(1)

Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts (2) (“Ženēvas akts”) ir starptautisks nolīgums, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas puses ievieš cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpējas aizsardzības sistēmu.

(2)

Pēc Padomes Lēmuma (ES) 2019/1754 (3) par Savienības pievienošanos Ženēvas aktam Savienība 2019. gada 26. novembrī deponēja Ženēvas akta pievienošanās instrumentu. 2020. gada 26. februārī Savienība pievienojās Ženēvas aktam. Tā kā Savienība bija piektā līgumslēdzēja puse, kas pievienojās Ženēvas aktam, Ženēvas akts stājās spēkā tajā pašā dienā saskaņā ar Ženēvas akta 29. panta 2. punktu.

(3)

Saskaņā ar Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu katras Ženēvas akta līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var iesniegt pieteikumus uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajā birojā, kas to reģistrē Starptautiskajā reģistrā. Saskaņā ar Ženēvas akta 9. pantu pārējās līgumslēdzējas puses pēc īpašas pārbaudes procedūras un šīs procedūras gaismā var izlemt, vai šo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt savā teritorijā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 1. panta 2. punktu minētajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 251/2014 nozīmē (4).

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 1. punktu Komisija kā Savienības kompetentā iestāde ir pilnvarota pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam un pēc tam – regulāri – iesniegt Starptautiskajam birojam pieteikumus uz Savienības cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju.

(6)

Laikā no 2020. gada septembra līdz decembrim dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 2. punktu Komisijai nosūtīja 2 lūgumus reģistrēt Starptautiskajā reģistrā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 251/2014.

(7)

Nosaukumi, kuri aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 251/2014 kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu jāiesniedz kā pieteikumi uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

(8)

Tāpēc, pamatojoties uz minētajiem dalībvalstu lūgumiem, lai Komisija iesniedz pieteikumus uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 251/2014, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aromatizēto vīna produktu komitejas atzinumu,