(1)

Covid-19 uzliesmojuma rezultātā valstu un Savienības līmenī ir veikti vēl nepieredzēti pasākumi, lai atbalstītu ES ekonomiku un veicinātu tās atveseļošanu. Lielākā daļa īstermiņa pasākumu reaģēšanai krīzes situācijā ir vērsti uz to, lai nodrošinātu uzņēmumiem pietiekamu naudas plūsmu.

(2)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (1) ir sevišķi smagi cietuši sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu pēc, jo tiem bieži vien ir mazāk iespēju absorbēt vai finansēt zaudējumus nekā lielākiem uzņēmumiem. MVU arī parasti biežāk darbojas tādās uzņēmējdarbības nozarēs, kuras bija jāslēdz sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu pēc, piemēram, tie ir viesnīcas, restorāni, kafejnīcas un bāri.

(3)

Daudzas jurisdikcijas ir steidzami rīkojušās, lai atvieglotu uzņēmumu tūlītējo nodokļu slogu, veicot atbilstīgus atbalsta pasākumus; uz ievērojamu daļu šo pasākumu attiecās Savienības valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši jaunais valsts atbalsta pagaidu regulējums (2). Lai gan izplatītākais nodokļu pasākumu veids uzņēmumu naudas plūsmas uzlabošanai ir bijusi nodokļu maksājumu atlikšana, svarīgs nodokļu politikas instruments ir bijis arī zaudējumu kompensācijas nosacījumu izmaiņas.

(4)

Pastāv trīs izplatītākās metodes, kā dalībvalstis parasti ļauj kompensēt zaudējumus ar nodokļu palīdzību. Zaudējumus parasti var a) izmantot kārtējā pārskata periodā, kurā tie rodas, lai šajā periodā nebūtu jāmaksā nodoklis. Turklāt pārmērīgus zaudējumus var: b) vai nu pārnest uz nākamajiem periodiem un atskaitīt no turpmākās pieejamās nākotnes peļņas, lai samazinātu nodokļu saistības; vai arī dažās dalībvalstīs c) pārnest uz iepriekšējiem periodiem un atskaitīt no kopējās peļņas iepriekšējā taksācijas gadā vai līdz noteiktam skaitam iepriekšējo gadu, lai atgūtu iepriekš samaksāto nodokli.

(5)

Zaudējumu pārnese uz nākamajiem periodiem kā politikas pasākums, ar ko nekavējoties palīdzēt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, ir mazāk lietderīga, jo nodokļu maksātāji iegūs likviditātes priekšrocības tikai tad, kad atkal būs rentabli un tiem būs jāmaksā nodokļi. Zaudējumus no iepriekšējiem gadiem var izmantot kārtējā pārskata periodā, taču tas nerada likviditāti, ja vien nodokļu maksātājs negūst peļņu. Zaudējumu pārnese uz iepriekšējiem periodiem krīzes skartajiem uzņēmumiem ir daudz vērtīgāka, jo tās rezultātā tiek atgūti iepriekšējos taksācijas gados samaksātie nodokļi un uzņēmumiem tiek nodrošināta papildu likviditāte. Tas jo īpaši nāktu par labu MVU.

(6)

Zaudējumu pārneses uz iepriekšējiem periodiem priekšrocība ir tāda, ka labumu gūst tikai tie uzņēmumi, kuri bija rentabli gados pirms pandēmijas, tādējādi principiāli tiek atbalstīti stabili uzņēmumi. Praksē tikai tie uzņēmumi, kuri guva peļņu un maksāja nodokļus pirms 2020. gada, varēs ar šiem nodokļiem kompensēt savus 2020. un 2021. gada zaudējumus. Tas nodrošina, ka pasākums ir vērsts uz uzņēmumiem, kuri cieš tieši pandēmijas pēc, un ka publiskie līdzekļi netiek tērēti, lai palīdzētu privātiem uzņēmumiem, kuriem neveicas tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar krīzi.

(7)

Lai panāktu, ka pasākums sasniedz savu mērķi, dalībvalstīm, kuras nolemj atļaut zaudējumu pārnesi uz iepriekšēju periodu, kas pārsniedz vienu gadu, tas būtu jāattiecina tikai uz uzņēmumiem, kuri iepriekšējos gados nav cietuši zaudējumus. Tādējādi, ja zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu tiek atļauta divus vai trīs gadus, tā būtu jāattiecina uz uzņēmumiem, kuri 2019., 2018. vai 2017. gadā necieta zaudējumus.

(8)

Šādu pasākumu izmaksas būtu galvenokārt laika jautājums: uzņēmumi saņem naudu tagad, kad tā tiem ir visvairāk vajadzīga, un tiem nav jāgaida, līdz varēs atrēķināt savus zaudējumus no nodokļu saistībām nākotnē. Dalībvalstis tagad nesaņems nodokļu ieņēmumus, bet nākotnē saņems tos no uzņēmumiem, kas paliks darbotiesspējīgi un atkal kļūs rentabli. Turklāt zaudējumu pārneses uz iepriekšējo periodu izmantošana samazinās pašreizējo zaudējumu pārnesi uz nākamajiem periodiem, tā vēl vairāk mazinot ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.

(9)

Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas pasākumus vai paziņojušas par tādiem, kas ļauj pārnest 2020. taksācijas gada zaudējumus uz iepriekšējo periodu, tādējādi nodokļu maksātāji varēs atskaitīt savus 2020. gada nodokļu zaudējumus no peļņas, kas gūta iepriekšējos fiskālajos gados.

(10)

Tomēr dalībvalstis parasti piemēro atšķirīgus noteikumus par režīmu attiecībā uz zaudējumiem, tā bieži radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(11)

Šis ieteikums dalībvalstīm par iekšzemes režīmu attiecībā uz zaudējumiem, kurš ir balstīts uz paraugpraksi, varētu palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā Savienībā.

(12)

Šis ieteikums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. fiskālajam gadam, lai palīdzētu uzņēmumiem Covid-19 krīzes laikā.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāļauj uzņēmumiem pārnest zaudējumus vismaz uz iepriekšējo fiskālo gadu, t. i., līdz 2019. gadam. Tomēr, lai nodokļu maksātāji varētu pilnībā attiecināt savu zaudējumu apjomu pret iepriekš samaksātajiem nodokļiem, dalībvalstis var pagarināt pārnesi uz laiku līdz iepriekšējiem trim gadiem, t. i., līdz 2017. gadam. No šā pagarinātā zaudējumu pārneses perioda uz iepriekšējo līdz trim gadiem sevišķi var iegūt mazāki uzņēmumi, kuru peļņa ir zemāka.

(14)

Pasākumam būtu jānosaka ierobežojumi, lai novērstu pārmērīgu ietekmi uz valstu budžetiem. Ierobežojums 3 miljonu EUR apmērā uz vienu fiskālo gadu ar zaudējumiem sniegtu vērtīgu atbalstu it sevišķi mazākiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot, ka zināmā mērā iegūst visi nodokļu maksātāji.

(15)

Komisija atgādina, ka tad, ja dalībvalstis ievieš valsts atbalsta nosacījumiem atbilstošus pasākumus, kas nav atbrīvoti no paziņošanas pienākuma, tām par šādiem pasākumiem ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar procedūrām, ko parasti piemēro valsts atbalstam,