PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

Projekts, ar ko atbalsta Konvencijas par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama (CCW), universalizāciju, īstenošanu un stiprināšanu – HR(2021) 124

PAMATOJUMS UN VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Plašāk pazīstama kā “Parasto ieroču konvencija”, 1980. gada Konvencija par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama (CCW), stājās spēkā 1983. gada 2. decembrī. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir šīs Konvencijas un tai pievienoto protokolu depozitārijs.

CCW ir būtisks starptautisko humanitāro tiesību instruments, ko veido horizontālas ietekmes konvencija, kurā noteikti darbības vispārējais tvērums un noteikumi, kā arī pieci pievienoti protokoli, katrs no kuriem aizliedz vai reglamentē konkrēta veida ieročus. Katrs protokols ir arī atsevišķs juridisks instruments ar savu dalību un – atsevišķos gadījumos – īstenošanas mehānismu.

Konvencija ir izrādījusies elastīgs mehānisms, kas var risināt dažādas jaunas problēmas saistībā ar karadarbības līdzekļiem un metodēm, tādējādi veicinot starptautisko humanitāro tiesību (SHT) kodifikāciju un pakāpenisku attīstību. Šis elastīgums jo īpaši ir ļāvis Konvencijas sākotnējiem trim protokoliem, kas tika pieņemti 1980. gadā, pievienot jaunus protokolus – IV protokolu par apžilbinošiem lāzerieročiem 1996. gadā un V protokolu par sprādzienbīstamām kara paliekām 2003. gadā. Turklāt 2001. gadā tika paplašināta Konvencijas un tās protokolu darbības joma, to attiecinot arī uz nestarptautiska rakstura bruņotiem konfliktiem. Turklāt vairāki jautājumi, kas nav ietverti protokolos, ir apspriesti valdības ekspertu grupas formātā, no kuriem visnesenākais attiecas uz jaunām un topošām tehnoloģijām autonomu letālu ieroču sistēmu jomā.

1.   PROJEKTI

1.1.   1. projekts. Gatavošanās sestajai pārskatīšanas konferencei un turpmākie pasākumi pēc tās

1.1.1.   Projekta mērķis

Sestā CCW pārskatīšanas konference, kas plānota 2021. gada decembrī, dod Augstajām līgumslēdzējām pusēm iespēju veikt Konvencijas un tās protokolu darbības un statusa visaptverošu pārskatīšanu, kā arī novērtēt progresu, kas panākts neseno lēmumu īstenošanā. Sagaidāms, ka Augstās līgumslēdzējas puses noteiks arī Konvencijas prioritātes turpmākajiem gadiem, kā arī stratēģijas un mehānismus šo prioritāšu īstenošanai. Daudzi uzskata, ka 2021. gads ir izšķirošs brīdis CCW turpmākās virzības noteikšanai.

Sagatavošanas komitejas sanāksmei un pašai konferencei atvēlētais ierobežotais dienu skaits, plašais ar Konvenciju saistīto jautājumu loks, ko varētu risināt konferencē, kā arī fakts, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja iespēju turpināt parasto apspriešanās procesu, gatavojoties tik svarīgam pavērsienam kā pārskatīšanas konference – tas viss uzsver nepieciešamību sniegt atbalstu būtiskajam konferences sagatavošanas darbam, kas papildina oficiālo procesu. Turklāt, ņemot vērā CCW īstenošanas atbilstības nodrošināšanā iesaistīto nozaru (militārā, humanitārā, diplomātiskā, zinātniskā) dažādību, daudzpusēji dialogi, kas aptver speciālās zināšanas valsts un reģionālā līmenī, pirms konferences ir ne tikai vēlami, bet nepieciešami jēgpilnai pārskatīšanas konferencei.

Lai saglabātu impulsu, kas gūts, gatavojoties sestajai pārskatīšanas konferencei, šā pīlāra mērķis ir ciešā sadarbībā ar CCW amatpersonām Ženēvā izvērtēt pēdējos gados paveikto darbu, tostarp izvērtēt panākto progresu un neatrisinātos jautājumus. Darbības šajā virzienā palīdzētu augstajām līgumslēdzējām pusēm: i) iegūt jaunāko informāciju par norisēm, kas attiecas uz Konvenciju un katru tās protokolu, ii) apzināt nepilnības un problēmas CCW īstenošanā un veidus, kā tās risināt, iii) savlaicīgi noteikt iespējamās tēmas, kuras varētu izskatīt pārskatīšanas konferencē, un iv) izstrādāt saistītas valsts un reģionālās nostājas, kā arī priekšlikumus, kurus varētu izskatīt konferencē. Mērķis ir maksimāli palielināt iespēju argumentētākām un padziļinātākām diskusijām un līdz ar to arī būtiskiem rezultātiem sestajā pārskatīšanas konferencē.

Turklāt pārskatīšanas konference ir arī iespēja izvērtēt un turpināt attīstīt esošos rīkus, informācijas avotus un mehānismus CCW īstenošanai, piemēram, valstu gada ziņojumus par Konvenciju kopumā, grozīto II protokolu un V protokolu. Atzīstot, ka ziņojumi sniedz vērtīgu informāciju par valsts līmeņa politiku un rīcību, kā arī starptautisko sadarbību un palīdzību, Augsto līgumslēdzēju pušu ikgadējo sanāksmju priekšsēdētājiem 2016. gadā notikušajā piektajā pārskatīšanas konferencē tika uzdots veicināt lielāku ziņošanas līmeni. Taču šie rādītāji parasti saglabājas zem 60 %, savukārt sistemātiska un kvalitatīva ziņojumu analīze joprojām paliek neizpildīta. Vēl viens piemērs ir stratēģija starptautiskās tehniskās palīdzības veicināšanai un valstu spēju stiprināšanai, lai novērstu improvizētu sprāgstierīču (ISI) radītos draudus. Tas ietver 2015. gada brīvprātīgo anketu, kuras pārskatītā versija tiks iesniegta 2021. gadā, un 2016. gada deklarāciju par ISI, kurā galvenā uzmanība pievērsta novēršanai, informācijas apmaiņai, draudu mazināšanai un izglītošanai par risku.

Pēc pārskatīšanas konferences ciešā sadarbībā ar CCW amatpersonām tiks rīkotas diskusijas par stratēģijām un turpmākiem pasākumiem konferencē pieņemto lēmumu īstenošanai. Šo diskusiju mērķis būs palīdzēt Augstajām līgumslēdzējām pusēm apzināt praktiskus veidus, kā piecu gadu laikā līdz septītajai pārskatīšanas konferencei uzraudzīt īstenošanas centienus valsts un reģionālā līmenī.

1.1.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Daudzpusēji dialogi dažādu viedokļu paušanai par atbilstību CCW.

b)	Kopīga Augsto līgumslēdzēju pušu izpratne par pārskatīšanas konferences sagatavošanas prioritārajām jomām.

c)	Valstu ekspertu lielāka izpratne un ieguldījums CCW.

d)	CCW delegātu dziļāka izpratne par īstenošanas problēmām valsts un reģionālā līmenī un veidiem, kā risināt šādas grūtības.

e)	Iespējas Augstajām līgumslēdzējām pusēm izstrādāt un precizēt priekšlikumus, kas tiks iesniegti sestajā pārskatīšanas konferencē.

f)	Atbalsts amatpersonām sestās pārskatīšanas konferences praktiskajā sagatavošanā un konferences lēmumu īstenošanā.

1.1.3.   Projekta apraksts

Pirms sestās pārskatīšanas konferences un pēc tās tiks organizētas līdz pat četras tematiskās sanāksmes par:

i)	jautājumiem, kas apspriesti kopš pēdējās pārskatīšanas konferences 2016. gadā un attiecībā uz kuriem nepieciešama turpmāka analīze;

ii)	jaunākajām norisēm, kas saistītas ar CCW galvenajiem pantiem un pieciem protokoliem;

iii)	iespējām palīdzēt amatpersonām īstenot lēmumus, kas pieņemti sestajā pārskatīšanas konferencē.

Tiks veiktas iepriekšējas apspriešanās ar CCW amatpersonām un Augstajām līgumslēdzējām pusēm, lai noteiktu katras sanāksmes mērķi. Sanāksmju mērķis būs veicināt dialogu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm. Sanāksmēs uzstāsies arī eksperti, un tās dos iespēju dažādu nozaru pārstāvjiem, tostarp valdības, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, apmainīties viedokļiem. Sanāksmes par otro tematu kopumu jo īpaši palīdzēs Augstajām līgumslēdzējām pusēm sagatavoties katra Konvencijas panta un protokola pārskatīšanai, kas notiks pārskatīšanas konferencē. Konkrētāk, Augstajām līgumslēdzējām pusēm tiks nodrošināti elementi, lai noteiktu, vai kāds Konvencijas pants vai tā protokoli varētu gūt labumu no rūpīgākas pārskatīšanas, turpmākas rīcības vai grozījumiem, ņemot vērā pašreizējās tendences un izaicinājumus. Pēc katras diskusijas tiks izstrādāts sanāksmes protokols.

Ja būs pietiekami daudz laika, pirms pārskatīšanas konferences tiks organizēti reģionāli vai apakšreģionāli darbsemināri, kuros valstu praktizējošie speciālisti nelielās grupās varēs iesaistīties turpmākās diskusijās par tematisko sanāksmju rezultātiem. Mērķauditorija būs diplomāti, aizsardzības nozares pārstāvji un Augsto līgumslēdzēju pušu valstu pretmīnu aģentūras. Tiks uzaicinātas arī reģionālās organizācijas un parakstītājvalstis. Tiks apsvērti arī īpaši pasākumi, lai uzrunātu tās Augstās līgumslēdzējas puses, kuras nav piedalījušās nesenajos CCW procesos, lai aptvertu pēc iespējas dažādākas nostājas un gūtu labāku izpratni par problēmām, ar kurām saskaras šīs valstis. Darbsemināru mērķis ir veicināt vienotu izpratni par galvenajiem jautājumiem un apmainīties ar informāciju par valstu un reģionālajiem centieniem īstenot CCW, kas var sniegt ieguldījumu pārskatīšanas konferencē izskatāmo priekšlikumus izstrādē (1).

Turklāt darbsemināri varētu palīdzēt Augstajām līgumslēdzējām pusēm novērtēt esošo rīku vai norādījumu efektivitāti CCW īstenošanā un noteikt vajadzību pēc jauniem, lai turpmāk atbalstītu valstu centienus šajā jomā, tostarp aktīvāku informācijas apmaiņu starp valstīm. Piemēram, sesijas varētu veltīt kopīgo iezīmju un tendenču izpētei starp valstu gada ziņojumiem par atbilstību CCW, grozīto II un V protokolu, kā arī veidiem, kā veicināt saskaņotību starp valstīm, kurām nepieciešama tehniskā palīdzība, un valstīm, kuras to vēlas sniegt. Turklāt sesijās varētu pārskatīt ISI apkarošanas stratēģijas efektivitāti un iespējamās nepilnības CCW ietvaros, pamatojoties uz valsts un reģionālā līmeņa regulējumos konstatētajām problēmām, gatavību un spējām novērst ISI radītos draudus. Šajā sakarā ar šo projektu centīsies uzlabot valstu ziņojumos sniegtās standartizētās informācijas sistematizāciju un digitalizāciju, kas var palielināt informācijas pieejamību un pārredzamību, kā arī uz datiem balstītu analīzi un lēmumu pieņemšanu.

1.2.   2. projekts. Atbalsts universalizācijai

1.2.1.   Projekta mērķis

Parasto ieroču konvencijā ir 125 Augstās līgumslēdzējas puses un četras valstis (Ēģipte, Nigērija, Sudāna un Vjetnama), kas Konvenciju ir parakstījušas, bet nav to ratificējušas. Neskatoties uz CCW pielāgojamību un tās attiecināmību uz plašu aktuālu globālo jautājumu loku, CCW universalizācijas līmenis dažos reģionos ir zem 50 %, tādējādi ierobežojot tās normu ievērošanas ģeogrāfisko tvērumu un ietekmējot iekļautību un perspektīvu daudzveidību svarīgākajās diskusijās.

Trešajā pārskatīšanas konferencē pieņemtais rīcības plāns CCW universalizācijas veicināšanai tika veiksmīgi atbalstīts ar ES Vienoto rīcību 2007/528/KĀDP (2007. gada 23. jūlijs), kā rezultātā CCW Augsto līgumslēdzēju pušu skaits palielinājās no 100 līgumslēdzējām pusēm 2006. gadā līdz 110 līgumslēdzējām pusēm 2009. gadā (2). Piektajā pārskatīšanas konferencē 2016. gadā CCW Augstās līgumslēdzējas puses atzina, ka universalizācijai ir būtiska nozīme attiecībā uz Konvencijas sekmīgu īstenošanu, un pilnvaroja amatpersonas apsvērt jauna rīcības plāna izstrādi (CCW/CONF.V/10). Šā projekta mērķis ir palīdzēt valstīm, kas nav līgumslēdzējas puses, iegūt dziļāku izpratni par Konvencijas mērķi un darbību, kā arī par ieguvumiem, ko dod pievienošanās, un mudināt tās vairāk iesaistīties CCW sanāksmēs un attiecīgajās darbībās. Tā mērķis ir analizēt problēmas, kas saistītas ar Konvencijas universāluma veicināšanu, un palīdzēt amatpersonām un valstīm saskaņoti, ilgtspējīgi un novatoriski rīkot izpratnes veicināšanas centienus. Turklāt projekts paredz valsts līmenī paplašināt un uzturēt ekspertu un praktizējošu speciālistu tīklu, kuri arī pēc projekta cikla beigām turpinās sadarboties ar CCW kopienu. Tas ļautu viņiem palielināt informētību un veicināt izpratni par CCW reģionālajos un vietējos forumos, tostarp sniegt iespējas valstīm, kas nav Augstās līgumslēdzējas puses, pievienoties Konvencijai. Savukārt šāds tīkls paplašinās CCW ekspertu sanāksmēs uzaicināmo runātāju loku.

Ņemot vērā to, ka prasība valstīm, pievienojoties Konvencijai, piekrist uzņemties saistības, kas izriet no vismaz diviem protokoliem, padara dalību katrā protokolā atšķirīgu, šis projekts arī atbalstīs Konvencijas protokolu universalizāciju (3).

1.2.2.   Paredzamie projekta rezultāti

a)	Ieguldījums saskaņotas stratēģiskās pieejas izveidē starp amatpersonām un Augstajām līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz universalizāciju.

b)	Attiecīgo valsts iestāžu un ekspertu dziļāka izpratne par CCW.

c)	Ekspertu un praktizējošu speciālistu tīkla izveide viņu turpmākai iesaistei CCW universalizācijas un īstenošanas centienos valsts vai reģionālā līmenī.

d)	Palielināt to valstu skaitu, kas nav Augstās līgumslēdzējas puses, bet kas ir apņēmušās pievienoties CCW un iesaistīties CCW darbībās.

e)	Ģeogrāfiski līdzsvarotāka CCW un tās protokolu ievērošana.

f)	Tādu elementu izstrāde, kas amatpersonām jāņem vērā, lai, iespējams, izstrādātu atjauninātu rīcības plānu attiecībā uz universalizāciju.

1.2.3.   Projekta apraksts

Tiks rīkoti ne vairāk kā seši apakšreģionāli darbsemināri par universalizāciju. Saskaņā ar jaunāko rīcības plānu par universalizāciju (4) prioritāte būs tām valstīm, kuras nav līgumslēdzējas puses un kuras ietekmē mīnas un sprādzienbīstamas kara paliekas, un reģioniem ar zemu dalības līmeni, kā izklāstīts turpmāk.

Reģions	Mērķa apakšreģioni
Āfrika	Visi
Āzija un Klusā okeāna reģions	Dienvidaustrumāzija Klusā okeāna reģions
Austrumeiropa	Kaukāzs
Latīņamerika un Karību jūras reģions	Karību jūras reģions

Darbsemināru ilgums un saturs tiks pielāgots apakšreģionu kontekstam, prioritātēm un spējām, tostarp CCW darbības jomā esošo dažāda veida ieroču ietekmei. Projektu īstenos ciešā sadarbībā ar UNODA trim reģionālajiem centriem Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.

Ņemot vērā speciālo militāro zināšanu un humanitārās rīcības nozīmi Konvencijas īstenošanā, papildus diplomātijas politikas ekspertiem tiks uzaicināti arī aizsardzības nozares un valstu atmīnēšanas un sprāgstvielu apkarošanas aģentūru pārstāvji. Darbsemināros arī centīsies iesaistīt CCW Augstās līgumslēdzējas puses no attiecīgā reģiona, lai varētu notikt vienādranga apmaiņa, kā arī reģionālo organizāciju pārstāvjus. Ja iespējams, tiks uzaicinātas CCW amatpersonas un Ženēvā esošie attiecīgo valstu, kas nav līgumslēdzējas puses, delegāti.

Attiecībā uz valstīm, kas nav Augstās līgumslēdzējas puses un kuras apakšreģionālo darbsemināru laikā izrāda interesi pievienoties CCW, var tikt organizēts dialogs par katru valsti, kurā piedalās lielāka ieinteresēto personu grupa. Turklāt, tuvojoties projekta noslēgumam, ar visiem dalībniekiem sazināsies atkārtoti, lai iegūtu atsauksmes un pārskatītu panākto progresu.

Turklāt tiks organizētas nelielu grupu apspriedes starp konkrētā protokola Augstajām līgumslēdzējām pusēm un tām, kas ir Konvencijas puses, bet nav pievienojušās protokolam, lai Augstās līgumslēdzējas puses varētu reaģēt uz otru pušu paustajām bažām un atbildēt uz jautājumiem par īstenošanu un atbilstību valsts līmenī. Tā nolūks ir veicināt ne tikai CCW kā tādas, bet arī protokolu universālumu.

Tiks apkopoti vai izstrādāti dažādi izglītojoši un informatīvi materiāli par CCW, un tie būs pieejami UNODA tīmekļa vietnes projekta lapā. Šis projekts balstīsies uz panākumiem un pieredzi, kas gūta no universalizācijas darbībām, kuras veiktas saistībā ar Eiropas Savienības Padomes 2007. gada Vienoto rīcību, ar ko atbalsta CCW (2007/528/KĀDP), kā arī līdzīgiem centieniem, kas izriet no citām Ženēvas atbruņošanās konvencijām.

1.3.   3. projekts. Diskusiju veicināšana par nepietiekami izpētītiem, jauniem un transversāliem jautājumiem, kas attiecas uz CCW

1.3.1.   Projekta mērķis

Šā projekta mērķis ir ciešā sadarbībā ar CCW amatpersonām apzināt un apspriest nepietiekami izpētītus, jaunus un transversālus jautājumus, kas attiecas uz Konvenciju, nolūkā papildināt oficiālo procesu. Darbības nodrošinās CCW Augstajām līgumslēdzējām pusēm Ženēvā esošu neoficiālu forumu šo jautājumu izpētei, izmantojot daudzpusēju viedokļu apmaiņu, lai labāk izprastu saikni starp dažādiem jautājumiem un nodrošinātu centienu papildināmību dažādās nozarēs un starp tām.

1.3.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Visaptveroši un starpreģionāli daudzpusējie dialogi, lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas nav pietiekami izpētīti CCW sanāksmēs un citos forumos.

b)	Izstrādāt dokumentus par rezultātiem un iznākumiem, kuros izklāstīti izvirzītie un apspriestie jautājumi, un attiecīgā gadījumā arī mērķi un ieteikumi turpmākai rīcībai, lai sniegtu būtisku ieguldījumu CCW sanāksmēs, jo īpaši ekspertu sanāksmēs.

c)	Ekspertu, praktizējošu speciālistu, starptautisku un reģionālu organizāciju, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, nozares un jaunatnes tīkla izveide, lai iesaistītu tos CCW diskusijās.

d)	Ar CCW saistītu iniciatīvu, pasākumu un analītisku konstatējumu izplatīšana tīklā un plašākai auditorijai.

e)	Lielākas dzimumu daudzveidības veicināšana starp ekspertiem, kas piedalās CCW sanāksmēs un saistītajās diskusijās.

1.3.3.   Projekta apraksts

Vairākas darbības var noteikt jau tagad, savukārt citas parādīsies pēc projekta uzsākšanas, pamatojoties uz sestās pārskatīšanas konferences lēmumiem. No tā izriet, ka projektā tiks noteikti jautājumi, kas pašlaik vēl nav pietiekami izpētīti, bet kurus ir vērts analizēt un apspriest tālāk. Pamatojoties uz šo procesu, tiks rīkota virkne apaļā galda sanāksmju un semināru/tīmekļsemināru hibrīdformātā, kuros akadēmisko aprindu un nozares pārstāvju vadībā notiks ekspertu un praktizējošo speciālistu diskusijas, lai vēl vairāk izceltu un sīkāk izskatītu šos jautājumus. Tematiskie ierosinājumi cita starpā ietver Konvencijas attīstību, novatoriskas pieejas Konvencijas un tās protokolu mērķu sasniegšanai, kā arī sieviešu jēgpilnu līdzdalību atbruņošanās, politikas un plānošanas lēmumu pieņemšanā. Turklāt, cik vien iespējams, CCW sanāksmju ietvaros Ženēvā attiecībā uz šiem jautājumiem tiks organizēti papildu pasākumi.

Turklāt, lai veicinātu turpmākos īstenošanas centienus, tiks noteikti galvenie valdību, starptautisko un reģionālo organizāciju, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes grupu un nozares dalībnieki, kā arī to esošās un plānotās iniciatīvas, kas varētu bagātināt diskusijas par CCW. Pamatojoties uz to, tiks apkopota un izplatīta informācija par gaidāmajiem notikumiem un iniciatīvām, ko organizē galvenie dalībnieki, kā arī par konstatējumiem un secinājumiem, kas gūti pētījumos un zinātniskajās izpētēs attiecībā uz CCW.

Visu šā projekta darbību rezultāti un konstatējumi tiks apkopoti un –ja iespējams un ja tiks uzskatīts par lietderīgu – tulkoti, un darīti pieejami sabiedrībai, lai cita starpā ģeogrāfiski un lingvistiski iekļaujošā veidā iesaistītu jaunās ieinteresētās personas. Turklāt – ja tas būs iespējams un lietderīgi – tiks izstrādātas turpmākas darbības, saistībā ar kurām notiks apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, pašreizējām un iepriekšējām CCW amatpersonām.

2.   METODOLOĢIJA

Šā projekta darbības galvenokārt tiks veiktas tiešsaistē, un materiāli tiks izstrādāti un izplatīti digitāli. Vērā ņemami izņēmumi ir darbības, attiecībā uz kurām ir iespējama fiziska klātbūtne un kuras nevar aizstāt ar attālinātām metodēm vai kuru formāts klātienē būtu rentablāks nekā virtuāls formāts. Turklāt tematisko sanāksmju un ekspertu diskusiju protokolus apkopos un projekta tīmekļa vietnē darīs pieejamus CCW Augstajām līgumslēdzējām pusēm un citiem ieinteresētajiem dalībniekiem.

3.   ZIŅOŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

UNODA iesniegs Augstajam pārstāvim un Komisijai galīgo finanšu un aprakstošo ziņojumu, kurā cita starpā būs ietverta gūtā pieredze, kā arī reizi sešos mēnešos īsu ziņojumu par gūtajiem panākumiem.

4.   ILGUMS

Ierosinātais projekta īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

5.   ES PAMANĀMĪBA

Tiks veikti visi atbilstīgie pasākumi, lai publicētu faktu, ka veiktās darbības ir finansējusi Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto un publicēto ES ārējo darbību ziņošanas un pārredzamības rokasgrāmatu. Savienības ieguldījuma redzamību nodrošinās ar pienācīgu atpazīstamību un publicitāti, izceļot Savienības lomu, nodrošinot tās darbību pārredzamību un vairojot izpratni par šā lēmuma iemesliem, kā arī informētību par Savienības atbalstu šim lēmumam un šā atbalsta rezultātiem. Uz materiāliem, kas izstrādāti saistībā ar projektiem, būs uzskatāmi redzams Savienības karogs saskaņā ar Savienības pamatnostādnēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

6.   ĪSTENOŠANAS AĢENTŪRA

UNODA tiks uzticēta šā projekta īstenošana saskaņā ar iemaksu nolīgumu, kas tiks noslēgts starp Eiropas Komisiju un UNODA.

Projektu īstenos ciešā sadarbībā un koordinācijā ar UNODA trim reģionālajiem centriem Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Tiks aktīvi meklētas iespējas veikt kopīgus vai turpmākus pasākumus ar partneriem (piemēram, UNIDIR, SSKK un UNMAS) un citām attiecīgajām organizācijām, lai izvairītos no dublēšanās, vairotu katra centiena ietekmi un maksimāli izplatītu rezultātus.

---

(1)  Ja apstākļi neļauj organizēt reģionālus vai apakšreģionālus darbseminārus pirms pārskatīšanas konferences, tie tiks uzskatīti par pasākumiem pēc konferences, kuru mērķis ir uzraudzīt konferences lēmumu īstenošanu. Reģionālo diskusiju secinājumi un ierosinājumi tiks nosūtīti delegātiem Ženēvā, lai sniegtu ieguldījumu viņu plāna izstrādē šim nolūkam.

(2)  Četras valstis no Āfrikas, divas no Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģiona, viena no Vidusāzijas, viena no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona un divas no Eiropas.

(3)  I protokols par neatklājamiem sprāgstvielu fragmentiem (118 Augstās līgumslēdzējas puses), grozīts II protokols par mīnu, slēpto mīnu un citu ierīču izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, grozīts 1996. gada 3. maijā (106 Augstās līgumslēdzējas puses), III protokols par degbumbu izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu (115 Augstās līgumslēdzējas puses), IV protokols par apžilbinošiem lāzerieročiem (109 Augstās līgumslēdzējas puses) un V protokols sprādzienbīstamām kara paliekām (96 Augstās līgumslēdzējas puses). Sākotnējais II protokols, kas pieņemts 1980. gadā, joprojām ir spēkā arī ar 95 Augstajām līgumslēdzējām pusēm, dažas no kurām nav pievienojušās tā grozītajai versijai.

(4)  Paātrināts rīcības plāns Konvencijas un tai pievienoto protokolu universalizācijai (CCW/CONF.IV/4/Add.1).