EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2021/1439

(2021. gada 3. augusts),

ar ko groza Lēmumu (ES) 2018/546 par pašu kapitāla lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu (ECB/2021/35)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 26. panta 2. un 3. punktu, kā arī 28., 29., 77., 78. un 78.a pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (2), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2017/933 (2016. gada 16. novembris) par ar uzraudzības uzdevumiem saistītu juridisku instrumentu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas vispārējo regulējumu (ECB/2016/40) (3) un jo īpaši tā 4. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2018/546 (ECB/2018/10) (4) noteikti kritēriji lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai Eiropas Centrālās bankas (ECB) struktūrvienību vadītājiem pašu kapitāla lēmumu pieņemšanai. Minētā lēmuma piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka vajadzīgi daži precizējumi un tehniski grozījumi, jo īpaši minēto kritēriju piemērošanas konsekvences un noteiktības dēļ.

(2)

Būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar kuru deleģē lēmumu pieņemšanas pilnvaras, attiecībā uz pašu kapitāla lēmumiem, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par šāda lēmuma saistību ar vienu vai vairākiem citiem lēmumiem, kuriem vajadzīgs uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Tā tas var būt gadījumos, kuros attiecīgā uzraudzības novērtējuma rezultāts tieši ietekmē vienu vai vairākus no šiem citiem lēmumiem, un tādēļ, lai novērstu pretrunīgus rezultātus, lēmumi būtu jāizskata vienlaikus vienam lēmumu pieņēmējam.

(3)

ECB Padome 2020. gada 24. jūnijā nolēma uzsākt ciešu ECB un Bulgārijas Republikas sadarbību (5), kā arī ECB un Horvātijas Republikas sadarbību (6). Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 1. punktā noteikts, ka, lai veiktu konkrētus uzdevumus attiecībā uz dalībvalstī, kuras valūta nav euro, iedibinātām kredītiestādēm gadījumos, kuros saskaņā ar minēto pantu izveidota cieša sadarbība, ECB var dot norādījumus attiecīgās dalībvalsts nacionālajai kompetentajai iestādei. Tāpēc ir lietderīgi šādus norādījumus iekļaut to aktu lokā, kurus ECB, deleģējot tos struktūrvienību vadītājiem, var pieņemt saskaņā ar attiecīgajiem Lēmuma (ES) 2018/546 (ECB/2018/10) noteikumiem.

(4)

Gadījumos, kuros tas nepieciešams novērtējuma sarežģītības dēļ, pašu kapitāla lēmums netiek pieņemts ar deleģētu lēmumu, bet gan tiek pieņemts saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru. Būtu jāprecizē, ka turklāt var būt gadījumi, kuros jautājuma sensitivitātes dēļ – saistībā ar ietekmi uz ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma darbību – pašu kapitāla lēmums var tikt pieņemts saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, nevis ar deleģēta lēmuma palīdzību.

(5)

Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, jādeleģē lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz tādu atļauju pieņemšanu, ar kurām atļauj 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes gada galīgo peļņu vai zaudējumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu. Tomēr, ja izpildītas Eiropas Centrālās bankas Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) (7) piemērošanas prasības, minētais lēmums būtu jāpiemēro.

(6)

Turklāt, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, jādeleģē lēmumu pieņemšanas pilnvaras saistībā ar ECB atbildi uz apspriešanās lūgumu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a pantu no noregulējuma iestādes saņemts attiecībā uz rezervi, ar kādu iestādei būtu jāpārsniedz Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (9) noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām pēc iestādes rīcības, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2018/546 (ECB/2018/10),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi

Lēmumu (ES) 2018/546 (ECB/2018/10) groza šādi:

šādi groza 1. pantu:

ar šādu punktu aizstāj 1) punktu:

“1)

“pašu kapitāla lēmums” ir jebkurš no šādiem lēmumiem: a) ECB lēmums par atļauju klasificēt instrumentu kā 1. līmeņa pamatkapitālu; b) ECB lēmums par atļauju klasificēt instrumentu kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentu; c) ECB lēmums par atļauju iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu; un d) ECB lēmums par atļauju samazināt pašu kapitālu. Šajā lēmumā pašu kapitāla lēmums ietver arī apstiprinājumu ECB atbildei uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumu par atbilstīgo saistību instrumentu samazināšanu;”;

pievieno šādu 16), 17) un 18) punktu:

“16)	“nozīmīga uzraudzītā grupa” ir nozīmīga uzraudzītā grupa, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (*) 2. panta 22) punktā;

17)	“vispārēja iepriekšēja atļauja" ir vispārēja atļauja veikt jebkuru no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā noteiktajām darbībām pašu kapitāla samazināšanai, kas piešķirta saskaņā ar minētās regulas 78. panta 1. punkta otro daļu;

18)

“sensitivitāte” ir īpašība vai faktors, kas var negatīvi ietekmēt ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma efektīvu un konsekventu darbību, tostarp, bet ne tikai: a) attiecīgajai uzraudzītajai iestādei iepriekš piemēroti vai pašlaik tiek piemēroti stingri uzraudzības pasākumi, piemēram, agrīnas intervences pasākumi; b) lēmuma projekts pēc pieņemšanas radīs jaunu precedentu, kas nākotnē varētu būt saistošs ECB; c) lēmuma projekts pēc pieņemšanas var piesaistīt negatīvu plašsaziņas līdzekļu vai sabiedrības uzmanību; vai d) nacionālā kompetentā iestāde, kas uzsākusi ciešu sadarbību ar ECB, paziņo ECB, ka nepiekrīt ierosinātajam lēmuma projektam.

(*) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).”;"

šādi groza 2. pantu:

ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

“1. Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 4. pantu ECB Padome deleģē ECB Valdes saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu nominētiem struktūrvienību vadītājiem tiesības pieņemt šādus pašu kapitāla lēmumus:

a)	par atļauju klasificēt kapitāla instrumentus kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punktā;

b)	par atļauju klasificēt kapitāla instrumentus kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentus, ja to prasa nacionālie tiesību akti;

c)	par atļauju saistībā ar pašu kapitāla samazināšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā;

d)	par atļauju iestādei 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes gada galīgo peļņu vai zaudējumus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktā;

par atbildēm uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a pantu, tostarp vienošanos par ierosināto rezervi, kuru noregulējuma iestāde pēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētās rīcības uzskata par nepieciešamu, lai iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pārsniegtu tās prasības.”;

b)	ar šādu punktu aizstāj 2. punktu: “2. Pašu kapitāla lēmumus, kas minēti 1. punktā, ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem, ja izpildīti 3., 4., 5., 5.a un 5.b pantā noteiktie kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai.”;

c)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Pašu kapitāla lēmumus nepieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja novērtējuma sarežģītība vai jautājuma sensitivitāte prasa tos pieņemt saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.”;

pievieno šādu 4. un 5. punktu:

“4. Pašu kapitāla lēmumu, kas atbilst 3.–5.b pantā izklāstītajiem deleģēto lēmumu pieņemšanas kritērijiem, struktūrvienību vadītāji iesniedz Uzraudzības valdei un ECB Padomei pieņemšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, ja minētā pašu kapitāla lēmuma uzraudzības novērtējumam ir tieša ietekme uz cita tāda lēmuma uzraudzības novērtējumu, kas jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

5. Lēmumu pieņemšanas tiesību deleģēšana saskaņā ar 1. punktu attiecas uz:

a)	ECB uzraudzības lēmumu pieņemšanu;

b)	tādu ECB norādījumu pieņemšanu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu adresēti nacionālajām kompetentajām iestādēm, ar kurām ECB izveidojusi ciešu sadarbību;

apstiprinājumu ECB atbildei uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a pantu, tostarp vienošanos par ierosināto rezervi, kuru noregulējuma iestāde pēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētās rīcības uzskata par nepieciešamu, lai iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pārsniegtu tās prasības.”;

3)	ar šādu virsrakstu aizstāj 3. panta virsrakstu: “Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par atļauju klasificēt instrumentus kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus”;

4)	ar šādu punktu aizstāj 3. panta 1. punktu: “1. Lēmumus kapitāla instrumentus klasificēt kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem, ja instrumentu veids, attiecībā uz kuriem lūgta atļauja, iekļauts EBI sarakstā laikā, kurā ECB saņem pieteikumu.”;

5)	ar šādu virsrakstu aizstāj 4. panta virsrakstu: “Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par atļauju klasificēt instrumentus kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentus”;

6)	ar šādu punktu aizstāj 4. panta 1. punktu: “1. Ja nepieciešama atļauja saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, lēmumus par atļauju kapitāla instrumentus klasificēt kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentus pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību.”;

7)	ar šādu punktu aizstāj 4. panta 2. punktu: “2. Negatīvus lēmumus ar deleģēta lēmuma palīdzību nepieņem.”;

šādi groza 5. pantu:

a)	ar šādu tekstu aizstāj virsrakstu: “Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par piekrišanu pašu kapitāla samazināšanai”;

b)	ar šādu punktu aizstāj 1. punktu: “1. Lēmumus par atļauju pašu kapitāla samazināšanai ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem saskaņā ar 2., 3., 3.a, 4. un 4.a punkta noteikumiem.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2. Attiecībā uz samazināšanu ar aizstāšanu lēmumus ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem, ja:

a)	aizstājošais instruments ir 1. līmeņa pamatkapitāla instruments ar nominālvērtību, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai; vai

b)	aizstājošais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla instruments ar nominālvērtību, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai, ja aizstātais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla instruments; vai

aizstājošais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instruments ar nominālvērtību, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai, ja aizstātais instruments ir 2. līmeņa instruments.

Ja aizstājošajam instrumentam vai aizstātajam instrumentam, kas minēts a) līdz c) apakšpunktā, nav nominālvērtības, minētā summa ir attiecīgā instrumenta nosacītā summa.

Ja aizstātā instrumenta nominālvērtība (vai iepriekšējā daļā minētajos apstākļos – nosacītā summa) ir lielāka nekā tā instrumenta summa, kas kvalificējams kā pašu kapitāls, tā vietā minētā summa ir summa, kas kvalificēja kā pašu kapitāls.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta a) apakšpunktu:

“a)

pašu kapitāls pēc samazināšanas pārsniedz, vai tiek lēsts, ka pēc piemērošanas dienas tas vismaz trīs finanšu gadus turpinās pārsniegt prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pašu kapitālu, kuru prasīts turēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas jaunākajā pieejamā UPNP lēmumā; un”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta b) apakšpunktu:

“b)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem nozīmīgas uzraudzītās grupas konsolidētā līmenī vai nozīmīgas uzraudzītās iestādes individuālā līmenī, ja šāda nozīmīga uzraudzītā iestāde nav daļa no nozīmīgas uzraudzītās grupas. Ja samazinājuma mērķis ir segt esošos zaudējumus vai negatīvās rezerves un šāds samazinājums neietekmē pašu kapitāla līmeni, šo 100 bāzes punktu sliekšņa kritēriju uzskata par izpildītu.”;

iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Lēmumus par vispārēju iepriekšēju atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta otro daļu un lēmumus par atļauju attiecībā uz konkrētu iepriekš noteiktu summu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 (*) 32. panta 2. punktu pieņem ar deleģētu lēmumu, ja izpildīti 3. punktā noteiktie nosacījumi vai ja lēmums ir spēkā esoša lēmuma pārjaunojums un piešķirts par tādu pašu vai mazāku iepriekš noteiktu summu.

(*) (*) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 (2014. gada 7. janvāris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.).”;"

g)	iekļauj šādu 4.a punktu: “4.a Lēmumus par atļauju pašu kapitāla samazināšanai var atcelt ar deleģētu lēmumu, ja atsaukšanu pieprasa lēmuma adresāts.”;

h)	ar šādu punktu aizstāj 5. punktu: “5. Ja saskaņā ar 1.–4.a punktu lēmumu par pašu kapitāla samazināšanu nevar pieņemt ar deleģēta lēmuma palīdzību, to pieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.”;

iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par atļauju 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma un gada beigu peļņu

1. Lēmumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu par atļauju 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes gada galīgo peļņu vai zaudējumus, tostarp lēmumus, kas neatbilst Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 3. panta 2. punkta prasībām, pieņem ar deleģētu lēmumu, ja izpildīti šādi kritēriji:

a)	pārbaudes prasība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir izpildīta atbilstoši Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 4. pantam;

b)	iestāde pierādījusi, ka visas paredzamās maksas vai dividendes ir atskaitītas no peļņas summas saskaņā ar attiecīgi Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 5. panta 1., 2. un 5. punktu un c) apakšpunktu;

prognozēto dividenžu summu, ko iestāde atskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 2. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, vai – Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 5. panta 3. punktā norādītajos apstākļos – tiek atskaitīta lielāka summa, kas aprēķināta saskaņā ar minēto pantu.

2. Negatīvus lēmumus ar deleģēta lēmuma palīdzību nepieņem.”;

10)

iekļauj šādu 5.b pantu:

“5.b pants

Kritēriji, saskaņā ar kuriem apstiprina atbildes uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumiem par atbilstīgo saistību instrumentu samazināšanu

1. Ja noregulējuma iestāde apspriežas ar ECB vai lūdz tās piekrišanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punktu, lēmumu par ECB atbildes uz šādu apspriešanās lūgumu apstiprināšanu pieņem ar deleģējuma palīdzību, izņemot gadījumus, kuros nav izpildīti 2. punkta nosacījumi.

2. Ja ECB nepiekrīt vai daļēji nepiekrīt noregulējuma iestādei jautājumā, par kuru notikusi apspriešanās ar ECB vai lūgta tās piekrišana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punktu, lēmumu par ECB atbildes apstiprināšanu nepieņem ar deleģētu lēmumu.”

2. pants

Pārejas noteikums

Lēmuma (ES) 2018/546 (ECB/2018/10) noteikumus turpina piemērot negrozītā veidā gadījumos, kad pieteikums, kurā lūgts apstiprinājums jebkurai no minētā lēmuma negrozītajā 2. panta 1. punktā minētajām operācijām, iesniegts ECB pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 3. augustā

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(3) OV L 141, 1.6.2017., 14. lpp.

(4) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2018/546 (2018. gada 15. marts) par pašu kapitāla lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu (ECB/2018/10) (OV L 90, 6.4.2018., 105. lpp.).

(5) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1015 (2020. gada 24. jūnijs) par Eiropas Centrālās bankas un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) ciešas sadarbības izveidošanu (ECB/2020/30) (OV L 224 I, 13.7.2020., 1. lpp.).

(6) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1016 (2020. gada 24. jūnijs) par Eiropas Centrālās bankas un Hrvatska Narodna Banka ciešas sadarbības izveidošanu (ECB/2020/31) (OV L 224 I, 13.7.2020., 4. lpp.).

(7) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/656 (2015. gada 4. februāris) par nosacījumiem, kurus ievērojot kredītiestādēm ļauts 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu (ECB/2015/4) (OV L 107, 25.4.2015., 76. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).