KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1168

(2021. gada 27. aprīlis),

ar kuru nosaka no 2022. gada piemērojamu sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā un robežvērtības, kas ir daļa no Savienības daudzgadu programmas par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 25. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm vākt bioloģiskos, vidiskos, tehniskos un sociālekonomiskos datus, kas vajadzīgi zvejniecību pārvaldībai.

(2)	Regulas (ES) 2017/1004 4. panta 1. punktā noteikta prasība Komisijai izveidot Savienības daudzgadu programmu par zivsaimniecības nozares datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu (ES daudzgadu programma).

(3)

ES daudzgadu programma ir vajadzīga, lai dalībvalstis nacionālajos darba plānos varētu konkretizēt un plānot datu vākšanas darbības. Tajā iekļauts detalizēts saraksts ar datu prasībām, kas piemērojamas bioloģisko, vidisko un sociālekonomisko datu vākšanā un pārvaldībā, saraksts ar obligātajām uzskaitēm jūrā un noteiktas datu vākšanas robežvērtības. ES daudzgadu programma 2020.–2021. gadam tika pieņemta ar Komisijas Deleģēto lēmumu (ES) 2019/910 (3) Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 (4). Abi lēmumi zaudē spēku 2021. gada 31. decembrī.

(4)

Tāpēc ar šo lēmumu atbilstīgi Regulas (ES) 2017/1004 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajam tiek noteikts no 2022. gada 1. janvāra piemērojams saraksts ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā un robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav obligāti vākt datus par savām zvejas un akvakultūras darbībām vai veikt uzskaites jūrā. Tajā noteikti arī Regulas (ES) 2017/1004 9. panta 11. punktā minētie jūras reģionu apgabali, kuros veicama datu vākšana.

(5)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1004 4. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām reģionālajām koordinācijas grupām un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju.

(6)

Šis lēmums jālasa saistībā ar Komisijas Deleģēto lēmumu (ES) 2021/1167, (5) ar ko atceļ Deleģēto lēmumu (ES) 2019/910 un nosaka detalizētu kārtību, uz kuru norādīts Regulas (ES) 2017/1004 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un ar kuru saskaņā dalībvalstis vāc un pārvalda bioloģiskos, vidiskos, tehniskos un sociālekonomiskos datus no 2022. gada 1. janvāra.

(7)	Juridiskās noteiktības labad Īstenošanas lēmums (ES) 2019/909 būtu jāatceļ no 2022. gada 1. janvāra.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā ir noteikts no 2022. gada piemērojams saraksts ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā, Savienības zivsaimniecības datu vākšanā izmantojamo ģeogrāfisko apgabalu definīcijas un robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav obligāti vākt datus par savām zvejas un akvakultūras darbībām vai veikt uzskaites jūrā. Kā norādīts Regulas (ES) 2017/1004 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, uzskaišu saraksts un robežvērtības ir daļa no Savienības daudzgadu programmas par zivsaimniecības datu vākšanu un pārvaldību.

2. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Briselē, 2021. gada 27. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/910 (2019. gada 13. marts), ar ko izveido Savienības daudzgadu programmu par bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību (OV L 145, 4.6.2019., 27. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/909 (2019. gada 18. februāris), ar kuru izveido obligāto pētniecisko uzskaišu sarakstu un nosaka robežvērtības nolūkā īstenot Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību (OV L 145, 4.6.2019., 21. lpp.).

(5) Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2021/1167 (2021. gada 27. aprīlis), ar ko izveido Savienības daudzgadu programmu par bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību no 2022. gada (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 51 lpp.).

PIELIKUMS

I NODAĻA

Pētnieciskās uzskaites jūrā

Veic vismaz turpmāk 1. tabulā uzskaitītās pētnieciskās uzskaites jūrā, ja vien uzskaišu zinātniskajā izskatīšanā nav secināts, ka viena vai vairākas no minētajām uzskaitēm vairs nav piemērotas, lai sagādātu krājumu novērtēšanai un zvejniecību pārvaldībai noderīgu informāciju. Pamatojoties uz tiem pašiem izskatīšanas kritērijiem, tabulā var pievienot jaunas uzskaites.

Jūrā veicamās pētnieciskās uzskaites dalībvalstis iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (1) 21. pantā minētajos nacionālajos darba plānos un ir atbildīgas par šīm uzskaitēm.

Dalībvalstu nacionālie darba plāni vai, attiecīgā gadījumā, reģionālie plāni nodrošina iepriekšējo uzskaišu koncepcijas nepārtrauktību.

Dalībvalstu (fiziska vai finansiāla) dalība vienas sugas pētnieciskajās uzskaitēs jūrā nav obligāta, ja:

a)	to daļa no Savienības kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kas noteikta galvenajām mērķsugām (norādītas tabulā), ir mazāka par 3 %, ja vien jūras reģiona līmenī nav panākta vienošanās par citu robežvērtību, ne lielāku par 5 %; vai

b)	(ja KPN nav noteikta) to daļa no attiecīgajiem kopējiem Savienības izkrāvumiem iepriekšējos trijos gados bijusi mazāka par 3 %, ja vien jūras reģiona līmenī nav panākta vienošanās par citu robežvērtību, ne lielāku par 5 %.

Vairāksugu un ekosistēmu uzskaišu robežvērtības var noteikt jūras reģiona līmenī.

Dalībvalstis, kas piedalās starptautiskās pētnieciskās uzskaitēs, koordinē tajā pašā jūras reģionā īstenotos centienus.

1. tabula

Pētnieciskās uzskaites jūrā

Uzskaites nosaukums	Akronīms	Apgabals	Galvenās mērķsugas	Reģionālā koordinācijas grupa (RKG), kam uzticēta pārvaldība
Baltijas jūra (ICES 3.aS, 3.b–d apgabals)
Starptautiskā uzskaite ar trali Baltijas jūrā	BITS_Q1	3.aS, 3.b–d	BLL COD DAB FLE HER PLE TUR	Baltijas jūras RKG
Starptautiskā uzskaite ar trali Baltijas jūrā	BITS_Q4	3.aS, 3.b–d	BLL COD DAB FLE HER PLE TUR
Starptautiskā hidroakustiskā uzskaite Baltijas jūrā (rudens)	BIAS	3.a, 3.b–d	HER SPR
Reņģes hidroakustiskā uzskaite Rīgas jūras līcī	GRAHS	3.d	HER
Brētliņas hidroakustiskā uzskaite	SPRAS	3.d	SPR
Rīgenes reņģes kāpuru uzskaite	RHLS_DEU	3.d	HER
Fēmarnas mencas mazuļu uzskaite	FEJUCS	3.c SD22	COD
Ziemeļjūra un Ziemeļu Ledus okeāna (ZLO) austrumdaļa (ICES 1., 2., 3.a, 4., 7.d apgabals)
Mencas uzskaite Kategatā	CODS_Q4	3.a	COD	Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Starptautiskā uzskaite ar grunts trali	IBTS_Q1	3.a, 4.	COD FLE GUG HAD HER NOP PLE RJC RJM RJN RJR SPR SYC TUR WHG WIT	Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Starptautiskā uzskaite ar grunts trali	IBTS_Q3	3.a, 4.	COD HAD HER NOP PLE POK RJC RJH RJM RJN RJR SPR SYC TUR WHG WIT
Uzskaite ar rāmja trali Ziemeļjūrā	BTS	4.b, 4.c, 7.d	DAB PLE RJC RJE RJM SDV SOL SYC SYT TUR
Demersālo zivju mazuļu uzskaite	DYFS	Ziemeļjūras piekraste	SOL
Jūrasmēles uzskaite ar zvejas rīkiem	SNS_NLD	4.b, 4.c	SOL TUR
Tūbīšu uzskaite Ziemeļjūrā	NSSS	4.a, 4.b	SAN
Starptautiskā ekosistēmas uzskaite ziemeļu jūrās	ASH	2.a	HER
Makreles ikru uzskaite (reizi trijos gados)	NSMEGS	4.	MAC
Siļķes kāpuru uzskaite	IHLS	4., 7.d	HER
Siļķes hidroakustiskā uzskaite Ziemeļjūrā	NHAS	3.a, 4., 6.a	HER SPR
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite	UWTV3-4, UWTV6, UWTV7, UWTV8, UWTV9	3.a, 4.a, 4.b	NEP
Atlantijas okeāna ziemeļdaļa (ICES 5.–14. apgabals un NAFO apgabali)
Starptautiskā sarkanasaru hidroakustiskā uzskaite un uzskaite ar trali (reizi trijos gados)	REDTAS	5.a, 12., 14.; NAFO 1.–3. apakšapg.	REB	Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Flāmu raga grunts zivju uzskaite	FCGS	3M	AME COD GRE NOR RED ROU SHO
Grenlandes grunts zivju uzskaite	GGS	14., NAFO 1. apakšapg.	COD RED REG
3LNO apgabala grunts zivju uzskaite	PLATUXA_ESP	NAFO 3LNO	AME COD GRE NOR RED ROU THO WHI WIT YEL
Starptautiskā uzskaite ar grunts trali rietumu ūdeņos 4. ceturksnī (t. sk. Porkupīnas uzskaite)	IBTS_Q4	6.a, 7., 8., 9.a	OCT MON ANK ANF BOC BSS COD CTL DGS GAG GFB HAD HER HKE HOM LDB MAC MEG LEZ LDB NEP PLE RJC RJM RJN RNG SDV SHO SQZ SYC WHG	Ziemeļatlantijas RKG
Starptautiskā uzskaite ar grunts trali rietumu ūdeņos 1. ceturksnī	IBTS_Q1	6.a, 7.a	OCT COD CTL HAD HER HOM LEZ MAC NEP PLE RJC RJM RJN SDV SHO SYC WHG
Uzskaite ar rāmja trali Īrijas jūrā un Bristoles līcī (septembris)	ISBCBTS	7.afg	PLE RJC RJE RJH RJM SDV SOL SYC
Uzskaite ar rāmja trali Lamanša rietumdaļā	SWECOS_GBE	7.efgh	RJB RJC RJE RJH RJM SDV SOL SYC
Putasu uzskaite	IBWSS	6., 7.	WHB
Starptautiskā makreles un stavridas ikru uzskaite (reizi trijos gados)	MEGS	6., 7., 8., 9.a	HOM MAC
Sardīnes, anšova, stavridas hidroakustiskā uzskaite	SAHMAS	8., 9.	ANE BOC HOM PIL
Sardīnes ikru dienas produkcijas uzskaite (reizi trijos gados)	SDEPM	8.c, 9.a	HOM PIL
Siļķes / kaproīdu nārsta / pirmsnārsta hidroakustiskā uzskaite	WESPAS_IRL	6.a, 7.a–g	BOC HER
Anšova biomasa	BIOMAN	8.	ANE PIL
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite	UWTV11-13, UWTV14, UWTV15, UWTV16-17, UWTV19, UWTV20-22, UWTV30	6.a, 7.a, 7.b, 7.ghj, 9.a	NEP LDB GFB SHO
Norvēģijas omāra uzskaite Portugāles atkrastē (28.–29. FV)	NepS	9.a	NEP
Siļķes hidroakustiskā uzskaite Ķeltu jūrā	CSHAS_IRL	6.a, 7.gj	HER
Sardīnes un anšova hidroakustiskā uzskaite	ECOCADIZ_ESP	9.a	TOA
Makreles uzskaite ar trali tā horizontālā atvēruma platumā	IESSNS	2., 3.aN, 4., 5., 14.	MAC HER WHB
Anšova mazuļu hidroakustiskā uzskaite Biskajas līcī	JUVENA_ESP	8.a–d	TOA
Demersālo resursu uzskaite Biskajas līcī	ORHAGO_Q4_FRA	8.ab	SOL
Dziļūdens uzskaite ar āķu jedām	PALPRO_ESP	8.c	GFB
Makšķerniekzivju un megrimu uzskaite Īrijas jūrā	IAMS_IRL	6.a, 7	MON ANK ANF MEG LEZ LDB
Makšķerniekzivju un megrimu uzskaite (kopīga nozares un zinātnes uzskaite)	SIAMISS_GBS	4.a, 4.b, 6.a, 6.b	ANF LEZ
Pelaģisko sugu uzskaite Lamanša rietumdaļā un Ķeltu jūrā	PELTIC	7.de	PIL ANE SPR
Siļķes hidroakustiskā uzskaite	ISAS	7.a	HER
Vidusjūra un Melnā jūra
Hidroakustiskā uzskaite visā Vidusjūrā	MEDIAS	1., 6., 7., 9., 10., 15., 16., 17., 18., 20., 22. ĢAA	ANE PIL	Vidusjūras un Melnās jūras RKG
Uzskaite ar grunts trali Melnajā jūrā	BTSBS	29. ĢAA	DGS TUR WHG
Uzskaite ar pelaģisko trali Melnajā jūrā	PTSBS	29. ĢAA	SPR
Starptautiskā uzskaite ar grunts trali Vidusjūrā	MEDITS	1., 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 25. ĢAA	Saskaņā ar attiecīgajā MEDITS rokasgrāmatā iekļauto mērķsugu sarakstu
Uzskaite ar rāmja trali (17. ĢAA)	SOLEMON	17. ĢAA	CTC MTS SOL
Zilās tunzivs kāpuru uzskaite	TUNIBAL	5., 6. ĢAA (Baleāru jūra)	ALB BFT	Lielo pelaģisko sugu RKG

II NODAĻA

Datu vākšanas robežvērtības

Šajā nodaļā noteiktas Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2021/1167 (2) norādīto Savienības zivsaimniecības datu vākšanā piemērojamās robežvērtības.

Vākt bioloģiskos datus par konkrētiem krājumiem dalībvalstīm nav obligāti, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	to daļa no attiecīgās (individuālās vai kombinētās) KPN ir mazāka par 10 % no Savienības kopējās KPN, ja vien attiecīgo dalībvalstu daļu summa nepārsniedz 25 % no KPN; vai

b)	gadījumos, kad KPN nav noteikta, – dalībvalsts kopējie izkrāvumi no krājuma ir mazāki par 10 % no attiecīgajiem vidējiem Eiropas Savienības kopējiem izkrāvumiem iepriekšējos trijos gados; vai

c)	dalībvalsts kopējie gada izkrāvumi no krājuma ir mazāki par 200 tonnām. Sugām, kuru pārvaldībā ir specifiskas vajadzības, jūras reģiona līmenī drīkst noteikt zemāku robežvērtību.

Ja a) apakšpunktā minētā kolektīvā 25 % robežvērtība ir sasniegta, uzdevumus, kas saistīti ar bioloģisko datu vākšanu jūras reģiona līmenī, attiecīgās dalībvalstis pilda kopīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo krājumu paraugošana notiek saskaņā ar galalietotāju vajadzībām.

Sugām, kas ir reģionālo tunzivju zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pārziņā, piemēro RZPO prasībās noteiktās robežvērtības.

Robežvērtības nepiemēro:

a)	diadromajām sugām; un

b)	jutīgām sugām, kas definētas Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (3) 6. panta 8. punktā.

Atpūtas zvejā gūto nozveju aplēšanā robežvērtības nepiemēro. Par robežvērtībām, kas piemērojamas atpūtas zvejā gūto nozveju bioloģisko datu vākšanā, vienojas un tās koordinē jūras reģiona līmenī, un tās pamatojas uz galalietotāju vajadzībām.

Neskarot RZPO noteiktos īpašos starptautiskos pienākumus, vākt bioloģiskos datus nav obligāti, ja Savienības daļa no starptautiski izmantota krājuma ir mazāka par 10 %.

Kas attiecas uz akvakultūras sociālo, ekonomisko un vidisko datu vākšanu:

a)	ja dalībvalstu kopējā akvakultūras produkcija gan svara, gan vērtības izteiksmē ir mazāka par 1 % no Savienības kopējās akvakultūras produkcijas, vākt šādus datus dalībvalstīm nav obligāti;

b)	ja suga gan svara, gan vērtības izteiksmē veido mazāk par 5 % no dalībvalsts akvakultūras produkcijas, vākt šādus datus dalībvalstīm nav obligāti; un

c)	ja kādas dalībvalsts kopējā akvakultūras produkcija gan svara, gan vērtības izteiksmē ir 1–2,5 % no Savienības kopējās akvakultūras produkcijas, minētā dalībvalsts šādu datu aplēsēm drīkst izmantot vienkāršotu metodiku.

Robežvērtības, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem Eurostat publicētajiem relevantajiem dalībvalsts datiem.

Neskarot a), b) un c) apakšpunktu, datus par akvakultūras produkcijas vērtību un svaru dalībvalstis vāc katru gadu.

III NODAĻA

Ģeogrāfiskā stratifikācija pa reģioniem

Komisijas Deleģētā lēmuma (ES) 2021/1167 pielikumā norādīto Savienības zivsaimniecības datu vākšanas vajadzībām piemērojamo jūras reģionu ģeogrāfisko apgabalu definīcijas ir uzskaitītas 2. tabulā.

2. tabula

Ģeogrāfiskā stratifikācija pa reģioniem

Apgabali, kas jāaptver DVS vajadzībām		Reģions	Virsreģions (4)
Baltijas jūra (FAO 27. apgabals)	ICES 3.b–d apgabals	Baltijas jūra	Baltijas jūra, Ziemeļjūra, ZLO austrumdaļa, NAFO, ziemeļrietumu ūdeņi plašākā nozīmē (ICES 5., 6. un 7. apgabals) un dienvidrietumu ūdeņi plašākā nozīmē (ICES 10., 12. un 14. apgabals)
ZLO austrumdaļa, Norvēģu jūra, Barenca jūra, Skageraks un Kategats, Ziemeļjūra un Lamanša austrumdaļa; Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Lamanša rietumdaļa (FAO 27. apgabals)	ICES 1., 2., 3.a, 4. un 7.d apgabals	Ziemeļjūra un ZLO austrumdaļa
	ICES 5., 6., 7. (izņemot 7.d), 8., 9., 10., 12. un 14. zona	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa (FAO 21. apgabals)	NAFO konvencijas apgabals	Citi reģioni, kuros Kopienas kuģi darbojas zvejniecībās ārpus ES ūdeņiem un uz kuriem attiecas ziņošanas pienākumi reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) vai reģionālām zvejniecības struktūrām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja.
Atlantijas okeāna centrālaustrumu daļa (FAO 34. apgabals)	CECAF konvencijas apgabals		Citi reģioni
Atlantijas okeāna centrālrietumu daļa (FAO 31. apgabals)	WECAFC (*1) konvencijas apgabals
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa (FAO 47. apgabals)	SEAFO konvencijas apgabals
Klusā okeāna dienviddaļa (FAO 81. un 87. apgabals)	SPRFMO konvencijas apgabals
Atlantijas okeāns un piegulošās jūras (FAO 21., 27., 31., 37., 41., 47., 34., 48. apgabals)	ICCAT konvencijas apgabals
Indijas okeāns (FAO 51. un 57. apgabals)	IOTC konvencijas apgabals
Indijas okeāns (FAO 51. un 57. apgabals)	SIOFA konvencijas apgabals
Indijas okeāns (FAO 51. un 57. apgabals)	CCSBT konvencijas apgabals
Klusā okeāna centrālrietumu daļa (FAO 71. apgabals)	WCPFC konvencijas apgabals
Klusā okeāna centrālaustrumu daļa (FAO 77. un 87. apgabals)	IATTC konvencijas apgabals
Antarktika un Indijas okeāna dienviddaļa (FAO 48., 58. un 88. apgabals)	CCAMLR konvencijas apgabals
ES tālākie reģioni	ES ūdeņi ap Majotu un Reinjonu	Tālākie reģioni
	ES ūdeņi pie Francijas Gviānas, Martinikas, Gvadelupas
	ES ūdeņi ap Azoru salām (FAO 27.10.a.2. zona)		Baltijas jūra, Ziemeļjūra, ZLO austrumdaļa, NAFO, ziemeļrietumu ūdeņi plašākā nozīmē (ICES 5., 6. un 7. apgabals) un dienvidrietumu ūdeņi plašākā nozīmē (ICES 10., 12. un 14. apgabals)
	ES ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām (FAO 34.1.2. zona)
Vidusjūra un Melnā jūra (FAO 37. apgabals)	GFCM 1.–29. ĢAA	Vidusjūra un Melnā jūra	Vidusjūra un Melnā jūra

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(2) Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2021/1167 (2021. gada 27. aprīlis), ar ko izveido Savienības daudzgadu programmu par bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību no 2022. gada (OV L 253, …, 51. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(4) Ikvienu kuģi, kas nav iesaistījies tāljūras zvejā, uz virsreģionu attiecina, pamatojoties uz dienu skaitu, ko kuģis pavadījis jūrā attiecīgajā virsreģionā (vairāk nekā 50 %).

(*1) Izņemot ES ūdeņus.