(1)

2019. gada februāra beigās Gambijas iestādes vienpusēji nolēma noteikt moratoriju visām piespiedu atgriešanas operācijām, un tas kavēja efektīvu atgriešanu gandrīz visu 2019. gadu. Pēc moratorija atcelšanas 2020. gada janvārī dalībvalstis joprojām turpināja saskarties ar Gambijas radītiem šķēršļiem attiecībā uz atgriešanas operāciju organizēšanu un īstenošanu. Gambijas mainīgais sadarbības līmenis kavēja arī visus atgriešanas procesa posmus, tostarp attiecībā uz esošās labas prakses piemērošanu un citiem operatīviem pasākumiem, par kuriem iepriekš bija vienojušās Savienība un Gambija. 2021. gada 6. aprīlī Gambijas iestādes norādīja, ka valsts līdz turpmākam paziņojumam nevar uzņemt atpakaļ atgriežamās personas, un 2021. gada jūnijā tās apstiprināja, ka ir spēkā “moratorijs piespiedu atgriešanai vai repatriācijai līdz brīdim, kad decembrī būs notikušas vēlēšanas”.

(2)

Kopš 2019. gada Komisija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu Gambijas sadarbības līmeni attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, kuri uzturas nelikumīgi. Šie pasākumi ietvēra vairākas sanāksmes ar Gambijas iestādēm gan tehniskā, gan politiskā līmenī, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus un lai vienotos par turpmākiem atbalsta projektiem Gambijas labā. Vienlaikus notika augsta līmeņa viedokļu apmaiņa starp Komisiju un Gambiju. Atpakaļuzņemšanas jautājumi ar Gambiju tika apspriesti arī citās sanāksmēs, ko organizēja EĀDD.

(3)

Ņemot vērā Komisijas līdz šim veiktos pasākumus, lai uzlabotu sadarbības līmeni, un Savienības vispārējās attiecības ar Gambiju, tiek uzskatīts, ka Gambijas sadarbība ar Savienību atpakaļuzņemšanas jautājumos nav pietiekama un ka tādēļ Savienībai ir jārīkojas.

(4)

Tāpēc būtu uz laiku jāaptur dažu Regulas (EK) Nr. 810/2009 noteikumu piemērošana attiecībā uz Gambijas valstspiederīgajiem, uz kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 (2) attiecas vīzas prasība. Tam būtu jāmudina Gambijas iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu sadarbību atpakaļuzņemšanas jautājumos.

(5)

Uz laiku apturētie noteikumi ir izklāstīti Vīzu kodeksa 25.a panta 5. punkta a) apakšpunktā: iespējas atteikties no prasībām attiecībā uz apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz 14. panta 6. punktā minētajiem vīzas pieteikuma iesniedzējiem, apturēšana, 23. panta 1. punktā minētā vispārējā 15 kalendāro dienu apstrādes perioda apturēšana (kas līdz ar to arī izslēdz iespēju piemērot noteikumu par šā termiņa pagarināšanu atsevišķos gadījumos līdz ne vairāk kā 45 dienām), vairākkārtējas ieceļošanas vīzu saskaņā ar 24. panta 2. un 2.c punktu izsniegšanas apturēšana un fakultatīvas vīzu nodevas atcelšanas saskaņā ar 16. panta 5. punkta b) apakšpunktu apturēšana diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Šos ierobežojumus un nosacījumus īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (3). Šis lēmums neietekmē minētās direktīvas piemērošanu, ar ko tiesības brīvi pārvietoties attiecina arī uz ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, kad tie pavada Savienības pilsoni vai tam pievienojas. Tādējādi šis lēmums neattiecas uz Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, uz ko attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļiem, kam ir tādas pašas tiesības brīvi pārvietoties kā Savienības pilsoņiem saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses;

(7)

Šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem nebūtu jāskar dalībvalstu starptautisko tiesību pienākumi kā tādu starptautisku starpvaldību organizāciju vai starptautisku konferenču uzņēmējvalstīm, ko sasauc starptautiskas starpvaldību organizācijas, kuras mitina dalībvalstis. Tādējādi pagaidu apturēšana nebūtu jāpiemēro Gambijas valstspiederīgajiem, kuri iesniedz vīzas pieteikumu, ciktāl tas nepieciešams, lai dalībvalstis izpildītu savus pienākumus kā šādu organizāciju vai šādu konferenču uzņēmējvalstis.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta B punktā.

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(13)

Šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā,