai iesniedz līdz nākamā gada 31. maijam. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta IATTC sekretariātam.

1.   Visām lielacu tunzivīm, ko importē Savienības teritorijā, līdzi ir attiecīgi lielacu tunzivs statistikas dokuments vai IATTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikāts, kurus noteikusi IATTC (17). Minētā statistikas dokumenta prasība neattiecas uz lielacu tunzivīm, ko nozvejojuši kuģi zvejai ar riņķvadu vai laivas zvejai ar ēsmu un kas paredzētas galvenokārt turpmākai apstrādei tunzivju konservu fabrikās.

2.   IATTC lielacu tunzivs statistikas dokumentu apstiprina tās karoga dalībvalsts iestādes, kuras kuģis attiecīgās tunzivis ieguvis. IATTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikātu apstiprina tās dalībvalsts iestādes, kura attiecīgās tunzivis reeksportējusi.

3.   Dalībvalstis, kas importē lielacu tunzivis, katru gadu līdz 1. aprīlim paziņo Komisijai dalībvalsts iestāžu savāktos tirdzniecības datus par laikposmu no 1. jūlija līdz 31. decembrim iepriekšējā gadā un līdz 1. oktobrim par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam kārtējā gadā. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.

4.   Dalībvalstis, kas eksportē lielacu tunzivis, pēc 3. punktā minēto importa datu saņemšanas pārbauda tirdzniecības datus un paziņo rezultātus Komisijai. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.

5.   Dalībvalstis statistikas dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanu citā kuģī, ko ostā veikuši to karoga kuģi zvejai ar āķu jedām, validē, ja pārkraušana citā kuģī notikusi saskaņā ar šo regulu, un validēšanu pamato ar informāciju, kas iegūta ar IATTC novērotāju programmas starpniecību.

6.   Dalībvalstis, kas validē statistikas dokumentu, kurš saistīts ar pārkraušanu citā kuģī, ko veicis to karoga kuģis zvejai ar āķu jedām, nodrošina, ka informācija atbilst nozvejām, par ko ziņojis katrs kuģis zvejai ar āķu jedām.

7.   Visām tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām un haizivīm, kas izkrautas vai importētas Savienībā vai nu neapstrādātas, vai pēc apstrādes uz kuģa un kas tiek pārkrautas citā kuģī, līdz pirmajai pārdošanai līdzi ir IATTC pārkraušanas deklarācijas veidlapa.

1.   Kad Savienības zvejas kuģi, kas iekļauti vienīgi IATTC reģistrā, zvejo pārklāšanās apgabalā, tie piemēro IATTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.   Attiecībā uz kuģiem, kas iekļauti gan WCPFC, gan IATTC kuģu reģistros, pirms zvejošanas pārklāšanās apgabalā karoga dalībvalstis paziņo Komisijai, saskaņā ar kuras minētās organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem to karoga kuģi darbosies, kad tie zvejos pārklāšanās apgabalā. Paziņojums ir spēkā vismaz trīs gadus.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu iesniedz Komisijai valsts ziņojumu par savu atbilstības shēmu un darbībām, kas veiktas, lai īstenotu IATTC pasākumus; ziņojumā iekļauj arī informāciju par visām kontrolēm, ko tās noteikušas savām flotēm, un visiem uzraudzības, kontroles un atbilstības pasākumiem, ko tās ieviesušas, lai nodrošinātu atbilstību šādām kontrolēm.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. aprīlim attiecībā uz iepriekšējo gadu paziņo datus par nozvejām, zvejas piepūli (pa zvejas rīku tipiem), haizivju izkraušanu un tirdzniecību (pa sugām), datus par 8. panta 3. punktā minētajām baltspuru haizivīm, 9. panta 4. punktā minētajām mobulīdrajām un 10. pantā minētajām zīdainajām haizivīm. Komisija minētos datus līdz 1. maijam pārsūta IATTC sekretariātam.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu ziņo par 15. panta īstenošanu un mijiedarbību ar jūras putniem, kas notikusi saskaņā ar konvenciju pārvaldīto zvejas darbību laikā; ziņojumā iekļauj arī informāciju par jūras putnu nejaušu sagūstīšanu, sīku informāciju par jūras putnu sugām un visu pieejamo relevanto informāciju, kas saņemta no novērotājiem un ar citu uzraudzības programmu starpniecību. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta IATTC sekretariātam.

4.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu ziņo par to, kā īstenots 16. pants par jūras bruņurupučiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vadlīnijas par jūras bruņurupuču mirstības samazināšanu zvejas operāciju laikā (2009) (18); ziņojumā iekļauj arī savākto informāciju par mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, kas notikusi saskaņā ar konvenciju pārvaldīto zvejas darbību laikā. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta IATTC sekretariātam.

5.   Dalībvalstis līdz 15. martam attiecībā uz iepriekšējo gadu iesniedz zinātnisko novērotāju ziņojumu par 18. panta 3. punktā minētajiem kuģiem zvejai ar āķu jedām. Komisija minēto informāciju līdz 30. martam pārsūta IATTC sekretariātam.

1.   Ja Komisija saņem no IATTC sekretariāta informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai Savienības zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijai vai rezolūcijām, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Dalībvalsts vismaz 75 dienas pirms Pasākumu īstenošanas pārskatīšanas komitejas (“atbilstības komiteja”) gadskārtējās sanāksmes sāk izmeklēšanu saistībā ar varbūtējo neatbilstību un paziņo Komisijai minētās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai neatbilstības stāvokli atrisinātu.

3.   Komisija minēto informāciju vismaz 60 dienas pirms atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta IATTC sekretariātam.

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 29. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu, lai to pielāgotu IATTC pieņemtajiem pasākumiem, kas ir saistoši Savienībai un tās dalībvalstīm, groza attiecībā uz:

2.   Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz grozījumu vai jaunu rezolūciju ieviešanu Savienības tiesību aktos.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 15. februāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 28. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 28. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.