(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbavietu radīšanai.

(3)

Pēc Komisijas ieteikuma, Padome 2020. gada 3. aprīlī ar Lēmumu (ES) 2020/509 (1) saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolēma, ka Rumānijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un sniedza ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu vēlākais līdz 2022. gadam (2) (“Padomes 2020. gada 3. aprīļa Ieteikums”) saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (3) 3. pantu.

(4)

Komisija 2020. gada 20. martā pieņēma paziņojumu par StabSIP vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Šī klauzula, kuru veido Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (4) 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Paziņojumā Komisija pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, ir izpildīti nosacījumi SIP vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam.

(5)

Rumānija 2020. gada 15. septembrī iesniedza savu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2020. gada 3. aprīļa ieteikumu. Minētajā ziņojumā norādīts uz tās publisko finanšu ievērojamu pasliktināšanos 2020. gadā, galvenokārt Covid-19 pandēmijas dēļ.

(6)

Komisija 2020. gada 18. novembrī pieņēma paziņojumu par fiskālo stāvokli Rumānijā. Ņemot vērā pastāvīgo ārkārtējo nenoteiktību, ko radīja Covid-19 pandēmija, un tās ārkārtējo makroekonomisko un fiskālo ietekmi, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā nevar pieņemt lēmumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas uzsākta attiecībā uz Rumāniju. Īpaši ārkārtējā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz ticama fiskālās politikas virziena izstrādi šajā posmā, neļāva Komisijai nākt klajā ar ieteikumu Padomes ieteikumam, kas sniedzams atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam. Komisija norādīja, ka 2021. gada pavasarī tā atkārtoti izvērtēs Rumānijas budžeta stāvokli, pamatojoties uz 2020. gada izpildes datiem, 2021. gada budžetu un Komisijas 2021. gada pavasara ekonomisko prognozi, un ka tā vajadzības gadījumā ierosinās jaunus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ņemot vērā SIP vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāku piemērošanu 2021. gadā.

(7)

Komisija 2021. gada 3. martā pieņēma paziņojumu, kurā sniegti turpmāki orientējoši norādījumi attiecībā uz politiku, un to mērķis ir atvieglot fiskālās politikas koordināciju un dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanu. Komisija šajā paziņojumā pauda viedokli, ka lēmumā par SIP vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu vai turpmāku piemērošanu būtu jāietver vispārēja ekonomikas stāvokļa novērtējums, kurā būtisks kvantitatīvais kritērijs ir ekonomiskās aktivitātes līmenis Savienībā vai eurozonā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni (2019. gada beigās). Komisija 2021. gada 2. jūnijā pieņēma paziņojumu “Par ekonomikas politikas koordināciju 2021. gadā: pārvarēt Covid-19 krīzi, atbalstīt atveseļošanu un modernizēt mūsu ekonomiku”. Saskaņā ar minēto paziņojumu SIP vispārējo izņēmuma klauzulu turpinās piemērot 2022. gadā, un paredzams, ka tā tiks deaktivizēta no 2023. gada.

(8)

Saskaņā ar Komisijas atjaunināto 2020. gada parāda atmaksājamības pārskatu (Debt Sustainability Monitor 2020), kurā atspoguļota Komisijas 2021. gada pavasara ekonomiskā prognoze, Rumānijas vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālās ilgtnespējas riski joprojām ir augsti. Šie riski ir jānovērš ar atbilstošu vidēja termiņa fiskālo plānu, kas papildināts ar strukturāliem pasākumiem.

(9)

Ņemot vērā straujo saimnieciskās darbības samazināšanos, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju, un ar to saistīto nepieciešamību pēc fiskālās politikas, lai atbalstītu atveseļošanu 2021. un 2022. gadā, Padomes 2020. gada 3. aprīļa ieteikums vairs nav atbilstīgs pamats fiskālās politikas norādēm Rumānijai.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkta pēdējo teikumu Padome pēc Komisijas ieteikuma var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai visā Savienībā, ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(11)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu Padomei ir jāsniedz ieteikums attiecīgajai dalībvalstij, nosakot termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Minētais ieteikums ir noteikt maksimālo sešu mēnešu termiņu, kurā attiecīgajai dalībvalstij ir efektīvi jārīkojas, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, un šo termiņu var samazināt līdz trim mēnešiem, ja to pamato situācijas nopietnība. Turklāt ieteikumā novērst pārmērīgu budžeta deficītu Padomei ir jāpieprasa sasniegt gada budžeta mērķus, kuri, balstoties uz ieteikuma pamatā esošo prognozi, atbilstu strukturālās bilances, t. i., cikliski koriģētās bilances, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, minimālajam ikgadējam uzlabojumam vismaz 0,5 % apmērā no IKP.

(12)

Reālais IKP Rumānijā 2020. gadā samazinājās par 3,9 %. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi reālā IKP pieaugums atkal palielināsies, sasniedzot 5,1 % 2021. gadā un 4,9 % 2022. gadā. Sagaidāms, ka, turpinoties vakcinācijai un pakāpeniski atceļot sociālās distancēšanās pasākumus, privātais patēriņš atgūsies, un arī algu pieaugums, visticamāk, joprojām saglabāsies stabils. Atveseļošanas un noturības plānaprojektu pakāpeniska ieviešana, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (5), ir paredzēta, lai dotu jaunu impulsu investīciju pieaugumam. Gaidāms, ka neto eksporta ietekme, t. i., eksports mīnus imports, prognozes periodā saglabāsies negatīvs. Tas ir tāpēc, ka ir sagaidāms, ka importa pieaugums notiks, atjaunojoties privātajam patēriņam un investīciju pieaugumam. Eksportu, visticamāk, veicinās ārējā pieprasījuma atjaunošanās, taču tas attīstīsies mazāk dinamiski nekā imports. Izaugsmes perspektīva ir pakļauta līdzsvarotiem riskiem. No vienas puses, ticama vidēja termiņa fiskālā stratēģija var palīdzēt kliedēt bažas par fiskālo ilgtspēju, īpaši, ja to papildina vērienīgas reformas (tostarp tās, kas iekļautas Atveseļošanās un noturības plānā). Tas palīdzētu novērst Rumānijas makroekonomikas nelīdzsvarotību, mazinātu finanšu stabilitātes riskus un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp uzlabojot investīciju vidi. No otras puses, neuzticēšanos var izraisīt neskaidrība attiecībā uz valsts politikas veidošanu un kavēšanās, īstenojot atveseļošanas un noturības plānu, vai tā neefektīva īstenošana.

(13)

Rumānijas parlaments 2021. gada 2. martā pieņēma Rumānijas budžetu un vidēja termiņa fiskālo stratēģiju 2021. gadam. Šī fiskālā stratēģija kopā ar informāciju par neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevumu profilu Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/241 (“mehānisms”), ietvaros ir ņemta vērā Rumānijas 2021. gada konverģences programmā (“konverģences programma”), kas Komisijai tika iesniegta 2021. gada 5. maijā. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 9,2 % no IKP, un konverģences programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2024. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts ir mazāks par 3 % no IKP, panākot to pakāpeniski, pa posmiem: 8,0 % no IKP 2021. gadā, 6,2 % no IKP 2022. gadā, 4,4 % no IKP 2023. gadā un 2,9 % no IKP 2024. gadā. Konverģences programmā paredzētās fiskālās korekcijas pamatā galvenokārt ir izdevumi. Izdevumu kontrole (samazinājums procentos no IKP) ir paredzēta jo īpaši publiskā sektora algām (samazinājums par 1,4 procentpunktiem laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam) un sociālajiem pārvedumiem (samazinājums par 0,9 procentpunktiem laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam).

(14)

Komisijas 2021. gada pavasara ekonomiskajā prognozē, kas pagarināta līdz 2024. gadam, paredzēts vispārējās valdības budžeta deficīts 8,0 % apmērā no IKP 2021. gadā, 7,1 % apmērā no IKP 2022. gadā un 6,8 % apmērā no IKP 2023. un 2024. gadā. Minētajā prognozē ir ņemti vērā izdevumi, kurus paredzēts finansēt no neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevumiem no mehānisma, kā tas izklāstīts konverģences programmā un Rumānijas sniegtajā papildu informācijā. Komisijas prognozētais vispārējās valdības nominālā deficīta samazinājums galvenokārt ir saistīts ar ārkārtas pasākumu pakāpenisku atcelšanu, kas pieņemti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lielākiem ieņēmumiem paredzamās ekonomikas atlabšanas rezultātā, kā arī ar investīciju un reformu, ko paredzēts finansēt no mehānisma, papildu pozitīvo ietekmi. Turklāt Rumānijas valdība ir nolēmusi 2021. un 2022. gadā iesaldēt publiskā sektora algas, 2021. gadā atlikt pensiju palielināšanu un nedaudz palielināt pensijas 2022. gadā, tādējādi uzlabojot perspektīvu salīdzinājumā ar Komisijas 2020. gada rudens ekonomisko prognozi. Šie pasākumi jau ir pieņemti. Rumānijas valdība bez tam plāno pieņemt jaunus pensiju tiesību aktus, kas pensiju izdevumus kā procentuālu daļu no IKP saglabātu kopumā stabilus. Lielāks deficīts, salīdzinot Komisijas 2021. gada pavasara ekonomiskajā prognozē paredzēto ar konverģences programmu, ir saistīts ar to, ka plānotā konsolidācija netiek pilnībā atbalstīta ar ieviestiem vai vēl ticami paziņotiem pasākumiem un tāpēc to nevarēja ņemt vērā minētajā prognozē. Komisijas prognozētais strukturālais deficīts 2021. gadā uzlabosies par 0,7 procentpunktiem no IKP un 2022. gadā par 0,5 procentpunktiem no IKP, 2023. gadā pasliktināsies par 0,1 procentpunktu no IKP, bet 2024. gadā – par 0,4 procentpunktiem no IKP.

(15)

Vispārējās valdības parāds 2018. gada beigās bija 34,7 % no IKP, 2019. gada beigās – 35,3 % no IKP un 2020. gada beigās – 47,3 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara ekonomisko prognozi tiek prognozēts, ka 2021. gada beigās tas palielināsies līdz 49,7 % no IKP, 2022. gada beigās – līdz 52,7 % no IKP un 2024. gada beigās – līdz 59,5 % no IKP, tādējādi pirmo reizi tuvojoties Līgumā noteiktajai atsauces vērtībai 60 % apmērā no IKP, ja netiks veikti korektīvie pasākumi papildus tiem, kas jau ieviesti vai ticami paziņoti.

(16)

Parāda atmaksājamības vidējā termiņā un ilgtermiņā analīze, kas atjaunināta pēc Komisijas 2021. gada pavasara ekonomiskās prognozes, apstiprina, ka ilgtspējas riski vidējā termiņā patiešām ir lieli. Saskaņā ar 10 gadu bāzes prognozi vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP prognozes periodā turpinās pieaugt un sasniegs gandrīz 90 % no IKP. Parāda atmaksājamības riskus rada liels fiskālais deficīts, novecošanas izmaksas un parādu trajektorijas neaizsargātība pret makrofiskāliem satricinājumiem. Pensiju palielinājumi, kas tika pieņemti 2019. gada vasarā un pagaidām ir atlikti līdz 2022. gada beigām, ir galvenais parāda atmaksājamības risku avots. Parāda struktūra (liels ārvalstu valūtā denominētā parāda īpatsvars un ievērojamu parādu daļu tur nerezidenti) vēl vairāk palielina atmaksājamības riskus, lai gan Rumānijas Valsts bankas iejaukšanās sekundārajā tirgū ir palīdzējusi noturēt valdības aizņēmuma izmaksas 2020. gadā labvēlīgā līmenī. Turklāt pastāv riski, kas saistīti ar iespējamām saistībām, kuras izriet no valsts garantijām (1,4 % apmērā no IKP), kas Covid-19 krīzes laikā piešķirtas uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām. Paredzams, ka bruto finansējuma vajadzības palielināsies. Savukārt paredzams, ka reformas un investīcijas saskaņā ar Next Generation EU, ja tās tiks efektīvi īstenotas, turpmākajos gados pozitīvi ietekmēs IKP pieaugumu, tādējādi veicinot parāda atmaksājamību.

(17)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu pārmērīga budžeta deficīta novēršana ir jāpabeidz nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Korekcijas būtu jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomisko un fiskālo stāvokli.

(18)

Pašreizējā situācijā Rumānijā pastāv šādi īpaši apstākļi. Piešķirot Rumānijai papildu gadu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punkta noteikumu, būtu nepieciešama ļoti krasa fiskālā korekcija, kas radītu ievērojamus izlaides zaudējumus, tādējādi apdraudot ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas. Korekcijas process ar termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2024. gadam, vienlaikus prasot būtiskas ikgadējas korekcijas, nozīmētu, ka centieni būtu pakāpeniskāki, un tiktu panākts labs līdzsvars starp fiskālo konsolidāciju un atbalstu ekonomikas atveseļošanai. Jaunajā korekcijas plānā ir ņemta vērā arī mainītā fiskālā situācija, tostarp budžeta izmaiņas 2020. gadā un Rumānijas valdības ieviestā jaunā budžeta stratēģija. Reformas, tostarp reformas, kas uzlabo valsts finanšu pārvaldību, būtu izšķirošas, lai ilgstoši nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta noturīgu novēršanu. Ņemot vērā šos apsvērumus un saskaņā ar fiskālās politikas ievirzēm, kas izklāstītas Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumā, ir pamatoti noteikt termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2024. gadam.

(19)

Lai šajā termiņā veiktu ticamas un ilgtspējīgas korekcijas, Rumānijai būtu jāsasniedz vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis – 8,0 % no IKP 2021. gadā, 6,2 % no IKP 2022. gadā, 4,4 % no IKP 2023. gadā un 2,9 % no IKP 2024. gadā saskaņā ar pašas valdības mērķiem. Pamatojoties uz Komisijas 2021. gada pavasara ekonomikas prognozi, tas atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma tempam 3,4 % 2021. gadā, 1,3 % 2022. gadā, 0,9 % 2023. gadā un 0,0 % 2024. gadā (6). Šāds valdības neto primāro izdevumu pieauguma temps būs galvenais rādītājs, ko izmantos, lai novērtētu fiskālos centienus, ja būs vajadzīga rūpīga analīze. Atbilstošā strukturālās bilances ikgadējā fiskālā korekcija ir 0,7 % no IKP 2021. gadā, 1,8 % no IKP 2022. gadā, 1,7 % no IKP 2023. gadā un 1,5 % no IKP 2024. gadā.

(20)

Lai novērtētu vispārējās fiskālās politikas potenciālo ietekmi uz izlaidi, pašreizējā situācijā apjomīgie maksājumi no Savienības budžeta (saskaņā ar mehānismu un citiem Savienības fondiem) būtu jāiekļauj attiecīgajā izdevumu agregātā kā fiskālās nostājas mērvienība (7). Pamatojoties uz to, paredzams, ka turpmākajos gados Savienības fondiem būs ievērojama pozitīva ietekme uz Rumānijas ekonomiku. Konkrēti, ar mehānismu atbalstītās investīcijas un reformas Rumānijai sniedz iespēju vidējā termiņā uzlabot savu fiskālo stāvokli, vienlaikus turpinot atbalstīt izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(21)

Budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina pārmērīga budžeta deficīta paliekoša korekcija, vienlaikus paaugstinot publisko finanšu kvalitāti un stiprinot ekonomikas izaugsmes potenciālu. Fiskālām un plašākām ekonomikas reformām, tostarp pensiju sistēmas, nodokļu administrācijas, publiskā sektora algu un valsts uzņēmumu pārvaldības reformām, būtu jāatbalsta fiskālās konsolidācijas centieni un jāpadara tie ilgtspējīgi.

(22)

Kopš 2016. gada Rumānija ir sistemātiski un atkārtoti atkāpusies no valsts fiskālajiem noteikumiem un valsts fiskālajā sistēmā paredzētās vidēja termiņa fiskālās stratēģijas pieņemšanas grafika. Turklāt valsts fiskālās sistēmas pilnīga piemērošana atbalstītu Rumānijas budžeta korekcijas,