(1)

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, tika pieņemts atveseļošanas pasākumu kopums NextGenerationEU (“NGEU”), lai finansētu atveseļošanas iniciatīvas, vienlaikus veicinot Eiropas Savienības ekonomikas zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šajā ziņā NGEU programmas ir tās, ko finansē saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2020/2094 (3) 2. panta 2. punktu, ciktāl ar tām īsteno minētās regulas 1. panta 2. punktā minētos pasākumus.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punktu Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos maksimāli 750 000 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās, no kuriem maksimāli 360 000 miljonus EUR 2018. gada cenās var izmantot, lai sniegtu aizdevumus, un maksimāli 390 000 miljonus EUR 2018. gada cenās var izmantot izdevumiem.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punktu izdevumiem izmantoto aizņemto līdzekļu pamatsummas atmaksāšanas maksājumus un attiecīgos maksājamos procentus sedz no Savienības budžeta.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 15. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (4) 220. panta 5. punkta e) apakšpunktu izmaksas, kas radušās saistībā ar līdzekļu aizņemšanos, lai izsniegtu Regulā (ES) 2021/241 paredzētos aizdevumus, sedz labuma guvēja dalībvalsts.

(5)

Īstenojot Komisijas diversificēto finansēšanas stratēģiju NGEU aizņēmumu operāciju un NGEU parāda pārvaldības aizņēmumu operāciju īstenošanai, kapitāls vairs netiek piesaistīts katram darījumam atsevišķi. Saskaņā ar minēto modeli finansēšanas izmaksas bija skaidri identificējamas un saistītas ar konkrētu aizņēmuma darījumu, un saistītās izmaksas varēja tikt nodotas aizdevuma saņēmējam kopā ar ieņēmumiem no aizņēmuma darījuma. Turpretī saskaņā ar NGEU diversificēto finansēšanas stratēģiju maksājamās summas NGEU ietvaros ir jāfinansē, izmantojot vienotu finansējuma kopfondu, ko veido īstermiņa un ilgtermiņa finansēšanas instrumenti, no kuriem līdzekļi tiek izmantoti tad, kad summas ir jāizmaksā saņēmējiem. Diversificētā finansēšanas stratēģija nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, ja aizņemas ievērojamas līdzekļu summas ar atšķirīgiem termiņiem. Līdz ar to ir vajadzīga pielāgota pieeja, lai taisnīgi, objektīvi un pārredzami aprēķinātu un sadalītu ar katru maksājamo summu saistītās kopējās izmaksas.

(6)

Lai nodrošinātu šo taisnīgo, objektīvo un pārredzamo pieeju, Komisijai būtu jāīsteno kopēja un vienota izmaksu metodika, kas piemērojama gan izmaksājamajām summām saistībā ar aizdevumiem, gan tām, kas saistītas ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu.

(7)

Būtu jāizmanto jauna izmaksu sadalīšanas metodika, kas nodrošina, ka izmaksas netiek šķērssubsidētas pa saņēmēju kategorijām. Aizņēmumu izmaksas, kas attiecināmas uz aizdevumiem, būtu pilnībā jāpierēķina dalībvalstīm, kuras izmanto aizdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241. Aizņēmumu izmaksas, kas attiecināmas uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu, pilnībā iekļauj Savienības budžetā, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas radušās, piesaistot un izmaksājot attiecīgo līdzekļu daļu dažādiem saņēmējiem. Metodikai būtu jāaptver visas izmaksas, kas Komisijai radušās saistībā ar aizņemšanos NGEU ietvaros, tostarp visas administratīvās izmaksas, un būtu jānodrošina, ka katrai izmaksājamajai summai tiek aprēķinātas dažādas izmaksu kategorijas.

(8)

Šajā izmaksu aprēķināšanas un sadales metodikā būtu jānošķir trīs izmaksu kategorijas. Pirmā kategorija ir finansējuma izmaksas, kas izriet no procentiem un citām maksām, kuras Komisijai ir jāmaksā par dažādiem instrumentiem, kas izdoti, lai finansētu attiecīgās izmaksājamās summas. Otrā kategorija ir likviditātes pārvaldības izmaksas, kas ir izmaksas, kuras radušās saistībā ar summām, kas uz laiku tiek turētas likviditātes kontos kā rezerves gaidāmo maksājumu veikšanai. Trešā kategorija ir administratīvās izmaksas saistībā ar tehnisko un darbības spēju veidošanu un uzturēšanu nolūkā īstenot diversificētu finansēšanas stratēģiju.

(9)

Finansējuma izmaksas, kas izriet no ilgtermiņa aizņēmumu darījumiem, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas no visām aizņēmumu operācijām, kuras veiktas sešu mēnešu laikposmā, kurā parasti iekrīt arī izmaksājamās summas datums. Nodalījumu pa sešiem mēnešiem veidošanu pamato nepieciešamība nodrošināt, lai finansējuma izmaksas, ko iekasē par izmaksājamo summu, būtu cieši saistītas ar aktuālajām tirgus likmēm laikā, kad summa tiek izmaksāta, un nebūtu balstītas uz finansējuma izmaksām, kas radušās kādā attālā laikposmā. Tādējādi finansēšanas instrumenti un ar tiem saistītās izmaksas tiek iedalītas attiecīgajiem nodalījumiem. Precīzs finansēšanas instrumentu kopums tiek noteikts tikai sešu mēnešu laika nodalījuma noslēgšanās brīdī. Tam būtu jāļauj piemērot vienādas finansējuma izmaksas jebkurām vienlaicīgi izmaksājamām summām, kas attiecināmas uz vienu un to pašu laika nodalījumu, un jo īpaši būtu jānodrošina taisnīga, objektīva un pārredzama pieeja starp dalībvalstīm. Attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu dalībvalstīm un Savienības budžetam būtu jāmaksā sava attiecīgā daļa. Tādējādi tiek novērsta patvaļa vai iespēja – kas bija raksturīga tradicionālajai kompensējošai sistēmai –, ka izmaksas kādam konkrētam saņēmējam tika noteiktas atbilstoši noteikumiem, ko varēja iegūt konkrētajā aizņēmuma dienā. Izņemot pirmo laika nodalījumu, kam būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim, katram laika nodalījumam būtu jāaptver sešu mēnešu laikposms, kas sākas 1. janvārī vai 1. jūlijā. Pēdējā laika nodalījuma darbības periodam būtu jābeidzas 2026. gada 31. decembrī, tātad kopumā būs 11 laika nodalījumi. Laika nodalījumiem vairs nebūtu jāpastāv, tiklīdz finansētās izmaksātās summas būs pilnībā atmaksātas.

(10)

Lai gan procentu likmes, ko iekasē no aizdevumu saņēmējiem, būs stabilas, tās tiks periodiski un nedaudz pārrēķinātas, kad finansējuma kopfondā būs jāaizstāj instrumenti, kuriem beidzas termiņš. Komisija attīstīs savu spēju izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas darījumus, lai pārvaldītu atlikušo procentu likmju risku, un piedāvās dalībvalstīm iespēju piešķirt fiksētas procentu likmes aizdevumus. Šā fiksētas procentu likmes mehānisma izmaksas būtu jāsedz pilnībā un tikai dalībvalstīm, kas šo iespēju izmanto.

(11)

Izmaksātajām summām laika nodalījumā vajadzētu būt vienādām ar ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summu, kas attiecināta uz minēto laika nodalījumu. Lielākajā daļā gadījumu līdzekļu izmaksa notiks tajā pašā laika nodalījumā un tiks attiecināta uz to pašu laika nodalījumu, kurā izdoti ilgtermiņa finansēšanas instrumenti, kas izmantoti līdzekļu piesaistīšanai. Tomēr neparedzēti kavējumi izmaksāšanā var radīt situācijas, kad līdzekļi no ilgtermiņa finansējuma ir piesaistīti, bet tos nevar izmaksāt, kā sākotnēji plānots. Tādā gadījumā summu izmaksu var atlikt un veikt nākamajā laika nodalījumā. Tomēr, ja līdzekļi šīm konkrētajām finansējuma vajadzībām jau ir piesaistīti un attiecināti uz iepriekšējo laika nodalījumu, tos nevar izmantot citām vajadzībām nākamajā laika nodalījumā. Šādos apstākļos vajadzētu būt iespējai saistītās summu izmaksas attiecināt uz laika nodalījumu, uz kuru ir attiecināti finansēšanas instrumenti. Tāpat vajadzētu būt arī iespējai nākamā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz iepriekšējo laika nodalījumu, ja minētā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa nav pietiekama, lai segtu izmaksājamās summas.

(12)

Komisijai iepriekšējā laika nodalījumā būs arī jāparedz izmaksājamās summas, kas radīsies nākamā laika nodalījuma sākumā. Lai ņemtu vērā šādas situācijas un nodrošinātu, ka Komisijai ar izdevīgiem nosacījumiem ir pieejami resursi, lai izmaksātu summas, kas jāizmaksā tuvu pārejai starp laika nodalījumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz nākamo laika nodalījumu.

(13)

Diversificētās finansēšanas stratēģijas galvenā un noteicošā iezīme ir spēja pārvaldīt finansēšanas darbību likviditāti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus un piesardzības nolūkos turot skaidru naudu. Šī likviditātes pārvaldība ļaus Komisijai segt visas maksājumu vajadzības un pielāgot emisijas tirgus apstākļiem. Šīs spējas rada izmaksas, kas saistītas ar līdzekļu piesaistīšanu, emitējot īstermiņa parādzīmes, un līdzekļu pagaidu turēšanu likviditātes kontā, lai garantētu spēju pēc pieprasījuma veikt visus maksājumus. Ar šo lēmumu būtu jāizveido pamats šo likviditātes izmaksu aprēķināšanai un to taisnīgai un objektīvai iekasēšanai no visiem attiecīgajiem līdzekļu saņēmējiem attiecīgajā gadā.

(14)

Izmaksājamās summas, kas ir lielākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai procentu maksājumi var radīt likviditātes deficītu laika nodalījumā. Izmaksājamās summas, kas ir mazākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai ar dzēšanu saistīti maksājumi, kurus NGEU saņem saistībā ar vēl neizmaksātajām summām, kas attiecinātas uz nodalījumu, var radīt likviditātes pārpalikumu. Likviditātes pārpalikuma vai deficīta kompensēšana ir neizbēgami NGEU finansēšanas stratēģijas īstenošanas nosacījumi. Šīs izmaksas nebūtu jāsedz attiecīgo laika nodalījumu ietvaros, bet tās būtu jānošķir un jāpārvalda kā daļa no atsevišķām likviditātes pārvaldības izmaksām. Ir jāizveido mehānisms, lai nošķirtu izmaksas, ko rada likviditātes deficīts vai pārpalikums, lai tās varētu absorbēt plašākā finansēšanas programmā likviditātes pārvaldības izmaksu veidā. Komisijai būtu jāizmanto likviditātes pārvaldības nodalījums, lai izlīdzinātu pozitīvus vai negatīvus naudas atlikumus laika nodalījumos attiecībā pret kopējām izmaksājamām summām.

(15)

Lai īstenotu diversificētu finansēšanas stratēģiju, ir jāiegūst jaunas spējas, kas vajadzīgas, lai iegūtu visizdevīgāko piekļuvi kapitāla tirgiem un nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu šādas infrastruktūras uzturēšanu. Tas ietver izmaksas, kas vajadzīgas, lai uzturētu likviditātes kontus, iegūtu spējas izsoļu rīkošanai attiecībā uz ES parādzīmēm un obligācijām un ieviestu jaunas iekšējās datu apstrādes spējas. Šādas izmaksas, kas tieši izriet no NGEU aizņēmumu un maksājumu operāciju īstenošanas, būtu jāuzskata par pieskaitāmajām izmaksām, kas nošķirtas no izmaksām, kuras saistītas ar NGEU aizņēmumu un maksājumu infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Šīs izmaksas būtu jāiekļauj administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās.

(16)

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas apvieno visas administratīvās izmaksas, kas tieši radušās, īstenojot NGEU. Šīs izmaksas rodas vai nu kā izveides izmaksas, kas saistītas ar konkrētu darbības spēju izveides vienreizējām izmaksām, vai kā regulāras izmaksas, kas ir nenovēršamas, ir tieši attiecināmas uz NGEU operācijām un rodas laika gaitā.

(17)

Regulārajām izmaksām vajadzētu būt galvenajai daļai no kārtējām gada izmaksām, ko iekasē par summām, kas izmaksātas attiecīgajā gadā, taču izveides izmaksas būtu jāuzskaita kā vienreizēji maksājumi.

(18)

Administratīvajām izmaksām, kas iekļautas administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās, būtu jāaptver tikai to izmaksu slēgts saraksts, kas ir tieši saistītas ar NGEU. Administratīvo pieskaitāmo izmaksu kopējās apkalpošanas izmaksas veido ļoti nelielu daļu no NGEU operāciju kopējām izmaksām. Ja nākotnē radīsies pamatota nepieciešamība paplašināt administratīvo izmaksu sarakstu, Komisija pirms tam rīkos pienācīgu apspriešanos, tostarp ar dalībvalstu ekspertiem. Šāda apspriešanās tiks rīkota arī pirms citu šīs metodikas aspektu grozīšanas, kas ietekmēs izmaksas, kuras jāsedz no Savienības budžeta vai dalībvalstīm.

(19)

Ex post rēķinu sagatavošanas process būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka izmaksas tiek atgūtas, sākot no 2022. gada un līdz brīdim, kad NGEU aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas vairs nerada izmaksas.

(20)

Komisijai būtu jāizdod apstiprinājuma paziņojums par katru izmaksāto summu neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu vai aizdevumiem, kas dalībvalstīm izsniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 (“ANM aizdevumi”).

(21)

Aizdevumi saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 ir jāīsteno saskaņā ar standarta finanšu noteikumiem (termiņu un atmaksas profilu) katrai summai, kas izmaksāta dalībvalstīm. Attiecībā uz ārējo piešķirto ieņēmumu izmaksu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu apstiprinājuma paziņojumam vajadzētu būt galvenajam pavadelementam, kurā noteikti šie ES budžeta finanšu noteikumi. Apstiprinājuma paziņojumā ir jāparedz pieprasījums segt izmaksas, pamatojoties uz finanšu noteikumiem. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj izmaksājamās summas datums, finansiālā atbalsta summa un ārējo piešķirto ieņēmumu – saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu – finansējuma izmaksu segšanas datums.

(22)

Atbilstošās atsaucēs dalībvalstu parakstītajos aizdevuma nolīgumos tiks precizēts, ka izmaksājamo summu izmaksas tiek noteiktas, piemērojot šajā lēmumā izklāstīto metodiku.

(23)

Izmaksu sadalījuma metodika nosaka to aizņēmumu izmaksu aprēķina metodi, kuras sedz gan no ES budžeta saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punkta pirmo daļu, gan dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 15. panta 3. punktu. Attiecīgi tas veido kārtību aizņēmuma un aizdevuma operāciju pārvaldībai Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 3. punkta un Regulas (ES) 2021/241 15. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Lai nodrošinātu vienotu izmaksu sadalījumu saskaņā ar NGEU atveseļošanas pasākumu kopumu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. jūnija. Tā kā šis lēmums būtu jāpiemēro tiem aizņēmumu darījumiem un izmaksājamajām summām NGEU programmas ietvaros, kas radušies pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, tam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Aizdevumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 izsniegti dalībvalstīm, šis lēmums būtu jāpiemēro, tiklīdz stājas spēkā attiecīgie aizdevuma nolīgumi,