(1)

2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Vispārējā izņēmuma klauzula, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (2) 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, atvieglo budžeta politikas koordinēšanu nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Minētajā paziņojumā Komisija pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai. 2020. gada 23. martā dalībvalstu finanšu ministri piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējā izņēmuma klauzula ir dalībvalstīm nodrošinājusi Covid-19 krīzes pārvarēšanai vajadzīgo budžeta elastību. Tā ir atvieglojusi budžeta politikas koordinēšanu nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām katras dalībvalsts vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā. 2020. gada 17. septembrī Komisija savā paziņojumā par 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju paziņoja, ka vispārējā izņēmuma klauzula būs piemērojama arī 2021. gadā.

(2)

2020. gada 20. jūlijā Padome pieņēma Ieteikumu (3) (“Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikums”). Tā ieteica Portugālei, ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret Covid-19 pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atveseļošanu. Tā arī ieteica Portugālei, kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas.

(3)

Padomes 2021. gada ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku norādīts, ka visās eurozonas dalībvalstīs 2021. gadā būtu jāturpina stimulējoša fiskālā politika un ka politikas pasākumi būtu jāpielāgo katras valsts konkrētajiem apstākļiem, un tiem vajadzētu būt savlaicīgiem, pagaidu un mērķtiecīgiem. Tad, kad epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi to ļaus, ārkārtas pasākumi būtu pakāpeniski jāizbeidz, vienlaikus cenšoties novērst krīzes ietekmi uz sociālo jomu un darba tirgu. Dalībvalstīm būtu jāīsteno fiskālā politika, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas. Dalībvalstīm būtu jāveic reformas, ar kurām stiprina visiem pieejamu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu, adekvātumu un ilgtspēju.

(4)

2020. gada 18. novembrī Komisija pieņēma atzinumus par eurozonas dalībvalstu 2021. gada budžeta plāna projektiem, pamatojoties uz fiskālo pasākumu kvalitatīvu novērtējumu. Komisija atzina, ka Portugāles budžeta plāna projekts visumā atbilst Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikumā izklāstītajiem ieteikumiem par fiskālo politiku un ka budžeta plāna projektā ietverto pasākumu vairākums veicina ekonomisko aktivitāti būtiskas nenoteiktības apstākļos.

(5)

Next Generation EU, kas ietver Atveseļošanas un noturības mehānismu, nodrošinās ilgtspējīgu, iekļaujošu un taisnīgu ekonomikas atveseļošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (4), ar ko izveidoja Atveseļošanas un noturības mehānismu, stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošinās finansiālu atbalstu reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot Savienības finansētu fiskālo stimulu. Tas sekmēs ekonomikas atveseļošanu un ilgtspējīgu un izaugsmi veicinošu reformu un investīciju īstenošanu, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai, kā arī stiprinās dalībvalstu tautsaimniecību noturību un potenciālo izaugsmi. Tas arī palīdzēs publiskajām finansēm atgūt labvēlīgāku stāvokli īstermiņā un sekmēs to ilgtspējas nostiprināšanu un izaugsmi un darbvietu izveidi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(6)

2021. gada 3. martā Komisija pieņēma paziņojumu, kurā sniegti turpmāki orientējoši norādījumi attiecībā uz politiku ar mērķi atvieglot fiskālās politikas koordināciju un dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanu. Vispārējai fiskālajai nostājai, ņemot vērā valstu budžetus un Atveseļošanas un noturības mehānismu, arī 2021. un 2022. gadā vajadzētu būt stimulējošai. Tajā pašā laikā, ņemot vērā prognozi, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski normalizēsies 2021. gada otrajā pusē, dalībvalstu fiskālajai politikai 2022. gadā būtu jākļūst diferencētākai. Dalībvalstīm savā fiskālajā politikā būtu jāņem vērā atveseļošanās stadija, fiskālā ilgtspēja un nepieciešamība samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības. Tā kā nepieciešams atbalstīt ilgtspējīgu atveseļošanos Savienībā, dalībvalstīm ar zemu ilgtnespējas risku savs budžets būtu jāplāno tā, ka arī 2022. gadā tiek īstenota stimulējoša fiskālā politika, ņemot vērā Atveseļošanas un noturības mehānisma ietekmi. Dalībvalstīm, kuru parāda līmenis ir augsts, būtu jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, vienlaikus saglabājot valsts finansētas investīcijas un izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijas, lai finansētu jaunus augstas kvalitātes investīciju projektus un strukturālās reformas. Arī pēc 2022. gada fiskālajā politikā būtu jāņem vērā atveseļošanās intensitāte, ekonomiskās nenoteiktības pakāpe un fiskālās ilgtspējas apsvērumi. Fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kas paredz arī atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu piemērotā brīdī, palīdzēs nodrošināt fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

(7)

Komisija savā 2021. gada 3. marta paziņojumā arī pauda viedokli, ka lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu vai turpmāku piemērošanu būtu jāpieņem vispārēja ekonomikas stāvokļa novērtējuma ietvaros, kurā būtisks kvantitatīvais kritērijs ir ekonomiskās aktivitātes līmenis Savienībā vai eurozonā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni (2019. gada beigās). 2021. gada 2. jūnijā Komisija, pamatojoties uz savu 2021. gada pavasara prognozi, atzina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai 2022. gadā turpinātu piemērot vispārējo izņēmuma klauzulu un 2023. gadā to deaktivētu. Arī pēc vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanas tiks ņemta vērā valstu konkrētā situācija.

(8)

Portugāle 2021. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2021. gada stabilitātes programmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantu.

(9)

Pēc Eurostat validētajiem datiem, 2020. gadā Portugāles vispārējās valdības budžeta deficīts bija 5,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības parāds palielinājās līdz 133,6 % no IKP. Gada izmaiņas budžeta primārajā bilancē bija –6 % no IKP, ieskaitot ekonomikas atbalstam paredzētos diskrecionāros budžeta pasākumus aptuveni 3 % apmērā no IKP un automātisko stabilizatoru iedarbību. Portugāle uzņēmumiem un mājsaimniecībām turklāt sniedza likviditātes atbalstu (piemēram, garantiju un atliktas nodokļu samaksas veidā, kam nav tiešas un tūlītējas ietekmes uz budžetu), kas atbilstoši aplēsēm bija aptuveni 4 % no IKP; pēc Komisijas aplēsēm publisko garantiju faktiskā izmantošana 2020. gadā bija aptuveni līdzvērtīga 3½ % no IKP.

(10)

2021. gada 2. jūnijā Komisija nāca klajā ar ziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu. Minētajā ziņojumā ir aplūkots Portugāles budžeta stāvoklis, ņemot vērā to, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP, turklāt vispārējās valdības parāds pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 60 % no IKP, un nebija sarucis pietiekami strauji. Ziņojumā secināts, ka deficīta kritērijs nav izpildīts un parāda kritērijs nav ievērots.

(11)

Budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs par 2021. un 2022. gadu ir reālistisks. Saskaņā ar 2021. gada stabilitātes programmu tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021. gadā palielināsies par 4 % un 2022. gadā – par 4,9 %. Tas atbilst Komisijas 2021. gada pavasara prognozei. Covid-19 krīze īpaši smagi skāra nozares, kurās liela nozīme ir cilvēku kontaktiem. Makroekonomiskās perspektīvas riski joprojām ir lejupvērsti, jo Portugāle lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu tūrisma, saistībā ar kuru, runājot par virzību uz atveseļošanos, joprojām pastāv liels nenoteiktības līmenis.

(12)

Valdība 2021. gada stabilitātes programmā plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies no 5,7 % no IKP 2020. gadā līdz 4,5 % no IKP 2021. gadā un parāda attiecība 2021. gadā, paredzams, samazināsies līdz 128 % no IKP. Saskaņā ar 2021. gada stabilitātes programmu izmaiņas budžeta primārajā bilancē, salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni (2019. gadu), 2021. gadā tiek paredzētas –5 % apmērā no IKP, kas atspoguļo ekonomikas atbalstam paredzētos diskrecionāros budžeta pasākumus aptuveni 3 % apmērā no IKP un automātisko stabilizatoru iedarbību. Šie prognozētie rādītāji atbilst Komisijas 2021. gada pavasara prognozei.

(13)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un tās izraisīto ekonomikas lejupslīdi, Portugāle ir noteikusi budžeta pasākumus, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu Covid-19 pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm. Šī enerģiskā politiskā reakcija mīkstināja IKP sarukumu, tādējādi iegrožojot valsts budžeta deficīta un valsts parāda pieaugumu. Ar fiskālajiem pasākumiem būtu maksimāli jāveicina ekonomikas atveseļošanās, neapdraudot turpmākās fiskālās trajektorijas. Tāpēc būtu jāizvairās no tā, ka pasākumi rada pastāvīgu slogu publiskajām finansēm. Ja dalībvalstis ievieš pastāvīgus pasākumus, tām šie pasākumi būtu pienācīgi jāfinansē, lai nodrošinātu budžeta neitralitāti vidējā termiņā. Portugāles 2020. un 2021. gadā veiktie pasākumi atbilst Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikumam. Daži no valdības 2020. un 2021. gadā noteiktajiem diskrecionārajiem pasākumiem, šķiet, nav ne pagaidu, ne atsvērti ar kompensējošiem pasākumiem. Tiek lēsts, ka pēc Komisijas 2021. gada pavasara prognozes perioda 2023. gadā minēto pagaidu raksturam neatbilstošo pasākumu kumulatīvā atlikusī ietekme būs aptuveni 1 % no IKP, un to galvenokārt veido papildu izdevumi par publiskā sektora algām. Minētie pagaidu raksturam neatbilstošie pasākumi ietver arī investīcijas aptuveni 0,1 % apmērā no IKP, kas, paredzams, veicinās vidēja termiņa potenciālo izaugsmi un tādējādi arī ilgtspēju.

(14)

2021. gada stabilitātes programmā ir pieņemts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām finansējamās investīcijas un reformas atbilst 0,3 % no IKP 2021. gadā, 1,3 % – 2022. gadā, 1,5 % – 2023. gadā, 1,3 % – 2024. gadā un 1,1 % – 2025. gadā. 2021. gada stabilitātes programmā arī pieņemts, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumi atbilst 0,7 % no IKP 2021. gadā, 0,2 % – 2022. gadā un 0,1 % katru gadu laikposmā no 2023. līdz 2025. gadam. Komisijas 2021. gada pavasara prognozē šīs dotācijas ir iekļautas budžeta prognozēs.

(15)

Regulā (EK) Nr. 1466/97 noteiktie fiskālās korekcijas rādītāji ir jāskata pašreizējo apstākļu kontekstā. Pirmkārt, pastāv ievērojama nenoteiktība attiecībā uz izlaides starpības aplēsēm. Otrkārt, fiskālajai politikai jābūt gatavai strauji pielāgoties Covid-19 pandēmijas attīstībai, pēc veselības risku mazināšanās pārorientējoties no ārkārtas palīdzības uz mērķtiecīgāk ievirzītiem pasākumiem. Treškārt, pašreizējam kontekstam ir raksturīgi būtiski politikas pasākumi ekonomiskās aktivitātes atbalstam. Ņemot vērā apjomīgos pārvedumus no Savienības budžeta (piemēram, no Atveseļošanas un noturības mehānisma), noteiktie rādītāji visā pilnībā neatspoguļo fiskālās politikas stimulējošo iedarbību uz ekonomiku. Šo iemeslu dēļ strukturālā bilance pašreizējos apstākļos nešķiet piemērots kritērijs. Ir arī jāpielāgo izdevumu kritērijs (5), un tajā jāiestrādā papildu informācija, lai varētu pilnībā novērtēt fiskālās politikas ievirzi.

(16)

Kā 2021. gada budžeta plāna projektu novērtēšanas pieejā, pagaidu ārkārtas pasākumi nav iekļauti izdevumu agregātā. Šie ar krīzi saistītie pagaidu ārkārtas pasākumi atbalsta veselības aprūpes sistēmas un kompensē darba ņēmējiem un uzņēmumiem ieņēmumu zudumu, kas radies epidemioloģisko ierobežojumu un piegādes ķēdes traucējumu dēļ; publiskās iestādes tos atcels, kad sabiedrības veselības un ekonomiskā situācija būs atgriezusies parastajās sliedēs. Lai novērtētu vispārējo fiskālo nostāju pašreizējos apstākļos, attiecīgajā izdevumu agregātā būtu jāiekļauj apjomīgie pārvedumi no Savienības budžeta (piemēram, no Atveseļošanas un noturības mehānisma). Tādēļ vispārējā fiskālā nostāja tiek mērīta, vadoties pēc izmaiņām primārajos izdevumos (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un ar krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus), ieskaitot no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu Savienības fondu dotācijām finansētos izdevumus. Papildus atzinumam par vispārējo fiskālo nostāju analīzes mērķis ir arī novērtēt, vai valsts fiskālā politika ir piesardzīga un vai tās struktūra spēs nodrošināt ilgtspējīgu atveseļošanos, kas būtu saskanīga ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šā iemesla dēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts finansētajiem primārajiem kārtējiem izdevumiem un investīcijām.

(17)

Portugāle 2021. gada stabilitātes programmā plāno, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā samazināsies līdz 3,2 % no IKP, kas notiks galvenokārt 2020. un 2021. gadā pieņemto pagaidu atbalsta pasākumu izbeigšanas un gaidāmās ekonomikas atlabšanas rezultātā. Plānots, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2022. gadā samazināsies līdz 123 % no IKP. Šie prognozētie rādītāji atbilst Komisijas 2021. gada pavasara prognozei. Balstoties uz Komisijas 2021. gada pavasara prognozi un pamatojoties uz konkrētu metodiku, kas atspoguļo iepriekš minētos izaicinājumus, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālā nostāja, – ietverot no valsts un Savienības budžeta, jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma, finansēto investīciju ietekmi uz kopējo pieprasījumu 2022. gadā –, būs -1,1 % no IKP (6). Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem finansēto izdevumu pozitīvā ietekme palielināsies par 0,1 procentpunktu no IKP. Tiek prognozēts, ka valsts finansētajām investīcijām būs ekspansīva ietekme, kas atbilst 0,2 procentpunktiem no IKP (7). Tiek prognozēts, ka valsts finansētajiem primārajiem kārtējiem izdevumiem (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) būs ekspansīva ietekme, kas atbilst 0,7 procentpunktiem no IKP.

(18)

Īpaši svarīgi ir tas, kāda ir dalībvalstu budžeta pasākumu kvalitāte. Fiskālās strukturālās reformas, kuru mērķis ir uzlabot valstu budžeta struktūru, var atbalstīt potenciālo izaugsmi, radīt tik nepieciešamo fiskālo telpu un palīdzēt nodrošināt fiskālo ilgtspēju ilgākā termiņā, tostarp ņemot vērā klimata pārmaiņas un problēmas veselības jomā. Attiecībā uz ieņēmumiem Covid-19 krīze ir apstiprinājusi reformu lielo lomu efektīvākas un taisnīgākas publisko ieņēmumu sistēmas veidošanā. Attiecībā uz izdevumiem tā vēl vairāk ir izcēlusi to, ka vajadzīgas lielākas un kvalitatīvākas ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas investīcijas tādā veidā, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā izaugsmes potenciāla vairošana, ekonomiskā un sociālā noturība un zaļā un digitālā pārkārtošanās. Valstu atveseļošanas un noturības plāni ļaus uzlabot valstu budžeta struktūru.

(19)

Saskaņā ar 2021. gada stabilitātes programmas vidēja termiņa budžeta plāniem tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts no 2,2 % no IKP 2023. gadā samazināsies līdz 1,6 % no IKP 2024. gadā. Tādējādi tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā vairs nepārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Balstoties uz 2021. gada stabilitātes programmu, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālā nostāja – ietverot no valsts un Savienības budžeta, jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma, finansēto investīciju ietekmi uz kopējo pieprasījumu – 2023. un 2024. gadā būs vidēji 0,3 % no IKP. Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem finansēto izdevumu pozitīvā ietekme saglabāsies nemainīga. Tiek prognozēts, ka valsts finansētajām investīcijām būs ekspansīva ietekme, kas atbilst 0,1 procentpunktam no IKP (8). Tiek prognozēts, ka valsts finansētajiem primārajiem kārtējiem izdevumiem (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) būs bremzējoša ietekme, kas atbilst 0,3 procentpunktiem no IKP. Pašreizējā 10 gadu vidējās nominālās potenciālās izaugsmes aplēse ir 3 % (9). Tomēr šajā aplēsē nav iekļauta to reformu ietekme, kas paredzētas atveseļošanas un noturības plānā un tādējādi varētu paātrināt Portugāles potenciālo izaugsmi.

(20)

Plānots, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 120,7 % no IKP 2023. gadā līdz 117,1 % no IKP 2024. gadā. Ņemot vērā augsto valsts parāda attiecību pret IKP, kurai laika gaitā prognozējama pakāpeniska samazināšanās, tiek uzskatīts, ka Portugāle vidējā termiņā saskaras ar augstiem fiskālās ilgtnespējas riskiem, kā liecina pēdējā parāda atmaksājamības analīze.

(21)

Ņemot vērā pašlaik vēl ārkārtīgi augsto nenoteiktības līmeni, fiskālās politikas norādēm ir galvenokārt kvalitatīvs raksturs. 2022. gadā, ja nenoteiktība būs pietiekami samazinājusies, tiks sniegtas precīzākas kvantitatīvās norādes.

(22)

Padome ir novērtējusi Portugāles 2021. gada stabilitātes programmu un to, kā īstenots Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikums,