(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pantā ir noteiktas nodokļa maksātāju tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par precēm un pakalpojumiem, ko tie saņēmuši izmantošanai darījumos, kuriem uzliekams nodoklis. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir ietverta prasība uzskaitīt PVN, ja nodokļa maksātāji saimnieciskās darbības aktīvus izmanto savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1994 (2) Horvātijai tika atļauts līdz 2021. gada 31. decembrim līdz 50 % ierobežot tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts par tādu konkrētu vieglo automobiļu pirkšanu un nomu, kuriem papildus autovadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas, ieskaitot visu ar to saistīto preču un pakalpojumu iegādi, ja minētie automobiļi tiek izmantoti ne tikai saimnieciskajai darbībai. Atļauja arī atbrīvoja nodokļa maksātājus no pienākuma šādu vieglo automobiļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām uzskatīt par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

(3)

Ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 31. martā, Horvātija lūdza atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, lai ierobežotu atskaitīšanas tiesības par izdevumiem saistībā ar konkrētiem vieglajiem automobiļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai (“īpašais pasākums”).

(4)

Horvātija piemēro Direktīvas 2006/112/EK 168.a panta 1. punktu PVN izdevumiem, kas saistīti ar citām precēm, kas pieder pie saimnieciskās darbības aktīviem, saskaņā ar minētās direktīvas 168.a panta 2. punktu. Tādējādi Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1994 būtu bijis jāiekļauj atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK 168.a pantu.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2021. gada 22. aprīļa vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Horvātijas pieprasījumu. Komisija 2021. gada 23. aprīļa vēstulē paziņoja Horvātijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(6)

Kā prasīts Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1994 6. panta trešajā daļā, Horvātija iesniedza ziņojumu, kurā ietverts pārskats par atskaitīšanas tiesībām noteikto procentuālo ierobežojumu. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, Horvātija apstiprināja, ka 50 % ierobežojums joprojām ir pamatots un lietderīgs.

(7)

Tā kā, vienkāršojot PVN iekasēšanu un nepieļaujot nodokļu nemaksāšanu nepareizas uzskaites rezultātā, īpašā pasākuma ietekme uz nodokļa maksātāju un nodokļu iestāžu administratīvo slogu ir pozitīva, būtu jāatļauj Horvātijai turpināt piemērot īpašo pasākumu. Īpašā pasākuma pagarinājums būtu jāierobežo laikā, proti, līdz 2024. gada 31. decembrim, lai ļautu izvērtēt tā efektivitāti un procentuālās daļas lietderību.

(8)

Ja Horvātija uzskata, ka īpašais pasākums ir jāpagarina vēl vairāk, tai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums kopā ar ziņojumu, kurā ietverts piemērotās procentuālās daļas pārskats.

(9)

Īpašajam pasākumam būs nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1994,

1)

lēmuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1994 (2018. gada 11. decembris), ar ko Horvātijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu”;

2)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu: