1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minēto nolīgumu noslēgšanas dienas vai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja minētie nolīgumi netiek noslēgti minētajā laikposmā.

PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

ITL informatīvais projekts – trešais posms

1.   Vispārīga informācija un Savienības atbalsta pamatojums

Šis lēmums ir balstīts uz iepriekšējiem Padomes lēmumiem, ar ko atbalsta ANO procesu Ieroču tirdzniecības līguma (“ITL”) izstrādei un sekmē tā efektīvu īstenošanu un universalizāciju. ANO Ģenerālā asambleja ITL pieņēma 2013. gada 2. aprīlī, un tas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī.

ITL deklarētais mērķis ir “izveidot visaugstākos iespējamos kopīgos starptautiskos standartus, lai reglamentētu parasto ieroču likumīgu tirdzniecību, novērstu un izskaustu parasto ieroču nelikumīgu tirdzniecību un novērstu to novirzīšanu”. Tā deklarētais nolūks ir “sniegt ieguldījumu starptautiskā un reģionālā miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā, mazināt cilvēku ciešanas un veicināt Valstu–pušu sadarbību, pārredzamību un atbildīgu rīcību parasto ieroču starptautiskajā tirdzniecībā, tādējādi vairojot Valstu–pušu savstarpējo uzticēšanos” (1). Tādējādi ITL mērķis un nolūks ir saderīgi ar Savienības vispārējiem centieniem attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā.

Pēc ITL pieņemšanas 2013. gadā galvenie izaicinājumi joprojām ir tā efektīva īstenošana un universalizācija.

Šajā lēmumā, lai veicinātu pievēršanos izaicinājumiem efektīvas īstenošanas un universalizācijas jomā, ir sniegts vispusīgs palīdzības un informēšanas darbību kopums. Tā pamatā ir rezultāti un atziņas, kas gūti divos iepriekšējos posmos, kurus finansēja ar Lēmumu 2013/768/KĀDP un Lēmumu (KĀDP) 2017/915, un tas apliecina Savienības un tās dalībvalstu pastāvīgo un apņēmīgo atbalstu ITL.

2.   Vispārējie mērķi

Šā lēmuma galvenais mērķis ir turpināt atbalstīt vairākas valstis, lai stiprinātu to ieroču nodošanas kontroles sistēmas nolūkā efektīvi īstenot ITL ar mērķi panākt atbildības un pilnvaru uzņemšanos, un turpināt veicināt ITL universalizāciju. Sadarbība tiks paplašināta un pielāgota katras saņēmējas valsts vajadzībām un šajā valstī panāktajam progresam, ņemot vērā šīs valsts ieroču nodošanas kontroles sistēmas sagatavotības un autonomijas pakāpi. Citu darbību mērķis būs mudināt trešās valstis, kas nav ITL puses, pieņemt līgumu un sākt tā īstenošanu valsts līmenī.

Konkrēti – ar Savienības darbību nodrošinās to, ka tiek:

a)	pastiprinātas un/vai attīstītas ieroču nodošanas kontroles spējas un speciālās zināšanas ITL īstenošanai jaunajās un esošajās saņēmējās valstīs, izmantojot tādus instrumentus kā tiesiskā palīdzība un atļauju izsniegšanas jomas un izpildes jomas amatpersonu apmācība;

b)	veikti informēšanas pasākumi attiecībā uz citām valstīm, tostarp valstīm, kas nav ITL puses, lai atbalstītu līguma universalizāciju valstu, reģionālā un daudzpusējā līmenī.

3.   Projekta darbību apraksts

3.1.   Palīdzība ITL īstenošanā

Specializētu palīdzības programmu ITL īstenošanai mērķis ir stiprināt saņēmēju valstu spējas vispusīgā un noturīgā veidā izpildīt ITL prasības. Saņēmēju vidū būs dažas valstis, kas ir saņēmušas palīdzību saskaņā ar iepriekšējiem Padomes lēmumiem un ir uzskaitītas šā lēmuma 3.1.2.3. punktā, kā arī valstis, kas lūgs palīdzību pēc šā lēmuma pieņemšanas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta to valstu iesaistei, kas pašlaik nav ITL puses, un atbalsta sniegšanai tām.

Palīdzības darbības ļaus Savienībai elastīgi un atsaucīgi reaģēt, un tās būs izstrādātas tā, lai apmierinātu katras saņēmējas valsts mainīgās individuālās vajadzības attiecībā uz ITL īstenošanu. Attiecībā uz saņēmējām valstīm, kuras jau ir izmantojušas ES iepriekšējās palīdzības programmas un guvušas ievērojamu progresu ITL īstenošanā, sadarbības galvenā uzmanība no padziļinātas tehniskās palīdzības tiks pārvirzīta uz to, lai prioritāti piešķirtu autonomijai un pašpaļāvībai (pakāpenisks dalības izbeigšanas process) (2). Šā procesa elementi tiks iekļauti dažādajās projektu darbībās, kad vien tas būs piemēroti un iespējami.

Ar darbībām pievērsīsies vai nu katrai saņēmējai valstij atsevišķi, vai vairākām saņēmējām valstīm, kurām ir līdzīgas vajadzības, kopā. Tās notiks dažādos formātos (klātienē, tiešsaistē, hibrīdformātā, e-mācību veidā), un speciālās zināšanas sniegs eksperti, kurus no ekspertu saraksta izraudzīsies BAFA un Expertise France.

3.1.1.   Iesaiste ar ekspertu kopienu

3.1.1.1.   Darbības mērķis

Šīs darbības būs vērstas uz to, lai pastiprinātu sadarbību ar tiem ekspertiem un viņu starpā, kas iekļauti saskaņā ar Padomes Lēmumiem 2013/768/KĀDP un (KĀDP) 2017/915 izveidotajā projekta ekspertu sarakstā, kā arī ar jauniem ekspertiem, jo īpaši ar ekspertiem no saņēmējām valstīm un bijušajām saņēmējām valstīm saistībā ar dalības pakāpeniskas izbeigšanas procesu. Tās veicinās konstruktīvu apmaiņu par projekta īstenošanu un rezultātiem gan starp sarakstā esošajiem ekspertiem, gan starp ekspertiem un saņēmējām valstīm, tādējādi sekmējot ilgtermiņa iesaisti projektā un izmantojot speciālās zināšanas plašākā ITL kopienā. Darbības veicinās arī jaunattīstības valstu sadarbību, vajadzības gadījumā iesaistot ekspertus no tuvām kaimiņvalstīm.

Lai iesaistītu ekspertus, tiks izmantota trīsvirzienu pieeja, kuru veidos:

—	sanāksmes, kurās piedalās sarakstā esošie eksperti un kuru nolūks ir izstrādāt kopīgus mērķus un pieejas saņēmēju valstu informēšanai,

—	sadarbības sanāksmes starp sarakstā esošajiem ekspertiem un kontaktpunktiem no saņēmējām valstīm ar mērķi palielināt saņēmēju valstu iesaisti projektā,

—	tiešsaistes platformas (sākotnēji izstrādāta projekta otrajā posmā) un tās rīku izmantošana nolūkā veicināt saziņu starp ekspertiem un atbalstīt informācijas apmaiņu par ITL un projektu īstenošanu (darbības, eksperti u. c.).

3.1.1.2.   Darbības apraksts

Ekspertu sanāksmes sasauks īstenotājas struktūras, un galvenokārt, lai gan ne tikai, tās būs vērstas uz ekspertiem, kuri bija iesaistīti projekta iepriekšējos posmos un/vai kuri bieži ir piedalījušies projekta darbībās. Sanāksmes var rīkot vai nu attālināti, klātienē vai arī izmantojot hibrīdformātu, un to mērķis jo īpaši būs:

—	ekspertu vidū izveidot kopīgu izpratni par izaicinājumiem un reakciju saistībā ar atbalstu ITL īstenošanai; saskaņot un racionalizēt svarīgākos vēstījumus, kas jānodod informatīvo darbību laikā,

—	sniegt ekspertiem atjauninātu informāciju par partnervalstu panākto progresu ITL īstenošanā un par projekta ietvaros sniegto palīdzību,

—	vajadzības gadījumā izstrādāt un/vai mainīt kopīgas pieejas, kas izmantojamas ekspertu sniegtajā atbalstā, lai ekspertu sniegtās konsultācijas būtu konsekventas un pielāgotas saņēmēju valstu vajadzībām.

Pašreizējo ekspertu sarakstu regulāri pārskatīs un atjauninās un vajadzības gadījumā paplašinās, lai iekļautu jaunus ekspertus. Cita starpā jaunus ekspertus izraugās jo īpaši no tām saņēmējām valstīm ar uzlabotām sistēmām, kurām šajā projektā pakāpeniski izbeidz sniegt tehnisko palīdzību. Šā procesa ietvaros šiem jaunajiem ekspertiem tiks piedāvāta arī apmācība atbilstoši 3.1.5.2. iedaļā aprakstītajiem mācībspēku apmācības darbsemināriem. Lielāka šo (bijušo) partnervalstu dalība ekspertu statusā vēl vairāk sekmēs to pāreju uz zināšanu izplatītājiem projekta ietvaros un savos reģionos.

Papildus ekspertu sanāksmēm tiks organizētas sadarbības sanāksmes, kurās, lai apspriestu sadarbību projekta ietvaros, pulcēsies attiecīgie eksperti, kas iekļauti ekspertu sarakstā, un saņēmēju valstu kontaktpunkti, jo īpaši tie, kas nākotnē varētu tikt iekļauti ekspertu sarakstā. Šīs sanāksmes kalpos tam, lai stiprinātu komunikācijas kanālus ar saņēmējām valstīm un apkopotu atsauksmes, ko var izmantot palīdzības darbību kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Turklāt šīs sanāksmes kalpos par forumu tam, lai kontaktpunktus informētu par jaunākajām norisēm un iniciatīvām saistībā ar ITL īstenošanu un ieroču tirdzniecības kontroli, kas cita starpā tiek apspriestas ES līmenī un dažādu režīmu ietvaros. Tas palīdzēs veidot potenciālo saņēmēju valstu ekspertu speciālās zināšanas un būs jo īpaši svarīgi tām saņēmējām valstīm, kuras piedalās dalības pakāpeniskas izbeigšanas procesā, lai nodrošinātu, ka tās spēj turpināt ievērot pašreizējos starptautiskos standartus.

Tiešsaistes platformai, kas pirmo reizi izstrādāta saskaņā ar iepriekšējo lēmumu, būs arī svarīga loma ekspertu iesaistes stiprināšanā un ekspertu kopienas veidošanā. Konkrētāk – tas dos ekspertiem iespēju:

—	reģistrēties, izveidot savu profilu un sīki izklāstīt savu speciālo zināšanu jomas saraksta dažādotai un efektīvai izmantošanai projekta darbību vajadzībām,

—	piekļūt tādas attiecīgās informācijas un dokumentu bibliotēkai, kura saistīta ar projektu un ITL īstenošanu, lai nodrošinātu, ka visiem ekspertiem ir piekļuve kopīgam zināšanu par ITL kopumam,

—	pievienoties forumam, kurā viņi var apmainīties viedokļiem un savstarpēji apspriest jebkādas problēmas, jautājumus vai pieredzi, kas viņiem varētu būt saistībā ar ITL un informēšanu.

3.1.2.   Valstu darbības

3.1.2.1.   Darbības mērķis

Valstu darbības tiks piedāvātas atsevišķām saņēmējām valstīm, pamatojoties uz specializētu palīdzības programmu, kas pielāgota saņēmējas valsts konkrētajām vajadzībām. Par programmu ar saņēmēju valsti vienosies pirms palīdzības darbībām, lai saņēmējām valstīm nodrošinātu paredzamību attiecībā uz to, kas ir plānots palīdzības ziņā, un tajā būs izklāstīti uzlabojumi, ko valsts var sagaidīt savās nodošanas kontroles spējās. Saņēmēju vidū būs tās valstis, kas jau ir minētas šā lēmuma 3.1.2.3. punktā, kā arī valstis, kas lūdz palīdzību pēc šā lēmuma pieņemšanas.

3.1.2.2.   Darbības apraksts

Katrai saņēmējai valstij, kas saņem individuālu valsts palīdzību, pirms sadarbības sākšanas pēc tam, kad veikts sākotnējais novērtējums, tiks noteikta specializēta palīdzības programma, ņemot vērā saņēmējas valsts ITL īstenošanas pasākumu un sasniegumu pašreizējo stāvokli. To veiks īstenotāja struktūra vajadzības gadījumā ar attiecīgo ekspertu atbalstu. Specializētajā palīdzības programmā sīki izklāsta galvenos tematus, kam jāpievēršas, un vispārējos mērķus, kas jāsasniedz, sadarbības ietvaros.

Darbības galvenokārt būs darbsemināri un semināri, un tie tiks rīkoti elastīgi un balstoties uz pieprasījumu atbilstoši saņēmēju valstu vajadzībām, interesēm un apguves spējām. Katrai darbībai paredzētais termiņš ir no divām līdz trim dienām.

Attiecīgā gadījumā saņēmējas valstis var lūgt, lai uz valsts darbību tiktu uzaicināti pārstāvji no citām saņēmējām valstīm vai trešām valstīm. Atsauksmes, kas apkopotas iepriekšējo lēmumu ietvaros, liecina, ka partnervalstis ļoti atzinīgi vērtē un arī izmanto iespēju apmainīties ar zināšanām, idejām un labu praksi divpusējā vai apakšreģionālā līmenī, tādējādi arī sekmējot ciešāku sadarbību starp kaimiņvalstīm.

Vairākas darbības, kas ietvertas Padomes Lēmumā (KĀDP) 2017/915, ar Covid-19 uzliesmojumu saistīto ceļošanas un kontaktu ierobežojumu dēļ bija jārīko virtuālā formātā. Lai gan ne visas darbības ir labi piemērotas virtuālam formātam, daudzu to tiešsaistes darbību panākumi, kas ietvertas iepriekšējos lēmumos, liecina, ka šajā lēmumā var efektīvi izmantot virtuāla, klātienes un hibrīdformāta (kur daļa dalībnieku piedalās klātienē, bet pārējie dalībnieki pasākumam pievienojas attālināti) apvienojumu.

Vairākas valstis, kas ir iekļautas šajā lēmumā, izmantoja arī ceļvedī balstītu sadarbību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/768/KĀDP un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/915 (sk. turpmāk 3.1.3. punktu). Ņemot vērā palīdzību, ko šīs valstis jau ir saņēmušas, šīm ilgtermiņa saņēmējām valstīm paredzētajā specializētajā palīdzības programmā būs jāņem vērā līdz tam panāktais progress un ieguvumi no darbību turpināšanas tādā pašā mērā kā saskaņā ar iepriekšējiem lēmumiem. Attiecīgā gadījumā specializētā palīdzības programma tiks pielāgota, lai iekļautu darbības pakāpeniskas izbeigšanas pasākumus un pārskatītu saņēmējas valsts lomu projektā. Tas attiecīgā gadījumā inter alia ietvers atteikšanos no padziļinātas valsts palīdzības un tā vietā sadarbības galvenās uzmanības pārvirzīšanu uz modernākiem ieroču tirdzniecības kontroles jautājumiem, piemēram, jaunajām tehnoloģijām un asimetriskajiem aktoriem, kā arī atbalstu saņēmēju valstu pārejai uz aktīvāku lomu, daloties savā pieredzē un speciālajās zināšanās ar citām valstīm, jo īpaši ar tām, kas atrodas to reģionos.

3.1.2.3.   Partnervalstis

Sākotnējo partnervalstu sarakstu saskaņā ar šo lēmumu sk. papildinājumā. Vairākas partnervalstis, kas saņēmušas palīdzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/768/KĀDP un/vai Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/915, turpinās saņemt palīdzību saskaņā ar šo lēmumu, pamatojoties uz īstenotāju struktūru ieteikumu. Papildus šīm darbībām un atkarībā no pieejamo darbību skaita jaunā projekta laikā tiks atlasīts noteikts skaits jaunu valstu, lai tās iesaistītos sadarbībā un saņemtu palīdzību. Šajā sakarā galvenā uzmanība tiks pievērsta valstīm, kas nav līguma puses, vai valstīm, kas tikai nesen ratificējušas ITL.

Jaunas valstis, kas izteiks interesi piedalīties projektā, tiks aicinātas sagatavot lūgumu palīdzēt īstenot ITL. To lūgumam vajadzētu būt pēc iespējas pamatotam, ideālā gadījumā jau norādot visas nepieciešamās palīdzības īpatnības. Attiecīgā gadījumā lūguma iesniedzējai valstij būtu jānorāda arī agrāka vai pašreizēja sadarbība ar citiem palīdzības sniedzējiem un jāatklāj informācija par savu ITL valsts īstenošanas stratēģiju.

Balstoties uz lūguma pamatotības pakāpi un 4. iedaļā izklāstītajiem kritērijiem, Augstais pārstāvis sadarbībā ar Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupu (COARM) un īstenotāju struktūru lems par lūguma iesniedzējas valsts atbilstību.

Ja palīdzības lūgums tiks apstiprināts, tiks veikts sākotnējais novērtējums par tās valsts vajadzībām un prioritātēm, kura lūdz palīdzību, piemēram, izmantojot anketas un apkopojot esošo informāciju. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, īstenotāja struktūra un saņēmēja valsts kopīgi izstrādās specializētās palīdzības programmas satvaru, ņemot vērā jebkādu ar ITL saistītu palīdzību, ko sniedz, izmantojot ITL Brīvprātīgo ieguldījumu fondu, ANO ieguldījumu mehānismu, ar ko atbalsta sadarbību ieroču regulējuma jomā (UNSCAR), ITL sekretariātu vai citas organizācijas. Gadījumos, kad valsts, kura lūdz palīdzību, jau ir izstrādājusi ITL valsts īstenošanas stratēģiju, īstenošanas aģentūra arī nodrošinās palīdzības ceļveža saskaņotību ar minēto valsts īstenošanas stratēģiju.

3.1.3.   Mācību apmeklējumi

3.1.3.1.   Darbības mērķis

Mācību apmeklējumi saņēmējām valstīm sniedz iespēju piekļūt valdības iestādēm un amatpersonām citās valstīs, kuras piemēro ITL. Tādējādi tie ir svarīgs papildinājums valsts darbībām saņēmējās valstīs, piedāvājot šīm valstīm plašāku atsauces satvaru attiecībā uz līguma praktisko īstenošanu. Turklāt, ņemot vērā ciešo mijiedarbību starp uzņēmējvalsts pārstāvjiem un amatpersonām, kas ieradušās apmeklējumā, tiem ir arī liels apmācības potenciāls, jo īpaši attiecībā uz topošajiem ekspertiem un mācībspēkiem. Tādēļ katras 3.1.2.3. punktā aprakstītās saņēmējas valsts amatpersonām, tostarp amatpersonām, kas atbild par politiku, atļauju izsniegšanu un izpildi, būs pieejami mācību apmeklējumi.

Papildus mācību apmeklējumiem attiecīgajās dalībvalstu iestādēs daļu no mācību apmeklējumiem, lai veicinātu starptautisko un jaunattīstības valstu sadarbību, var veikt trešās valstīs. Jo īpaši ilgtermiņa partnervalstis (t. i., saņēmējas saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/768/KĀDP un/vai Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/915) varētu uzskatīt par iespējamām mācību apmeklējumu uzņēmējām. Šī pieeja būtu vēl viens dalības pakāpeniskas izbeigšanas elements.

3.1.3.2.   Darbības apraksts

Katrs mācību apmeklējums ilgs, augstākais, trīs dienas, un parasti tas ir paredzēts vienai saņēmējai valstij, tomēr, ja to uzskata par lietderīgu un/vai ja to lūdz pašas valstis, vienā un tajā pašā mācību apmeklējumā var uzaicināt piedalīties vairākas saņēmējas valstis.

Ņemot vērā mācību apmeklējumu raksturu, tie būtu jāveic tikai kā klātienes darbības. Tie var notikt kādā dalībvalstī vai kādā trešā valstī (trešām valstīm nav noteikti jābūt saņēmējām valstīm saskaņā ar šo Padomes lēmumu). Mācību apmeklējuma rīkošanu nodrošinās tā īstenotāja struktūra, kas ir atbildīga par to partnervalsti, kura izmanto mācību apmeklējumu.

3.1.4.   Īstermiņa mērķorientēta palīdzība

3.1.4.1.   Darbības mērķis

Daļa palīdzības, ko saņēmējas valstis parasti lūdz, ir saistīta ar īstermiņa palīdzību saņēmēju valstu izvirzītos konkrētos jautājumos vai problēmjautājumos. Šāda veida praktiska, mērķorientēta un praktiska palīdzība, ko var piedāvāt attālināti un/vai klātienē, var būt noderīgs un elastīgs instruments, lai palīdzētu saņēmējām valstīm risināt individuālus jautājumus ārpus darbsemināriem un semināriem. Tādu darbību piemēri, ko var veikt saskaņā ar šo palīdzības veidu, ir juridisko tekstu un citu oficiālu dokumentu (piemēram, tiesību aktu projektu, atjauninājumu un grozījumu) pārskatīšana un novērtēšana, konsultācijas par atsevišķiem gadījumiem, jautājumiem vai situācijām (piemēram, saistībā ar konkrētas licences izsniegšanu vai konkrētas preces klasifikāciju), tostarp, sniedzot tiešu atbalstu uz vietas, un materiālu izstrāde, kuri saņēmējai valstij palīdzētu praktiski īstenot ITL (piemēram, pamatnostādnes, diagrammas, kompendijs par atsevišķiem ar ITL saistītiem jautājumiem).

3.1.4.2.   Darbības apraksts

Īstermiņa mērķorientētu palīdzību var sniegt vai nu:

a)	attālināti, ko eksperti veic kā darbu ar dokumentiem vai izmantojot tiešsaistes rīkus/risinājumus;

b)	uz vietas, piemēram, kā tiešus un klātienes brīfingus vai ilgākus vienas līdz divu nedēļu norīkojumus, ko veic neliela ekspertu grupa (parasti tikai viens vai divi eksperti), sniedzot vispusīgas konsultācijas un praktiskus padomus attiecīgajai iestādei saņēmējā valstī; vai

c)	abu apvienojumā (tā sauktā “jauktā pieeja”, saskaņā ar kuru dažas darbības atkarībā no temata tiek veiktas virtuāli, bet citas – klātienē).

Šis palīdzības veids būs pieejams visām saņēmējām valstīm. Budžets nodrošinās maksimālo ekspertu dienu skaitu, kas tiks atvēlēts šīm palīdzības darbībām. Daļa budžeta segs arī visus tehniskos rīkus un aprīkojumu, kas vajadzīgs šo darbību veikšanai, piemēram, abonēšanas maksu tiešsaistes platformām, kas paredzētas dokumentu koplietošanai.

3.1.5.   “Mācībspēku apmācības” pieeja

3.1.5.1.   Darbības mērķis

Lai veicinātu atbildības uzņemšanos par ITL īstenošanu valsts līmenī un nodrošinātu saskaņā ar šo un iepriekšējiem lēmumiem veikto Savienības palīdzības pasākumu ilgtspēju, ir ļoti svarīgi, lai saņēmējas valstis attīstītu spējas un instrumentus ITL īstenošanas procesa turpināšanai neatkarīgi no ārējas palīdzības. Lai palīdzētu to panākt, būs svarīgi saņēmējām valstīm piedāvāt atbalstu nolūkā attīstīt valstu spējas attiecībā uz a) savu darbinieku apmācību un b) tāda ar ITL īstenošanu saistītas informācijas un resursu kopuma izveidi, kas atbalstīs institucionālās atmiņas attīstību (3).

Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās, īstenotājas struktūras attiecīgā un piemērotā gadījumā nodrošinās koordināciju ar citām ES finansētām darbībām šajā jomā, tostarp tām, ko īsteno ITL sekretariāts.

3.1.5.2.   Darbības apraksts

Mācībspēku apmācības pieeja sastāvēs no diviem savstarpēji papildinošiem komponentiem, kas tiks pielāgoti dažādiem progresa un sagatavotības līmeņiem saņēmēju valstu tirdzniecības kontroles sistēmās.

Viens no šā moduļa komponentiem būs apmācības darbsemināru rīkošana vairāku saņēmēju valstu ekspertiem, lai viņi vēlāk varētu efektīvi apmācīt paši savus kolēģus, ņemot vērā viņu speciālo zināšanu līmeni. Jaunapmācītie eksperti darbosies kā ar ITL speciālajām zināšanām saistīti izplatītāji savās valstīs un palīdzēs stiprināt patstāvīgas institucionālās spējas.

Šo darbību mērķis ir topošajiem mācībspēkiem sniegt didaktiskās un apmācīšanas prasmes, kas vajadzīgas, lai apmācītu darbiniekus savā valstī, un vienlaikus arī palielināt saņēmēju valstu spējas attiecībā uz zināšanu pārvaldību un institucionālo atmiņu. Attiecīgā gadījumā partnervalstis var tikt mudinātas izstrādāt pašām savu “Mācībspēku apmācības” programmu, pamatojoties uz apmācības pieeju un materiāliem, kas izstrādāti saskaņā ar šo un iepriekšējiem programmas posmiem. Tādēļ šo darbību mērķis ir dot iespēju saņēmējām valstīm, jo īpaši tām, kas noteiktas dalības pakāpeniskai izbeigšanai, kļūt neatkarīgākām un pašpaļāvīgākām ar ITL saistītu zināšanu radīšanas, izplatīšanas un uzturēšanas jomā attiecīgajās valdības iestādēs. Tā kā šīs darbības ir lietišķas un praktiskas, piemērotāks būtu klātienes formāts, tomēr efektīva var būt arī jaukta pieeja, kas ietver klātienes un virtuālas darbības.

Otrais komponents būs tiešsaistes platforma, kas palīdzēs topošajiem mācībspēkiem izstrādāt pašiem savus apmācības materiālus tādējādi, ka tajā tiks uzglabāts ar ITL īstenošanu saistītu materiālu un dokumentu apkopojums, ko būs savākušas un/vai vajadzības gadījumā izstrādājušas īstenotājas struktūras un kas būs pieejams saņēmējām valstīm. Platforma arī ļaus topošajiem mācībspēkiem konsultēties ar ekspertu kopienu un apspriest jebkādas iespējamās grūtības, ar kurām viņi varētu saskarties, īstenojot apmācību savā valstī. Platformu izmantos arī tam, lai nodrošinātu darbību pēcpasākumus un arhivētu rezultātus, kas sasniegti saskaņā ar šo un iepriekšējiem lēmumiem.

Pamatojoties uz darbu, kas paveikts saskaņā ar iepriekšējo lēmumu, īstenotājām struktūrām būs iespēja deleģēt šādu materiālu izstrādi, pārraudzību un sagatavošanu ārējiem ekspertiem, attiecīgā gadījumā arī tiem, kas izraudzīti no ekspertu saraksta. Lai stiprinātu saņēmēju valstu attiecīgo iestāžu institucionālās spējas, apmācības darbībām vajadzētu būt vērstām arī uz to, lai mudinātu saņēmējas valstis izstrādāt un uzturēt savu informācijas un dokumentācijas apkopojumu par ITL īstenošanu.

Projekta platforma palielinās programmas pamanāmību, atvieglos kontaktus starp ieinteresētajām personām, sekmēs dialogu starp īstenotājiem un partneriem un uzturēs sadarbību jo īpaši ar tām saņēmējām valstīm, kuras pakāpeniski izbeidz dalību projektā. Ja iespējams, projekta ietvaros izstrādātie materiāli tiks darīti pieejami, un, pateicoties tam, ka tiks izmantota sociālā tīkla tehnoloģija, aktīva tiešsaistes saziņa un informācijas apmaiņa starp dalībniekiem būs iespējama pazīstamā vidē. Arī Savienības iestādes un dalībvalstis gūs labumu no šīs specializētās platformas, kurā īstenotājas struktūras apmainīsies ar informāciju par darbību veikšanu.

Ja iespējams, īstenotājas struktūras reklamēs mācībspēku apmācības darbseminārus un materiālus un apzinās turpmākus mācībspēkus, veicot palīdzības darbības saņēmējās valstīs saskaņā ar šo lēmumu (tomēr galīgais lēmums par topošo mācībspēkus izraudzīšanos joprojām būs saņēmējas valsts atbildība). Atkarībā no piemērotības šīs amatpersonas pēc tam var reģistrēt ekspertu sarakstā un uzaicināt kā ekspertam piedalīties citās šajā lēmumā aprakstītajās darbībās. Arī tas būtu darbības pakāpeniskas izbeigšanas procesa elements, ņemot vērā augsto progresa līmeni, kas minētajās valstīs jau ir sasniegts un lielo potenciālu dalīties zināšanās un pieredzē ar citām saņēmējām valstīm. Tajā pašā laikā tas vēl vairāk atbalstīs mērķi, proti, paplašināt šo saņēmēju valstu iesaisti projektā kā reģionāliem paraugiem.

3.2.   Atbalsts universalizācijai

Papildus tam, ka saņēmējām valstīm tiek sniegta tehniskā palīdzība ITL īstenošanas atbalstam, šā lēmuma mērķis ir arī veicināt un virzīt uz priekšu līguma universalizāciju, tādējādi sniedzot ieguldījumu plašākos daudzpusējos centienos novērst parasto ieroču novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību un veicināt lielāku drošību visiem.

Šajā nolūkā darbības, ko veic šā lēmuma ietvaros, būs vērstas arī uz sadarbības izveidi ar valstīm, kas nav puses, un uz to, lai mudinātu pievienoties ITL. Saistītās darbības pastiprinās līguma pamanāmību, palielinot sabiedrības informētību par riskiem un apdraudējumiem, ko rada parasto ieroču novirzīšana un nelikumīga tirdzniecība, vienlaikus arī veicinot dialogu starp Valstīm–pusēm un valstīm, kas nav puses, lai palīdzētu vairot uzticēšanos un pārredzamību.

Tādēļ šajā lēmumā iekļautajām valstīm, kas nav puses, attiecīgā gadījumā tiks piedāvāts atbalsts tehniskās palīdzības darbību veidā, kā aprakstīts 3.1. punktā, tostarp valstu darbības un īstermiņa mērķorientēta palīdzība. Šīs darbības tiks organizētas pēc valsts, kas nav puse, lūguma un tiks organizētas atbilstoši pieprasījumam un pieejamībai lūguma iesniedzējā valstī.

Papildus tam un lai vēl vairāk veicinātu līguma universalizāciju, tiks organizētas turpmāk aprakstītās reģionālās un starptautiskās darbības, lai:

—	palielinātu informētību par parasto ieroču novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības riskiem un izaicinājumiem,

—	nodrošinātu platformu ekspertiem un amatpersonām no attiecīgajām iestādēm dažādās valstīs nolūkā apmainīties ar informāciju par stratēģiskiem tirdzniecības jautājumiem,

—	veicinātu mērķus – ITL universalizāciju, pilnīgu īstenošanu un nostiprināšanu.

Darbības veic ciešā kopdarbībā ar attiecīgo valstu valdību iestādēm un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām akadēmiskajām aprindām, NVO un/vai reģionālām organizācijām.

3.2.1.   Reģionālas, starpreģionālas un starptautiskas darbības

3.2.1.1.   Darbības mērķis

Reģionāli orientētas darbības pulcēs vairākas valstis – vai nu no viena reģiona, vai arī no dažādiem reģioniem (starpreģionālas un starptautiskas darbības) –, lai dalītos pieredzē un apspriestu jautājumus, kas visām pusēm rada bažas vai kuros tās ir ieinteresētas, saistībā ar ITL īstenošanu un ieroču tirdzniecības kontroli. Saņēmējām valstīm, kuras iepriekš saņēmušas palīdzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/768/KĀDP un/vai Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/915 un kuras ir uzrādījušas nozīmīgu progresu un apņēmību ITL īstenošanā, šādās darbībās būs īpaši svarīga loma kā paraugiem saviem attiecīgajiem reģioniem. Tas varētu veicināt atbildības uzņemšanos par ITL īstenošanu reģionālā līmenī un veicināt jaunattīstības valstu sadarbību ilgākā termiņā.

Šajā lēmumā ir iekļautas starpreģionālas un starptautiskas darbības, ar kurām reaģē uz to saņēmēju valstu lūgumiem, kas vēlas mācīties no citu pasaules valstu pieredzes. Tādējādi starpreģionālas un starptautiskas darbības var palīdzēt rosināt un sekmēt globālāku ar ITL saistītu pieeju un prakses apmaiņu.

3.2.1.2.   Darbības apraksts

Reģionālas darbības tiks organizētas kā divu vai trīs dienu pasākumi un tiks sadalītas pa reģioniem. Darbībās būtu jāiekļauj vismaz trīs iesaistītās valstis. Papildus 3.1.2.3. punktā uzskaitītajām saņēmējām valstīm būs svarīgi attiecīgos gadījumos šīs darbības atvērt trešām valstīm, kas citādi nav iekļautas šajā lēmumā, jo īpaši valstīm, kas nav puses. Turklāt, ja iespējams, ir ieteicams iesaistīt vismaz vienu no sekmīgākajām jau esošajām saņēmējām valstīm (t. i., valstīm, kuras saņēmušas palīdzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/768/KĀDP un/vai Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/915, kā aprakstīts 3.1.2.3. punktā, un kuru ieroču tirdzniecības kontroles sistēma jau ir sasniegusi noteiktu sagatavotības pakāpi), lai tā darbotos kā informācijas izplatītāja, un/vai uzaicināt piedalīties ekspertus no šīm valstīm, lai šādā veidā veicinātu reģionālu speciālo zināšanu veidošanu un jaunattīstības valstu sadarbību.

Katrā reģionā notiks vismaz viena reģionāla darbība. Atlikušās darbības tiks organizētas atbilstoši pieprasījumam un uzņēmējvalstu pieejamībai. Vēlamais formāts šādām darbībām būs dalība klātienē, jo tā nodrošinās vislielāko ietekmi, tomēr atkarībā no dalībnieku apstākļiem un vēlmēm var izmantot arī tiešsaistes formātu vai hibrīdformātu.

Atšķirībā no Padomes Lēmuma 2013/768/KĀDP un Padomes Lēmuma (KĀDP) 2017/915 reģionālās darbības neattieksies tikai uz atsevišķiem reģioniem vien, bet tā vietā sniegs iespēju starpreģionālās darbībās piedalīties arī saņēmējām valstīm no dažādiem reģioniem. Projekta iepriekšējo posmu īstenošanas laikā kļuva skaidrs, ka partnervalstu vidū ir liels pieprasījums ne tikai pēc tā, lai mācītos un apmainītos ar informāciju savos attiecīgajos reģionos, bet arī plašākā mērogā.

Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju un veicinātu ne tikai ITL universalizāciju, bet arī ES centienus šā mērķa sasniegšanā, BAFA un Expertise France organizēs starptautiskas konferences kā daudzpusēju paralēlu pasākumu, kas organizēts ANO līmenī, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas gadskārtējās sesijas laikā Ņujorkā vai, ja tas nav iespējams, ES līmenī, vēlams, Briselē.

Papildus šīm darbībām projektā tiks iesaistītas arī visas partnervalstis, ITL ieinteresētās personas, kā arī valstis, kas nav puses, regulāri rīkojot tīmekļseminārus par jautājumiem, kas saistīti ar ITL. Tīmekļseminārus vadīs īstenotāji, un tīmekļsemināri kalpos tam, lai izmantotu ekspertu sarakstu un ļautu partnervalstīm dalīties pieredzē. Katrai sesijai būs sinhronais tulkojums, un tā tiks ierakstīta un augšupielādēta platformā atkārtotai atskaņošanai.

Par reģionālo un starptautisko darbību vietu un tvērumu kopīgi vienosies īstenotājas struktūras un iespējamās uzņēmējvalstis.

3.2.1.3.   Reģioni

Šīs darbības būs pieejamas visiem reģioniem, pamatojoties uz saņēmēju valstu lūgumiem.

3.2.2.   Paralēlie pasākumi ITL valstu–pušu konferences laikā

3.2.2.1.   Darbības mērķis

ITL Valstu–pušu gadskārtējās konferences sniedz unikālu iespēju vērsties pie attiecīgajām amatpersonām un ieinteresētajām personām, kas atbild par ITL jautājumiem. ES finansēti paralēlie pasākumi jo īpaši ļaus palielināt informētību par ES īstenošanas atbalsta darbībām, sekmēs kontaktus ar valstīm, kuras pēc tam var vērsties pēc palīdzības, un veicinās – jo īpaši saņēmēju valstu – labo praksi.

3.2.2.2.   Darbības apraksts

Programmas darbības laikā notiks trīs paralēlie pasākumi, proti, viens pasākums katras ITL Valstu–pušu gadskārtējās konferences laikā, un tos kopīgi organizēs īstenotājas struktūras. Ar ES līdzekļiem var jo īpaši segt ceļa izdevumus noteiktam skaitam ekspertu vai amatpersonu no saņēmējām valstīm.

3.2.3.   Noslēguma konference

3.2.3.1.   Darbības mērķis

Noslēguma konferences mērķis ir palielināt informētību un atbildības uzņemšanos par ITL ne tikai partnervalstu vidū, bet arī attiecīgo ieinteresēto personu vidū, piemēram, valstu parlamentu, reģionālo un starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidū, kuri ir ieinteresēti plašākā ietekmē, kādai līgumam vajadzētu būt. Turklāt, sasaucot pārstāvjus no daudzām dažādām pasaules daļām, konference kalpos par forumu, lai stiprinātu līguma īstenošanā iesaistīto aktoru starptautisko tīklu un kopienu un strādātu pie tā universalizācijas.

3.2.3.2.   Darbības apraksts

Darbība tiks īstenota kā divu dienu konference, kas sarīkojama laikā, kad šā lēmuma īstenošana tuvosies beigām, un, iespējams, uzreiz pēc COARM sanāksmes. Par tās īstenošanu kopīgi būs atbildīgas īstenotājas struktūras. Šī konference pulcēs 3.1. punktā minēto darbību saņēmēju valstu attiecīgos pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās personas, kas iesaistītas līguma un tā mērķu sekmēšanā.

Minētā konference sekmēs saņēmēju valstu pieredzes apmaiņu, tajā tiks sniegta informācija par šo valstu nostājām saistībā ar ITL un par ITL ratifikācijas un īstenošanas statusu, un tā sekmēs attiecīgās informācijas apmaiņu ar valstu parlamentu, reģionālo organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Tādēļ starp šīs konferences dalībniekiem vajadzētu būt:

—	attiecīgajam saņēmēju valstu personālam, piemēram, diplomātiskajam, militārajam/aizsardzības, tehniskajam un tiesībaizsardzības personālam, jo īpaši no iestādēm, kas atbild par valsts politiku un īstenošanu saistībā ar ITL,

—	pārstāvjiem no valsts, reģionālām un starptautiskām organizācijām, kuras ir iesaistītas palīdzības sniegšanā, kā arī to valstu pārstāvjiem, kuras ir ieinteresētas sniegt vai saņemt ar tirdzniecības kontroli saistītu stratēģisko palīdzību,

—	attiecīgu nevalstisko organizāciju (NVO), domnīcu, valstu parlamentu un nozares pārstāvjiem.

Vieta, formāts (klātienē, attālināti vai hibrīdformātā), galīgais dalībnieku skaits un galīgais uzaicināmo valstu un organizāciju saraksts tiks noteikts, apspriežoties ar COARM, uz īstenotāju struktūru priekšlikuma pamata.

4.   Projekta darbību saņēmēji, kas minēti 3.1.2.3. iedaļā

Papildus saņēmējām valstīm, kas jau ir minētas šajā lēmumā, 3. iedaļā minēto projekta darbību papildu saņēmēji var būt valstis, kuras lūdz palīdzību nolūkā īstenot ITL un kuras tiks izraudzītas, pamatojoties inter alia uz šādiem kritērijiem:

—	politiskās un juridiskās apņemšanās ievērot līgumu pakāpe un to starptautisko instrumentu īstenošanas stāvoklis, kuri ir saistīti ar ieroču tirdzniecību un ieroču nodošanas kontroli un kuri ir piemērojami attiecīgajai valstij,

—	iespējamība panākt palīdzības darbību sekmīgu iznākumu,

—	jebkuras iespējamās palīdzības novērtējums, kas jau ir saņemta vai tiek plānota divējāda lietojuma preču un ieroču nodošanas kontroles jomā,

—	valsts nozīme saistībā ar ieroču tirdzniecību pasaulē,

—	valsts nozīme saistībā ar Savienības drošības interesēm,

—	OAP atbilstība.

5.   Īstenotājas struktūras

Ņemot vērā darba slodzi, ko rada darbības saskaņā ar šo lēmumu, ir vēlams izmantot divas kompetentās īstenotājas struktūras: BAFA un Expertise France. Tās attiecīgā gadījumā sadarbosies ar dalībvalstu eksporta kontroles aģentūrām, attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, domnīcām, pētniecības institūtiem un NVO un/vai deleģēs tiem uzdevumus.

BAFA un Expertise France bija atbildīgas par Lēmuma (KĀDP) 2017/915, kā arī citu iepriekšējo un pašreizējo ES informēšanas programmu īstenošanu. Tādēļ, ja ņem vērā šīs abas īstenotājas struktūras kopā, tām ir apliecināta pieredze, kvalifikācijas un vajadzīgās speciālās zināšanas par visu attiecīgo Savienības eksporta kontroles darbību loku gan divējāda lietojuma preču, gan ieroču eksporta kontroles jomās.

6.   Koordinācija ar citām attiecīgām palīdzības darbībām

Īstenotājas struktūras nodrošina pienācīgu koordināciju starp dažādajiem Savienības instrumentiem, piemērotā gadījumā izmantojot oficiālus koordinācijas mehānismus, kas jau ir izveidoti saskaņā ar citām ES P2P programmām (piemēram, COARM koordinācijas mehānismu saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/1464), lai:

—	nodrošinātu saskaņotu pieeju Savienības informēšanas darbībām attiecībā uz trešām valstīm,

—	izvairītos no darbību pārklāšanās termiņu un satura ziņā,

—	dalītos pieredzē par projektu īstenošanu un apzinātu iespējamās sinerģijas starp dažādiem palīdzības projektiem eksporta kontroles jomā.

Īstenotājām struktūrām vislielākā uzmanība būtu jāvelta arī ar ITL saistītajām darbībām, kuras veic saskaņā ar ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos un tās Īstenošanas atbalsta sistēmu (PoA-ISS), ANO DPR 1540 (2004), ITL Brīvprātīgo ieguldījumu fondu un UNSCAR, kā arī divpusējām palīdzības darbībām. Īstenotājām struktūrām attiecīgā gadījumā būtu jāsadarbojas ar citiem palīdzības sniedzējiem, lai apmainītos ar informāciju, izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un nodrošinātu saskaņotību un papildināmību.

Projekta mērķis ir arī saņēmēju valstu vidū palielināt informētību par Savienības instrumentiem, ar kuriem iespējams atbalstīt jaunattīstības valstu sadarbību eksporta kontroles jomā. Šajā sakarā ar palīdzības darbībām būtu jāinformē par tādiem pieejamajiem instrumentiem kā, piemēram, ES CBRN izcilības centru iniciatīvu un citām ES P2P programmām, un tie jāpopularizē.

7.   Savienības pamanāmība un palīdzības materiālu pieejamība

Projekta rezultātā izstrādātie materiāli un instrumenti, tostarp 3.1.2.2. punktā aprakstītā tiešsaistes platforma, nodrošinās un uzlabos Savienības pamanāmību. Visos šajos rezultātos būs ievērots Eiropas Savienības Ārējo darbību komunikācijas un redzamības rokasgrāmatas logotips un grafiskais tēls, kā arī ietverts logotips “ES P2P eksporta kontroles programma”. Savienības delegācijām būtu jāiesaistās pasākumos trešās valstīs, lai pastiprinātu politiskos pēcpasākumus un pamanāmību.

Saskaņā ar šo lēmumu veikto ar ITL saistīto palīdzības darbību nolūkā tiks arī popularizēts ES P2P tīmekļa portāls (https://circabc.europa.eu/ui/welcome). Tādēļ īstenotājām struktūrām, veicot attiecīgās palīdzības darbības, būtu jāsniedz informācija par tīmekļa portālu un jāmudina izmantot tā informāciju un tehniskos resursus. Popularizējot tīmekļa portālu, tām būtu jānodrošina Savienības pamanāmība. Tāpat darbības būtu jāveicina, izmantojot ES P2P informatīvo biļetenu.

8.   Ietekmes novērtējums

Pēc šajā lēmumā paredzēto darbību pabeigšanas būtu tehniski jāizvērtē to ietekme. Pamatojoties uz īstenotāju struktūru sniegto informāciju un ziņojumiem, Augstais pārstāvis sadarbībā ar COARM un attiecīgā gadījumā ar Savienības delegācijām saņēmējās valstīs, kā arī ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām veiks ietekmes novērtējumu.

Ietekmes novērtējumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš to saņēmēju valstu skaitam, kuras ir ratificējušas ITL, un to ieroču nodošanas kontroles spēju attīstīšanai. Šādā novērtējumā par saņēmēju valstu ieroču nodošanas kontroles spējām jo īpaši būtu jāiekļauj informācija par attiecīgu valsts līmeņa noteikumu sagatavošanu un izdošanu, ITL ziņošanas pienākumu izpildi un tādas attiecīgas struktūras pilnvarām, kura atbild par ieroču nodošanas kontroli.

9.   Ziņošana

Īstenotājas struktūras regulāri sagatavos ziņojumus, tostarp pēc katras darbības pabeigšanas. Ziņojumi būtu jāiesniedz Augstajam pārstāvim ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc attiecīgo darbību pabeigšanas.

---

(1)  Ieroču tirdzniecības līguma 1. pants.

(2)  “Dalības pakāpeniska izbeigšana” būtu jāsaprot kā pakāpeniska pieeja attiecībā uz valsts/valstu iesaistes atkārtotu pielāgošanu projekta īstenošanas gaitā. Šīs pieejas mērķis ir samazināt valstu paļaušanos uz ārēju palīdzību, šajā nolūkā stiprinot institūcijas un attīstot vietējās spējas. Šā procesa gaitā no jauna tiks definēta sadarbība starp ES un attiecīgajām valstīm, notiks saņēmēju statusa maiņa, proti, no tradicionālajiem tehniskās palīdzības saņēmējiem uz zināšanu un ekspertīzes izplatītājiem un sniedzējiem.

(3)  Papildu ieguvums no šīs darbības būs projekta ekspertu saraksta paplašināšana, kā aprakstīts 3.1.1. iedaļā.