(1)

Ar Bāzeles III regulējumu ieviesa vienkāršu, pārskatāmu un uz risku nebalstītu sviras rādītāju, kas kalpotu kā papildu pasākums uz risku balstītām kapitāla prasībām. 2017. gada decembrī Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) publicētais sviras rādītāja standarts (turpmāk – "BBUK sviras rādītāja standarts") paredz, ka ārkārtas makroekonomiskos apstākļos jurisdikcija pēc saviem ieskatiem var uz laiku atbrīvot centrālās bankas rezerves no sviras rādītāja riska darījuma pasākuma, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu.

(2)

BBUK sviras rādītāja standarts Eiropas Savienības tiesību aktos pirmoreiz tika īstenots ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. pants paredz, ka iestādes sniedz noteiktu informāciju par savu sviras rādītāju un tā komponentiem, savukārt minētās regulas 451. pants paredz, ka iestādes atklāj noteiktu informāciju attiecībā uz savu sviras rādītāju un pārmērīgas sviras riska pārvaldību.

(3)

Regula (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (3), lai cita starpā atspoguļotu BBUK sviras rādītāja standarta pārskatīšanu, ko veica nolūkā nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, bet darbojas ārpus Savienības, kā arī nodrošināt, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības. Ar Regulu (ES) 2019/876 ieviesa sviras rādītāja prasību, lai papildinātu esošo sistēmu sviras rādītāja informācijas sniegšanai un atklāšanai. Ar minēto regulu tika grozīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a pants, lai ārkārtas apstākļos ieviestu iespēju noteiktus riska darījumus ar centrālajām bankām uz laiku izslēgt no iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu. Lai kompensētu izslēgšanas radīto ietekmi, būtu atkārtoti samērīgi jākalibrē sviras rādītāja prasība. Šādai pārkalibrēšanai būtu jānodrošina, ka tiek izslēgti finanšu stabilitātes riski, kas ietekmē attiecīgos banku sektorus, un ka tiek saglabāta sviras rādītāja sniegtā noturība. Šie grozījumi sviras rādītāja regulējumā, tostarp rīcības brīvība izslēgt noteiktus riska darījumus ar centrālajām bankām no kopējās riska darījumu vērtības mēra, stāsies spēkā 2021. gada 28. jūnijā.

(4)

Kopš tā laika Regula (ES) Nr. 575/2013 grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/873 (4), lai cita starpā nodrošinātu, ka sviras rādītāja prasības pārkalibrēšanas nolūkā kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku nosaka datumu, par kuru tiek uzskatīts, ka tajā sākušies ārkārtas apstākļi, un publiski paziņo minēto datumu.

(5)

Ņemot vērā COVID-19 pandēmiju, Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 16. septembrī konstatēja, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas pamato Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto centrālās bankas riska darījumu izslēgšanu no kopējās riska darījumu vērtības mēra, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu (5). Minēto riska darījumu izslēgšanu piemēro līdz 2021. gada 27. jūnijam.

(6)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un no tās izrietošo un joprojām pastāvošo vajadzību pēc augsta līmeņa stimulējošiem monetārās politikas pasākumiem, kuri savukārt lielā mērā paļaujas uz netraucētu monetārās politikas transmisijas kanāla darbību, ECB Padome uzskata, ka šādi ārkārtas apstākļi attaisno noteiktu riska darījumu ar Eurosistēmas centrālajām bankām pagaidu izslēgšanu (līdz 2022. gada 31. martam) no iestāžu kopējo riska darījumu rādītāju aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 5. punktu.

(7)

Sagaidāms, ka noteiktu centrālās bankas riska darījumu izslēgšana no kopējās riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 5. punktu līdz 2022. gada 31. martam palīdzēs kredītiestādēm turpināt pildīt to lomu reālās tautsaimniecības finansēšanā, vienlaikus saglabājot prudenciālu reglamentējošo noteikumu galvenos elementus Covid-19 pandēmijas ārkārtas periodā. Beigu datums – 2022. gada 31. marts – tika izvēlēts, lai atvieglotu tādu ārkārtas monetārās politikas pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas izraisīto situāciju, tostarp pašlaik paredzēto neto iegāžu periodu saskaņā ar Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP).

(8)

Datumu, par kuru tiek uzskatīts, ka tajā sākušies ārkārtas apstākļi, nosaka, pamatojoties uz pēdējām ceturkšņa beigām pirms to monetārās politikas pasākumu sākuma, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju. ECB 2020. gada 12. martā paziņoja par nosacījumu atvieglošanu attiecībā uz ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām (ITRMO III), lai atbalstītu uzņēmumu un mājsaimniecību pastāvīgu piekļuvi banku kreditēšanai, ņemot vērā traucējumus un pagaidu finansējuma trūkumu saistībā ar Covid-19 pandēmiju. ECB arī 2020. gada 18. martā paziņoja par PĀAIP EUR 750 mljrd. apmērā, lai novērstu nopietnos pandēmijas radītos pārrāvuma riskus monetārās politikas transmisijas mehānismam un euro zonas tautsaimniecības perspektīvai. Tāpēc datums, par kuru uzskata, ka tajā sākušies ārkārtas apstākļi, ir 2019. gada 31. decembris.

(9)

Riska darījumi, kurus var izslēgt, ir monētas un banknotes, kas ir likumīga valūta centrālās bankas jurisdikcijā, un aktīvi, kas ir prasījumi pret centrālo banku, tostarp centrālajā bankā turētās rezerves, ciktāl minētie riska darījumi ir būtiski transmisijai un tādējādi arī monetārās politikas īstenošanai. Šādi riska darījumi ietver noguldījumu iespējā turētus noguldījumus un Eurosistēmas rezervju kontos turētus atlikumus, tostarp obligāto rezervju prasību izpildei turētus līdzekļus. Riska darījumus, kas ir prasījumi pret centrālo banku un kas nav saistīti ar monetārās politikas īstenošanu, nebūtu jāizslēdz no kopējās riska darījumu vērtības mēra.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 5. punktu ar ECB, tai pildot savu monetārās politikas funkciju, notika apspriešanās par tādu ārkārtas apstākļu noteikšanu, kuri ir pamats noteiktu riska darījumu izslēgšanai, un par datumu, par kuru uzskatāms, ka tajā sākušies ārkārtas apstākļi. (6).

(11)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b pantu, kas ir Lēmuma (ES) 2020/1306 (ECB/2020/44) pamatā, piemēro līdz 2021. gada 27. jūnijam. Tāpēc jāatceļ Lēmums (ES) 2020/1306 (ECB/2020/44).

1)

"Eurosistēma" ir Eurosistēma, kas definēta Eiropas Centrālā bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (7) 2. panta 29) punktā;

2)

"noguldījumu iespēja" ir noguldījumu iespēja, kas definēta Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 2. panta 21) punktā;

3)

"rezervju konti" ir rezervju konti, kas definēti Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) (8) 2. panta 7) punktā;

4)

"obligāto rezervju prasība" ir obligāto rezervju prasība, kas definēta Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 2. panta 2) punktā;

5)

"nozīmīga uzraudzītā iestāde" ir nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 16) punktā (9).