12.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/5

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2021/1970

(2021. gada 10. novembris)

par vienotu Eiropas kultūras mantojuma datu telpu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Digitālās tehnoloģijas strauji maina mūsu dzīvi, sniedzot jaunas iespējas sabiedrībai, tostarp kultūras mantojuma iestādēm. Digitālās tehnoloģijas sniedz kultūras mantojuma iestādēm iedarbīgākus instrumentus, ar kuriem tās var digitalizēt kultūras mantojuma vērtības un sasniegt plašāku auditoriju. Tas sniedz sabiedrībai plašākas iespējas piekļūt kultūras vērtībām un atklāt, izpētīt un baudīt tās, kā arī atkārtoti izmantot kultūras vērtības inovatīviem un radošiem pakalpojumiem un produktiem dažādās nozarēs, piemēram, citās kultūras un radošajās nozarēs un tūrisma nozarē.

(2)

Kā uzsvērts paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (1), digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas nozīmīgākas nekā jebkad iepriekš darbā, mācībās, socializācijā, izklaides baudīšanā un piekļuvē plašam pakalpojumu un produktu klāstam no veselības aprūpes līdz kultūras jomai.

(3)

Covid-19 pandēmija ir izcēlusi kultūras mantojuma nozares stiprās un vājās puses, kā arī nepieciešamību paātrināt tās digitālo pārkārtošanos nolūkā maksimāli izmantot sniegtās iespējas. Daudzas kultūras iestādes ir cietušas būtiskus finansiālos zaudējumus, vai tās ir bijis jāslēdz. Tomēr, neraugoties uz pandēmijas izraisītajām finansiālajām problēmām, daudziem izdevās arī saglabāt vai pat palielināt auditoriju, paplašinot savu digitālo pakalpojumu klāstu (piemēram, mijiedarbojoties ar auditoriju, kopīgojot kolekcijas, piedāvājot digitālos rīkus), tādējādi vēlreiz apliecinot to augsto vērtību sabiedrībā un Eiropas ekonomikā.

(4)

Kultūras mantojums ir ne tikai viens no pamatelementiem, kas veido Eiropas identitāti, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, bet arī nozīmīgs ieguldītājs Eiropas ekonomikā, kurš veicina inovāciju, jaunradi un ekonomisko izaugsmi. Piemēram, kultūrtūrisms veido līdz pat 40 % no visa tūrisma Eiropā (2), un kultūras mantojums ir nozīmīga kultūrtūrisma daļa. Kultūras mantojuma vērtību uzlabota digitalizācija un šāda satura atkalizmantošana var radīt jaunas darbvietas ne tikai kultūras mantojuma nozarē, bet arī citās kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, videospēļu un kino nozarē. Kultūras un radošās nozares veido 3,95 % no ES pievienotās vērtības (477 miljardi EUR), tajās ir nodarbināti 8,02 miljoni iedzīvotāju, un tajās strādā 1,2 miljoni uzņēmumu, no kuriem 99,9 % ir MVU (3).

(5)

Komisijas Ieteikuma par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (2011/711/ES) izvērtējumā (4) ir secināts, ka joprojām pastāv vairākas problēmas, ar kurām kultūras mantojuma nozare sastapās jau pirms 10 gadiem, piemēram, steidzama nepieciešamība aizsargāt un saglabāt Eiropas kultūras mantojumu, jo īpaši apdraudēto kultūras mantojumu. Tomēr izvērtējumā ir arī atzīts, ka kultūras mantojuma ainava pēdējos gados ir būtiski mainījusies, parādoties jaunām vajadzībām, bet, galvenokārt, arī jaunām iespējām, kas varētu vēl vairāk palielināt kultūras mantojuma pienesumu Eiropas ekonomikai. Tādēļ ir nepieciešams panākt tādu politisko reakciju, kas atbilst šīm jaunajām kultūras mantojuma nozares, kultūras un radošo nozaru un visas sabiedrības vajadzībām un gaidām.

(6)

Šis ieteikums rosina dalībvalstis ieviest attiecīgas sistēmas nolūkā stiprināt kultūras mantojuma nozares atveseļošanu un pārkārtošanos un atbalstīt kultūras mantojuma iestādes, lai tām būtu vairāk iespēju un tās būtu noturīgākas nākotnē. Tā rezultātā tiks panākta augstākas kvalitātes digitalizācija, atkalizmantošana un saglabāšana digitālā veidā visā ES; tāpat tas ietekmēs citas būtiskas Eiropas ekonomikas nozares, piemēram, tūrismu, pētniecību un citas kultūras un radošās nozares.

(7)

Dalībvalstīm ir dažādas pieejas kultūras mantojumam, kuras dažādā mērā atbilst kultūras mantojuma iestāžu konkrētajām raksturiezīmēm un vajadzībām. Visaptveroša digitālā stratēģija kultūras mantojuma nozarei, kurā izklāstīts skaidrs un konkrēts redzējums un visatbilstīgākie līdzekļi tā īstenošanai, nodrošinātu iedarbīgāku politisko reakciju un stiprinātu nozari. Lai panāktu rezultatīvu digitālo pārkārtošanos, veidotu uzticēšanos un spēcīgu sadarbību, dalībvalstīm stratēģijas sagatavošanā būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas.

(8)

Progresīvu digitālo tehnoloģiju, piemēram, 3D, mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās, mākoņdatošanas, datu tehnoloģiju, virtuālās realitātes un paplašinātās realitātes, attīstība ir radījusi nepieredzētas digitalizācijas, tiešsaistes piekļuves un digitālas saglabāšanas iespējas. Progresīvas digitālās tehnoloģijas nodrošina efektīvākus procesus (piemēram, metadatu automātisku ģenerēšanu, zināšanu izguvi, automatizētu tulkošanu, teksta atpazīšanu, ko veic optiskās rakstzīmju atpazīšanas sistēmas) un augstākas kvalitātes saturu. Tās sniedz inovatīvu mākslinieciskās jaunrades formu iespējas, vienlaikus radot jaunus veidus, kā digitāli mijiedarboties ar kultūras saturu un izbaudīt to, līdzpārzinot un līdzveidojot saturu un izmantojot kolektīvos pakalpojumus, tādējādi sniedzot iespējas sabiedrības līdzdalībai. Tāpat var pētīt, kā varētu izmantot mākslīgo intelektu, blokķēdes un citas progresīvās tehnoloģijas, lai automātiski identificētu kultūras priekšmetus, kas tiek nelikumīgi tirgoti. Šādu progresīvo tehnoloģiju apguvei ir ievērojama ietekme uz Eiropas atveseļošanu un izaugsmi pēc Covid-19 pandēmijas, un dalībvalstīm būtu tā jāatbalsta, īstenojot attiecīgus pasākumus.

(9)

Turklāt dalībvalstīm un kultūras mantojuma iestādēm būtu jāizmanto nepieredzētās iespējas, kuras sniedz progresīvās digitālās tehnoloģijas, nolūkā virzīt klimatrīcību un atbalstīt pārkārtošanos uz zaļāku un ilgtspējīgāku ES ekonomiku, kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā (5). Piemēram, 3D formātā digitalizētās kultūras mantojuma vērtības var sniegt attiecīgas zināšanas par klimatisko ietekmi, pielāgošanos un noturību (piemēram, 3D sniedz iespēju nedestruktīvi analizēt vērtības, vizualizēt bojājumus un gūt nepieciešamo informāciju atjaunošanai, saglabāšanai utt.). Tāpat digitālo dvīņu un Zemes novērošanas tehnoloģijām var būt izšķirīga nozīme klimatnoturības veicināšanā un kultūras mantojuma pieminekļu, ēku un objektu preventīvas saglabāšanas atbalstīšanā. Šajā kontekstā digitalizācija ir arī virzītājspēks, kas atbalsta ekspertus cīņā pret noziedzību vides jomā konkrētos objektos.

(10)

Dalībvalstīm ir svarīgi turpināt centienus digitalizēt (6) un digitāli saglabāt kultūras mantojuma vērtības. Ja tiktu noteikti konkrēti digitalizācijas un saglabāšanas mērķi, pamatojoties uz vajadzību novērtējumu un skaidriem un objektīviem kritērijiem, tiktu sasniegti konkrēti un izmērāmi rezultāti. Tas būtu īpaši svarīgi riskam pakļautajam kultūras mantojumam. Šādos gadījumos 3D digitalizācija augstākajā detalizācijas pakāpē varētu būt pat nepieciešama, piemēram, saglabāšanas un atjaunošanas nolūkiem. Tomēr pat tad, ja pastāv zems kultūras mantojuma vērtības stāvokļa pasliktināšanās vai iznīcināšanas risks, tā būtu jānosaka par prioritāti, ņemot vērā, cik lielas iespējas ir digitalizētas kultūras mantojuma vērtības atkal izmantot citiem mērķiem, piemēram, inovatīvas pieredzes gūšanai un ilgtspējīgam tūrismam, lai atbalstītu vispārējo ekonomikas atveseļošanos un noturību atbilstīgi Eiropas zaļā kursa mērķiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpastiprina savi pūliņi nepietiekami digitalizētās jomās, piemēram, ēku, pieminekļu un objektu, un nemateriālā kultūras mantojuma jomā.

(11)

3D tehnoloģijas var ne tikai kalpot saglabāšanas un atjaunošanas mērķiem, bet arī palielināt kultūras mantojuma iestāžu iespējas sasniegt lielāku auditoriju, piedāvājot padziļinātu pieredzi, kas ietver virtuālu piekļuvi vietām, kurām parasti nevar piekļūt (piemēram, zem ūdens) vai kuras ir īslaicīgi slēgtas, vai sasniegt personas ar redzes traucējumiem, piedāvājot, piemēram, pieejamu taktilu pieredzi. Tāpēc īpaša koncentrēšanās uz riskam pakļauta kultūras mantojuma un visvairāk apmeklēto kultūras un mantojuma pieminekļu, ēku un objektu 3D digitalizāciju palielinātu kultūras mantojuma vērtību un potenciālu. Tas būtu arī saskaņā ar 2019. gada aprīļa Deklarāciju par sadarbību kultūras mantojuma digitalizācijas veicināšanas jomā (7), kurā dalībvalstis vienojās pastiprināt centienus un kopīgi virzīties uz priekšu saskaņā ar Eiropas mēroga iniciatīvas pīlāru par kultūras mantojuma artefaktu, pieminekļu un objektu 3D digitalizāciju.

(12)

Tomēr jānorāda, ka digitalizācija automātiski nenozīmē digitālo saglabāšanu. Lai nodrošinātu digitalizēto vērtību pieejamību ilgtermiņā, dalībvalstīm rūpīgi jāplāno un jāīsteno savu vērtību digitālā saglabāšana, ņemot vērā visas attiecīgās ilgtermiņa finansiālās, organizatoriskās un tehniskās problēmas. Digitālās saglabāšanas mērķi var ietvert ne tikai kultūras mantojuma vērtības, kuru digitalizācija tiek uzskatīta par prioritāti (piemēram, riskam pakļautās vērtības, visvairāk apmeklētie pieminekļi un objekti vai nepietiekami digitalizētas jomas), bet arī iepriekš digitalizētas vērtības.

(13)

Pašreizējā finanšu shēma dalībvalstīm sniedz nepieredzētas iespējas izmantot dažādas finansējuma plūsmas nolūkā ievērojami veicināt digitalizāciju un saglabāšanu, kā arī būtiski palielināt kultūras mantojuma nozares spējas. Dalībvalstīm būtu jāveicina nozares dalībnieku izpratne par finansējuma iespējām, kuras piedāvā programmas “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa” (8), kohēzijas politikas fondi (9), REACT-EU (10), tehniskā atbalsta instruments (11) un Atveseļošanas un noturības mehānisms (12) nolūkā atbalstīt nozares atveseļošanai un digitālajai pārkārtošanai nepieciešamos ieguldījumus, sniegt plašāku piekļuvi kultūrai un radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām.

(14)

Eiropas kultūras mantojuma digitalizācija prasa ievērojamus finanšu resursus. Lai apvienotu finansiālos centienus un vienlaikus paātrinātu publisku piekļuvi kultūras mantojumam, kultūras mantojuma iestādes sadarbojas ar privātajiem dalībniekiem. Tomēr daudzi šādi sadarbības mehānismi sniedz ekskluzīvas tiesības privātajiem partneriem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (13) nosaka minimālo noteikumu kopumu, kas reglamentē atkalizmantošanu un nosaka praktiskus pasākumus nolūkā atvieglot dalībvalstu publiskā sektora struktūru rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu. Jo īpaši tajā ir noteikta prasība tās darbības jomā esošajām kultūras mantojuma iestādēm (piemēram, muzejiem, arhīviem, bibliotēkām) ievērot konkrētus noteikumus par ekskluzīvas vienošanās gadījumiem saskaņā ar direktīvas 12. pantu. Lai palīdzētu nodrošināt visiem taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi kultūras mantojuma vērtībām, kultūras mantojuma iestādēm, kuras īsteno partnerības ar privāto sektoru, tostarp tām, uz kurām neattiecas iepriekš minētā direktīva, būtu jātiecas piemērot minētajā 12. pantā izklāstītos principus.

(15)

Kā uzsvērts Prasmju programmā Eiropai (14), Covid-19 pandēmija ir saasinājusi jau pastāvošo digitālo prasmju trūkumu, vienlaikus parādoties jauniem nevienlīdzības veidiem, jo daudziem speciālistiem nav darbavietā nepieciešamā digitālo prasmju līmeņa. Tas pats attiecas arī uz kultūras mantojuma nozari, kur digitālās plaisas ietekmē mazām iestādēm (piemēram, muzejiem) ir īpašas grūtības izmantot tādas progresīvas tehnoloģijas kā 3D vai mākslīgo intelektu. Tāpēc atbilstīgi Prasmju programmai Eiropai un tās pirmajai pamatiniciatīvai – Prasmju pilnveides paktam – un atbalstot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu (15), dalībvalstīm būtu jānosaka konkrēti mērķrādītāji kultūras mantojuma speciālistu prasmju pilnveidei vai pārkvalifikācijai. Papildus tam un pamatojoties uz Kultūras mantojuma plāna aliansi (CHARTER), kultūras un radošās nozares, būdamas viena no vienotā tirgus stratēģijā noteiktajām 14 ekosistēmām, pašlaik veido plaša mēroga partnerību prasmju attīstībai, kurai būtu jāpievienojas Prasmju pilnveides paktam.

(16)

Digitalizējot un kopīgojot kultūras mantojumu, kultūras mantojuma iestādes ir sastapušās ar dažādiem autortiesību jomas šķēršļiem, piemēram, ar izmaksām, kas saistītas ar tiesību iegūšanu, kultūras mantojuma speciālistu kompetences trūkumu autortiesību jomā un iestāžu pārrobežu sadarbības ierobežojumiem. Lai atrisinātu šīs problēmas, ES līmenī ir īstenoti īpaši pasākumi. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/790 (16) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū ir paredzēti dažādi noteikumi, kas modernizē autortiesību sistēmu, kura regulē kultūras mantojuma iestāžu darbību digitālajā vidē. Viena no būtiskākajām šīs direktīvas ieviestajām izmaiņām ir skaidra digitalizācijas un izplatīšanas sistēma, kas paredzēta kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošajiem vairs netirgotajiem darbiem. Turklāt direktīva nosaka saskaņotus un obligātus izņēmumus attiecībā uz kultūras mantojuma iestāžu veiktu saglabāšanas kopiju izveidi, kā arī tekstizraci un datizraci zinātniskās pētniecības nolūkiem. Visbeidzot, direktīvā ir precizēts vispārpieejamo vizuālās mākslas darbu statuss nolūkā palielināt juridisko noteiktību. Konkrētāk, jaunie autortiesību noteikumi veicinās vienu no pamatuzdevumiem, kas kultūras mantojuma iestādēm jāveic sabiedrības interesēs, stiprinot kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību un būtiski sekmējot tādu darbu izmantošanu, kuri vairs nav komerciāli pieejami, Eiropas kultūras un visu iedzīvotāju labā. Tādēļ dalībvalstīm ir jānodrošina iedarbīga ES autortiesību aktu ieviešana un piemērošana, lai kultūras mantojuma iestādes varētu pilnvērtīgi izmantot autortiesību regulējumu, jo īpaši Direktīvas (ES) 2019/790 ieviestos jauninājumus.

(17)

Būtiska nozīme pārrobežu sadarbības un standartizācijas darbību stiprināšanā ES un ārpus tās ir bijusi digitālajai bibliotēkai Europeana (17). Tās standartizētās sistēmas digitālā satura un metadatu kopīgošanai tiešsaistē, jo īpaši Europeana datu modelis (18), paziņojumi par tiesībām (19) un Europeana publicēšanas sistēma (20), ir plaši izmantotas kultūras mantojuma nozarē Eiropas un starptautiskā mērogā. Piemēram, Europeana datu modelis sniedz iespēju standartizēti attēlot datus, kurus dažādu jomu kultūras mantojuma iestādes iesniedz Europeana dažādos formātos. Sistēma RightsStatements.org sniedz standartizētu paziņojumu par tiesībām kopumu, kuru kultūras mantojuma iestādes var izmantot nolūkā informēt sabiedrību par digitālo objektu autortiesībām un atkalizmantošanas statusu. Tomēr sadarbspējas jomā vēl joprojām turpinās darbs attiecībā uz digitālā satura un metadatu formātiem un standartiem, piemēram, saistībā ar 3D vai kontekstuālu vienību un autoritatīvo datņu izmantošanu semantiskai sadarbspējai. 2019. gada aprīļa Deklarācijā par sadarbību kultūras mantojuma digitalizācijas veicināšanas jomā dalībvalstis vienojās pastiprināt centienus nolūkā pilnveidot un veicināt sadarbspējas standartus un sistēmas digitalizācijas iniciatīvās. Tādēļ dalībvalstīm un kultūras mantojuma iestādēm būtu jāpastiprina attiecīgo standartu un sistēmu atbalstīšanas vai ievērošanas centieni nolūkā paātrināt datu kopīgošanu un atkalizmantošanu.

(18)

Vienotas Eiropas kultūras mantojuma datu telpas izveide sniegs kultūras mantojuma iestādēm iespēju balstīties uz vienotā tirgus mērogu saskaņā ar Eiropas datu stratēģiju (21). Tā veicinās satura atkalizmantošanu un rosinās jaunradi dažādās nozarēs, pienesot vērtību visai ekonomikai un sabiedrībai. Tā jo īpaši nodrošinās kvalitatīvu saturu un efektīvu, uzticamu un ērtu piekļuvi Eiropas digitālā kultūras mantojuma vērtībām. Tā turpinās veicināt sadarbību, partnerības un mijiedarbību ar datu partneru tīklu (piemēram, muzejiem, galerijām, bibliotēkām, arhīviem visā Eiropā), apkopotājiem un ekspertiem, kuri strādā digitālā kultūras mantojuma jomā. Datu telpas pamatā būs pašreizējā Europeana stratēģija 2020.–2025. gadam (22), kuras mērķis ir vairot kultūras mantojuma iestāžu iespējas īstenot digitālo pārkārtošanos.

(19)

Bibliotēka Europeana pašlaik sniedz piekļuvi 52 miljoniem kultūras mantojuma vērtību, no kurām 45 % var atkalizmantot dažādās nozarēs. Attēli un teksti veido 97,5 % vērtību, savukārt audiovizuālā satura apjoms ir tikai 2,47 %, bet 3D – 0,03 %. Lielāks augstas kvalitātes digitalizētu vērtību, piemēram, 3D, pienesums veicinātu inovāciju un jaunradi tādējādi, ka digitalizētās kultūras mantojuma vērtības tiktu izmantotas un atkalizmantotas dažādās svarīgās jomās (piemēram, izglītība, viedās pilsētas un vides modelēšana, ilgtspējīgs tūrisms un kultūras un radošās nozares). Datu telpas papildināšana ar 40 miljoniem augstas kvalitātes digitalizētu un daudzveidīgu vērtību bagātinātu tiešsaistē pieejamo materiālu krājumu, vienlaikus vēl vairāk popularizējot Eiropas kultūras mantojumu. Šis palielinājums arī veicinātu atkalizmantošanu un tātad arī jaunu pakalpojumu un lietojumu potenciālu. Ir būtiski, lai kultūras mantojuma iestādes ar dalībvalstu atbalstu sniegtu ievērojamu pienesumu datu telpai.

(20)

Valsts un jomu vai tematiskajiem apkopotājiem ir būtiska nozīme kultūras mantojuma ainavā, jo tie veido tiltus starp dažādiem dalībniekiem kultūras mantojuma nozarē un ārpus tās valsts un Eiropas līmenī. Piemēram, valstu apkopotāji apkopo un bagātina saturu digitālajai bibliotēkai Europeana, sniedz piekļuvi savas valsts kultūras mantojuma vērtībām un popularizē tās, kā arī apvieno vērtīgus resursus un zināšanas kultūras mantojuma nozarei. Tomēr, neraugoties uz to, ka vairākumam apkopotāju ES ir oficiālas pilnvaras īstenot savu darbību, joprojām ir daudzi, kuriem tādas ir nepieciešamas un kuriem ir grūtības nodrošināt pietiekamus un ilgtspējīgus resursus vai organizatorisko atbalstu. Dalībvalstīm būtu jārisina šī problēma, pastiprinot apkopotāju nozīmi, nodrošinot pienācīgu atbalstu un atbalstot to pienesumu vienotajai Eiropas kultūras mantojuma datu telpai.

(21)

Ņemot vērā digitālo vērtību skaita un sarežģītības gaidāmo palielinājumu, būs nepieciešami droši, noturīgi, efektīvi un ilgtspējīgi mākoņrisinājumi šādu datu kopu apstrādei, pārvaldībai un piekļuvei tām. Šā iemesla dēļ izšķirīgs faktors, kas palīdzēs nodrošināt rezultatīvu piekļuvi digitalizētām kultūras mantojuma vērtībām, būs dalībvalstu atbalsts (23) Eiropas mākoņa–perifērijas infrastruktūras un pakalpojumu federācijai.

(22)

Šis ieteikums pamatojas uz Ieteikumu 2011/711/ES un to aizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Mērķis un darbības joma

1.

 Šā ieteikuma mērķis ir bruģēt ceļu uz vienotu Eiropas kultūras mantojuma datu telpu (turpmāk “datu telpa”), tādējādi palīdzot kultūras mantojuma iestādēm paātrināt digitalizācijas un saglabāšanas centienus, kā arī izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas. Šis ieteikums rosina dalībvalstis ieviest attiecīgas sistēmas nolūkā stiprināt nozares atveseļošanu un pārkārtošanos un palīdzēt kultūras mantojuma iestādēm kļūt noturīgākām nākotnē.

2.

 Šis ieteikums attiecas uz visiem kultūras mantojuma veidiem (materiālais, nemateriālais, dabas mantojums, mantojums, kas jau sākotnēji radīts digitālā formātā), tostarp visām riskam pakļautā kultūras mantojuma kategorijām.

Definīcijas

3.

 Šajā ieteikumā piemēro turpmāk izklāstītās definīcijas:

1)

“kultūras mantojuma vērtības” nozīmē šādas vērtības:

a)

materiālais kultūras mantojums, piemēram, pieminekļi, arheoloģisko atradumu vietas, skaņas un audiovizuālie materiāli, grāmatas, žurnāli, avīzes, fotoattēli, muzeja objekti, arhīva dokumenti;

b)

nemateriālais kultūras mantojums;

c)

dabas mantojums, piemēram, ainavas un dabas vietas, saskaņā ar Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (24) 2. pantā sniegto definīciju;

d)

mantojums, kas jau sākotnēji radīts digitālā formātā;

2)

“nemateriālais kultūras mantojums” ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistīti instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu, Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (25) 2. panta nozīmē;

3)

“jau sākotnēji radīts digitālā formātā” ir digitālā formātā radītas vērtības, piemēram, digitālā māksla vai animācija, virtuālie muzeji bez analoga ekvivalenta vai kultūras saturs, kas radīts ārpus kultūras mantojuma iestādēm, piemēram, sociālajos medijos vai videospēļu nozarē;

4)

“kultūras mantojuma iestāde” ir publiski pieejama bibliotēka vai muzejs, arhīvs vai arī filmu vai audio mantojuma iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/790 2. panta 3. punktā;

5)

“digitalizācija” ir vērtību pārveidošana no analoga formāta digitālā formātā;

6)

“digitālā pārkārtošanās” ir gan process, kurā tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas, lai pārveidotu to, kā organizācija darbojas un rada vērtību, gan šā procesa rezultāts;

7)

“digitāla saglabāšana” ir darbību kopums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka nākotnē digitālos objektus var atrast, atveidot, izmantot un saprast.

II NODAĻA

KULTŪRAS MANTOJUMA UZLABOTA DIGITALIZĀCIJA UN DIGITĀLA SAGLABĀŠANA

4.

 Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un/vai regulāri jāatjaunina visaptveroša un uz nākotni vērsta digitālā stratēģija kultūras mantojumam attiecīgā valsts vai reģionālajā līmenī nolūkā paātrināt nozares digitālo pārkārtošanos. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām/pusēm, piemēram, kultūras mantojuma un kompetentajām iestādēm, vai jārada apstākļi visu šo dalībnieku sadarbībai nolūkā sagatavot digitālo stratēģiju un būtu jānodrošina resursi/atbalsts minētās stratēģijas īstenošanai.

5.

 Valsts stratēģijai būtu jāiekļauj pasākumi, kas palīdz kultūras mantojuma iestādēm ieviest tādas progresīvas tehnoloģijas kā 3D, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte, mākoņdatošana, datu tehnoloģijas un blokķēdes, nolūkā nodrošināt efektīvāku digitalizācijas un digitālās saglabāšanas procesu un plašāk piekļūstamu, izmantojamu un atkalizmantojamu augstākas kvalitātes saturu.

6.

 Digitālajā stratēģijā būtu jānosaka skaidri digitalizācijas un digitālās saglabāšanas mērķi. Šo mērķu pamatā vajadzētu būt objektīviem un skaidriem kritērijiem, tostarp šādiem:

a)

riskam pakļautais kultūras mantojums;

b)

fiziski visvairāk apmeklētie kultūras un mantojuma pieminekļi, būves un objekti;

c)

konkrētu kultūras mantojuma vērtību kategoriju zemais digitalizācijas līmenis.

Līdz 2030. gadam dalībvalstīm būtu jādigitalizē 3D formātā visi pieminekļi un objekti, kas atbilst a) apakšpunktam, un 50 % to pieminekļu un objektu, kas atbilst b) apakšpunktam.

Līdz 2025. gadam dalībvalstīm būtu jādigitalizē 40 % no kopējās 2030. gada mērķvērtībās paredzētā apjoma.

Dalībvalstīm būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi nolūkā nodrošināt, ka visas 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās digitalizētās kultūras vērtības tiek arī digitāli saglabātas.

7.

 Plānojot digitalizāciju, dalībvalstīm un kultūras mantojuma iestādēm būtu jāīsteno holistiska pieeja. Šādā pieejā būtu, piemēram, jāņem vērā digitalizācijas nolūks, lietotāju mērķgrupas, cenas ziņā pieejamā augstākā kvalitāte, digitalizēto kultūras mantojuma vērtību digitālā saglabāšana, tostarp tādi aspekti kā formāti, glabāšana, turpmākā pārvietošana, pastāvīga uzturēšana un nepieciešamie ilgtermiņa finanšu un personāla resursi. Digitālajā stratēģijā būtu jādod valsts vai reģionālajiem apkopotājiem skaidrs un labi noteikts uzdevums sadarboties ar kultūras mantojuma iestādēm nolūkā darīt digitalizētās kultūras mantojuma vērtības pieejamas bibliotēkā Europeana, kā arī datu telpā. Dalībvalstīm būtu īpaši jāstiprina apkopotāju kā starpnieku nozīme attiecībās starp bibliotēku Europeana un kultūras mantojuma iestādēm un jāmudina tie sniegt aktīvu pienesumu datu telpai.

8.

 Dalībvalstīm būtu jāatbalsta partnerības starp kultūras mantojuma nozari un citām nozarēm, piemēram, augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības nozari, radošajām nozarēm un ilgtspējīgu kultūrtūrismu, nolūkā stimulēt inovāciju jaunu pakalpojumu un lietojumu jomā.

9.

 Dalībvalstīm būtu jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste nolūkā atbalstīt kultūras mantojuma nozares digitālo pārkārtošanos, jo īpaši attiecībā uz digitalizāciju un datu virzītu inovāciju.

10.

 Gadījumos, kad kultūras mantojuma iestādes veido partnerības ar privāto sektoru, tām būtu jānodrošina, ka tiek noteikti skaidri un taisnīgi nosacījumi attiecībā uz digitalizēto vērtību atkalizmantošanu saskaņā ar konkurences noteikumiem un Direktīvu (ES) 2019/1024, un jo īpaši attiecīgā gadījumā tās 12. pantā izklāstītajiem noteikumiem par ekskluzīvas vienošanās gadījumiem.

11.

 Dalībvalstīm būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi nolūkā izvērtēt digitālo prasmju trūkumu nozarē, lai kultūras mantojuma iestādes spētu pilnībā izmantot progresīvo digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānosaka vērienīgi līdz 2030. gadam sasniedzami mērķi kultūras mantojuma speciālistu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, tostarp datu pārvaldības un analīzes, mākslīgā intelekta, progresīvu digitalizācijas un paplašinātās realitātes tehnoloģiju jomā.

12.

 Lai veicinātu kultūras mantojuma iestāžu digitālo pārkārtošanos un palīdzētu paplašināt piekļuvi kultūras mantojumam un to popularizēt, dalībvalstīm ieteicams pilnībā izmantot pašreizējās autortiesību sistēmas piedāvātās iespējas:

a)

nodrošinot attiecīgo ES autortiesību noteikumu, jo īpaši Direktīvā (ES) 2019/790 izklāstīto noteikumu, pareizu un iedarbīgu īstenošanu;

b)

palīdzot visām pusēm efektīvi piemērot valsts īstenošanas noteikumus praksē;

c)

cieši uzraugot valsts īstenošanas noteikumus nolūkā nodrošināt sekmīgu to piemērošanu un

d)

atbalstot kultūras mantojuma speciālistus ar autortiesībām un licencēšanu saistītu prasmju apguvē un nodrošinot zinātību autortiesību jomā.

13.

 Lai rastu kopīgus risinājumus kopīgām problēmām saistībā ar progresīvu digitalizāciju un saglabāšanu un apmainītos ar paraugpraksi nolūkā demonstrēt un popularizēt Eiropas kultūru, vērtības un veiksmes stāstus, dalībvalstīm būtu jāveicina pārrobežu sadarbība un partnerības ar kultūras mantojuma iestādēm starptautiskā līmenī, papildinot UNESCO un Eiropas Padomes veicinātās darbības.

14.

 Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto visas Eiropas un valsts līmeņa finansējuma iespējas nolūkā paātrināt digitalizācijas un saglabāšanas centienus.

III NODAĻA

VIENOTAS EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA DATU TELPAS PAMATPRINCIPI

15.

 Kultūras mantojuma iestādēm būtu jāizmanto attiecīgi standarti un sistēmas, piemēram, tie, kas tiek izmantoti iniciatīvā Europeana, lai kopīgotu digitālo saturu un metadatus, tostarp Europeana datu modelis, RightsStatements.org un Europeana publicēšanas sistēma, nolūkā sasniegt Eiropas līmeņa sadarbspēju. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi nolūkā veicināt un atvieglot šādu esošo un nākotnes standartu un sistēmu izmantošanu un sadarboties Eiropas līmenī, lai paplašinātu tos datu telpas kontekstā.

16.

 Dalībvalstīm būtu aktīvi jāmudina kultūras mantojuma iestādes darīt to digitalizētās vērtības pieejamas bibliotēkā Europeana un tādējādi sniegt pienesumu datu telpai saskaņā ar 15. punktā minētajiem standartiem un sistēmām, kā arī I un II pielikumā izklāstītajiem indikatīvajiem mērķrādītājiem.

17.

 16. punktā minētajam kultūras mantojuma iestāžu pienesumam būtu jo īpaši jāietver 3D digitalizētas kultūras mantojuma vērtības nolūkā popularizēt Eiropas kultūras dārgumus, veicināt potenciālu atkalizmantošanu tādās svarīgās jomās kā sociālās un humanitārās zinātnes, ilgtspējīgs kultūrtūrisms un kultūras un radošās nozares, kā arī palīdzēt identificēt kultūras priekšmetus, kas tiek nelegāli tirgoti.

18.

 Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to īstenotās politikas rezultātā dati, kas iegūti no publiski finansētiem digitalizācijas projektiem, kļūst un turpina būt atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami (“FAIR principi”) digitālajās infrastruktūrās (tostarp datu telpā), nolūkā veicināt datu kopīgošanu.

19.

 Visam publiskajam kultūras mantojuma vērtību turpmāko digitalizācijas projektu finansējumam būtu jāpiemēro nosacījums, ka to var piešķirt tikai tad, ja digitalizētais saturs tiek darīts pieejams bibliotēkā Europeana un datu telpā, kā noteikts 16. punktā.

20.

 Dalībvalstīm būtu jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi nolūkā atbalstīt bibliotēku Europeana un popularizēt to plašā sabiedrībā, jo īpaši izglītības nozarē un skolās, cita starpā izmantojot izglītojošus materiālus.

21.

 Dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropas mākoņa–perifērijas infrastruktūras un pakalpojumu federācija nolūkā paplašināt digitalizētu kultūras mantojuma vērtību glabāšanu, pārvaldību un piekļuvi tām.

IV NODAĻA

IETEIKUMU PĒCPĀRBAUDE

Dalībvalstīm 24 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un turpmāk reizi 2 gados būtu jāinformē Komisija par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz šo ieteikumu.

Briselē, 2021. gada 10. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Thierry BRETON

(1)  COM(2021) 118 final.

(2)  ANO Pasaules Tūrisma organizācijas ziņojums par tūrisma un kultūras sinerģiju.

(3)  SWD(2021) 351 final.

(4)  SWD(2021) 15 final.

(5)  COM(2019) 640 final.

(6)  Ar to jāsaprot arī 2D digitalizācija.

(7)  https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/eu-member-states-sign-cooperate-digitising-cultural-heritage

(8)  https://ec.europa.eu/info/horizon-europe_en

(9)  https://ec.europa.eu/regional_policy/en/2021_2027/

(10)  https://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/coronavirus-response/react-eu

(11)  https://ec.europa.eu/info/overview-funding-programmes/technical-support-instrument-tsi_lv

(12)  https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/recovery-coronavirus/recovery-and-resilience-facility_en

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(14)  COM(2020) 274 final.

(15)  COM(2021) 102 final.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(17)  COM(2018) 612 final.

(18)  https://pro.europeana.eu/page/edm-documentation

(19)  https://rightsstatements.org/

(20)  https://pro.europeana.eu/post/publishing-framework

(21)  COM(2020) 66 final.

(22)  https://op.europa.eu/s/pjHV

(23)  https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/towards-next-generation-cloud-europe

(24)   UNESCO Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972. gada 16. novembris.

(25)   UNESCO 2003. gada Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Parīze, 2003. gada 17. oktobris.

I PIELIKUMS

Indikatīvi mērķrādītāji attiecībā uz katras dalībvalsts  (1) satura ieguldījumu bibliotēkā Europeana un datu telpā līdz 2030. gadam

 

A

B

C

D

E

F

Ierakstu skaits 2021. gada 1. februārī

Augstas kvalitātes ierakstu skaits (2)2021. gada 1. februārī

Jauni augstas kvalitātes ieraksti līdz 2030. gadam

Ierakstu kopskaits līdz 2030. gadam

(= A + C)

Augstas kvalitātes ierakstu kopskaits līdz 2030. gadam (3)

(= B + C)

3D digitālās vērtības līdz 2030. gadam (4)

Austrija

2 372 357

1 106 942

1 002 892

3 375 249

2 109 834

401 157

Beļģija

2 499 646

2 247 432

1 215 817

3 715 463

3 463 249

486 327

Bulgārija

94 447

62 647

329 454

423 901

392 101

131 782

Horvātija

67 357

5 456

235 877

303 234

241 332

94 351

Kipra

30 959

1 858

71 466

102 425

73 324

28 586

Čehija

881 263

369 602

889 329

1 770 592

1 258 931

355 732

Dānija

1 032 422

662 712

676 884

1 709 306

1 339 596

270 754

Igaunija

648 205

486 024

99 825

748 030

585 849

39 930

Somija

1 093 297

960 899

548 428

1 641 725

1 509 327

219 371

Francija

3 860 232

1 779 567

6 381 064

10 241 296

8 160 631

2 552 426

Vācija

5 536 786

4 107 742

8 924 266

14 461 052

13 032 008

3 569 707

Grieķija

661 593

383 327

642 175

1 303 768

1 025 502

256 870

Ungārija

732 033

571 425

637 732

1 369 765

1 209 157

255 093

Īrija

86 765

44 424

856 780

943 545

901 204

342 712

Itālija

2 150 207

687 421

5 119 900

7 270 107

5 807 321

2 047 960

Latvija

128 505

113 341

117 705

246 210

231 046

47 082

Lietuva

224 359

182 337

209 875

434 234

392 212

83 950

Luksemburga

65 600

1 325

145 567

211 167

146 893

58 227

Malta

50 310

1 006

46 013

96 323

47 019

18 405

Nīderlande

9 126 499

7 554 003

1 992 463

11 118 962

9 546 466

796 985

Polija

3 040 221

936 996

2 477 819

5 518 040

3 414 815

991 127

Portugāle

203 044

138 963

727 333

930 377

866 297

290 933

Rumānija

135 213

84 549

1 209 889

1 345 102

1 294 438

483 956

Slovākija

15 106

453

341 636

356 742

342 089

136 654

Slovēnija

598 310

382 081

166 799

765 109

548 880

66 720

Spānija

2 960 596

1 228 351

3 851 622

6 812 218

5 079 973

1 540 649

Zviedrija

4 307 321

3 047 430

1 098 975

5 406 296

4 146 404

439 590

ES 27

42 602 653

27 148 311

40 017 586

82 620 239

67 165 896

16 007 034

(1)  Katras dalībvalsts indikatīvie mērķrādītāji ir proporcionāli katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, kas pielāgots dalībvalsts IKP uz vienu iedzīvotāju (izteikts PSL).

(2)  Augstas kvalitātes ieraksti atbilst Europeana publicēšanas satvara 2. vai augstākas pakāpes (2+ pakāpe) prasībām attiecībā uz saturu un A pakāpes vai augstākas pakāpes prasībām attiecībā uz metadatiem. Šie standarti ir vajadzīgi, lai veicinātuatkārtotu izmantošanu dažādiem mērķiem.

(3)  Dalībvalstis tiek mudinātas uzlabot 1. pakāpes ierakstu kvalitāti, tāpēc augstas kvalitātes ierakstu kopskaits vēl var palielināties.

(4)  40 % jauno ierakstu vajadzētu būt par 3D digitālajām vērtībām. Pašlaik bibliotēkā Europeana pieejamo 3D digitālo vērtību skaits uzskatāms par nenozīmīgu.

II PIELIKUMS

Starpposma mērķrādītāji attiecībā uz katras dalībvalsts satura ieguldījumu bibliotēkā Europeana un datu telpā līdz 2025. gadam

 

A

B

C

D

E

F

Ierakstu skaits 2021. gada 1. februārī

Augstas kvalitātes ierakstu skaits (1)2021. gada 1. februārī

Jauni ierakstilīdz 2025. gadam (2)

Ierakstu kopskaits līdz 2025. gadam

(= A + C)

Augstas kvalitātes ierakstu kopskaits līdz 2025. gadam (3)

(= B + C)

Vērtības 3D formātā līdz 2025. gadam (4)

Austrija

2 372 357

1 106 942

401 157

2 773 514

1 508 099

60 174

Beļģija

2 499 646

2 247 432

486 327

2 985 973

2 733 759

72 949

Bulgārija

94 447

62 647

131 782

226 229

194 428

19 767

Horvātija

67 357

5 456

94 351

161 708

99 807

14 153

Kipra

30 959

1 858

28 586

59 545

30 444

4 288

Čehija

881 263

369 602

355 732

1 236 995

725 333

53 360

Dānija

1 032 422

662 712

270 754

1 303 176

933 465

40 613

Igaunija

648 205

486 024

39 930

688 135

525 954

5 989

Somija

1 093 297

960 899

219 371

1 312 668

1 180 270

32 906

Francija

3 860 232

1 779 567

2 552 426

6 412 658

4 331 993

382 864

Vācija

5 536 786

4 107 742

3 569 707

9 106 493

7 677 448

535 456

Grieķija

661 593

383 327

256 870

918 463

640 197

38 530

Ungārija

732 033

571 425

255 093

987 126

826 518

38 264

Īrija

86 765

44 424

342 712

429 477

387 136

51 407

Itālija

2 150 207

687 421

2 047 960

4 198 167

2 735 381

307 194

Latvija

128 505

113 341

47 082

175 587

160 423

7 062

Lietuva

224 359

182 337

83 950

308 309

266 287

12 593

Luksemburga

65 600

1 325

58 227

123 827

59 552

8 734

Malta

50 310

1 006

18 405

68 715

19 411

2 761

Nīderlande

9 126 499

7 554 003

796 985

9 923 484

8 350 988

119 548

Polija

3 040 221

936 996

991 127

4 031 348

1 928 124

148 669

Portugāle

203 044

138 963

290 933

493 977

429 897

43 640

Rumānija

135 213

84 549

483 956

619 169

568 504

72 593

Slovākija

15 106

453

136 654

151 760

137 107

20 498

Slovēnija

598 310

382 081

66 720

665 030

448 800

10 008

Spānija

2 960 596

1 228 351

1 540 649

4 501 245

2 769 000

231 097

Zviedrija

4 307 321

3 047 430

439 590

4 746 911

3 487 019

65 938

ES 27

42 602 653

27 148 311

16 007 034

58 609 687

43 155 345

2 401 055

(1)  Augstas kvalitātes ieraksti atbilst Europeana publicēšanas satvara 2. vai augstākas pakāpes (2+ pakāpe) prasībām attiecībā uz saturu un A pakāpes vai augstākas pakāpes prasībām attiecībā uz metadatiem. Šie standarti ir vajadzīgi, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu dažādiem mērķiem.

(2)  Starpposma mērķrādītājs: 40 % no indikatīvajiem mērķrādītājiem līdz 2030. gadam.

(3)  Dalībvalstis tiek mudinātas uzlabot 1. pakāpes ierakstu kvalitāti, tāpēc augstas kvalitātes ierakstu kopskaits vēl var palielināties.

(4)  Starpposma mērķrādītājs 3D digitālajām vērtībām: 15 % no 2030. gada mērķrādītājiem.