(1)

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā eurozonas ekonomika 2020. gada pirmajā pusē piedzīvoja pēkšņu un dziļu recesiju. Neņemot vērā spēcīgo ekonomikas atgūšanos 2020. gada trešajā ceturksnī līdztekus ierobežošanas pasākumu atcelšanai, Covid-19 izplatības palielināšanās un jaunie ierobežošanas pasākumi 2020. gada ceturtajā ceturksnī ir vēl vairāk palielinājuši nenoteiktību un apliecinājuši, ka eurozona joprojām ir neaizsargāta pret ieilgušo veselības krīzi. Covid-19 krīze ir izraisījusi vairākus lielus pieprasījuma un piedāvājuma satricinājumus, kas – saskaņā ar Komisijas dienestu 2020. gada rudens ekonomikas prognozēm – 2020. gadā, kā paredzēts, radīja iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu par 7,8 %. Attiecīgi tiek prognozēts, ka atveseļošana 2021. gadā būs lēnāka, nekā iepriekš gaidīts, un lielā izlaides starpība – aptuveni -7,0 % no potenciālā eurozonas IKP 2020. gadā – nebūs novērsta līdz 2021. gada beigām. Ievērojama nenoteiktība apēno ekonomikas perspektīvas, un tas ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas attīstību un ekonomikas dalībnieku rīcības izmaiņām. Strauja rīcība valstu un Savienības līmenī, tostarp ar vienošanos, ko Eiropadome panākusi attiecībā uz Next Generation EU atveseļošanas instrumentu, ir būtiski palīdzējusi kompensēt dažas pieprasījuma un piedāvājuma satricinājumu negatīvās sekas un stabilizēt tirgus. Smagi ir cietis gan privātais patēriņš, gan ieguldījumi, kas savukārt ir negatīvi ietekmējis cenas un algas. Arī darba tirgus perspektīvas ir pasliktinājušās, tādējādi pārtraucot septiņus gadus ilgušo situācijas uzlabošanos. Bezdarba pieaugumu līdz šim ir mazinājuši sekmīgi īstenoti vērienīgi politikas pasākumi visās dalībvalstīs – piemēram, saīsināta darba laika shēmas un citi atbalsta politikas pasākumi ar mērķi nepieļaut masveida atlaišanu un lielus ienākumu zaudējumus – un attiecīgais kopējā nostrādāto stundu skaita samazinājums, kā arī aktivitātes līmeņa kritums.

(2)

Covid-19 krīze palielina ekonomiskās atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm. Šo atšķirību pamatā ir vairāki faktori, tostarp šādi: Covid-19 satricinājuma intensitāte un ilgums, tādu nozaru relatīvais lielums un ekonomiskais nozīmīgums, kurās liela nozīme ir cilvēku kontaktiem, piemēram, tūrisms, darījumu braucieni un viesmīlības nozare, un atšķirības pieejamajā fiskālajā telpā. Minētās atšķirības ietekmē uzticēšanos, ieguldījumus un izaugsmes izredzes, kā arī reģionālās atšķirības, kas pastāvēja jau pirms Covid-19 krīzes, taču nu var vēl vairāk palielināties. Ilgtermiņā pastāv risks, ka pašreizējā krīze varētu pastāvīgi negatīvi ietekmēt potenciālo izaugsmi un ienākumu atšķirības, kam par iemeslu ir samazinājies cilvēkkapitāls un fiziskais – gan materiālais, gan nemateriālais – kapitāls. Minētā potenciālā negatīvā ietekme varētu nozīmēt vēl mazāku darba ražīguma un ienākumu pieaugumu un lielāku nevienlīdzību.

(3)

Savienības ātrā un enerģiskā reakcija, tostarp ar Next Generation EU instrumentu, kurā ietverts Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (3), ir vairojusi uzticēšanos tirgum un apliecinājusi solidaritāti un vienotību dalībvalstu mērķī koordinēt savus centienus, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un stiprinātu ekonomisko un sociālo noturību. Ļoti īsā termiņā tika panākta vienošanās par vairākiem jauniem instrumentiem, kas attiecas uz Savienību un eurozonu. Minētie instrumenti jau tagad veido drošības tīklu darba ņēmējiem, izmantojot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/672 (4), uzņēmumiem ar Eiropas Investīciju bankas Viseiropas garantiju shēmas palīdzību un dalībvalstīm, lai atbalstītu iekšzemes finansējumu tiešajām un netiešajām izmaksām saistībā ar veselības aprūpi, ārstēšanu un profilaksi Covid-19 krīzes sakarā, izmantojot Eiropas Stabilitātes mehānisma valdes 2020. gada 15. maijā pieņemto Eiropas Stabilitātes mehānisma pandēmijas krīzes atbalsta instrumentu. Savienības politikas reakcija arī ietvēra Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, kā arī pagaidu regulējumu, kura mērķis ir ļaut izmantot Savienības valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību. Izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (5) un papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/558 (6), kohēzijas politikas līdzekļi tika novirzīti tur, kur tie visvairāk vajadzīgi.

(4)

Labi izstrādātas politikas īstenošana Next Generation EU un tās galvenā instrumenta – Atveseļošanas un noturības mehānisma – kontekstā dos jaunu impulsu dalībvalstīm sākt izaugsmi veicinošas reformas un paaugstināt ieguldījumu apmēru un kvalitāti saskaņā ar virzību uz noturības un zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķiem. Minētajai īstenošanai būtu jāpalīdz attīstīt cilvēkkapitālu, atbalstīt darba ņēmēju sekmīgu pāreju no viena darba uz citu, kas – kopā ar kohēzijas politikas fondiem – būs svarīgi kohēzijas nodrošināšanai, kā arī veicināt nodarbinātību un ražīgumu un uzlabot ekonomisko un sociālo noturību. Ļoti svarīgi šajā sakarā ir Savienības izaugsmes mērķi, kā arī valstu strukturālie izaicinājumi, tostarp tie, kas apzināti konkrētām valstīm adresētajos 2019. un 2020. gada ieteikumos. Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumā paredzētajā 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā, ar ko veicina minētos izaugsmes mērķus, ir ierosinātas šādas septiņas pamatiniciatīvas: 1) enerģētikas uzlabošana; 2) renovācija; 3) uzlāde un uzpilde; 4) savienojamība; 5) modernizācija; 6) paplašināšana; un 7) pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Minētās pamatiniciatīvas attiecas uz kopīgām problēmām, kuru risināšanai ir vajadzīgi koordinēti ieguldījumi un reforma. Šajās pamatjomās dalībvalstis tiek mudinātas mērķtiecīgi virzīt ieguldījumus, īstenot reformu un vēl vairāk integrēt savas vērtības ķēdes. Regulā (ES) 2021/241 ir paredzēts, ka eurozonas dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem ir jāatbilst uzdevumiem un prioritātēm, kas apzināti Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku. Šāda atbilstība būtu jāņem vērā, novērtējot atveseļošanas un noturības plānus.

(5)

Eurozonai ir vajadzīgs tādu ekonomikas politikas pasākumu kopums, kas būtu stimulējošs, koordinēts, visaptverošs un konsekvents, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi, pilnībā ievērojot Līgumā noteiktos aizsardzības pasākumus saistībā ar attiecīgajām iestādēm. Tā mērķis ir ierobežot jebkādu negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz darba tirgu, samazināt būtiskas ekonomiskas un sociālas atšķirības, novērst nelīdzsvarotību un citus nozīmīgus riskus makroekonomikai un – plašākā nozīmē – nepieļaut negatīvas sekas uz potenciālo izaugsmi un cenu stabilitāti un nodrošināt stabilas publiskās finanses vidējā termiņā. Lai nodrošinātu stimulējošu kopēju politikas nostāju attiecībā uz eurozonu, ir būtiski, lai līdztekus finanšu stabilitātei eurozonas politikas pasākumu kopuma trīs pamatdimensijas – monetārā, fiskālā un strukturālā – būtu savstarpēji saskaņotas.

(6)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) laikus veikto monetārās politikas intervences pasākumu mērķis ir saglabāt monetārās politikas transmisijas kanālus neskartus un vidējā termiņā nodrošināt cenu stabilitāti. ECB paziņoja par ievērojamiem publiskā un privātā sektora aktīvu iepirkumiem saskaņā ar pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu, kas izveidota ar Eiropas Centrālās Bankas Lēmumu (ES) 2020/440 (7), sasniedzot 1 850 miljardus EUR līdz vismaz 2022. gada marta beigām, kā arī saskaņā ar uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu, kas izveidota ar Eiropas Centrālās Bankas Lēmumu (ES) 2016/948 (8), ar neto iepirkumiem 20 miljardu EUR apmērā mēnesī, kopā ar papildu finansējumu 120 miljardi EUR līdz 2020. gada beigām. Turklāt ECB piedāvā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, atbalstot banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

(7)

Fiskālā nostāja 2020. gadā bija lielā mērā ekspansīva un tiek prognozēts, ka 2021. gadā tā saglabāsies stimulējoša gan eurozonas, gan valstu līmenī, izņemot ārkārtas pasākumus, – un arī pateicoties dažiem jau paziņotiem atveseļošanas pasākumiem. Valstu fiskālās politikas koordinācija, ko veic, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu, ir būtiska efektīvai reaģēšanai uz Covid-19 krīzi, ilgtspējīgai atveseļošanai un ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pareizai darbībai. Komisija 2020. gada 20. martā secināja, ka Savienības ekonomika piedzīvo nopietnu ekonomikas lejupslīdi un ka ir izpildīti nosacījumi Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai. Šo secinājumu 2020. gada 23. martā apstiprināja dalībvalstu finanšu ministri. Dalībvalstis ieviesa apjomīgus budžeta pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 krīzi un sniegtu atbalstu īpaši skartajām privātpersonām un uzņēmumiem, kā arī ārkārtas likviditātes atbalstu, kas galvenokārt tika sniegts uzņēmumiem un bankām piešķirtu garantiju veidā, lai nodrošinātu kredītu plūsmu. Savienības līmenī tiks sniegts turpmāks koordinēts fiskālais atbalsts, jo īpaši ar Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību, un 2021. gadā turpinās darboties vispārējā izņēmuma klauzula. 2021. gada pavasarī, ņemot vērā atjauninātās makroekonomiskās prognozes, Komisija atkārtoti izvērtēs situāciju un izsvērs vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanu.

(8)

Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām ir liela negatīvā ietekme uz publiskajām finansēm. Fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, tostarp pakāpeniski atceļot ārkārtas pasākumus – brīdī, kad to pieļaus veselības un ekonomiskie apstākļi, – palīdzēs nodrošināt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Šāda pārorientēšana būtu jādara tā, lai mazinātu krīzes sociālo ietekmi un ietekmi uz darba tirgu un veicinātu sociālo ilgtspēju. Īpaši svarīgas ir reformas, kuru mērķis ir uzlabot valstu budžetu struktūru un ilgākā termiņā nodrošināt fiskālo stabilitāti, tostarp ņemot vērā klimata pārmaiņas un problēmas veselības jomā. Valstu budžetu struktūras uzlabošana, kas jo īpaši panākama, veicot izdevumu pārskatīšanu un ieviešot efektīvas publiskā iepirkuma sistēmas, var radīt tik ļoti nepieciešamo fiskālo telpu. Videi draudzīga budžeta plānošanas prakse arī var palīdzēt risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un saistībā ar vides aizsardzību. Veselības un sociālās aizsardzības sistēmas, kas ir adekvātas, efektīvas un iekļaujošas, sniedz tik ļoti nepieciešamo aizsardzību tiem, kuriem tā vajadzīga, tām ir svarīga nozīme kā automātiskiem stabilizatoriem, un ar šādu sistēmu palīdzību būtu jāsaglabā fiskālā stabilitāte. Līdzīgā kārtā arī reformas, kuras stiprina darba, kapitāla, produktu un pakalpojumu tirgu darbību (pateicoties šo reformu pienācīgai īstenošanai un secībai), palielina potenciālo izlaidi, vienlaikus nepieļaujot negatīvu īstermiņa ietekmi uz kopējo pieprasījumu.

(9)

Covid-19 krīze palielina to reformu nozīmīgumu, kuru mērķis ir efektīvākas un taisnīgākas publisko ieņēmumu sistēmas. Tā kā nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu vēl aizvien ir augsts, minētās reformas ietver nodokļu sloga novirzīšanu uz nodokļu bāzēm ar mazāku negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, ražīgumu, ieguldījumiem un izaugsmi, vienlaikus ņemot vērā saistīto ietekmi uz ienākumu sadalījumu. Ja lielākā mērā tiktu izmantoti vides nodokļi un/vai noteikta maksa par videi radītām negatīvām papildu sekām, tas varētu veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, stimulējot “zaļāku” rīcību. Pasākumi, kuru mērķis ir agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu apiešanas novēršana gan starptautiskā mērogā, gan Savienībā, var padarīt nodokļu sistēmas efektīvākas un taisnīgākas. Turklāt globalizācijas dēļ ir jāpielāgo nodokļu sistēma, lai tā atbilstu modernai un arvien digitalizētākai ekonomikai gan Savienības, gan pasaules līmenī. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) satvarā turpinās darbs, lai panāktu globālu uz konsensu balstītu risinājumu nolūkā pievērsties nodokļu problēmām, kuras izriet no ekonomikas digitalizācijas.

(10)

Ņemot vērā Covid-19 krīzes izraisīto augsto nenoteiktības līmeni un tā negatīvo ietekmi uz ieguldījumiem, īpaši svarīgi ir paātrināti īstenot reformas, ar kurām tiek novērsti šķēršļi ieguldījumiem un piedāvājuma puses ierobežojumi. Būtiski ir pasākumi, kas paātrina Savienības līdzekļu apguvi un resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, it īpaši dalībvalstīs, kuras minētajās jomās atpaliek un kurās ar Savienības līdzekļiem tiek finansēts ievērojams ieguldījumu īpatsvars. Reformas, ar kurām samazina administratīvo slogu uzņēmumiem, piemēram, valsts pārvaldes iestāžu digitalizācija, tostarp elektroniskā identifikācija vai tiesu iestāžu reformas, un novērš līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, ar korupciju, krāpšanu vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, var uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palīdzēt veicināt privātos ieguldījumus, darbvietu radīšanu un uzņēmumu izveidi.

(11)

Covid-19 krīze daudziem uzņēmumiem ir radījusi būtiskus ieņēmumu zaudējumus, un tā apdraud uzņēmumu maksātspēju visā eurozonā. Efektīviem maksātnespējas regulējumiem ir izšķiroša nozīme, lai atbalstītu dzīvotspējīgus uzņēmumus, kas saskaras ar īslaicīgām problēmām, un nodrošinātu to uzņēmumu sakārtotu iziešanu no tirgus, kuri nav dzīvotspējīgi. Maksātnespējas regulējumu uzlabošana var arī palīdzēt novērst ieņēmumus nenesošo aizdevumu iespējamo pieaugumu un turpināt ekonomikas kreditēšanu, atvieglinot banku bilanču sakārtošanu un stimulējot ilgākā termiņā pārrobežu mēroga ieguldījumus. Šajā kontekstā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (9) ar nolūku ieviest minimālos standartus visu dalībvalstu tiesību aktos par maksātspēju, lai nodrošinātu, ka finansiālās grūtībās nonākušiem debitoriem ir pieejami preventīvās pārstrukturēšanas regulējumi, paredzētu procedūras, ar kurām tiek panākta tādu parādsaistību dzēšana, kas radušās uzņēmējiem ar pārmērīgām parādsaistībām, un palielinātu visu veidu maksātnespējas procedūru efektivitāti. Ir svarīgi turpināt Direktīvas (ES) 2019/1023 transponēšanu un īstenošanu. Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kas noteikts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēkiem un uzņēmumiem (jauns rīcības plāns)”, Komisija arī paziņoja par darbu virzībā uz minimālo saskaņošanu vai lielāku konverģenci nebanku finanšu iestāžu maksātnespējas mērķjomās. Papildus tam dalībvalstīm ir iespēja turpināt novērtēt savu maksātnespējas regulējumu efektivitāti un lietderību saskaņā ar starptautisko paraugpraksi un novērst atlikušos trūkumus.

(12)

Preču un pakalpojumu vienotā tirgus turpmāka padziļināšana un eurozonas pielāgošana digitālajam laikmetam var būt nozīmīgs izaugsmes, konverģences un noturības virzītājspēks. Vienotā valūta un vienotais tirgus darbojas roku rokā, lai radītu labākus apstākļus ekonomikas stabilizācijai un ilgtermiņa izaugsmei. Covid-19 krīze ir sekmējusi digitālo rīku izmantošanu, uzsvērusi digitālā vienotā tirgus nozīmi un paātrinājusi digitālo un bezskaidras naudas maksājumu metožu izmantošanu. Tomēr vienotais tirgus vēl aizvien ir nepilnīgs, it īpaši pakalpojumu jomā un, konkrētāk, mazumtirdzniecības un profesionālo pakalpojumu jomā. Vienotajam tirgum ir potenciāls ierobežot cenu elastīguma trūkumu, tādējādi radot ieguvumus gan monetārās politikas transmisijai, gan ekonomikas noturībai. Vienotais tirgus veicina arī ražošanas faktoru mobilitāti, kas ļauj nozarēm, reģioniem un dalībvalstīm samazināt ekonomiskās izmaksas, piemēram, saistībā ar bezdarbu, kuras rodas, reaģējot uz satricinājumiem. Lai panāktu vienotā preču un pakalpojumu tirgus vēl lielāku integrāciju, ir jāatceļ visi atlikušie, nevajadzīgie ierobežojumi, jāuzlabo tirgus uzraudzības mehānismi un jāveic pasākumi, lai garantētu, ka šādu mērķu sasniegšanai ir pieejamas vajadzīgās administratīvās spējas.

(13)

Reformas un ieguldījumi, ar ko uzlabo integrāciju darba tirgū un atvieglina darba ņēmēju pāreju no viena darba uz citu, īpašu uzmanību veltot digitālām un videi nekaitīgākām darbvietām, ir būtiski, lai palielinātu ekonomisko un sociālo noturību un atbalstītu atveseļošanu. Valstu un Savienības līmenī nekavējoties veiktie pasākumi ierobežoja negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi uz darba ņēmējiem. Vienlaikus vairākas ilgi gatavotas reformas tagad ir kļuvušas vēl steidzamākas, proti, efektīva aktīva darba tirgus politika, tostarp individualizēts atbalsts; izglītības un mācību sistēmu kvalitātes un iekļautības uzlabošana ar mērķi jau no agrīna vecuma uzlabot izglītības rezultātus; iedarbīgi pārkvalificēšanās un prasmju uzlabošanas pasākumi un ieguldījumi pieaugušo izglītībā, mācībās un tiešsaistes mācību platformās, prasmju trūkuma novēršana, visneaizsargātāko darbspējas vecuma iedzīvotāju grupu, tostarp jauniešu un ilgtermiņa bezdarbnieku, nodarbinātības izredžu palielināšana, kā arī dzimumu nelīdztiesības novēršana. Lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu, ir ļoti svarīgi sekmēt kvalitatīvu darbvietu izveidi un uzlabot darba apstākļus, jo īpaši nodrošinot pienācīgas minimālās algas un novēršot darba tirgus segmentāciju un darbaspēka mobilitātes šķēršļus. Svarīga nozīme sekmīgā politikas izstrādē un īstenošanā ir sociālajam dialogam un darba koplīguma slēgšanas sarunām.

(14)

Piekļuve atbilstīgām, iekļaujošām un ilgtspējīgām veselības un sociālās aizsardzības sistēmām, kas Covid-19 krīzes laikā darbojas kā automātiski stabilizatori, ir svarīga ekonomiskajai un sociālajai noturībai. Piekļuve minētajām sistēmām palīdz saglabāt sociālo kohēziju, pienācīgu dzīves līmeni un labu iedzīvotāju veselību, kas visā ekonomikas ciklā ir ļoti būtiski ražīgai darba ekonomikai, un novērst nabadzību un sociālo atstumtību. Dalībvalstu prioritātei arī turpmāk ir jābūt ieguldījumiem, kuru mērķis ir atbalstīt veselības nozares reformas un noturīgas veselības aprūpes sistēmas. Būtiska nozīme politikas virzībā ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gadā, īstenošanai. Covid-10 krīzes apstākļos vēl svarīgāka ir kļuvusi nepieciešamība nodrošināt pienācīgu sociālās aizsardzības segumu visiem – gan kvalitatīvas veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes ziņā, gan attiecībā uz ienākumu aizstāšanu visiem darba ņēmējiem, tostarp darba ņēmējiem ar nestandarta līgumiem un pašnodarbinātajiem. Daudzas dalībvalstis ir pieņēmušas ienākumu atbalsta un sociālās palīdzības pagaidu pasākumus par labu neaizsargātām iedzīvotāju grupām ar ļoti zemiem ienākumiem un darba ņēmējiem, kuriem nav tiesību uz bezdarba pabalstiem. Ir veikti pasākumi attiecībā uz pabalstiem, atbilstības nosacījumiem un papildu pakalpojumiem natūrā. Sociālās aizsardzības sistēmu adekvātuma un seguma uzlabošana ir jāveic tā, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti un taisnīgumu starp paaudzēm.

(15)

Pēdējos gados ir panākts būtisks progress, taču Covid-19 krīzes ekonomiskās sekas ir radījušas jaunu spiedienu uz finanšu nozari. Sākoties pašreizējai krīzei, eurozonas bankām bija labākas zaudējumu absorbcijas spējas nekā laikā pirms pasaules finanšu krīzes sākuma. Apvienojumā ar monetārās un fiskālās politikas pasākumiem šis aspekts bija iemesls tam, ka, izņemot krīzes sākuma posmu, finansēšanas nosacījumi tirgos nekļuva stingrāki, un nodrošināja kredītu nepārtrauktu izsniegšanu privātajam sektoram. Krīze, visticamāk, radīs turpmāku spiedienu uz banku jau tā zemajiem rentabilitātes līmeņiem un ieņēmumus nenesošajiem aizdevumu rādītājiem. Šīs tendences varētu kavēt kredītu izsniegšanu ekonomikai, lai gan tas ir būtiski atveseļošanai. Lai gūtu panākumus šajā jomā, ir īpaši svarīgi attīstīt sekundārus tirgus ieņēmumu nenesošajiem aizdevumiem, attiecīgā gadījumā efektīvi izvietot valstu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības un reformēt maksātnespējas regulējumus, vienlaikus risinot strukturālas problēmas zemas rentabilitātes ziņā. Ātri un ievērojamā apmērā veiktie politikas pasākumi ir veicinājuši uzticēšanos un palīdzējuši saglabāt makrofinansiālo stabilitāti. Valsts aizdevumu garantiju shēmas palīdz atbalstīt ekonomikas kreditēšanu, aizsargāt uzņēmumus un mazināt saiknes ar banku nozari, taču tās rada arī iespējamas saistības dalībvalstu budžetiem. Maksātnespējas moratoriju pagarināšana un iecietības pasākumu piemērošana ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem nozīmē sarežģīta līdzsvara panākšanu starp pastāvīga atbalsta nodrošināšanu dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un līdzekļu nepareizas sadales risku, zaudējumu pieaugumu potenciāla bankrota gadījumā un mazāku skaidrību par pamatā esošo kredītkvalitāti.

(16)

Vēl aizvien ir svarīgi pabeigt EMS struktūras izveidi. Atlikušo trūkumu novēršana varētu vēl vairāk palielināt eurozonas stabilitāti un noturību, un tā attiecīgi stiprinātu euro starptautisko nozīmi, kas pēdējos gados kopumā ir saglabājusies stabila. Turpmākajos pasākumos būtu jāņem vērā atziņas, kas gūtas Eiropas visaptverošajā ekonomikas politikas reakcijā uz Covid-19 krīzi. Next Generation EU instrumentam ir ne tikai īstermiņa stabilizācijas ietekme un loma atveseļošanas atbalstīšanā, bet tas var ietekmēt EMS arī ilgtermiņā, stimulējot izaugsmi veicinošus ieguldījumus un strukturālās reformas un palielinot eurozonas noturību pret turpmākiem satricinājumiem. Euro valūtā emitēto parādzīmju, tostarp zaļo un sociālo obligāciju, liela apmēra emisija palielinās dziļumu un likviditāti augstas kvalitātes euro valūtā emitētu parāda vērtspapīru tirgū un var palīdzēt stiprināt euro starptautisko nozīmi. Tomēr ekonomiskajā un monetārajā savienībā vēl aizvien trūkst tādu svarīgu elementu kā, piemēram, pabeigta banku savienība un padziļināta kapitāla tirgu savienība. Banku savienības stiprināšanai joprojām ir izšķiroša nozīme. Tas prasa nekavējoties un ar vienādu vērienu, pamatojoties uz konsensu, turpināt darbu pie visiem elementiem, tostarp tiem, kas apspriesti augsta līmeņa darba grupā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas jautājumos. Eiropas uzraudzības mehānisma reformu paketes turpmāka īstenošana un – ņemot vērā gūto progresu riska samazināšanā un turpmākos pasākumus, kas izklāstīti Eurogrupas 2020. gada 30. novembra paziņojumā, – virzība uz vienotā noregulējuma fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (10), kopīgā atbalsta mehānisma stāšanos spēkā līdz 2022. gada sākumam, ir vēl viens svarīgs solis ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu un EMS stiprināšanu. Vajadzētu turpināt meklēt risinājumus, kā novērst ierobežojumus pašreizējā struktūrā, kurā tiek paredzēta likviditātes nodrošināšana noregulējumā. Kā apliecināts jaunajā, 2020. gada septembrī pieņemtajā rīcības plānā, kapitāla tirgu savienības padziļināšana ir viena no galvenajām prioritātēm. Spēcīga un noturīga EMS būs svarīga arī tādēļ, lai stiprinātu euro starptautisko nozīmi un nodrošinātu Savienības ekonomisko un finansiālo autonomiju, kā izklāstīts Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumā “Eiropas ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”, vienlaikus pilnībā respektējot Savienības iekšējo tirgu un turpinot rīkoties atklātā un pārredzamā veidā attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces,

1)

Nodrošināt tādu politisku nostāju, ar kuru tiek atbalstīta atveseļošana no Covid-19 krīzes. Tā kā ārkārtas situācija veselības jomā turpinās, pieņemt tādu fiskālo politiku, kas arī visā 2021. gadā turpina būt stimulējoša visās eurozonas dalībvalstīs. Pieņemt tādus politikas pasākumus, kas ir pielāgoti katras valsts konkrētajiem apstākļiem un kas ir savlaicīgi, pagaidu un mērķtiecīgi pasākumi. Turpināt koordinēt darbības, lai efektīvi vērstos pret Covid-19 pandēmiju, spēcinātu ekonomiku un atbalstītu ilgtspējīgu atveseļošanu. Tad, kad epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi to ļaus, pakāpeniski izbeigt ārkārtas pasākumus, vienlaikus apkarojot krīzes ietekmi uz sociālo jomu un darba tirgu. Turpināt īstenot tādu fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju, vienlaikus veicinot ieguldījumus. Veikt reformas, ar kurām stiprina veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu, adekvātumu un ilgtspēju attiecībā uz visiem. Veltīt īpašu uzmanību budžeta pasākumu kvalitātei. Uzlabot publiskā iepirkuma sistēmas un publisko finanšu pārvaldību, tostarp jo īpaši ieguldījumu sistēmas un zaļās budžeta plānošanas instrumentu izmantošanu. Veikt izdevumu pārskatīšanu, lai publiskos izdevumus labāk koncentrētu uz atveseļošanas un noturības vajadzībām.

2)

Vēl vairāk uzlabot konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Mazināt turpmāku atšķirību risku un uzlabot ekonomisko un sociālo noturību eurozonā, turpinot risināt strukturālas problēmas, īstenojot reformas, ar kurām stiprina ražīgumu un nodarbinātību, nodrošina resursu raitu pārdali un uzlabo tirgu un publiskās pārvaldes darbību, palielinot publisko ieguldījumu apmēru un veicinot privātos ieguldījumus, lai atbalstītu taisnīgu un iekļaujošu atveseļošanu saskaņā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Vēl vairāk integrēt preču un pakalpojumu vienoto tirgu, tostarp digitālo vienoto tirgu, atceļot nevajadzīgus ierobežojumus, uzlabojot tirgus uzraudzību un garantējot, ka ir pieejamas pietiekamas administratīvās spējas. Nodrošināt efektīvu aktīva darba tirgus politiku un atbalstīt profesionālas pārmaiņas, jo īpaši virzībā uz zaļo un digitālo ekonomiku. Veicināt taisnīgus darba apstākļus, novērst darba tirgus segmentāciju un stiprināt iekļaušanu. Nodrošināt sociālo partneru efektīvu iesaisti politikas veidošanā un stiprināt sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Stiprināt iekļaujošas izglītības un mācību sistēmas un ieguldījumu prasmēs, novēršot prasmju trūkumu. Turpināt darbu Padomes ietvaros, lai ESAO iekļaujošajā satvarā par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu rastu globālu uz konsensu balstītu risinājumu, kā novērst nodokļu problēmas, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas, – cerot, ka vienošanās minētajā forumā tiks panākta līdz 2021. gada vidum. Iesaistīties attiecīgajā sagatavošanas darbā par turpmāko virzību, lai risinātu minētās digitālās ekonomikas nodokļu problēmas, tostarp, ja līdz 2021. gada vidum netiks panākts starptautisks konsenss. Panākt vēl lielāku progresu, lai apkarotu agresīvu nodokļu plānošanu, samazinātu nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās un atbalstītu pāreju uz oglekļa cenu noteikšanu un vides nodokļiem.

3)

Stiprināt valstu institucionālo sistēmu. Īstenot un paātrināt reformas, kuru mērķis ir novērst šķēršļus ieguldījumiem un nodrošināt Savienības līdzekļu, tostarp ar Atveseļošanas un noturības mehānisma palīdzību, efektīvu un savlaicīgu izmantošanu. Stiprināt valsts pārvaldes, tostarp tiesu iestāžu un veselības aprūpes sistēmu, kā arī valsts nodarbinātības dienestu efektivitāti un digitalizāciju. Samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Turpināt uzlabot regulējumus krāpšanas un korupcijas apkarošanai un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai. Veicināt konkrētas darbības, lai palielinātu maksātnespējas regulējumu efektivitāti, lietderību un samērīgumu, apzinātu ieņēmumus nenesošus riska darījumus un nodrošinātu efektīvu kapitāla sadali.

4)

Nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti. Saglabāt ekonomikas kredīta kanālus un pasākumus dzīvotspējīgu uzņēmumu atbalstam tik ilgi, cik tas nepieciešams vēl nepieredzētās Covid-19 krīzes izraisītajā ārkārtas situācijā. Uzturēt stabilas banku sektora bilances, tostarp turpinot novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu, kas cita starpā ir panākams, attīstot ieņēmumus nenesošu aizdevumu sekundāros tirgus.

5)

Pabeigt EMS izveidi un stiprināt euro starptautisko nozīmi. Panākt progresu EMS padziļināšanā, lai palielinātu eurozonas noturību, pabeidzot banku savienības izveidi, nekavējoties un ar vienādu vērienu turpinot strādāt pie visiem elementiem, tostarp tiem, kas apspriesti augsta līmeņa darba grupā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas jautājumos, un padziļinot kapitāla tirgu savienību, kā arī atbalstot iniciatīvas, ar kurām īsteno politiku tādās jomās kā digitālās finanšu darbības, mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumi un ilgtspējīgs finansējums. Turpināt meklēt risinājumus, lai novērstu ierobežojumus pašreizējā struktūrā, kādā tiek paredzēta likviditātes nodrošināšana noregulējumā, un stiprināt Savienības regulatīvo un uzraudzības sistēmu, arī nodrošinot, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu uzraudzība un izpilde būtu konsekventa un efektīva.