(1)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (turpmāk – “EESK”) ir pilnvarota veikt administratīvu izmeklēšanu, pirmsdisciplināras, disciplināras un atstādināšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (turpmāk – “Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk – “PDNK”), kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2), kā arī saskaņā ar EESK 2005. gada 7. decembra Lēmumu Nr. 635/05 A par vispārējiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz disciplinārajām procedūrām un administratīvo izmeklēšanu.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (3), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk – “OLAF”) veic iekšēju izmeklēšanu visās ES iestādēs, struktūrvienībās, birojos un aģentūrās. EESK un OLAF2016. gada 13. janvārī parakstīja kopīgu administratīvu vienošanos par strukturēta sadarbības satvara izveidi un savlaicīgas savstarpējas informācijas apmaiņas atvieglošanu;

(3)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pantu un PDNK 11. un 81. pantu EESK darbinieku pienākums ir ziņot par iespējami nelikumīgām darbībām, tostarp krāpšanu un korupciju, kas kaitē Savienības interesēm. Darbiniekiem ir arī pienākums ziņot par rīcību, kura saistīta ar profesionālo pienākumu izpildi un kuras rezultātā var ievērojami tikt pārkāptas Savienības ierēdņu saistības. Iekšēji to reglamentē EESK 2016. gada 2. marta Lēmums Nr. 053/16 A, ar ko paredz noteikumus par trauksmes celšanu.

(4)

EESK ir ieviesusi politiku, ar ko novērst un efektīvi risināt faktiskus vai iespējamus psiholoģiskas aizskaršanas vai seksuālas uzmākšanās gadījumus darbavietā, kā paredzēts EESK 2014. gada 26. septembra Lēmumā Nr. 200/14 A par procedūrām psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās darbā novēršanai un risināšanai EESK Sekretariātā. Ar minēto lēmumu izveido neformālu procedūru un formālu procedūru. Neformālajā procedūrā persona, kas uzskata, ka ir cietusi no aizskarošas izturēšanās, var sazināties ar EESK konfidenciālajiem konsultantiem, un iecēlējinstitūcija vajadzības gadījumā var veikt pasākumus pirms oficiālas administratīvās izmeklēšanas sākšanas.

(5)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu un PDNK 11. un 81. pantu EESK darbiniekiem ir tiesības uz palīdzību tiesvedībā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, kuru ierēdnis vai viņa ģimenes loceklis ir guvis sava amata vai pienākumu dēļ. EESK darbinieki ir tiesīgi iesniegt iecēlējinstitūcijai lūgumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. pantu un PDNK 11. un 81. pantu vai Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu un PDNK 46. un 124. pantu. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un PDNK 46. un 124. pantu EESK darbiniekiem ir arī tiesības iesniegt sūdzības par aktiem, kas viņus nelabvēlīgi ietekmē.

(6)

EESK saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. un 43. pantu un PDNK 12. un 82. pantu veic atlases procedūras savu darbinieku atlasei, pieņemšanai darbā, iecelšanai amatā un novērtēšanai.

(7)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 26.a pantu un PDNK 11. un 81. pantu EESK darbiniekiem ir tiesības iepazīties ar savu medicīnisko karti.

(8)

EESK ir pilnvarota veikt iekšējo izmeklēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (4), (turpmāk – “Finanšu regula”) 74. panta 8. punktu un pārbaudes saskaņā ar Finanšu regulas 116. panta 4. punktu.

(9)

Saskaņā ar Finanšu regulas 118. pantu EESK darbības ir pakļautas iekšējai revīzijai, ko veic iekšējais revidents.

(10)

EESK īsteno iepirkuma procedūras saskaņā ar Finanšu regulas VII sadaļu.

(11)

Saistībā ar šādu administratīvo izmeklēšanu, revīzijām un pārbaudēm EESK sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(12)

EESK var sadarboties ar trešo valstu nacionālajām iestādēm un starptautiskām organizācijām pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

(13)

EESK var sadarboties arī ar ES dalībvalstu publiskajām iestādēm pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas; šāda sadarbība var ietvert arī informācijas apmaiņu kriminālizmeklēšanas vai finanšu izmeklēšanas ietvaros.

(14)

EESK ir iesaistīta lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa, iesniedzot lietu Tiesā vai Tiesas priekšā aizstāvot apstrīdētu EESK lēmumu, vai iestājoties lietās, kas attiecas uz tās pienākumiem. Šajā kontekstā EESK varētu būt jāievēro to persondatu konfidencialitāte, kas ietverti dokumentos, kurus saņēmušas puses vai personas, kas iestājušās lietā.

(15)

EESK veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu personu, aktīvu un informācijas drošību. Šādus pasākumus, piemēram, izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ir pārkāpts Lēmums 222/19 A (5), var veikt iekšēji vai ar ārēju personu iesaisti.

(16)

Saskaņā ar Regulas 45. panta 2. punkta otro teikumu datu aizsardzības speciālists pēc savas iniciatīvas vai pēc pārziņa vai apstrādātāja, attiecīgās personāla komitejas un jebkuras fiziskas personas pieprasījuma var izmeklēt jautājumus un gadījumus, kas tieši ir saistīti ar viņa uzdevumiem un kas tam kļuvuši zināmi.

(17)

Lai pildītu savus uzdevumus, EESK vāc un apstrādā attiecīgu informāciju un vairāku kategoriju persondatus, tostarp fizisku personu identifikācijas datus, kontaktinformāciju, informāciju par amatu un amata pienākumiem, informāciju par privātu un profesionālu rīcību un sniegumu un finanšu datus. EESK, ko pārstāv tās priekšsēdētājs, darbojas kā datu pārzinis.

(18)

Saskaņā ar Regulu EESK ir pienākums sniegt datu subjektiem informāciju par apstrādes darbībām un ievērot viņu kā datu subjektu tiesības.

(19)

EESK var nākties saskaņot šīs tiesības ar administratīvas izmeklēšanas, revīziju, pārbaužu un tiesvedības mērķiem. Tai var nākties arī līdzsvarot viena datu subjekta tiesības ar citu datu subjektu pamattiesībām un brīvībām. Šajā nolūkā Regulas 25. pants dod EESK iespēju ar stingriem nosacījumiem ierobežot Regulas 4., 14.–22. un 35. panta piemērošanu, kā arī – ārkārtas apstākļos – 36. panta piemērošanu, ciktāl tā noteikumi atbilst 14.–22. pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Ja vien tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Līgumiem, nav paredzēti ierobežojumi, ir jāpieņem iekšēji noteikumi, ar kuriem EESK ir tiesīga ierobežot šīs tiesības.

(20)

EESK, piemēram, var būt nepieciešams ierobežot informāciju, ko tā sniedz datu subjektam par viņa persondatu apstrādi saistībā ar darbībām pirms lēmuma sākt administratīvu izmeklēšanu vai izmeklēšanas laikā, pirms lietas iespējamas izbeigšanas vai pirmsdisciplināro procedūru posmā. Dažos gadījumos šādas informācijas sniegšana var būtiski ietekmēt EESK spēju veikt efektīvu izmeklēšanu, ja, piemēram, pastāv risks, ka iesaistītā persona var iznīcināt pierādījumus vai sazināties ar potenciāliem lieciniekiem, pirms viņi ir nopratināti. EESK var būt arī nepieciešams aizsargāt liecinieku, kā arī citu iesaistīto personu tiesības un brīvības.

(21)

Varētu būt nepieciešams aizsargāt tāda liecinieka vai trauksmes cēlēja anonimitāti, kurš lūdzis nenorādīt viņa identitāti. Tādā gadījumā EESK var nolemt ierobežot piekļuvi šo personu identitātes datiem, paziņojumiem un citiem persondatiem, lai aizsargātu viņu tiesības un brīvības.

(22)

Var būt nepieciešams aizsargāt konfidenciālu informāciju par darbinieku, kurš saskaņā ar neformālo procedūru ir sazinājies ar EESK konfidenciālajiem konsultantiem. Tādā gadījumā EESK var būt nepieciešams ierobežot piekļuvi personas, kura uzskata sevi par aizskarošas izturēšanās upuri, iespējamā vainīgā un citu iesaistīto personu identitātes datiem, paziņojumiem un citiem persondatiem, lai aizsargātu visu attiecīgo personu tiesības un brīvības. Tāds pats ierobežojums varētu būt nepieciešams arī formālās procedūras gadījumā.

(23)

Attiecībā uz personāla atlases, darbā pieņemšanas, iecelšanas un novērtēšanas procedūrām, kā arī publiskā iepirkuma procedūrām tiesības piekļūt datiem, tos labot, dzēst un ierobežot varētu īstenot tikai konkrētos laikposmos un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajās procedūrās, lai aizsargātu citu datu subjektu tiesības un ievērotu vienlīdzīgas attieksmes un apspriežu slepenības principu.

(24)

EESK jāpiemēro ierobežojumi tikai tad, ja ar tiem tiek ievērota pamattiesību un brīvību būtība un ja tie ir obligāti nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā. EESK lēmumam noteikt šādus ierobežojumus jābūt pamatotam.

(25)

Atbilstīgi pārskatatbildības principam EESK reģistrē ierobežojumu piemērošanas gadījumus.

(26)

Savu funkciju ietvaros apstrādājot ar citām organizācijām kopīgotus persondatus, EESK un šīs organizācijas savstarpēji apspriežas par iespējamo pamatojumu ierobežojumu noteikšanai un par ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu, izņemot gadījumus, kad tas apdraudētu EESK darbības.

(27)

Regulas 25. panta 6. punktā datu pārzinim ir noteikts pienākums informēt datu subjektus par galvenajiem iemesliem, kas ir ierobežojuma piemērošanas pamatā, kā arī par viņu tiesībām iesniegt sūdzību EDAU.

(28)

Saskaņā ar Regulas 25. panta 8. punktu EESK ir tiesīga atlikt, izlaist vai atteikt datu subjektam informācijas sniegšanu par ierobežojuma piemērošanas iemesliem, ja tādējādi ierobežojums vairs nebūtu iedarbīgs. EESK katrā atsevišķā gadījumā izvērtē, vai ierobežojuma paziņošana datu subjektam nozīmē, ka tas vairs nebūtu iedarbīgs.

(29)

EESK atceļ ierobežojumu, tiklīdz vairs nepastāv ierobežojumu pamatojošie apstākļi, un šos apstākļus regulāri izvērtē.

(30)

Lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību maksimālu aizsardzību un saskaņā ar Regulas 44. panta 1. punktu, ar datu aizsardzības speciālistu būtu pienācīgi un laikus jākonsultējas par jebkādiem piemērojamajiem ierobežojumiem, un viņam būtu jāpārbauda to atbilstība šim lēmumam.

(31)

Regulas 15. panta 4. punktā un 16. panta 5. punktā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz datu subjektu tiesībām uz informāciju. Ja šie izņēmumi ir piemērojami, EESK nav jāpiemēro ierobežojumi saskaņā ar šo lēmumu,