PIELIKUMS

I NODAĻA

Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro definīcijas, kas noteiktas šādās regulās: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (1), Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2), Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (5). Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)	aktīvs kuģis ir kuģis, kas kalendārā gada laikā vismaz vienu dienu ir bijis iesaistīts jebkādās zvejas operācijās;

nozvejas frakcija ir kopējās nozvejas daļa, piemēram, izkrautās nozvejas daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru lielāki īpatņi, izkrautās nozvejas daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, un likumīgie izmetumi, kas sadalīti daļā, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, un daļā, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru lielāki īpatņi;

3)	jūrā pavadīta diena ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu periods (vai tā daļa), kurā kuģis atrodas noteiktā zvejas apgabalā un neatrodas ostā;

4)	atpūtas zvejā gūtās nozvejas ir visi atpūtas zvejā nozvejotie īpatņi, kas paturēti, izmesti vai atbrīvoti dzīvi vai nedzīvi;

5)	diadromās sugas ir zivju sugas, kas sava dzīves cikla laikā migrē starp jūru un saldūdeni;

zvejas diena, neskarot Savienības un tās dalībvalstu starptautiskos pienākumus, ir ikviena jūrā pavadīta kalendārā diena, kurā notiek zvejas darbība. Viens zvejas reiss var vienlaikus papildināt gan to zvejas dienu summu, kurās izmanto pasīvos zvejas rīkus, gan to zvejas dienu summu, kurās izmanto aktīvos zvejas rīkus;

7)	zvejas vieta ir ģeogrāfiska vienība, kur notiek zveja. Par šīm vienībām vienojas jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz apgabaliem, ko definējušas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai zinātniskas struktūras;

8)	flotes segments ir tādu kuģu grupa, kuri ietilpst vienā un tajā pašā garuma klasē (LOA, lielākais garums) un kuriem attiecīgā kalendārā gada gaitā ir viena tipa galvenais zvejas rīks;

9)	neaktīvs kuģis ir kuģis, kurš attiecīgā kalendārā gada laikā nav bijis iesaistīts zvejas operācijās;

10)	zvejas veids ir tādu zvejas darbību grupa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu kopas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus (6) vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis;

11)	pētnieciskās uzskaites jūrā ir darbības, kas ietver zivju krājumu un/vai jūras bioloģisko resursu un ekosistēmas monitoringu un ko veic uz kuģiem, kuri paredzēti šādai zinātniskai pētniecībai un kurus šim uzdevumam norīkojusi dalībvalsts.

II NODAĻA

Datu vākšanas metodes un datu prasības

1. Vispārīgie principi

1.1.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1004 6. pantu dalībvalstis izstrādā valsts darba plānus, kuros nosaka vācamos datus un datu vākšanas metodes.

1.2.

Datu vākšanas metodes un kvalitāte ir piemērota iecerētajiem mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantā. Izmantotās metodes atbilst relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem un paraugpraksei. Dalībvalstis var veikt pētījumus, lai sīkāk izpētītu, izstrādātu un testētu datu vākšanas metodes. Neatkarīgas zinātniskas struktūras regulāri novērtē metodes un to piemērošanu, lai pārliecinātos par to piemērotību iecerētajiem mērķiem. Dalībvalstis pielāgo savu datu vākšanas plānošanu un īstenošanu atbilstīgi šo novērtējumu rezultātiem.

1.3.

Tālāk 2., 3., 4. un 5. punktā norādītos datus, kas paziņoti un pārraidīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, tostarp, bet ne tikai, zvejas žurnālus, pārdošanas zīmes un pozīcijas datus, tādus kā VMS datus, primārajā formā dara pieejamus valsts iestādēm, kuras īsteno valsts darba plānus.

1.4.

Par vācamajiem datiem, kas norādīti tālāk 2., 3. un 4. punktā, tostarp attiecīgā gadījumā par sugām, krājumiem, reģioniem, mainīgajiem lielumiem, metodiku un datu vākšanas biežumu, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1004 9. panta 1. punktu vienojas jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz apzinātajām zinātnisko datu galalietotāju vajadzībām (“galalietotāju vajadzības”). Šādi savākti dati ļauj galalietotājiem veikt vajadzīgos novērtējumus par visiem attiecīgajiem zvejniecību veidiem, periodiem un apgabaliem. Ja reģionālā koordinācija nav iespējama, dalībvalstis, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām, nosaka nacionālo datu vākšanu.

1.5.

Attiecībā uz turpmāk 5., 6. un 7. punktā norādītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem datiem piemēro Eiropas uzņēmējdarbības statistikas regulā (7) minētās definīcijas. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji saskaņo mainīgo lielumu, stratu un, attiecīgā gadījumā, datu vākšanas metodikas papildu definīcijas.

1.6.

Nosakot vācamos datus, dalībvalstis ņem vērā robežvērtības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1168 (8), ar kuru nosaka sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā un robežvērtības, kas ir daļa no Savienības daudzgadu programmas par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību, pielikuma II nodaļā.

1.7.

Vācamos datus iedala kopās, kas norādītas šīs nodaļas 2. līdz 7. punktā.

2. Bioloģiskie dati par izmantotajiem bioloģiskajiem resursiem, kas nozvejoti Savienības komerciālajās zvejniecībās un atpūtas zvejā

2.1.

Attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām:

dati ietver katras sugas nozvejas daudzumus un par atsevišķiem īpatņiem iegūtus bioloģiskos datus, kas dod iespēju aplēst apjomu un garuma sadalījumu, kā arī bioloģiskos mainīgos lielumus, tādus kā atsevišķu īpatņu vecums, dzimums, svars, dzimumbriedums un auglība, katrai nozvejas frakcijai sadalījumā pa 1. tabulā norādītajām sugām un pārvaldībās apgabaliem. Datus, kas vajadzīgi apjoma un garuma sadalījuma aplēšanai, ziņo attiecīgā galalietotāja pieprasītajā agregācijas pakāpē, attiecīgā gadījumā izmantojot 5. tabulā norādītos zvejas rīku kodus;

turklāt par 3. tabulā minētajām diadromajām sugām, kas nozvejotas tajā dzīves cikla daļā, ko īpatņi pavada saldūdenī, neatkarīgi no veida, kā notiek zveja, vāc šādus datus:

i)	ar krājumu saistīti mainīgie lielumi, ko dalībvalstis atlasījušas reģionālā līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

ii)	laša un taimiņa gada nozvejas daudzumi;

iii)	zuša gada nozvejas daudzumi sadalījumā pa dzīves stadijām.

2.2.

Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis īsteno statistiski robustas vairāksugu paraugošanas shēmas, kas dod iespēju aplēst nozvejas daudzumus krājumiem, par kuriem panākta vienošanās reģionālā līmenī saskaņā ar attiecīgo galalietotāju vajadzībām. Ja šādu shēmu nav, dalībvalstis vāc datus, kas dod iespēju aplēst 4. tabulā norādīto sugu nozvejas daudzumus minētajā tabulā norādītajos apgabalos.

Ja atpūtas zvejā gūtās nozvejas ietekmē zivju krājumu attīstību, dalībvalstis saskaņā ar galalietotāju vajadzībām veic bioloģisko paraugu ņemšanu, par ko panākta vienošanās jūras reģiona līmenī.

2.3.

Turklāt:

a)	attiecībā uz lasi un taimiņu – vāc datus par smoltu un plankumotajā attīstības stadijā esošu mazuļu skaitliskumu un upēs uz nārstu ienākušo īpatņu skaitu;

b)	attiecībā uz zuti – jebkurā attiecīgā jūras vai iekšzemes ūdeņu dzīvotnē vismaz vienā katras zušu pārvaldības vienības ūdenstilpē vāc datus par krājumu papildinošo mazuļu skaitliskumu, paliekošā krājuma (dzeltenzušu) skaitliskumu un migrējošo sudrabzušu skaitu, svaru un dzimumu attiecību.

Ūdenstilpju, arī upju, izraudzīšanos, vācamo un monitorējamo ar krājumu saistīto mainīgo lielumu atlasi un lašu, taimiņu un zušu paraugu ņemšanas biežumu nosaka un koordinē reģionālā līmenī atbilstoši galalietotāju vajadzībām. Ja reģionālās koordinācijas nav, dalībvalstis, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām, nosaka nacionālās paraugošanas shēmas.

3. Dati par Savienības zvejas kuģu darbību (9) Savienības ūdeņos un ārpus tiem

3.1.

Dati aptver 6. tabulā norādītos mainīgos lielumus attiecīgajā zemākajā ģeogrāfiskajā līmenī atbilstoši flotes segmentam (8. tabula) un zvejas veida 6. pakāpē (5. tabula). Šādus datus, arī pozīcijas datus, piemēram, VMS (10) vai AIS (11) datus, kas reģistrēti, paziņoti un pārraidīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, primārajā formā dara pieejamus valsts iestādēm, kuras īsteno valsts darba plānus. Ja Regula (EK) Nr. 1224/2009 nenosaka pienākumu reģistrēt šos datus vai ja šie dati neatbilst galalietotāju izvirzītajām aptvēruma, izšķirtspējas un/vai kvalitātes prasībām, izmanto atbilstošas alternatīvas paraugošanas metodes.

3.2.

Dati par zuša komerciālajām zvejniecībām, kas darbojas iekšzemes ūdeņos, aptver 6. tabulā norādītos mainīgos lielumus. Dati, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1100/2007 10. pantu, primārajā formā ir jādara pieejami valsts iestādēm, kuras īsteno valsts darba plānus. Ja Regula (EK) Nr. 1100/2007 nenosaka pienākumu reģistrēt šos datus vai ja šie dati neatbilst galalietotāju izvirzītajām aptvēruma, izšķirtspējas un/vai kvalitātes prasībām, izmanto atbilstošas alternatīvas paraugošanas metodes.

4. Dati par Savienības zvejniecību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un jūras ekosistēmām Savienības ūdeņos un ārpus tiem

4.1.

Vāc datus par visu to aizsargājamo jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju sugu nejaušas nozvejas gadījumiem (vismaz katras sugas īpatņu svars un/vai skaits atkarībā no konkrētās sugas attiecīgās vienības), kas minēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos, arī 2. tabulā norādītajos; tas attiecas arī uz bentisko bezmugurkaulnieku sugām, kas identificētas kā JJE (12) indikatori (13). Šādus datus reģistrē zvejas reisos, kuros uz zvejas kuģa ir zinātniskais novērotājs, vai arī paši zvejnieki datus reģistrē, izmantojot zvejas žurnālus vai citus atbilstošus līdzekļus. Ja šie dati nav pietiekami galalietotāju vajadzībām, izmanto citas papildu metodes un novērojumus, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem datiem, arī riska novērtējumiem.

4.2.

Datus, kas vajadzīgi, lai novērtētu zvejniecību ietekmi uz jūras dzīvotnēm un sugām, un kas reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un citiem attiecīgiem ES tiesību aktiem, atbilstošā agregācijas pakāpē dara pieejamus valsts iestādēm, kuras īsteno valsts darba plānus. Ja Regula (EK) Nr. 1224/2009 nenosaka pienākumu reģistrēt šos datus vai ja šie dati neatbilst galalietotāju izvirzītajām aptvēruma, izšķirtspējas un/vai kvalitātes prasībām, jāizmanto atbilstošas alternatīvas paraugošanas metodes, arī metodes, kas noteiktas, izmantojot mērķtiecīgus pētījumus.

4.3.

Datu vākšana par zvejas darbību ietekmi uz barošanās tīkliem ietver kuņģa satura paraugu ņemšanu un analīzi.

5. Sociālekonomiskie dati par zvejniecību

5.1.

Ekonomiskos datus vāc par visiem aktīvajiem un neaktīvajiem kuģiem, kas pārskata gada 31. decembrī ir bijuši iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā (14), un par citiem kuģiem, kas pārskata gadā ir zvejojuši vismaz vienu dienu. Par aktīvajiem kuģiem vācamie dati aptver mainīgos lielumus, kas norādīti 7. tabulā, atbilstoši flotes segmentācijai, kas norādīta 8. tabulā, un virsreģioniem, kas definēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1168 pielikuma III nodaļas 2. tabulā. Par neaktīvajiem kuģiem vāc kapitāla vērtības un kapitāla izmaksu datus.

Ekonomiskos datus vāc katru gadu.

Datus par ekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem var agregēt konfidencialitātes apsvērumu dēļ vai tad, ja tas vajadzīgs statistiski pamatota paraugošanas plāna izstrādei. Šāda agregēšana ir laika gaitā konsekventa.

5.2.

Sociālie dati aptver 9. tabulā norādītos mainīgos lielumus, un tos vāc reizi trijos gados, sākot no 2017. gada, kas ir pirmais atsauces datu gads.

6. Sociālekonomiskie un vidiskie dati par akvakultūru

6.1.

Ekonomiskos datus vāc par visiem uzņēmumiem, kuru galvenajai darbībai saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā (NACE) ir piešķirts kods 03.21 (jūras akvakultūra) un 03.22 (saldūdens akvakultūra). Vācamie dati aptver ekonomiskos mainīgos lielumus, kas norādīti 10. tabulā, atbilstoši sektora segmentācijai, kas noteikta 11. tabulā.

Ekonomiskos datus vāc katru gadu.

6.2.

Sociālie dati aptver 9. tabulā norādītos mainīgos lielumus, un tos vāc reizi trijos gados, sākot no 2017. gada, kas ir pirmais atsauces datu gads.

6.3.

Vidiskos datus, piemēram, datus par ūdens kvalitāti, izbēgušajiem īpatņiem, antibiotiku un citu zāļu lietošanu un slimības statusu, kas prasīti attiecīgajos ES un valstu tiesību aktos, dara pieejamus valsts iestādēm, kuras īsteno valsts darba plānus.

7. Sociālekonomiskie dati par zivju apstrādes sektoru

Papildus Eurostat publicētajiem datiem, ko dalībvalstis savākušas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statistikas regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (15), dalībvalstis var vākt papildu sociālekonomiskos datus par zivju apstrādes sektoru.

1. tabula (iepriekš 1.A, 1.B un 1.C tabula)

Sugas un apgabali Savienības ūdeņos, visos jūras reģionos, kas ir reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pārziņā un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) darbības jomā, un tālākajos reģionos (16)

Reģions	Baltijas jūra
Apgabals	Baltijas jūra (ICES 3.b–d apgabals, FAO 27. apgabals)
RKG	Baltijas jūras RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	ICES apgabals
Zutis		Anguilla anguilla	22–32
Reņģe		Clupea harengus	22–24; 25–27, 28.2, 29, 32; 28.1; 30–31
Repsis		Coregonus albula	22–32
Eiropas sīga		Coregonus lavaretus	3d
Menca		Gadus morhua	22–24; 25–32
Limanda		Limanda limanda	22–32
Asaris		Perca fluviatilis	3d
Plekste		Platichthys flesus	22–32
Jūras zeltplekste		Pleuronectes platessa	21–23; 24–32
Lasis		Salmo salar	22–31; 32
Taimiņš		Salmo trutta	22–32
Zandarts		Sander lucioperca	3d
Akmeņplekste		Scophthalmus maximus	22–32
Gludais rombs		Scophthalmus rhombus	22–32
Parastā jūrasmēle		Solea solea	20–24
Brētliņa		Sprattus sprattus	22–32

Reģions	Ziemeļjūra un Ziemeļu Ledus okeāna (ZLO) austrumdaļa
Apgabals	ZLO austrumdaļa, Norvēģu jūra un Barenca jūra (ICES 1., 2. apgabals, FAO 27. apgabals)
RKG	Ziemeļatlantijas, Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	ICES apgabals
Zutis		Anguilla anguilla	1, 2
Ziemeļatlantijas argentīna		Argentina silus	1, 2, 5a, 14
Brosme		Brosme brosme	1, 2
Siļķe		Clupea harengus	1, 2
Menca		Gadus morhua	1, 2
Bara haizivs		Galeorhinus galeus	1, 2
Rietumatlantijas plekste		Hippoglossoides platessoides	1, 2
Moiva		Mallotus villosus	1, 2
Pikša		Melanogrammus aeglefinus	1, 2
Putasu		Micromesistius poutassou	1, 2
Zilā jūraslīdaka		Molva dypterygia	2
Jūraslīdaka		Molva molva	1, 2
Caunhaizivis		Mustelus spp.	1, 2, 14
Ziemeļu garnele		Pandalus borealis	1, 2
Saida		Pollachius virens	1, 2
Grenlandes paltuss		Reinhardtius hippoglossoides	1, 2
Lasis		Salmo salar	1, 2
Taimiņš		Salmo trutta	1, 2
Makrele		Scomber scombrus	2
Dziļūdens sarkanasaris		Sebastes mentella	1, 2
Zeltainais sarkanasaris		Sebastes norvegicus	1, 2
Dzelkņu haizivs		Squalus acanthias	Visi apgabali
Stavrida		Trachurus trachurus	2a

Reģions	Ziemeļjūra un ZLO austrumdaļa
Apgabals	Ziemeļjūra un Lamanša austrumdaļa (ICES 3.a, 4. un 7.d apgabals, FAO 27. apgabals)
RKG	Ziemeļatlantijas, Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	ICES apgabals
Tūbīšu dzimta		Ammodytidae	3a, 4
Vilkzivis		Anarhichas spp.	4
Zutis		Anguilla anguilla	3a, 4, 7d
Ziemeļatlantijas argentīna		Argentina silus	3a, 4
Argentīnas		Argentina spp.	4
Sarkanais jūrasgailis		Aspitrigla cuculus	3a
Brosme		Brosme brosme	3a, 4
Siļķe		Clupea harengus	3a, 4, 7d
Apaļdeguna garaste		Coryphaenoides rupestris	3a
Brūnā garnele		Crangon crangon	4, 7d
Eiropas labraks		Dicentrarchus labrax	4, 7d
Parastais jūrasgailis		Eutrigla gurnardus	3a, 4
Menca		Gadus morhua	3aN; 3aS; 4, 7d
Bara haizivs		Galeorhinus galeus	3a, 4, 7d
Sarkanā plekste		Glyptocephalus cynoglossus	3a, 4
Zilmutes sarkanasaris		Helicolenus dactylopterus	4
Plankumainais megrims		Lepidorhombus boscii	4, 7d
Megrims		Lepidorhombus whiffiagonis	4, 7d
Dzegužraja		Leucoraja naevus	3a, 4
Limanda		Limanda limanda	3a, 4, 7d
Melnvēdera makšķerniekzivs		Lophius budegassa	4, 7d
Eiropas jūrasvelns		Lophius piscatorius	4
Ziemeļu makrūrzivs		Macrourus berglax	4
Pikša		Melanogrammus aeglefinus	3a, 4
Merlangs		Merlangius merlangus	3a, 4, 7d
Heks		Merluccius merluccius	3a, 4, 7
Putasu		Micromesistius poutassou	3a, 4, 7d
Mazmutes plekste		Microstomus kitt	4, 7d
Zilā jūraslīdaka		Molva dypterygia	3a, 4
Jūraslīdaka		Molva molva	3a, 4
Svītrainā jūrasbarbe		Mullus barbatus	4, 7d
Sarkansvītrainā jūrasbarbe		Mullus surmuletus	4, 7d
Caunhaizivis		Mustelus spp.	3a, 4, 7d
Norvēģijas omārs		Nephrops norvegicus	Savienības ūdeņi 3.a, 4. un 2.a zonā
Ziemeļu garnele		Pandalus borealis	Savienības ūdeņi 3.a, 4. un 2.a zonā; Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz dienvidiem no 62° N
Lielā ķemmīšgliemene		Pecten maximus	4, 7d
Lielacu diegspurvēdzele		Phycis blennoides	4
Parastā diegspurvēdzele		Phycis phycis	4
Plekste		Platichthys flesus	4
Jūras zeltplekste		Pleuronectes platessa	3aN; 3aS; 4, 7d
Saida		Pollachius virens	3a, 4
Akmeņplekste		Scophthalmus maximus	3a, 4, 7d
Blondā raja		Raja brachyura	4a, 4c, 7d
Dzeloņainā raja		Raja clavata	3a, 4, 7d
Sīkacu raja		Raja microocellata	7de
Plankumainā raja		Raja montagui	3a, 4, 7d
Cirtainā raja		Raja undulata	7de
Visas raju dzimtas zivis		Rajidae	3a
Grenlandes paltuss		Reinhardtius hippoglossoides	4
Lasis		Salmo salar	3a, 4, 7d
Taimiņš		Salmo trutta	3a, 4, 7d
Makrele		Scomber scombrus	3a, 4, 7d
Gludais rombs		Scophthalmus rhombus	3a, 4, 7d
Mazplankumu kaķhaizivs		Scyliorhinus canicula	3a, 4, 7d
Parastā jūrasmēle		Solea solea	Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā 7d
Brētliņa		Sprattus sprattus	Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā 7d
Dzelkņu haizivs		Squalus acanthias	Visi apgabali
Stavrida		Trachurus trachurus	Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā
Dzeltenais jūrasgailis		Trigla lucerna	4
Esmarka menca		Trisopterus esmarki	3a, 4
Parastā dorija		Zeus faber	4, 7d

Reģions	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa
Apgabals	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Lamanša rietumdaļa (ICES 5., 6., 7. (izņemot 7.d zonu), 8., 9., 10., 12. un 14. apgabals, FAO 27. apgabals)
RKG	Ziemeļatlantijas, Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	ICES apgabals
Karaliskā vēdekļgliemene		Aequipecten opercularis	7
Bērda kailgalvis		Alepocephalus bairdii	6, 12
Tūbīšu dzimta		Ammodytidae	6a
Zutis		Anguilla anguilla	Visi apgabali
Melnā mataste		Aphanopus carbo	5, 6, 7, 12; 9, 10, 13
Dziļūdens kaķhaizivis		Apristurus spp.	5, 6, 7, 8, 9, 10
Ziemeļatlantijas argentīna		Argentina silus	5, 6, 7
Sudrabainā kuprzivs		Argyrosomus regius	Visi apgabali
Sarkanais jūrasgailis		Aspitrigla cuculus	Visi apgabali
Beriksas		Beryx spp.	3–14
Brosme		Brosme brosme	5, 6, 7
Ēdamais krabis		Cancer pagurus	Visi apgabali
Kapross		Capros aper	6, 7, 8
Īsdzelkņhaizivis		Centrophorus spp.	5, 6, 7, 8, 9, 10
Baltacu haizivs		Centroscymnus coelolepis	5, 6, 7, 8, 9, 10
Gardeguna samtainā dzeloņzivs		Centroscymnus crepidater	5, 6, 7, 8, 9, 10
Melnā kaķhaizivs		Centroscyllium fabricii	5, 6, 7, 8, 9, 10
Apmetņa haizivs		Chlamydoselachus anguineus	5, 6, 7, 8, 9, 10
Siļķe		Clupea harengus	5a; 5b, 6b; 7aN; 6a, 7bc; 7aS, 7gh, 7jk
Jūraszutis		Conger conger	Visi apgabali
Apaļdeguna garaste		Coryphaenoides rupestris	5b, 6, 7; 8, 9, 10, 12, 14
Melnā haizivs		Dalatias licha	Visi apgabali
Parastā dzeloņraja		Dasyatis pastinaca	7, 8
Gardeguna spurainā haizivs		Deania calcea	5, 6, 7, 9, 10, 12
Eiropas labraks		Dicentrarchus labrax	Visi apgabali
Mazā ķīļveida jūrasmēle		Dicologlossa cuneata	8c, 9
Parastā raja		Dipturus batis, Dipturis intermedius	6, 7a, 7e–k; 8, 9a
Anšovs		Engraulis encrasicolus	8; 9, 10
Lielā laternhaizivs		Etmopterus princeps	5, 6, 7, 8, 9, 10
Samtainā laternhaizivs		Etmopterus spinax	6, 7, 8, 10
Parastais jūrasgailis		Eutrigla gurnardus	7de
Menca		Gadus morhua	5b; 6a; 6b; 7a; 7b, 7c, 7e–k, 8, 9, 10; 5, 14
Bara haizivs		Galeorhinus galeus	5–10, 12
Melnmutes kaķhaizivs		Galeus melastomus	6, 7; 8, 9a
Peles kaķhaizivs		Galeus murinus	5, 6, 7, 8, 9, 10
Sarkanā plekste		Glyptocephalus cynoglossus	6, 7
Sešžaunu haizivs		Hexanchus griseus	5, 6, 7, 8, 9, 10
Zilmutes sarkanasaris		Helicolenus dactylopterus	Visi apgabali
Atlantijas paltuss		Hippoglossus hippoglossus	5, 14
Omārs		Homarus gammarus	Visi apgabali
Atlantijas lielgalvis		Hoplostethus atlanticus	Visi apgabali
Astainais lepidops		Lepidopus caudatus	9a
Plankumainais megrims		Lepidorhombus boscii	8c, 9a
Megrims		Lepidorhombus whiffiagonis	6; 7, 8abd; 8c, 9a
Smilšu raja		Leucoraja circularis	6, 7
Šagrēnādas raja		Leucoraja fullonica	6, 7
Dzegužraja		Leucoraja naevus	6, 7, 8ab; 8c; 9a
Limanda		Limanda limanda	7a, 7f–h; 7e
Parastais kalmārs		Loligo vulgaris	Visi apgabali
Melnvēdera makšķerniekzivs		Lophius budegassa	6; 7b–k, 8abd; 8c, 9a
Eiropas jūrasvelns		Lophius piscatorious	6; 5b, 12, 14; 7, 8abd; 8c, 9a
Ziemeļu makrūrzivs		Macrourus berglax	8, 9, 10, 12, 14
Atlantijas zirnekļkrabis		Maja brachydactyla	5, 6, 7
Moiva		Mallotus villosus	14
Pikša		Melanogrammus aeglefinus	5b, 6a; 6b, 12, 14; 7a; 7b–k, 8, 9, 10
Merlangs		Merlangius merlangus	8, 9, 10; 5b, 6, 12, 14; 7a; 7b–k
Heks		Merluccius merluccius	5b, 6, 7, 12, 14; 8abde; 8c, 9, 10
Īsspuru jūrasmēle		Microchirus variegatus	Visi apgabali
Putasu		Micromesistius poutassou	1–9, 12, 14
Mazmutes plekste		Microstomus kitt	Visi apgabali
Zilā jūraslīdaka		Molva dypterygia	5b, 6, 7; starptautiskie ūdeņi 12. zonā
Lielacu jūraslīdaka		Molva macrophthalma	10
Jūraslīdaka		Molva molva	5; 6–14
Sarkansvītrainā jūrasbarbe		Mullus surmuletus	Visi apgabali
Mirdzošā caunhaizivs		Mustelus asterias	6, 7, 8, 9
Eiropas caunhaizivs		Mustelus mustelus	6, 7, 8, 9
Vidusjūras caunhaizivs		Mustelus punctulatus	6, 7, 8, 9
Caunhaizivis		Mustelus spp.	5-10, 12, 14
Norvēģijas omārs		Nephrops norvegicus	5b, 6; 7; 8abde; 8c; 9
Parastais astoņkājis		Octopus vulgaris	Visi apgabali
Buru haizivs		Oxynotus paradoxus	5, 6, 7, 8, 9, 10
Sarkanspuru pagele		Pagellus bogaraveo	6, 7, 8; 9; 10
Ziemeļu garnele		Pandalus borealis	5, 14
Ziemeļgarneles		Pandalus spp.	5, 14
Sārtā dziļūdens garnele		Parapenaeus longirostris	9a
Lielā ķemmīšgliemene		Pecten maximus	6, 7
Lielacu diegspurvēdzele		Phycis blennoides	Visi apgabali
Parastā diegspurvēdzele		Phycis phycis	Visi apgabali
Jūras zeltplekste		Pleuronectes platessa	5b, 6, 12, 14; 7a; 7bc; 7de; 7fg; 7 h–k; 8, 9, 10
Pollaks		Pollachius pollachius	5b, 6, 12, 14; 7; 8abde; 8c; 9, 10
Saida		Pollachius virens	5b, 6, 12, 14; 7, 8, 9, 10
Poliprions		Polyprion americanus	10
Blondā raja		Raja brachyura	4a, 6; 7a, 7fg; 7e; 9a
Dzeloņainā raja		Raja clavata	6; 7a, 7fg; 7e; 8; 9a; 10, 12
Sīkacu raja		Raja microocellata	7de; 7fg
Plankumainā raja		Raja montagui	6, 7b, 7j; 7a, 7e–h; 8; 9a
Cirtainā raja		Raja undulata	7b, 7j; 7de; 8ab; 8c; 9a
Grenlandes paltuss		Reinhardtius hippoglossoides	5a, 14; 5b, 6
Baltā raja		Rostroraja alba	Visi apgabali
Lasis		Salmo salar	Visi apgabali
Taimiņš		Salmo trutta	Visi apgabali
Sardīne		Sardina pilchardus	8abd; 8c, 9a
Vidusjūras makrele		Scomber colias	8, 9, 10
Makrele		Scomber scombrus	5, 6, 7, 8, 9
Akmeņplekste		Scophthalmus maximus	Visi apgabali
Gludais rombs		Scophthalmus rhombus	Visi apgabali
Mazplankumu kaķhaizivs		Scyliorhinus canicula	6, 7a–c, 7e–j; 8abd; 8c, 9a
Lielā kaķhaizivs		Scyliorhinus stellaris	6, 7
Aszobe		Scymnodon ringenes	5, 6, 7, 8, 9, 10
Dziļūdens sarkanasaris		Sebastes mentella	5, 12, 14 (seklūdens pelaģiskais krājums); 5, 12, 14 (dziļūdens pelaģiskais krājums); 5, 14 (demersālais krājums)
Zeltainais sarkanasaris		Sebastes norvegicus	5, 14
Sēpija		Sepia officinalis	Visi apgabali
Parastā jūrasmēle		Solea solea	5b, 6, 12, 14; 7 a; 7bc; 7d; 7e; 7fg; 7hjk; 8ab; 8cde, 9, 10
Grenlandes haizivs		Somniosus microcephalus	Visi apgabali
Jūraskarūsu dzimta		Sparidae	Visi apgabali
Dzelkņu haizivs		Squalus acanthias	Visi apgabali
Vidusjūras stavrida		Trachurus mediterraneus	8, 9
Zilā stavrida		Trachurus picturatus	8, 9, 10
Stavrida		Trachurus trachurus	4a, 5b, 6a, 7a–c, 7e–k, 8; 9a
Mazās mencas		Trisopterus spp.	Visi apgabali
Parastā dorija		Zeus faber	Visi apgabali

Reģions	Vidusjūra un Melnā jūra
Apgabals	Vidusjūra un Melnā jūra (GFCM 1.–29. ĢAA, FAO 37. apgabals)
RKG	Vidusjūra un Melnā jūra
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	GFCM apakšreģions
Pontijas aloza		Alosa immaculata	28.–29. ĢAA
Zutis		Anguilla anguilla	1.–27. ĢAA
Stikla jūrasgrundulis		Aphia minuta	9., 10., 16. un 19. ĢAA
Sarkanā milzu garnele		Aristaeomorpha foliacea	1.–16., 19.–21. un 22.–27. ĢAA
Āfrikas dziļūdens garnele		Aristeus antennatus	1.–16., 19.–21. un 22.–27. ĢAA
Aterīnas		Atherina spp.	9., 10., 16. un 19. ĢAA
Bopsa		Boops boops	1.–27. ĢAA
Zilais krabis		Callinectes sapidus	8.–10., 11.2., 12.–16., 18.–21. ĢAA
Svītrainā cietgliemene		Chamelea gallina	17.–18. ĢAA
Sarkanais korallis		Corallium rubrum	1.–27. ĢAA
Lielā korifēna		Coryphaena hippurus	12.–27. ĢAA
Eiropas labraks		Dicentrarchus labrax	1.–27. ĢAA
Gredzenotais jūrasplaudis		Diplodus annularis	12.–16., 19.–21. ĢAA
Sprogkāju astoņkājis		Eledone cirrhosa	1.–23. ĢAA
Muskusa astoņkājis		Eledone moschata	8.–23. ĢAA
Anšovs		Engraulis encrasicolus	1.–29. ĢAA
Parastais jūrasgailis		Eutrigla gurnardus	13.–16., 18.–23. ĢAA
Melnmutes kaķhaizivs		Galeus melastomus	1.–11. ĢAA
Kalmāri		Illex spp., Todarodes spp.	1.–27. ĢAA
Lodeszivju dzimtas zivs		Lagocephalus sceleratus	1.–27. ĢAA
Parastais kalmārs		Loligo vulgaris	1.–27. ĢAA
Melnvēdera makšķerniekzivs		Lophius budegassa	1.–16., 19.–21. ĢAA; 22–23
Eiropas jūrasvelns		Lophius piscatorius	1.–16., 18.–23. ĢAA
Merlangs		Merlangius merlangus	28.–29. ĢAA
Heks		Merluccius merluccius	1.-27. ĢAA
Putasu		Micromesistius poutassou	1.–11., 22.–23. ĢAA
Kefaļu dzimta		Mugilidae	8.–10., 11.2., 12.–23. ĢAA
Svītrainā jūrasbarbe		Mullus barbatus	1.–29. ĢAA
Sarkansvītrainā jūrasbarbe		Mullus surmuletus	1.–16., 19.–21. un 22.–27. ĢAA
Norvēģijas omārs		Nephrops norvegicus	1.–21. ĢAA
Parastais astoņkājis		Octopus vulgaris	1.–27. ĢAA
Sarkanspuru pagele		Pagellus bogaraveo	1.–11. ĢAA
Parastā pagele		Pagellus erythrinus	1.–27. ĢAA
Karamote		Penaeus kerathurus	22.–23. ĢAA
Sārtā dziļūdens garnele		Parapenaeus longirostris	1.–27. ĢAA
Zilais peldkrabis		Portunus segnis	8.–10., 11.2., 12.–16., 18.–21. ĢAA
Spārnzivs		Pterois miles	1.–27. ĢAA
Raja		Raja asterias	1.–11. ĢAA
Dzeloņainā raja		Raja clavata	1.–16., 19.–21. ĢAA
Japānas rapana		Rapana venosa	28.–29. ĢAA
Sardīne		Sardina pilchardus	1.–27. ĢAA
Zeltainā sardinella		Sardinella aurita	1.–16., 19.–21. un 22.–27. ĢAA
Ķirzakzivs		Saurida lessepsianus	22.–27. ĢAA
Ķirzakzivs		Saurida undosquamis	22.–27. ĢAA
Akmeņplekste		Scophthalmus maximus	28.–29. ĢAA
Vidusjūras makrele		Scomber colias	1.–11., 22.–27. ĢAA
Makrele		Scomber scombrus	1.–16., 19.–21. ĢAA
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (4)		Selachii, Rajidae	1.–29. ĢAA
Sēpija		Sepia officinalis	1.–21. ĢAA
Trušzivs		Siganus luridus	22.–27. ĢAA
Trušzivs		Siganus rivulatus	22.–27. ĢAA
Parastā jūrasmēle		Solea solea (Solea vulgaris)	17.–18., 22.–27. ĢAA
Zeltainā jūraskarūsa		Sparus aurata	7., 22.–23. ĢAA
Barakuda		Sphyraena sphyraena	12.–16., 19.–21. ĢAA
Smarīda		Spicara smaris	17.–18., 22.–27. ĢAA
Brētliņa		Sprattus sprattus	28.–29. ĢAA
Dzelkņu haizivs		Squalus acanthias	28.–29. ĢAA
Dievlūdzējgarnele		Squilla mantis	17.–18. ĢAA
Vidusjūras stavrida		Trachurus mediterraneus	1.–29. ĢAA
Zilā stavrida		Trachurus picturatus	1.–11. ĢAA
Stavrida		Trachurus trachurus	1.–29. ĢAA
Mazā menca		Trisopterus minutus	1.–29. ĢAA
Cietgliemeņu dzimta		Veneridae	6., 13.–21. ĢAA

Reģions	Tālākie reģioni
Apgabals	ES ūdeņi ap Azoru salām (FAO 27.10.a.2. apgabals), Madeiru un Kanāriju salām (FAO 34.1.2. apgabals)
RKG	nav
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)
Bļodiņgliemežu dzimta		Patellidae	Azoru salu EEZ, Kanāriju salu/Madeiras EEZ
Sardīne		Sardina pilchardus	Azoru salu EEZ, Kanāriju salu/Madeiras EEZ
Zeltainā sardinella		Sardinella aurita	Kanāriju salu / Madeiras EEZ
Madeiras sardinella		Sardinella maderensis	Azoru salu EEZ
Papagaiļzivs		Sparisoma cretense	Azoru salu EEZ, Kanāriju salu/Madeiras EEZ

Reģions	Tālākie reģioni
Apgabals	ES ūdeņi ap Francijas Gviānas, Martinikas un Gvadelupas salām (FAO 31. apgabals)
RKG	nav
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)
Jūrassams		Amphiarius rugispinis	Francijas Gviānas EEZ
Kumakuma sams		Brachyplatystoma filamentosum	Francijas Gviānas EEZ
Lielā karanga		Caranx hippos	Francijas Gviānas EEZ
Centropomas		Centropomus spp.	Francijas Gviānas EEZ
Akupa bungzivs		Cynoscion acoupa	Francijas Gviānas EEZ
Mazzobu bungzivs		Cynoscion steindachneri	Francijas Gviānas EEZ
Zaļā bungzivs		Cynoscion virescens	Francijas Gviānas EEZ
Lielais grūpers		Epinephelus itajara	Francijas Gviānas EEZ
Torroto rūcējzivs		Genyatremus luteus	Francijas Gviānas EEZ
Trīsaste		Lobotes surinamensis	Francijas Gviānas EEZ
Purpura lutjānzivs		Lutjanus purpureus	Francijas Gviānas EEZ
Dienvidamerikas karaliskā bungzivs		Macrodon ancylodon	Francijas Gviānas EEZ
Atlantijas tarpons		Megalops atlanticus	Francijas Gviānas EEZ
Brūnā dienvidgarnele		Penaeus subtilis	Francijas Gviānas EEZ
Dienvidamerikas krokers		Plagioscion squamosissimus	Francijas Gviānas EEZ
Jūrassams		Sciades parkeri	Francijas Gviānas EEZ
Jūrassams		Sciades proops	Francijas Gviānas EEZ
Karaliskās makreles		Scomberomorus spp.	Francijas Gviānas EEZ
Daudzragu koferzivs		Acanthostracion polygonius	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Četrragu koferzivs		Acanthostracion quadricornis	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Okeāna ķirurgzivs		Acanthurus bahianus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Parastā ķirurgzivs		Acanthurus chirurgus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Raibā vienradze		Aluterus scriptus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Surinamas pomadasīda		Anisotremus surinamensis	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Raju virskārta		Batoidimorpha (Hypotremata)	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Karaliskais mugurradzis		Balistes vetula	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Bohonado		Calamus bajonado	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Baltplankumainā vienradze		Cantherhines macrocerus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Okeāna mugurradzis		Canthidermis sufflamen	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Dzeltenā karanga		Caranx bartholomaei	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Lielacainā karanga		Caranx latus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Sarkanā karanga		Caranx ruber	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Grūpers		Cephalopholis cruentata	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Grūpers		Cephalopholis fulva	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Grūpers		Epinephelus adscensionis	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Sarkanais grūpers		Epinephelus guttatus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Grūpers		Epinephelus striatus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Karaliskais snapers		Etelis oculatus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Melnastes ronko		Haemulon carbonarium	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Dzeltenjoslu ronko		Haemulon flavolineatum	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Parra ronko		Haemulon parra	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Galvjoslu ronko		Haemulon plumierii	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Ziljoslu ronko		Haemulon sciurus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Rifu snapers		Lutjanus analis	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Tumšais snapers		Lutjanus apodus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Joku snapers		Lutjanus jocu	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Zīda lutjānzivs		Lutjanus vivanus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Dzeltenā jūrasbarbe		Mulloidichthys martinicus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Dzeltenastes snapers		Ocyurus chrysurus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Karību langusts		Panulirus argus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Plankumainais langusts		Panulirus guttatus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Kīļastes vējzivs		Platybelone argalus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Atlantijas lielace		Priacanthus arenatus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Plankumainā jūrasbarbe		Pseudupeneus maculatus	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Spārnzivs		Pterois volitans	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Dažādas haizivis		Selachimorpha (Pleurotremata)	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Sarkanjoslu papagaiļzivs		Sparisoma aurofrenatum	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Sarkanastes papagaiļzivs		Sparisoma chrysopterum	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Sarkanspuru papagaiļzivs		Sparisoma rubripinne	Gvadelupas un Martinikas EEZ
Milzu spārngliemezis		Strombus gigas	Gvadelupas un Martinikas EEZ

Reģions	Tālākie reģioni
Apgabals	ES ūdeņi ap Majotas un Reinjonas salām (FAO 51. apgabals)
RKG	nav
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)
Zaļais snapers		Aprion virescens	Majotas un Reinjonas EEZ
Zilspuru karanga		Caranx melampygus	Majotas un Reinjonas EEZ
Dzeltenmalu liraste		Variola louti	Majotas un Reinjonas EEZ
Mazzobu snapers		Aphareus rutilans	Reinjonas EEZ
Oranžais grūpers		Cephalopholis aurantia	Reinjonas EEZ
Sarkanjoslu grūpers		Epinephelus fasciatus	Reinjonas EEZ
Slīpjoslu grūpers		Epinephelus radiatus	Reinjonas EEZ
Rubīnsarkanais snapers		Etelis carbunculus	Reinjonas EEZ
Garastes rubīnsarkanais snapers		Etelis coruscans	Reinjonas EEZ
Spožais pomfrets		Eumegistus illustris	Reinjonas EEZ
Sārtvaigu letrīna		Lethrinus rubrioperculatus	Reinjonas EEZ
Dzeltenzilais snapers		Lutjanus kasmira	Reinjonas EEZ
Ziljoslu snapers		Lutjanus notatus	Reinjonas EEZ
Krāšņais snapers		Pristipomoides argyrogrammicus	Reinjonas EEZ
Zeltjoslu snapers		Pristipomoides multidens	Reinjonas EEZ
Lielacu stavrida		Selar crumenophthalmus	Reinjonas EEZ
Almako makrele		Seriola riviolana	Reinjonas EEZ
Baltmalu liraste		Variola albimarginata	Reinjonas EEZ

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa (FAO 21. apgabals)
RKG	Ziemeļatlantijas, Ziemeļjūras un ZLO austrumdaļas RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	NAFO konvencijas apgabals
Ērkšķu raja		Amblyraja radiata	3LNOPs
Dziļūdens kaķhaizivis		Apristurus spp.	1.–6. apakšapg.
Beriksas		Beryx sp.	6G
Apaļdeguna garaste		Coryphaenoides rupestris	1.–3. apakšapg.
Īsdzelkņhaizivis		Centrophorus spp.	1.–6. apakšapg.
Baltacu haizivs		Centroscymnus coelolepis	1.–6. apakšapg.
Gardeguna samtainā dzeloņzivs		Centroscymnus crepidater	1.–6. apakšapg.
Melnā kaķhaizivs		Centroscyllium fabricii	1.–6. apakšapg.
Apmetņa haizivs		Chlamydoselachus anguineus	1.–6. apakšapg.
Melnā haizivs		Dalatias licha	1.–6. apakšapg.
Gardeguna spurainā haizivs		Deania calcea	1.–6. apakšapg.
Lielā laternhaizivs		Etmopterus princeps	1.–6. apakšapg.
Samtainā laternhaizivs		Etmopterus spinax	1.–6. apakšapg.
Menca		Gadus morhua	3M; 3NO; 3Ps; 1. apakšapg.
Peles kaķhaizivs		Galeus murinus	1.–6. apakšapg.
Sarkanā plekste		Glyptocephalus cynoglossus	3NO; 2J3KL
Sešžaunu haizivs		Hexanchus griseus	1.–6. apakšapg.
Rietumatlantijas plekste		Hippoglossoides platessoides	3LNO; 3M
Īsspuru kalmārs		Illex illecebrosus	3.–4. apakšapg.
Dzeltenastes plekste		Limanda ferruginea	3LNO
Ziemeļu makrūrzivs		Macrourus berglax	1.–3. apakšapg.
Moiva		Mallotus villosus	3NO
Buru haizivs		Oxynotus paradoxus	1.–6. apakšapg.
Ziemeļu garnele		Pandalus borealis	1. apakšapg.; 3LNO; 3M
Grenlandes paltuss		Reinhardtius hippoglossoides	3KLMNO; 1. apakšapg.
Lasis		Salmo salar	NAFO 1. apakšapg. un ICES 14. apakšapgabals, NEAFC, NASCO
Aszobe		Scymnodon ringenes	1.–6. apakšapg.
Dziļūdens sarkanasaris		Sebastes mentella	1. apakšapg.
Sarkanasari		Sebastes spp.	3LN; 3M; 3O
Grenlandes haizivs		Somniosus microcephalus	1.–6. apakšapg.
Baltā Amerikas jūrasvēdzele		Urophycis tenuis	3NO

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Atlantijas okeāna centrālaustrumu daļa (FAO 34. apgabals)
RKG	Tāljūras zvejniecības RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	CECAF konvencijas apgabals
Melnā mataste		Aphanopus carbo	Visi apgabali
Vidējā mataste		Aphanopus intermedius	Visi apgabali
Dziļūdens kaķhaizivis		Apristurus spp.	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Garnele		Aristeus varidens	Visi apgabali
Otoperkas		Brachydeuterus spp.	Visi apgabali
Jūrasplaudis		Brama brama	Visi apgabali
Karangas		Caranx spp.	34.3.1, 34.3.3–6
Īsdzelkņhaizivis		Centrophorus spp.	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Baltacu haizivs		Centroscymnus coelolepis	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Gardeguna samtainā dzeloņzivs		Centroscymnus crepidater	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Melnā kaķhaizivs		Centroscyllium fabricii	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Apmetņa haizivs		Chlamydoselachus anguineus	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Mēleszivis		Cynoglossus spp.	Visi apgabali
Melnā haizivs		Dalatias licha	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Gardeguna spurainā haizivs		Deania calcea	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Makreļstavridas		Decapterus spp.	34.3.1, 34.3.3–6
Lielacu zobaine		Dentex macrophthalmus	Visi apgabali
Anšovs		Engraulis encrasicolus	Visi apgabali
Baltais grūpers		Epinephelus aeneus	34.1.3, 34.3.1, 34.3.3–6
Bonga		Ethmalosa fimbriata	34.3.1, 34.3.3–6
Lielā laternhaizivs		Etmopterus princeps	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Samtainā laternhaizivs		Etmopterus spinax	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Dienvidu sārtā garnele		Farfantepenaeus notialis	Visi apgabali
Mazais Āfrikas diegspuris		Galeoides decadactylus	34.1.3, 34.3.1, 34.3.3–6
Peles kaķhaizivs		Galeus murinus	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Sešžaunu haizivs		Hexanchus griseus	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Parastais kalmārs		Loligo vulgaris	Visi apgabali
Angolas heks		Merluccius polli	Visi apgabali
Senegālas heks		Merluccius senegalensis	Visi apgabali
Parastais astoņkājis		Octopus vulgaris	Visi apgabali
Buru haizivs		Oxynotus paradoxus	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Sudrabotā pagele		Pagellus acarne	34.1.1
Sarkanā pagele		Pagellus bellottii	Visi apgabali
Zilplankumainā pagra		Pagrus caeruleostictus	Visi apgabali
Sārtā dziļūdens garnele		Parapenaeus longirostris	Visi apgabali
Pomadasīdas		Pomadasys spp.	Visi apgabali
Kuprzivis		Pseudotolithus spp.	34.1.1
Sardīne		Sardina pilchardus	34.1.1, 34.1.3
Zeltainā sardinella		Sardinella aurita	Visi apgabali
Madeiras sardinella		Sardinella maderensis	Visi apgabali
Vidusjūras makrele		Scomber colias	Visi apgabali
Aszobe		Scymnodon ringenes	34.1.1, 34.1.2, 34.2
Lielā Āfrikas sēpija		Sepia hierredda	Visi apgabali
Sēpija		Sepia officinalis	Visi apgabali
Jūraskarūsas		Sparus spp.	34.1.1
Stavridas		Trachurus spp.	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Klusā okeāna dienviddaļa (FAO 81. un 87. apgabals)
RKG	Tāljūras zvejniecības RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	SPRFMO konvencijas apgabals
Čīles stavrida		Trachurus murphyi	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Atlantijas okeāns un piegulošās jūras (FAO 21., 27., 31., 37., 41., 47., 34., 48. apgabals) (17)
RKG	Lielo pelaģisko sugu RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	ICCAT konvencijas apgabals
Vahū		Acanthocybium solandri	Visi apgabali
Lielacu lapshaizivs		Alopias superciliosus	Visi apgabali
Lapshaizivs		Alopias vulpinus	Visi apgabali
Makreļtunzivs		Auxis rochei	Visi apgabali
Fregates tunzivs		Auxis thazard	Visi apgabali
Zīdainā haizivs		Carcharhinus falciformis	Visi apgabali
Okeāna baltspuru haizivs		Carcharhinus longimanus	Visi apgabali
Haizivis		Carcharhinus spp.	Visi apgabali
Lielā korifēna		Coryphaena hippurus	Visi apgabali
Atlantijas plankumainā tunzivs		Euthynnus alleteratus	Visi apgabali
Atlantijas buruzivs		Istiophorus albicans	Visi apgabali
Īsspuru mako		Isurus oxyrinchus	Visi apgabali
Garspuru mako		Isurus paucus	Visi apgabali
Baltais marlīns		Kajikia albida	Visi apgabali
Svītrainā tunzivs		Katsuwonus pelamis	Visi apgabali
Siļķu haizivs		Lamna nasus	Visi apgabali
Atlantijas zilais marlīns		Makaira nigricans (jeb mazara)	Visi apgabali
Rajas		Mobula spp.	Visi apgabali
Vienkrāsas pelamīda		Orcynopsis unicolor	Visi apgabali
Zilā haizivs		Prionace glauca	Visi apgabali
Vaļhaizivs		Rhincodon typus	Visi apgabali
Atlantijas pelamīda		Sarda sarda	Visi apgabali
Brazīlijas makrele		Scomberomorus brasiliensis	Visi apgabali
Karaliskā makrele		Scomberomorus cavalla	Visi apgabali
Plankumainā makrele		Scomberomorus maculatus	Visi apgabali
Rietumatlantijas makrele		Scomberomorus regalis	Visi apgabali
Rietumāfrikas makrele		Scomberomorus tritor	Visi apgabali
Robainā āmurhaizivs		Sphyrna lewini	Visi apgabali
Lielā āmurhaizivs		Sphyrna mokarran	Visi apgabali
Parastā āmurhaizivs		Sphyrna zygaena	Visi apgabali
Vidusjūras marlīns		Tetrapturus belone	Visi apgabali
Apaļzvīņu marlīns		Tetrapturus georgii	Visi apgabali
Garknābja marlīns		Tetrapturus fluegeri	Visi apgabali
Garspuru tunzivs		Thunnus alalunga	Visi apgabali
Dzeltenspuru tunzivs		Thunnus albacares	Visi apgabali
Melnspuru tunzivs		Thunnus atlanticus	Visi apgabali
Lielacu tunzivs		Thunnus obesus	Visi apgabali
Zilā tunzivs		Thunnus thynnus	Visi apgabali
Zobenzivs		Xiphias gladius	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Indijas okeāns (FAO 51. un 57. apgabals)
RKG	Lielo pelaģisko sugu RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	IOTC konvencijas apgabals
Vahū		Acanthocybium solandri	Visi apgabali
Pelaģiskā lapshaizivs		Alopias pelagicus	Visi apgabali
Lielacu lapshaizivs		Alopias superciliosus	Visi apgabali
Makreļtunzivs		Auxis rochei	Visi apgabali
Fregates tunzivs		Auxis thazard	Visi apgabali
Zīdainā haizivs		Carcharhinus falciformis	Visi apgabali
Okeāna baltspuru haizivs		Carcharhinus longimanus	Visi apgabali
Haizivis		Carcharhinus spp.	Visi apgabali
Lielā korifēna		Coryphaena hippurus	Visi apgabali
Plankumainā tunzivs		Euthynnus affinis	Visi apgabali
Melnais marlīns		Istiompax indica	Visi apgabali
Klusā okeāna buruzivs		Istiophorus platypterus	Visi apgabali
Īsspuru mako		Isurus oxyrinchus	Visi apgabali
Garspuru mako		Isurus paucus	Visi apgabali
Svītrainā tunzivs		Katsuwonus pelamis	Visi apgabali
Siļķu haizivs		Lamna nasus	Visi apgabali
Atlantijas zilais marlīns		Makaira nigricans (jeb mazara)	Visi apgabali
Rajas		Mobula spp.	Visi apgabali
Zilā haizivs		Prionace glauca	Visi apgabali
Vaļhaizivs		Rhincodon typus	Visi apgabali
Indijas makrele		Scomberomorus guttatus	Visi apgabali
Šaursvītrainā makrele		Scomberomorus commerson	Visi apgabali
Garastes tunzivs		Thunnus tonggol	Visi apgabali
Robainā āmurhaizivs		Sphyrna lewini	Visi apgabali
Lielā āmurhaizivs		Sphyrna mokarran	Visi apgabali
Parastā āmurhaizivs		Sphyrna zygaena	Visi apgabali
Svītrainais marlīns		Tetrapturus audax	Visi apgabali
Īsdeguna marlīns		Tetrapturus angustirostris	Visi apgabali
Garspuru tunzivs		Thunnus alalunga	Visi apgabali
Dzeltenspuru tunzivs		Thunnus albacares	Visi apgabali
Lielacu tunzivs		Thunnus obesus	Visi apgabali
Zobenzivs		Xiphias gladius	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Klusā okeāna centrālrietumu daļa (FAO 71. apgabals)
RKG	Lielo pelaģisko sugu RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	WCPFC konvencijas apgabals
Pelaģiskā lapshaizivs		Alopias pelagicus	Visi apgabali
Lielacu lapshaizivs		Alopias superciliosus	Visi apgabali
Lapshaizivs		Alopias vulpinus	Visi apgabali
Zīdainā haizivs		Carcharhinus falciformis	Visi apgabali
Okeāna baltspuru haizivs		Carcharhinus longimanus	Visi apgabali
Melnais marlīns		Istiompax indica	Visi apgabali
Īsspuru mako		Isurus oxyrinchus	Visi apgabali
Garspuru mako		Isurus paucus	Visi apgabali
Svītrainā tunzivs		Katsuwonus pelamis	Visi apgabali
Siļķu haizivs		Lamna nasus	Visi apgabali
Atlantijas zilais marlīns		Makaira nigricans (jeb mazara)	Visi apgabali
Zilā haizivs		Prionace glauca	Visi apgabali
Vaļhaizivs		Rhincodon typus	Visi apgabali
Robainā āmurhaizivs		Sphyrna lewini	Visi apgabali
Lielā āmurhaizivs		Sphyrna mokarran	Visi apgabali
Parastā āmurhaizivs		Sphyrna zygaena	Visi apgabali
Svītrainais marlīns		Tetrapturus audax	Visi apgabali
Garspuru tunzivs		Thunnus alalunga	Visi apgabali
Dzeltenspuru tunzivs		Thunnus albacares	Visi apgabali
Lielacu tunzivs		Thunnus obesus	Visi apgabali
Klusā okeāna zilā tunzivs		Thunnus orientalis	Visi apgabali
Zobenzivs		Xiphias gladius	Visi apgabali
Rajas		Mobula spp.	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Klusā okeāna centrālaustrumu daļa (FAO 77. un 87. apgabals)
RKG	Lielo pelaģisko sugu RKG
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	IATTC konvencijas apgabals
Zīdainā haizivs		Carcharhinus falciformis	Visi apgabali
Okeāna baltspuru haizivs		Carcharhinus longimanus	Visi apgabali
Melnais marlīns		Istiompax indica	Visi apgabali
Mako haizivis		Isurus spp.	Visi apgabali
Svītrainā tunzivs		Katsuwonus pelamis	Visi apgabali
Siļķu haizivs		Lamna nasus	Visi apgabali
Atlantijas zilais marlīns		Makaira nigricans (jeb mazara)	Visi apgabali
Vaļhaizivs		Rhincodon typus	Visi apgabali
Robainā āmurhaizivs		Sphyrna lewini	Visi apgabali
Lielā āmurhaizivs		Sphyrna mokarran	Visi apgabali
Parastā āmurhaizivs		Sphyrna zygaena	Visi apgabali
Svītrainais marlīns		Tetrapturus audax	Visi apgabali
Garspuru tunzivs		Thunnus alalunga	Visi apgabali
Dzeltenspuru tunzivs		Thunnus albacares	Visi apgabali
Lielacu tunzivs		Thunnus obesus	Visi apgabali
Klusā okeāna zilā tunzivs		Thunnus orientalis	Visi apgabali
Zobenzivs		Xiphias gladius	Visi apgabali
Rajas		Mobula spp.	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Atlantijas okeāna centrālrietumu daļa (FAO 31. apgabals)
RKG	nav
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	WECAFC konvencijas apgabals
Akupa bungzivs		Cynoscion acoupa	Ziemeļbrazīlijas šelfs
Sarkanais grūpers		Epinephelus guttatus	Visi apgabali
Brūnā dienvidgarnele		Farfantepenaeus subtilis	Ziemeļbrazīlijas šelfs
Lidzivs		Hirundichthys affinis	Visi apgabali
Milzu spārngliemezis		Lobatus gigas	Visi apgabali
Melnspuru lutjānzivs		Lutjanus buccanella	Visi apgabali
Ziemeļu sarkanā lutjānzivs		Lutjanus campechanus	Visi apgabali
Purpura lutjānzivs		Lutjanus purpureus	Ziemeļbrazīlijas šelfs
Zīda lutjānzivs		Lutjanus vivanus	Visi apgabali
Karību langusts		Panulirus argus	Visi apgabali

Apgabals	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa (FAO 47. apgabals)
RKG	nav
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	SEAFO konvencijas apgabals
Beriksas		Beryx spp.	Visi apgabali
Dziļūdens sarkankrabji		Chaceon spp.	Visi apgabali
Patagonijas ilkņzivs		Dissostichus eleginoides	Visi apgabali
Zilmutes sarkanasari		Helicolenus spp.	Visi apgabali
Atlantijas lielgalvis		Hoplostethus atlanticus	Visi apgabali
Pelaģiskais bruņgalvis		Pseudopentaceros richardsoni	Visi apgabali
Makreles		Scomber spp.	Visi apgabali
Stavridas		Trachurus spp.	Visi apgabali

Reģions	Citi reģioni
Apgabals	Antarktika un Indijas okeāna dienviddaļa (FAO 48., 58. un 88. apgabals)
RKG	nav
Suga (vispārpieņemtais nosaukums)		Suga (zinātniskais nosaukums)	CCAMLR konvencijas apgabals
Beriksas		Beryx spp.	Visi apgabali
Antarktikas leduszivs		Champsocephalus gunnari	Visi apgabali
Ilkņzivis		Dissostichus spp. (Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni)	Visi apgabali
Krils		Euphausia superba	Visi apgabali
Atlantijas lielgalvis		Hoplostethus atlanticus	Visi apgabali
Nototēnijas		Lepidonotothen spp.	Visi apgabali
Makrūrzivis		Macrourus spp.	Visi apgabali
Rajveidīgās zivis		Rajiformes	Visi apgabali
Dziļūdens haizivis		Visas sugas	Visi apgabali

2. tabula (iepriekš 1.D tabula)

Reglamentējošie teksti un struktūras, kas attiecas uz sugām, kuru monitorings jāveic saskaņā ar aizsardzības programmām Savienībā vai saskaņā ar starptautiskiem pienākumiem

ES tiesību akti

Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (18): visas II, IV un V pielikumā norādītās jūras organismu sugas.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (19): visas ūdensputnu un jūras putnu sugas, arī migrējošās sugas.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (20)

Padomes Regula (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (22)

Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (23)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (24)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (26)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (27)

Starptautiskās konvencijas

Barselonas konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (28)

Oslo un Parīzes konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (29)

Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (30)

Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) (31)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) (32)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) (33)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) (34)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) (35)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) (36)

Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF) (37)

Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisija (WECAFC) (38)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) (39)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) (40)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) (41)

Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (42)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) (43)

3. tabula (iepriekš 1.E tabula)

Saldūdens diadromās sugas

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)	Ārpusjūras apgabali, kuros atrodas krājums/krājuma kods
Zutis	Anguilla anguilla	Zušu pārvaldības vienības, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1100/2007 (44)
Lasis	Salmo salar	Visi dabiskās izplatības apgabali
Taimiņš	Salmo trutta	Visi dabiskās izplatības apgabali

4. tabula (iepriekš 3. tabula)

Sugas, par kurām dati jāvāc atpūtas zvejā

Apgabals	Sugas
Baltijas jūra (ICES 22.–32. apakšrajons)	Lasis, zutis un taimiņš (arī saldūdenī), menca
Ziemeļjūra (ICES 3.a, 4. un 7.d apgabals)	Lasis un zutis (arī saldūdenī), Eiropas labraks, menca, pollaks, plātņžaunzivis
Ziemeļu Ledus okeāna austrumdaļa (ICES 1. un 2. apgabals)	Lasis un zutis (arī saldūdenī), menca, pollaks, plātņžaunzivis
Atlantijas okeāna ziemeļdaļa (ICES 5.–14. apgabals un NAFO apgabali)	Lasis un zutis (arī saldūdenī), Eiropas labraks, menca, pollaks, plātņžaunzivis, ICCAT tālu migrējošās sugas
Vidusjūra	Zutis (arī saldūdenī), plātņžaunzivis, ICCAT tālu migrējošās sugas
Melnā jūra	Zutis (arī saldūdenī), plātņžaunzivis, ICCAT tālu migrējošās sugas

5. tabula (iepriekš 2. tabula)

Zvejas darbība (zvejas veids)

1. pakāpe	2. pakāpe	3. pakāpe	4. pakāpe	5. pakāpe	6. pakāpe
Darbība	Zvejas rīku klase	Zvejas rīku grupa	Zvejas rīku tips	Mērķsugu kopa (45)	Linuma acs izmērs un citu selektīvu ierīču lietojums
Zvejas darbība	Dragas	Dragas	Laivas draga [DRB]	Anadromās sugas (ANA) Bentiskās sugas (DES) Katadromās sugas (CAT) Galvkāji (CEP) Vēžveidīgie (CRU) Demersālās sugas (DEF) Dziļūdens sugas (DWS) Zivis (FIF) Saldūdens sugas (FWS) Dažādi (MIS) Galvkāji un demersālās sugas jauktā veidā (MCF) Vēžveidīgie un demersālās sugas jauktā veidā (MCD) Dziļūdens sugas un demersālās sugas jauktā veidā (MDD) Pelaģiskās un demersālās sugas jauktā veidā (MPD) Gliemji (MOL) Lielās pelaģiskās zivis (LPF) Mazās pelaģiskās zivis (SPF)	Atbilstoši attiecīgajās regulās noteiktajiem kodiem.
	Dragas	Dragas	Mehāniskā draga/sūcējdraga [DRM] [DRH]
	Traļi	Grunts traļi	Grunts tralis ar traļu durvīm [OTB]
			Vairākrīku tralis ar traļu durvīm [OTT] [OTP]
			Omāru grunts tralis [TBN]
			Garneļu grunts tralis [TMS]
			Grunts pāra tralis [PTB]
			Rāmja tralis [TBB]
		Pelaģiskie traļi	Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm [OTM]
			Pelaģiskais pāra tralis [PTM]
			Pelaģiskais garneļu tralis [TMS]
			Puspelaģiskie traļi [TSP]
	Āķi un āķu rindas	Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas [LHP] [LHM]
			Velcējamas āķu rindas [LTL]
			Vertikālas āķu rindas [LVT]
		Āķu jedas	Dreifējošas āķu jedas [LLD]
		Āķu jedas	Nostiprinātas āķu jedas [LLS]
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas	Krātiņveida lamatas zivju ķeršanai gaisā [FAR]
			Zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas [FPO]
			Kūri [FYK]
			Stacionāri, virspusē atvērti stāvvadi [FPN]
			Stacionāri krātiņi [FSN]
			Nostiprināti aizsprosti un tači [FWR]
			Aizsprosti [FWR]
	Tīkli	Ceļamie tīkli	Pārnēsājami ceļamie tīkli [LNP]
			No kuģa ceļamie tīkli [LNB]
			Stacionāri, no krasta ceļamie tīkli [LNS]
		Apklājošie tīkli	Uzmetamie tīkli [FCN]
		Apklājošie tīkli	Zivju ķeramie grozi/laternas tipa tīkli [FCO]
		Tīkli	Vairāksienu tīkli [GTR]
			Nostiprināti žaunu tīkli [GNS]
			Dreifējoši žaunu tīkli [GND]
			Kombinētie žaunu tīkli-vairāksienu tīkli [GTN]
			Apņemošie žaunu tīkli [GNC]
			Fiksēti žaunu tīkli (uz steltīm) [GNF]
	Zvejas vadi	Apņemošie vadi	Riņķvads [PS]
		Apņemošie vadi	Lampara tipa vads [LA]
		Zvejas vadi (46)	Skotu vads [SSC]
			Dāņu vads [SDN]
			Pāru vads [SPR]
			No krasta un laivas velkamais vads [SB] [SV]
	Piekrastes mazapjoma zvejas veidi	Piekrastes mazapjoma zvejas veidi	Niršana [DIV]
			Bezlaivas zveja [FOO]
			Ceļamie tīkli [LN]
	Citi zvejas rīki	Citi zvejas rīki	Stikla zušu zveja [GES]	Stikla zuši
	Citi zvejas rīki	Citi zvejas rīki	Jūras aļģu ievākšanas rīki [HMS]	Jūras aļģes (SWD)
	Dažādi	Dažādi (norādīt)
Darbība, kas nav zveja
Neaktīvi kuģi

6. tabula (iepriekš 4. tabula)

Zvejas darbību mainīgie lielumi

Mainīgie lielumi (47)	Vienība
Jūras ūdeņi
Kapacitāte
Kuģu skaits	Skaits
GT, kW, kuģa vecums	Skaits
Zvejas piepūle
Jūrā pavadītās dienas	Dienas
Zvejā pavadītās stundas (fakultatīvi)	Stundas
Zvejas dienas (48)	Dienas
kW × jūrā pavadītās dienas (49)	Skaits
GT × jūrā pavadītās dienas (50)	Skaits
kW × zvejas dienas (51)	Skaits
GT × zvejas dienas (52)	Skaits
Zvejas reisu skaits (53)	Skaits
Zvejas operāciju skaits	Skaits
Tīklu garums (m) × ūdenī atrašanās laiks (dienās)	Metri/dienas
Tīklu skaits/garums (54)	Skaits/metri
Āķu skaits, āķu rindu/jedu skaits (55)	Skaits
Zivju ķeramo grozu, krātiņveida lamatu skaits (56)	Skaits
ZPI/boju skaits	Skaits
Atbalsta kuģu saraksts	Skaits
Izkrāvumi
Izkrāvumu kopējā vērtība un vērtība pa komerciāli izmantojamām sugām	EUR
Izkrāvumu kopējais dzīvsvars un dzīvsvars pa sugām (57)	Tonnas
Vidējā cena pa sugām	EUR/kg

Iekšzemes ūdeņi (zutis)
Kapacitāte
Licenču skaits	Skaits
Zvejas piepūle
Zvejas dienas (58)	Skaits
Zvejas reisu skaits (59)	Skaits
Izkrāvumi
Izkrāvumu kopējais dzīvsvars un dzīvsvars pa dzīves stadijām (60)	kg

7. tabula (iepriekš 5.A tabula)

Flotes ekonomiskie mainīgie lielumi

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums	Vienība
Ienākumi	Izkrāvumu bruto vērtība	EUR
	Ienākumi no kvotu vai citu zvejas tiesību iznomāšanas	EUR
	Darbības subsīdijas	EUR
	Investīciju subsīdijas	EUR
	Citi ienākumi	EUR
Darbības izmaksas	Personāla izmaksas	EUR
	Nealgotā darbaspēka izmaksas	EUR
	Energoizmaksas	EUR
	Remonta un apkopes izmaksas	EUR
	Citas mainīgās izmaksas	EUR
	Citas nemainīgās izmaksas	EUR
	Maksājumi par kvotu vai citu zvejas tiesību nomu	EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš	EUR
Investīcijas (plūsma)	Investīcijas materiālajos aktīvos (aktīvu iegāde neto)	EUR
Finansiālais stāvoklis (aktīvi un pasīvi)	Aktīvi kopā	EUR
	Fiziskā kapitāla vērtība	EUR
	Kvotu vai citu zvejas tiesību vērtība	EUR
	Bruto parāds	EUR
Nodarbinātība	Algotais darbaspēks	Skaits
	Nealgotais darbaspēks	Skaits
	Pilnslodzes ekvivalents (FTE)	Skaits
	Gadā nostrādāto stundu kopskaits (fakultatīvi)	Skaits
Flote	Kuģu skaits	Skaits
	Kuģu LOA (vidējais)	Metri
	Kuģu kopējā tilpība	GT
	Kuģu kopējā jauda	kW
	Kuģu vidējais vecums	Gadi
Zvejas piepūle	Jūrā pavadītās dienas	Dienas
Zvejas piepūle	Degvielas patēriņš	Litri
Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits	Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits	Skaits

8. tabula (iepriekš 5.B tabula)

Flotes segmenti

		Garuma klase (LOA) (61)
Aktīvie kuģi (62)		0 –< 6/8/10 m	6/8/10 –< 12 m	12 –< 18 m	18 –< 24 m	24 –< 40 m	40 m un vairāk
Izmanto aktīvos zvejas rīkus	Kuģi, kas zvejo ar rāmja trali
	Demersālie traleri un/vai demersālie seineri
	Pelaģiskie traleri
	Kuģi, kas zvejo ar riņķvadu
	Kuģi, kas zvejo ar dragām
	Kuģi, kas izmanto citus aktīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus
Izmanto pasīvos zvejas rīkus	Kuģi, kas zvejā izmanto āķus	(63)	(64)
	Kuģi, kas zvejo ar dreifējošiem un/vai nostiprinātiem tīkliem
	Kuģi, kas zvejā izmanto zivju ķeramos grozus un/vai krātiņveida lamatas
	Kuģi, kas izmanto citus pasīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus
Izmanto daudzfunkcionālus zvejas rīkus	Kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus
Neaktīvie kuģi

9. tabula (iepriekš 6. tabula)

Zvejniecības un akvakultūras sektora sociālie mainīgie lielumi

Mainīgais lielums	Vienība
Nodarbināto sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Pilnslodzes ekvivalentu (FTE) sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Nealgotā darbaspēka sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc vecuma	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc valstspiederības	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc nodarbinātības statusa	Skaits

10. tabula (iepriekš 7. tabula)

Ekonomiskie mainīgie lielumi akvakultūras sektorā

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums	Vienība
Ienākumi	Bruto pārdotā produkcija (pa sugām)	EUR
	Darbības subsīdijas	EUR
	Investīciju subsīdijas	EUR
	Citi ienākumi	EUR
Darbības izmaksas	Personāla izmaksas	EUR
	Nealgotā darbaspēka izmaksas	EUR
	Energoizmaksas	EUR
	Izejvielu izmaksas: akvakultūras dzīvnieku izmaksas	EUR
	Izejvielu izmaksas: barības izmaksas	EUR
	Remonts un apkope	EUR
	Citas darbības izmaksas	EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš	EUR
Investīcijas (plūsma)	Investīcijas materiālajos aktīvos (aktīvu iegāde neto)	EUR
Finansiālais stāvoklis (aktīvi un pasīvi)	Aktīvu kopējā vērtība	EUR
Finansiālais stāvoklis (aktīvi un pasīvi)	Bruto parāds	EUR
Finansiālie rezultāti	Finansiālie ienākumi	EUR
Finansiālie rezultāti	Finansiālie izdevumi	EUR
Izejvielu svars	Izmantotie akvakultūras dzīvnieki	kg
Izejvielu svars	Izmantotā zivju barība	kg
Pārdotās produkcijas svars	Pārdotās produkcijas svars pa sugām	kg
Nodarbinātība	Algotais darbaspēks	Skaits
	Nealgotais darbaspēks	Skaits
	Pilnslodzes ekvivalents (FTE)	Skaits
	Algoto darbinieku un nealgotā darbaspēka nostrādāto stundu skaits (fakultatīvi)	Stundas
Uzņēmumu skaits	Uzņēmumu skaits pa lieluma kategorijām	Skaits

11. tabula (iepriekš 9. tabula)

Segmentācija, kas jāpiemēro akvakultūras datu vākšanā (65)

Zivju audzēšanas metodes (66)

Polikultūra

Inkubatoriji un mazuļu audzētavas (67)

Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas metodes

Dīķi

Tvertnes un kanāli

Iežogojumi un norobežojumi (68)

Recirkulācijas sistēmas (69)

Citas metodes

Sprosti (70)

Visas metodes

Uz paaugstinājuma

Uz grunts (71)

Cita

Plosti

Virvju jedas

Lasis

Forele

Jūrasasaris un jūraskarūsa

Karpa

Tunzivis

Zutis

Store (ikri lietošanai pārtikā)

Citas saldūdens zivis

Citas jūras zivis

Ēdamgliemenes

Austeres

Cietgliemenes

Vēžveidīgie

Citi gliemji

Dažādas sugas

Makroaļģes

Mikroaļģes

Citi ūdens organismi

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(6) Norādīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XI pielikumā.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.).

(8) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1168 (2021. gada 27. aprīlis), ar kuru nosaka no 2022. gada piemērojamu sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā un robežvērtības, kas ir daļa no Savienības daudzgadu programmas par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību (OV L 253, …, 92. lpp.).

(9) Tostarp īpašas prasības reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām.

(10) Kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati, kas definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

(11) Automātiskās identifikācijas sistēma, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu.

(12) Jutīga jūras ekosistēma, kas definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki.

(13) JJE indikatori, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā.

(14) Definēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(16) Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma II nodaļu, jāņem vērā krājuma robežas, ko noteicis attiecīgais galalietotājs, un jāparedz atbilstošs paraugošanas darbs katram krājumam.

(17) Tālu migrējošās un tunzivjveidīgās sugas, kas uzskaitītas ICCAT un IOTC iedaļās, jāiekļauj paraugošanas plānos, kas īstenojami visos attiecīgajos apgabalos.

(18) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(19) 2 OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

(20) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(21) OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.

(22) OV L 354, 23.12.2016., 1. lpp.

(23) OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.

(24) OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.

(25) OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.

(26) OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.

(27) OV L 179, 16.7.2018., 30. lpp.

(28) https://web.unep.org/unepmap/who-we-are/legal-framework

(29) https://www.ospar.org/convention/text

(30) http://www.helcom.fi/about-us/convention

(31) http://www.fao.org/gfcm/activities/environment-and-conservation/en

(32) https://www.iccat.int/en/bycatch.html

(33) https://iotc.org/cmms

(34) https://www.iattc.org/ResolutionsActiveENG.htm

(35) https://www.nafo.int/Fisheries/Conservation

(36) https://www.neafc.org/basictexts

(37) http://www.fao.org/fishery/rfb/cecaf

(38) http://www.fao.org/fishery/rfb/wecafc/en

(39) http://www.seafo.org/Documents/Conservation-Measures

(40) https://www.wcpfc.int/conservation-and-management-measures

(41) https://www.sprfmo.int/measures

(42) https://www.apsoi.org/cmm

(43) https://www.ccamlr.org/en/conservation-and-management/conservation-and-managment

(44) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(45) Atbilstoši attiecīgajās regulās noteiktajiem kodiem.

(46) Jānošķir riņķvadi, ko izmanto zvejā pie zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) un brīvos tropisko tunzivju baros.

(47) Visi mainīgie lielumi jāziņo agregācijas pakāpē (zvejas veidi un flotes segmenti), kas norādīta 5. tabulā un 8. tabulā, un pa apakšreģioniem / zvejas vietām, kas norādīti Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1168 pielikuma III nodaļas 2. tabulā. Par attiecīgiem zvejas rīkiem ziņo operāciju un/vai zvejas rīka elementu precīzu skaitu.

(48) Datus reģistrē pa zvejas rīku tipiem (FAO Starptautiskā Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija) un zušu pārvaldības vienībām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantā.

(49) kW × jūrā pavadītās dienas; kW × zvejas dienas – tikai aktīvo zvejas rīku izmantošana.

(50) GT × jūrā pavadītās dienas; GT × zvejas dienas – tikai pasīvo zvejas rīku izmantošana.

(51) kW × jūrā pavadītās dienas; kW × zvejas dienas – tikai aktīvo zvejas rīku izmantošana.

(52) GT × jūrā pavadītās dienas; GT × zvejas dienas – tikai pasīvo zvejas rīku izmantošana.

(53) Datus reģistrē pa zvejas rīku tipiem (FAO Starptautiskā Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija) un zušu pārvaldības vienībām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantā.

(54) Par to, vai šos mainīgos lielumus vāc par kuģiem, kas īsāki par 10 metriem, jāvienojas jūras reģiona līmenī.

(55) Par to, vai šos mainīgos lielumus vāc par kuģiem, kas īsāki par 10 metriem, jāvienojas jūras reģiona līmenī.

(56) Par to, vai šos mainīgos lielumus vāc par kuģiem, kas īsāki par 10 metriem, jāvienojas jūras reģiona līmenī.

(57) Dažām sugām (lasis, tunzivis) attiecīgā gadījumā jāizmanto īpatņu skaits.

(58) Datus reģistrē pa zvejas rīku tipiem (FAO Starptautiskā Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija) un zušu pārvaldības vienībām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantā.

(59) Datus reģistrē pa zvejas rīku tipiem (FAO Starptautiskā Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija) un zušu pārvaldības vienībām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantā.

(60) Datus reģistrē pa zvejas rīku tipiem (FAO Starptautiskā Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija) un zušu pārvaldības vienībām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantā.

(61) Kuģiem, kas īsāki par 12 metriem, Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemēro garuma klases 0 –< 6 m, 6 –< 12 m. Kuģiem, kas īsāki par 12 metriem, Baltijas jūrā piemēro garuma klases 0 –< 8 m, 8 –< 12 m. Visos pārējos reģionos tiem piemēro garuma klases 0 –< 10 m, 10 –< 12 m.

(62) Lai noteiktu katram kuģim atbilstošo flotes segmentu, izmanto dominances kritērijus, pamatojoties uz to, cik zvejas dienās katrs zvejas rīks izmantots. Ja kāds zvejas rīks izmantots vairāk nekā visi pārējie zvejas rīki kopā (t. i., ja kuģis vairāk nekā 50 % zvejas laika pavadījis, izmantojot šo rīku), kuģi ieskaita attiecīgajā flotes segmentā. Ja tā nav, kuģim atbilstošo flotes segmentu nosaka šādi: a) “kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus”, ja kuģis izmanto vienīgi aktīvos zvejas rīkus; b) “kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus”, ja kuģis izmanto vienīgi pasīvos zvejas rīkus; c) “kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus”.

(63) Datus par kuģiem, kas īsāki par 12 metriem un izmanto pasīvos zvejas rīkus, Vidusjūrā un Melnajā jūrā var dezagregēt atbilstoši zvejas rīka tipam. Flotes segmenta definīcijā iekļauj arī norādi uz virsreģionu un, ja iespējams, ģeogrāfisku norādi, kas ļauj identificēt kuģus, kuri zvejo tālākajos reģionos un tikai ārpus ES ūdeņiem.

(64) Datus par kuģiem, kas īsāki par 12 metriem un izmanto pasīvos zvejas rīkus, Vidusjūrā un Melnajā jūrā var dezagregēt atbilstoši zvejas rīka tipam. Flotes segmenta definīcijā iekļauj arī norādi uz virsreģionu un, ja iespējams, ģeogrāfisku norādi, kas ļauj identificēt kuģus, kuri zvejo tālākajos reģionos un tikai ārpus ES ūdeņiem.

(65) Audzēšanas metožu definīcijas skatīt Regulā (EK) Nr. 762/2008.

(66) Uzņēmumi jāiedala atkarībā no galvenās tajos izmantotās audzēšanas metodes.

(67) Inkubatoriji un zivju mazuļu audzētavas ir vietas mākslīgai ūdensdzīvnieku pavairošanai, inkubēšanai un audzēšanai to dzīves sākumstadijā. Statistikas nolūkos ar inkubatorijiem saprot tikai vietas apaugļotu ikru ražošanai. Uzskata, ka ūdensdzīvniekus turpmākajās agrīnajās dzīves stadijās ražo zivju mazuļu audzētavās. Ja inkubatoriji un zivju mazuļu audzētavas ir cieši saistītas, statistika attiecas tikai uz pēdējo saražoto mazuļu stadiju (Regula (EK) Nr. 762/2008).

(68) Iežogojumi un norobežojumi ir ūdens teritorijas, kas norobežotas ar linuma, tīkla un citām barjerām, kas nodrošina brīvu ūdens apmaiņu, un atšķiras ar to, ka nožogojums stiepjas no gultnes substrāta līdz ūdens virsmai; iežogojumi un norobežojumi parasti aptver salīdzinoši lielas ūdens masas (Regula (EK) Nr. 762/2008).

(69) Recirkulācijas sistēmas ir sistēmas, kurās ūdens tiek atkalizmantots pēc kāda veida apstrādes (piemēram, filtrēšanas).

(70) Sprosti ir atklātas vai slēgtas ierobežotas konstrukcijas, kas veidotas no linuma, tīkla vai cita acaina materiāla, kurš nodrošina brīvu ūdens apmaiņu. Šīs konstrukcijas var būt peldošas, piekārtas vai nostiprinātas pie substrāta, bet tajās joprojām ir iespējama ūdens apmaiņa no apakšas (Regula (EK) Nr. 762/2008).

(71) Metodes audzēšanai “uz grunts” attiecas uz gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanu plūdmaiņu joslā (tieši uz grunts vai uz paaugstinājuma).