a)

pasākumi, kas efektīvi cīnās pret tiešu un netiešu diskrimināciju, tostarp, apkarojot aizskaršanu, antičigānismu, stereotipizēšanu, pret romiem vērstu retoriku, naida runu, naida noziegumus un vardarbību pret romiem, tostarp kūdīšanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē, jo īpaši saistībā ar Direktīvas 2000/43/EK, Pamatlēmuma 2008/913/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (17) transponēšanu, īstenošanu un izpildi;

b)

pasākumi, kas izveido un atbalsta visaptverošu cietušo atbalsta sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2012/29/ES un sniedz atbalstu romiem, kuri ir cietuši naida noziegumos un diskriminācijas dēļ;

c)

pasākumi, kas apkaro romu, jo īpaši romu sieviešu, romu jauniešu, romu bērnu, LGBTI romu, vecāka gadagājuma romu, romu ar invaliditāti, romu bezvalstnieku un ES robežās mobilu romu (18), multiplo un strukturālo (19) diskrimināciju;

d)

pasākumi, kas vairo informētību par to, ka centieni apkarot diskriminējošu praksi ir cieši saistīti ar centieniem novērst antičigānismu un sociālo un ekonomisko atstumtību kā daļu no kopējiem centieniem sekmēt plašāka līdztiesības mērķa sasniegšanu;

e)

pasākumi, kas analizē un atzīst antičigānisma un romu diskriminācijas esamību un vairo informētību par minētajām parādībām, to izpausmes veidiem un to postošajām sekām, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, skolu mācību programmas un citus līdzekļus, un, piemēram, vairojot ierēdņu un citu ieinteresēto personu informētību par to, ka tās nepieciešams noteikt un novērst;

f)

pasākumi, kas atbalsta daudzkultūru informētības vairošanas pasākumus un kampaņas skolās;

g)

pasākumi, kas veicina informētību par romu kultūrām, valodu un vēsturi, tostarp romu holokausta atceri un samierināšanas procesiem sabiedrībā, cita starpā īstenojot pasākumus, kuros skolotājiem tiek nodrošināta atbilstoša apmācība un tiek izstrādāta attiecīga skolu mācību programma, jo šai izpratnei ir būtiska nozīme, lai vājinātu aizspriedumus un antičigānismu kā nozīmīgus diskriminācijas cēloņus;

h)

pasākumi, kas veicina pozitīvus vēstījumus par romiem un pozitīvus paraugus no romu vidus, un labāku izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem romi saskaras, tostarp, atbalstot saskarsmi starp kopienām un starpkultūru izglītošanu.

a)

pasākumi, kas nodrošina pietiekamus ieguldījumus cilvēkkapitālā, infrastruktūras attīstībā un mājokļos, kā arī sociālās kohēzijas politikā, un uzlabo šādu ieguldījumu novirzīšanu uz mērķiem;

b)

pasākumi, kas nodrošina nelabvēlīgā situācijā esošiem romiem piekļuvi atbilstošām sociālās aizsardzības sistēmām, tostarp gan ienākumu atbalstam, gan pabalstiem natūrā un pakalpojumiem;

c)

pasākumi, kas apvieno ienākumu atbalstu ar aktivizēšanas pasākumiem, lai veicinātu līdzdalību darba tirgū, un ar nodarbinātības atbalstu, jo īpaši romu sievietēm un ES robežās mobiliem romiem; sniedz informāciju par esošajām tiesību aktos noteiktajām atbilstības prasībām, kuras jāizpilda, lai saņemtu pabalstus, kurus papildina aktivizēšanas un atbalsta pakalpojumi;

d)

pasākumi, kas nodrošina, ka īpaša uzmanība tiek veltīta bērnu nabadzības novēršanai un apkarošanai, tostarp, īstenojot efektīvus valsts pasākumus, kuri izstrādāti ņemot vērā mehānismus, kas turpina nabadzību vairākās paaudzēs, un vajadzību atbalstīt romu bērnus un viņu ģimenes savstarpēji saistītajās nodarbinātības, sociālo pakalpojumu, izglītības, pirmsskolas izglītības un aprūpes, veselības aprūpes, mājokļu un piekļuves pamatpakalpojumiem, uztura un piekļuves atpūtas pasākumiem jomās;

e)

pasākumi, kas atbalsta finanšpratību pilngadīgiem jauniešiem un jaunām ģimenēm, tostarp labākas lēmumu pieņemšanas un plānošanas prasmes kā daļu no pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas un finanšu iekļaušanas pasākumiem.

a)

pasākumi, kas atbalsta aktīvu pilsoniskumu, sekmējot sociālo, ekonomisko, politisko, kultūras un pilsonisko līdzdalību, jo īpaši romu sieviešu un jauniešu vidū;

b)

pasākumi, kas veicina spēju veidošanu un līderību romu pilsoniskajā sabiedrībā, lai sniegtu iespēju romiem piedalīties visos politiskā cikla posmos un sabiedriskajā dzīvē kopumā;

c)

pasākumi, kas sekmē romu nodarbinātību valsts iestādēs un privātās institūcijās, lai atbalstītu dažādību un erudīciju politikas procesā un lai sniegtu pozitīvus paraugus;

d)

pasākumi, kas vairo informētību nelabvēlīgā situācijā esošās romu kopienās par cilvēktiesībām un pilsoņu tiesībām un pienākumiem;

e)

pasākumi, kas koordinē resursus, tīklus un zināšanas dažādās nozarēs, lai palielinātu romu jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos un palīdzētu stiprināt viņu līderību.

a)

pasākumi, kas novērš un nepieļauj jebkāda veida segregāciju izglītībā un nodrošina, ka tiek atbalstīts visu skolēnu potenciāls;

b)

pasākumi, kas novērš un nepieļauj nepareizas diagnozes uzstādīšanu, kā dēļ romu skolēnus nepamatoti ievieto izglītības iestādēs, kuras paredzētas personām ar speciālām vajadzībām, un nodrošina, ka ievietošana speciālās izglītības iestādē pamatojas uz pārredzamu un likumīgu procedūru;

c)

pasākumi, kas nodrošina efektīvas metodes, lai atzītu un atlīdzinātu pagātnes netaisnības izglītības jomā, tostarp segregāciju, romu skolēnu nepiemērotu izvietošanu speciālajās skolās un nevienlīdzīgu attieksmi;

d)

pasākumi, kas veicina taisnīgumu, iekļautību un daudzveidību izglītības sistēmā un klasē, piemēram, izmantojot profesionālās attīstības programmas, mentorēšanu un mācīšanos no līdzbiedriem;

e)

pasākumi, kas veicina vecāku efektīvu iesaistīšanos romu skolēnu izglītībā un sekmē saiknes starp skolām un vietējām kopienām, tostarp, izmantojot mediatorus un pedagoģiskos asistentus;

f)

pasākumi, kas atbalsta visu skolēnu, tostarp bērnu ar invaliditāti, līdztiesīgu dalību un aktīvu iesaistīšanos vispārējos izglītības pasākumos un procesos;

g)

pasākumi, kas apkaro iebiedēšanu un aizskaršanu skolas vidē – gan tiešsaistē, gan bezsaistē, lai aizsargātu visus skolēnus, tostarp romus;

h)

pasākumi, kas vairo skolotāju un citu skolas darbinieku informētību par romu vēsturi, romu kultūrām un metodēm, ar ko atpazīt un apkarot diskrimināciju un tās pamatcēloņus, tostarp antičigānismu un neapzinātus aizspriedumus, un par to, cik svarīga ir nediskriminējoša izglītība un faktiski vienlīdzīga piekļuve vispārējai izglītībai;

i)

pasākumi, kas atbalsta centienus nodrošināt, lai romu skolēni apgūtu prasmes, kas atbilst pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām.

a)

pasākumi, kas nodrošina piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot romu bērnu, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu romu bērnu, iekļaušanai agrīnā posmā;

b)

pasākumi, kas nodrošina individualizētu atbalstu un mediāciju, lai kompensētu lingvistiskās, kognitīvās un ar izglītību saistītās nepilnības, cieši sadarbojoties ar romu skolēnu ģimenēm, un atbalsta otrās iespējas izglītību un tālākizglītību;

c)

pasākumi, kas novērš priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un mācību pārtraukšanu visos izglītības līmeņos, tostarp, īpašu uzmanību pievēršot romu meitenēm (20), piemēram, izmantojot sadarbību starp skolām, mediatoriem un sociālās aizsardzības dienestiem;

d)

pasākumi, kas atzīst to bērnu neaizsargātību, kuru vecāki ir devušies uz ārvalstīm, un nodrošina prioritāru piekļuvi pēcskolas programmām un individuāli pielāgotu atbalstu;

e)

pasākumi, kas uzlabo romu sociālo mobilitāti, piemēram, ar pozitīvas rīcības palīdzību, īpašām stipendijām arodizglītībai, otrā posma pamatizglītībai vai vidējai un augstākajai izglītībai un skolotāju apmācībai, un ar karjeras attīstības atbalstu;

f)

pasākumi, kas nodrošina netraucētu pāreju no viena izglītības līmeņa nākamajā un veicina vidējās izglītības un terciārās izglītības iegūšanu, tostarp, izmantojot karjeras attīstības atbalstu, padomdošanu, mentorēšanu un finanšu atbalsta shēmas;

g)

pasākumi, kas atbalsta dalību neformālajās mācībās un ārpusskolas nodarbībās, tostarp jauniešu, sporta un kultūras pasākumos veselības un pilsoniskās izglītības ietvaros un citos pasākumos, kas veicina pašattīstību, psiholoģisko noturību un labklājību;

h)

pasākumi, kas attiecīgā gadījumā veicina digitālo prasmju apguvi, piekļuvi platjoslai, atbilstošu digitālo infrastruktūru, nodrošinājumu ar attālinātās mācīšanās mācību materiāliem – gan formālās, gan neformālās izglītības kontekstā –, nolūkā novērst sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu, viņu skolotāju un vecāku digitālo atstumtību un nodrošināt romu skolēnu iesaisti, tostarp to, kas dzīvo lauku apvidos vai nošķirtās teritorijās.

a)

pasākumi, kas iesaista romu jauniešus (21), lai vairotu viņu informētību par pieejamajiem (vēlams, integrētiem) nodarbinātības un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī nodrošinātu viņu piekļuvi minētajiem pakalpojumiem;

b)

pasākumi, kas risina romu jauniešu, kam nav darba, un neaktīvu romu vajadzības, izstrādājot tiem īpaši pielāgotus, individualizētus un visaptverošus rīcības plānus, kas ņem vērā viņu preferences un motivāciju, šķēršļus, nelabvēlīgus apstākļus, ar kuriem tie saskaras, kā arī iemeslus, kāpēc viņi ir bez darba un neaktīvi;

c)

pasākumi, kas sniedz atbalstu saistībā ar pirmo darba pieredzi, iekārtošanu darbā, māceklību un karjeras attīstību;

d)

pasākumi, kas atvieglo pāreju no izglītības uz nodarbinātību, izmantojot apmācīšanu, mentorēšanu, arodmācības, stažēšanos, biznesa inkubatorus un duālo izglītību;

e)

pasākumi, kas atbalsta romu digitālo prasmju apguvi, lai viņi būtu labāk sagatavoti darba tirgus prasībām un lai viņi izmantotu iespējas, ko ikdienas dzīvē piedāvā esošie un jaunie digitālie rīki un tendences;

f)

pasākumi, kas atbalsta apmācību darbavietā, prasmju pilnveidošanu, profesionālās kvalifikācijas iegūšanu un uzlabošanu, kā arī otrās iespējas izglītību;

g)

pasākumi, kas sekmē patiešām līdztiesīgu piekļuvi pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, tostarp sociālajai uzņēmējdarbībai, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu;

h)

pasākumi, kas atbalsta vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tostarp, īstenojot pozitīvu rīcību un nodrošinot atbalsta shēmas darba devējiem, kā arī uzlabo piekļuvi nodarbinātības pakalpojumiem, tostarp aktīvai darba tirgus politikai;

i)

pasākumi, kas atbalsta darba tirgus mobilitāti, jo īpaši tiem, kas dzīvo lauku apvidos un nošķirtās teritorijās ar ierobežotām darba iespējām;

j)

pasākumi, kas apkaro, mazina un izskauž diskrimināciju, vairojot informētību par nediskriminējošu nodarbinātību un piekļuvi nodarbinātībai un aktivizēšanas pasākumiem, kā arī apmāca darba devējus par diskriminācijas un tās pamatcēloņu, tostarp antičigānisma un neapzinātu aizspriedumu, atpazīšanas un novēršanas metodēm.

a)

pasākumi, kas veicina un atvieglo vienlīdzīgu piekļuvi:

b)

pasākumi, kas vairo romu informētību par primārās profilakses pasākumiem, piemēram, veselīga dzīvesveida veicināšanas un pārmērīgas reibinošu vielu lietošanas novēršanas programmām, un uzlabo piekļuvi garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot veselības mediāciju;

c)

pasākumi, kas novērš un apkaro romu diskrimināciju, vairojot informētību par nediskriminējošu piekļuvi veselības aprūpei un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un apmācot veselības aprūpes darbiniekus, medicīnas studentus un veselības aprūpes mediatorus par diskriminācijas un tās pamatcēloņu, tostarp antičigānisma un neapzinātu aizspriedumu, atpazīšanas un novēršanas metodēm;

d)

pasākumi, kas apkaro visu romu digitālo atstumtību saistībā ar piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp, novēršot digitālo prasmju plaisu attiecībā uz piekļuvi informācijai par veselību;

e)

pasākumi, kas novērš un nepieļauj segregāciju veselības aprūpes pakalpojumu jomā;

f)

pasākumi, kas nodrošina pagātnes netaisnību atzīšanu un atlīdzināšanu veselības aprūpes jomā, tostarp romu sieviešu piespiedu, koercitīvu un citādu nelabprātīgu sterilizāciju;

g)

pasākumi, kas veicina romu vienlīdzīgu piekļuvi medicīnas studijām un sekmē to, lai romus pieņemtu darbā par veselības aprūpes darbiniekiem un mediatoriem, jo īpaši reģionos, kuros ir liels romu iedzīvotāju skaits;

h)

pasākumi, kas apkaro un novērš iespējamus slimību uzliesmojumus marginalizētos vai attālos apvidos;

i)

pasākumi, kas nodrošina romiem piekļuvi sabiedrībā un ģimenē balstītiem pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku aprūpes, piemēram, attīstības pakalpojumiem, sociāliem mājokļiem, cilvēku ar invaliditāti dienas centriem un audžuvecāku tīkliem;

j)

pasākumi, kas novērš institucionalizāciju un veicina pāreju no institucionālas aprūpes uz kopienā un ģimenē balstītu aprūpi, nodrošinot atbalstu ģimenēm nestabilos apstākļos, piemēram, konsultāciju pakalpojumus un finanšu stimulus, pārtikas palīdzības izplatīšanu, mājokļu un attīstības palīdzības pakalpojumus;

k)

pasākumi, kas veicina ar romu veselību saistītās paraugprakses apmaiņu un nodošanu, piemēram, izmantojot Komisijas un dalībvalstu sabiedrības veselības satvaru Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā;

l)

pasākumi, kas veicina pētniecību un profilaksi attiecībā uz slimībām, kas nabadzības riskam pakļauto personu vidū ir izplatītākas.

a)

pasākumi, kas nodrošina piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, ūdensvada ūdenim, drošam un tīram dzeramajam ūdenim (22), atbilstošiem sanitāriem apstākļiem, atkritumu vākšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, vides pakalpojumiem, elektrībai, gāzei, transportam, finanšu pakalpojumiem un elektroniskai saziņai, kā arī fiziskajai infrastruktūrai, nodrošinot komunālo pamatpakalpojumu nepārtrauktību gan normālos apstākļos, gan pandēmijas, ekoloģisko katastrofu un citu krīžu laikā;

b)

pasākumi, kas uzrauga, novērš un apkaro jebkādu telpisku segregāciju un veicina segregācijas novēršanu ar konkrētu plānu izstrādes palīdzību, lai risinātu ar mājokļiem saistītās problēmas, iesaistot vietējās kopienas un skartās romu kopienas;

c)

pasākumi, kas atbalsta un stiprina valsts iestādes, kas kopumā atbild par mājokļiem, pamatpakalpojumiem un vides standartiem, kā arī citus attiecīgos dalībniekus minētajās jomās, piemēram, nodrošinot tiem vajadzīgās pilnvaras un resursus, lai vajadzības gadījumā noteiktu ar mājokļiem saistītās vajadzības, uzraudzītu segregāciju un īstenotu visaptverošus reglamentējošus vai atbalsta pasākumus;

d)

pasākumi, kas novērš piespiedu izlikšanas no mājām, sekmējot agrīno brīdināšanu un mediāciju, organizē atbalstu cilvēkiem, kuriem draud izlikšana no mājām, un, ja nepieciešams, nodrošina alternatīvu atbilstošu mājokli, īpašu uzmanību veltot ģimenēm;

e)

pasākumi, kas uzlabo romu sadzīves apstākļus, novērš un risina negatīvo ietekmi uz veselību, ko rada piesārņojuma ietekme;

f)

pasākumi, kas nodrošina sociālo atbalstu un piekļuvi vispārējiem pakalpojumiem romiem, kuri ir bez pajumtes;

g)

pasākumi, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi palīdzībai mājokļu jomā un ņem vērā indivīdu un ģimeņu konkrētās vajadzības;

h)

pasākumi, kas atbalsta integrētus mājokļu risinājumus, kas īpaši vērsti uz marginalizētiem romiem, izmantojot tādus pasākumus kā mikroaizdevumu mājokļu celtniecībai un uzturēšanai apvienošana ar finanšpratību un uzkrājumu shēmām, celtniecības apmācībām un aktivizēšanas pasākumiem;

i)

pasākumi, kas atbalsta Travellers apmešanās vietu izbūvi un uzturēšanu.

a)

izskatīt diskriminācijas, naida runas un naida noziegumu gadījumus un īstenot stratēģisku tiesvedību;

b)

novērst neziņošanu par diskriminācijas, naida runas un naida noziegumu gadījumiem un vairot romu informētību par savām tiesībām;

c)

veikt izpēti par romu līdztiesību un diskrimināciju un vākt ar to saistītos datus;

d)

veidot romu pilsoniskās sabiedrības spējas un sadarboties ar to, īpaši pievēršoties tiesu iestāžu pieejamībai un līdztiesības tiesību aktu piemērošanai;

e)

sniegt norādes un nodrošināt apmācību plašai sabiedrībai, kā arī publiskām un privātām organizācijām.

a)

ņemot vērā līdztiesības iestāžu ieteikumus par valsts stratēģisko satvaru īstenošanas standartiem, lai to izstrādē un īstenošanā nodrošinātu lielāku uzsvaru uz diskriminācijas apkarošanu un novēršanu, tostarp, risinot antičigānisma problēmu un cenšoties likvidēt strukturālo diskrimināciju;

b)

dodot iespēju līdztiesības iestādēm būt iesaistītām struktūrās, kas ir izveidotas valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanas, uzraudzības un pārskatīšanas pārraudzībai, un attiecīgo Savienības fondu uzraudzības komitejās.