(1)

Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (1) (“konvencija”), kuras Līgumslēdzēja puse ir Savienība, stājās spēkā 1998. gada 25. martā.

(2)

Saskaņā ar konvencijas 10. panta 3. punktu komisija, kas izveidota ar konvencijas 10. panta 1. punktu (“OSPAR komisija”), var pieņemt lēmumus un ieteikumus saskaņā ar konvencijas 13. pantu.

(3)

Tās 24. sanāksmē 2021. gada 1. oktobrīOSPAR komisijai jāpieņem lēmums par Ziemeļatlantijas straumes un Jevlanova jūras pacēluma aizsargājamās jūras teritorijas (“NACES MPA”) noteikšanu un ieteikums par NACES MPA pārvaldību.

(4)

Paredzētais OSPAR komisijas lēmums nosaka NACES MPA un norāda tās robežas.

(5)

OSPAR komisijas paredzētā ieteikuma mērķis ir palīdzēt Līgumslēdzējām pusēm īstenot darbības un pieņemt pasākumus nolūkā sasniegt minētā ieteikuma pielikumā izklāstītos saglabāšanas mērķus.

(6)

Abi paredzētie OSPAR komisijas akti ir cieši saistīti, un tāpēc ir lietderīgi uz abiem aktiem attiecināt vienu Savienības nostāju.

(7)

Paredzētie akti attiecas uz vides aizsardzību, kas saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu ir Savienības un tās dalībvalstu dalītā kompetencē. Paredzētie akti neietilpst jomā, uz kuru lielā mērā attiecas Savienības noteikumi par šādu aizsardzību. Savienība neplāno izmantot iespēju īstenot savu ārējo kompetenci attiecībā uz jomām, uz kurām attiecas šie akti un attiecībā uz kurām tās kompetence vēl nav īstenota iekšēji.

(8)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem OSPAR komisijā, jo minētās komisijas pieņemtais lēmums būs Savienībai saistošs,