1.   Ar šo tiek izveidots Eiropas Miera mehānisms (“Mehānisms”), ar ko dalībvalstis finansē Savienības darbības, kuras tiek veiktas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību, gadījumos, kad, ievērojot LES 41. panta 2. punktu, darbības izdevumus, kas rodas no minētajām darbībām, nesedz no Savienības budžeta.

2.   Mehānismu izmanto, lai finansētu:

Palīdzības pasākumi, kas minēti b) apakšpunktā, ir:

3.   Ar šo lēmumu tiek izveidots arī 2. punkta b) apakšpunktā minēto palīdzības pasākumu pieņemšanas un īstenošanas satvars, kurš tiek balstīts uz 56. pantā izklāstītajiem principiem un mērķiem un kurā tiek ņemtas vērā 9. pantā minētās stratēģiskās prioritātes un ievirzes.

1.   Finansējuma maksimālais apjoms Mehānisma īstenošanai laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 5 692 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Finansējuma maksimālā apjoma sadalījums pa gadiem ir izklāstīts I pielikumā.

1.   Mehānismam ir tiesībspēja un rīcībspēja, jo īpaši turēt bankas kontus, iegādāties, turēt vai atsavināt aktīvus, piegādes un pakalpojumus, nodarbināt personālu, slēgt līgumus, nolīgumus un administratīvas vienošanās, pildīt savas saistības un būt par pusi tiesvedībā, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo lēmumu. Mehānisma mērķis vai rezultāts nav peļņas gūšana.

2.   Saskaņā ar Eiropas Savienības Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 3. pantu dalībvalstis, ja vien tas iespējams, veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Mehānisms savai oficiālai lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šādus noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci. Turklāt saskaņā ar minētā protokola 4. panta pirmo daļu preču imports Savienībā, ko veic Mehānisms, ir atbrīvots no visiem muitas nodokļiem.

1.   Ievērojot 2., 3. un 4. punktu, dalībvalstis piedalās lēmumos un sniedz ieguldījumu no Mehānisma finansējamo operāciju un palīdzības pasākumu finansēšanā saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem.

2.   Saskaņā ar LES 41. panta 2. punkta otro daļu dalībvalstij, kas ir atturējusies balsojumā par Padomes lēmumu par operāciju un ir sniegusi oficiālu paziņojumu saskaņā ar LES 31. panta 1. punkta otro daļu, nav pienākuma sniegt minētās operācijas finansējumu.

3.   Gadījumos, kad kāda dalībvalsts ir atturējusies balsojumā un ir sniegusi oficiālu paziņojumu saskaņā ar LES 31. panta 1. punkta otro daļu attiecībā uz palīdzības pasākumu, kas paredz piegādāt nāvējoša spēka pielietošanai paredzētu militāru aprīkojumu vai platformas, minētā dalībvalsts nefinansē minētā palīdzības pasākuma izmaksas. Šādā gadījumā minētā dalībvalsts veic papildu iemaksu citos palīdzības pasākumos, kas nav saistīti ar šāda aprīkojuma vai platformu piegādi.

4.   Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju Dānija nepiedalās lēmumos par operācijām, kas skar aizsardzības aspektus, kurus Padome pieņem, ievērojot LES 42.–44. pantu, un nesniedz ieguldījumu šādu operāciju finansēšanā.

5.   Finansētājs dalībvalstis piedalās 11. pantā minētās Mehānisma komitejas lēmumos par jautājumiem, kas attiecas uz minēto operāciju vai palīdzības pasākumu.

1.   Visu operāciju vai palīdzības pasākumu finansēšanai no Mehānisma ir vajadzīgs iepriekš pieņemts pamata tiesību akts, kas ir Padomes lēmums, ar kuru izveido operāciju saskaņā ar LES 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu vai palīdzības pasākumu saskaņā ar LES 28. pantu. Izņēmuma kārtā pamata tiesību akts nav vajadzīgs, lai finansētu kādas operācijas sagatavošanas posma kopīgās izmaksas vai kādas operācijas pabeigšanai vajadzīgos izdevumus, kas minēti attiecīgi šā lēmuma 44. panta 1. un 3. punktā. Tāpat pamata tiesību akts nav vajadzīgs, ja Padome, ievērojot attiecīgi šā lēmuma 57. panta 2. punktu vai 58. pantu, ir devusi atļauju finansēt kāda palīdzības pasākuma vai steidzamu pasākumu sagatavošanu, kamēr nav pieņemts lēmums par palīdzības pasākumu.

2.   Ar 1. punktā minētajiem pamata tiesību aktiem nosaka attiecīgās operācijas vai palīdzības pasākuma īstenošanas mērķus, darbības jomu, ilgumu un nosacījumus, un tajos iekļauj atsauces summu finanšu resursiem, ko paredzēts finansēt no Mehānisma.

1.   Saskaņā ar LES 26. panta 2. punktu Padome un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) nodrošina konsekvenci starp darbībām, ko finansē no Mehānisma, un citām darbībām KĀDP jomā. Saskaņā ar LES 21. panta 3. punktu Padome un Komisija, kam palīdz Augstais pārstāvis, nodrošina konsekvenci starp darbībām, ko finansē no Mehānisma, un pasākumiem, kurus veic saskaņā ar instrumentiem citās Savienības ārējās darbības jomās, kā arī citām politikas jomām, un šajā nolūkā sadarbojas.

2.   Saskaņā ar LES 18. panta 4. punktu un 27. panta 1. punktu Augstais pārstāvis sekmē to, ka šā lēmuma īstenošanā tiek nodrošināta konsekvence un nepieciešamā koordinācija, neskarot Mehānisma finanšu pārvaldības kārtību, kas izklāstīta šā lēmuma 2. nodaļā.

3.   Administratori un citi rīcībspēki, kas ir atbildīgi par operāciju un palīdzības pasākumu finansēšanas pārvaldību Mehānisma ietvaros, sadarbojas un veic savstarpēju koordināciju nolūkā nodrošināt Mehānisma efektīvu darbību.

1.   Operācijās un palīdzības pasākumos ievēro stratēģiskās prioritātes, ko Savienības darbībām KĀDP ietvaros noteikusi Eiropadome un Padome, tostarp savos attiecīgajos secinājumos.

2.   Šā panta 1. punktā minēto stratēģisko prioritāšu ietvaros PDK sniedz stratēģisku ievirzi no Mehānisma finansējamām operācijām un palīdzības pasākumiem, lai saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību. Šajā nolūkā tā divas reizes gadā rīko debates. Attiecībā uz palīdzības pasākumiem PDK balstās uz 56. pantā izklāstītajiem mērķiem un principiem un pienācīgi ņem vērā ziņojumus, ko saskaņā ar 63. pantu sniedz Augstais pārstāvis.

3.   Padome izstrādā no Mehānisma finansējamo palīdzības pasākumu risku un garantiju metodoloģiju, kuru regulāri pārskata PDK.

4.   Ar 2. punktā minēto stratēģisko ievirzi nosaka, uz ko jākoncentrējas gan tematiski, gan ģeogrāfiski, ņemot vērā starptautisko situāciju, attiecīgos Padomes secinājumus, Savienības ārējo darbību saskaņā ar piemērojamajiem finanšu instrumentiem un attiecīgos Augstā pārstāvja, administratoru un operāciju komandieru ziņojumus, lai panāktu, ka ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā ar operācijām un palīdzības pasākumiem, kas ir finansējami no Mehānisma, ir efektīvs un konsekvents.

5.   Panta 3. punktā minētajā risku un garantiju metodoloģijā iekļauj iespējamus seku mazināšanas un papildpasākumu elementus, pārraudzības un novērtēšanas kārtību un kontroles un garantijas, tostarp attiecībā uz palīdzības pasākumiem, kas saistīti ar Savienības Kopējā militāro preču saraksta priekšmetiem.

1.   Ar 11. pantā minēto Mehānisma komitejas pilnvarojumu un tās vadībā Mehānismu pārvalda:

2.   Mehānisms, cik vien iespējams, izmanto Savienības iestādes, struktūras un aģentūras. Pēc attiecīgā administratora pieprasījuma tas pirmām kārtām izmanto Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru esošās administratīvās struktūras un darbiniekus un darbiniekus, kurus norīkojušas dalībvalstis.

3.   Padomes ģenerālsekretārs nodrošina operāciju administratoru un operāciju grāmatvedi kopā ar darbiniekiem un administratīvajiem resursiem, kas tiem vajadzīgi pienākumu veikšanai.

4.   Augstais pārstāvis saskaņā ar LES 27. panta 1. punktu ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināts, ka tiek īstenoti Padomes lēmumi, ar kuriem izveido palīdzības pasākumus.

5.   Palīdzības pasākumu – izņemot tādus palīdzības pasākumus vai kādu to daļu, ko īsteno operācija – finansiālās īstenošanas nolūkā Augstajam pārstāvim palīdz palīdzības pasākumu administrators un palīdzības pasākumu grāmatvedis. Augstais pārstāvis pilda šo pienākumu ar Padomes Lēmuma 2010/427/ES (4) 9. panta 6. punktā minētās Komisijas struktūrvienības un, ja vajadzīgs, ar citu Komisijas dienestu atbalstu.

1.   Tiek izveidota Mehānisma komiteja (“Komiteja”), kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts.

2.   Komitejas priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts. Priekšsēdētājs sasauc un vada Komitejas sanāksmes.

3.   Komiteja īsteno savas kompetences, ievērojot šo lēmumu. Tā rīkojas, ievērojot 14. punktā izklāstītos balsošanas noteikumus.

4.   Komiteja pieņem Mehānisma gada budžetu un budžeta grozījumus, ņemot vērā katras operācijas un palīdzības pasākuma atsauces summu.

5.   Komiteja apstiprina gada pārskatus un sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu administratoriem un katras operācijas komandierim par jautājumiem, kas attiecīgi ir viņu atbildībā.

6.   Komiteja pēc administratoru kopīga priekšlikuma pieņem šādus noteikumus no Mehānisma finansēto izdevumu izpildei, kuri papildina šajā lēmumā izklāstītos noteikumus:

Komiteja ciešā sadarbībā ar administratoriem izskata a) un b) apakšpunktā minētos ierosinātos īstenošanas noteikumus, jo īpaši lai nodrošinātu, ka īstenošanas noteikumi atbilst pareizas finanšu pārvaldības, nediskriminēšanas un pamattiesību ievērošanas principiem.

7.   Pēc priekšsēdētāja, kam palīdz administratori, priekšlikuma Komiteja pieņem savu reglamentu.

8.   Kad Komiteja apspriež kādas operācijas vai palīdzības pasākuma finansēšanu:

9.   Komitejas sekretariātu nodrošina operāciju administrators attiecībā uz jautājumiem, kas attiecas uz operācijām un operāciju īstenotajiem palīdzības pasākumiem, un palīdzības pasākumu administrators attiecībā uz jautājumiem, kas attiecas uz palīdzības pasākumiem. Katrs administrators piedalās Komitejas sanāksmēs un sagatavo sanāksmju protokolus par savā atbildībā esošajiem jautājumiem. Administratori var piedalīties sanāksmēs par citiem jautājumiem. Administratori nepiedalās Komitejas balsošanā.

10.   Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Komisijas pārstāvjus aicina apmeklēt Komitejas sanāksmes bez piedalīšanās Komitejas balsošanā.

11.   Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvjus var uzaicināt apmeklēt Komitejas sanāksmes, lai apspriestu ar EAA darbības jomu saistītus jautājumus bez piedalīšanās vai klātbūtnes Komitejas balsošanā.

12.   Mehānisma grāmatveži vajadzības gadījumā piedalās Komitejas sēdē saistībā ar jautājumiem, kas attiecīgi ir viņu atbildībā, bet viņi nepiedalās balsošanā.

13.   Pēc kādas dalībvalsts, administratora vai operācijas komandiera lūguma Komitejas priekšsēdētājs sasauc Komiteju 15 dienu laikā.

14.   Ņemot vērā 1. un 8. punktā noteikto Komitejas sastāvu, Komiteja rīkojas ar tās locekļu vienprātīgu lēmumu. Tomēr tā rīkojas ar tās locekļu vienkārša balsu vairākuma lēmumu attiecībā uz procesuāliem jautājumiem, piemēram, apstiprinot darba kārtību un protokolu un saistībā ar reglamenta pieņemšanu.

15.   Komitejas lēmumi ir saistoši.

16.   Steidzamos jautājumos lēmumu var pieņemt ar rakstisku procedūru saskaņā ar noteikumiem, kas Komitejai jānosaka pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, ja vien kāds Komitejas loceklis nepieprasa Komitejas sanāksmes sasaukšanu.

17.   Administratori, operāciju komandieri un grāmatveži pienācīgi informē Komiteju par jautājumiem, kas attiecīgi ir to atbildībā. Jo īpaši attiecīgais administrators sniedz Komitejai pietiekamu informāciju par prasībām vai strīdiem, kuros ir iesaistīts Mehānisms.

18.   Komitejas pieņemtos budžetus un citus aktus paraksta priekšsēdētājs un attiecīgais administrators attiecībā uz savā atbildībā esošajiem jautājumiem.

19.   Ja Komiteja nevar vienoties par kādu konkrētu jautājumu, Komiteja var nolemt šo jautājumu nodot izlemšanai Padomē.

1.   Padomes ģenerālsekretārs pēc tam, kad ir informējis Komiteju, uz trim gadiem ieceļ operāciju administratoru un vismaz vienu operāciju administratora vietnieku.

2.   Augstais pārstāvis pēc tam, kad ir informējis Komiteju, uz trim gadiem ieceļ palīdzības pasākumu administratoru.

3.   Administratori veic savus attiecīgos pienākumus Mehānisma vārdā.

4.   Par konkrētajām budžeta sadaļām attiecībā uz operācijas veiktu palīdzības pasākumu vai kādas to daļas īstenošanu ir atbildīgs operāciju administrators.

5.   Katrs administrators ir Mehānisma juridiskais pārstāvis jautājumos, kas attiecīgi ir viņa atbildībā, tostarp tiesvedībā un strīdu izšķiršanā.

6.   Katrs administrators:

7.   Katrs administrators savā atbildībā esošajos jautājumos nodrošina, lai tiktu pildīti ar šo lēmumu paredzētie noteikumi un lai tiktu īstenoti Komitejas lēmumi. Minētajā nolūkā palīdzības pasākumu administrators var izdot vajadzīgos norādījumus īstenotājiem, tostarp attiecībā uz steidzamiem pasākumiem.

8.   Katrs administrators savā atbildībā esošajos jautājumos tiek pilnvarots pieņemt visus pasākumus saskaņā ar šo lēmumu un noteikumiem, ko noteikusi Komiteja, ievērojot 11. panta 6. punktu, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem, lai izpildītu no Mehānisma finansētos izdevumus. Viņš par to informē Komiteju.

9.   Katrs administrators savā atbildībā esošajos jautājumos koordinē darbu ar finanšu jautājumiem, kas saistīti ar operācijām un palīdzības pasākumiem. Viņš ir valstu pārvaldes iestāžu un vajadzības gadījumā arī starptautisku organizāciju kontaktpersona šajos jautājumos.

10.   Katrs administrators savā atbildībā esošajos jautājumos vajadzības gadījumā nodrošina savas darbības nepārtrauktību.

11.   Katrs administrators savā atbildībā esošajos jautājumos atskaitās Komitejai.

1.   Padomes ģenerālsekretārs uz trim gadiem ieceļ operāciju grāmatvedi un vismaz vienu operāciju grāmatveža vietnieku.

2.   Augstais pārstāvis uz trim gadiem ieceļ palīdzības pasākumu grāmatvedi.

3.   Grāmatveži veic savus attiecīgos pienākumus Mehānisma vārdā.

4.   Katrs grāmatvedis savā atbildībā esošajos jautājumos:

5.   Finanšu līdzekļu pārvaldības vajadzībām katrs grāmatvedis atver vienu vai vairākus bankas kontus Mehānisma vārdā vai liek atvērt šādus kontus. Viņš arī atbild par šādu kontu slēgšanu vai liek tos slēgt. Grāmatveži var deleģēt konkrētus uzdevumus pakļautajam personālam.

6.   Administratori un katras operācijas komandieris sniedz attiecīgajam grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga, lai viņš varētu izstrādāt pārskatus, kuros precīzi atspoguļota finanšu situācija un budžeta izpilde. Viņi apliecina šādas informācijas ticamību.

7.   Grāmatveži atskaitās Komitejai.

1.   Administratora vai administratora vietnieka funkcijas, no vienas puses, un grāmatveža vai grāmatveža vietnieka funkcijas, no otras puses, ir savstarpēji izslēdzošas.

2.   Operāciju administratora vietnieks darbojas operāciju administratora pakļautībā. Operāciju grāmatveža vietnieks darbojas operāciju grāmatveža pakļautībā.

3.   Operāciju administratora vietnieks aizstāj operāciju administratoru viņa prombūtnes laikā. Operāciju grāmatveža vietnieks aizstāj operāciju grāmatvedi viņa prombūtnes laikā.

4.   Uz Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kad tie veic pienākumus Mehānisma vārdā, turpina attiekties Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6) (Civildienesta noteikumi).

5.   Uz darbiniekiem, ko Mehānismam pieejamus darījušas dalībvalstis, attiecas tie paši noteikumi, kurus piemēro valstu ekspertiem, kas norīkoti uz Savienības iestādi, kura atbild par viņu administratīvo lietu kārtošanu, un nosacījumi, par kuriem ir vienojušās viņu valsts pārvaldes iestādes un Savienības iestāde vai attiecīgais administrators Mehānisma vārdā.

6.   Darbiniekiem, kuri ir darīti Mehānismam pieejami vai kurus tas nodarbina, ir jābūt saņēmušiem pielaidi, lai piekļūtu klasificētai informācijai, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par SECRET UE/EU SECRET, vai līdzvērtīgu dalībvalsts noteiktu pielaidi.

1.   Katras operācijas komandieris Mehānisma vārdā pilda pienākumus, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopīgo izmaksu finansēšanu un ar jebkādu tādu palīdzības pasākumu vai to daļu finansēšanu, ko operācija var īstenot.

2.   Attiecībā uz savu vadīto operāciju vai jebkādiem palīdzības pasākumiem vai to daļām, ko operācija var īstenot, katrs operācijas komandieris:

3.   Katrs operācijas komandieris tiek pilnvarots pieņemt visus pasākumus saskaņā ar šo lēmumu un noteikumiem, ko noteikusi Komiteja, ievērojot 11. panta 6. punktu, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem no Mehānisma finansēto izdevumu izpildei viņa vadītajā operācijā vai saistībā ar jebkādiem palīdzības pasākumiem vai to daļām, ko operācija var īstenot. Operācijas komandieris par to informē operāciju administratoru un Komiteju.

4.   Katrs operācijas komandieris uzskaita no Mehānisma saņemtos līdzekļus, izdevumus, par kuriem viņš uzņēmies saistības, un veiktos maksājumus un saņemtos ieņēmumus, kā arī kustamo īpašumu, ko finansē no Mehānisma budžeta un izmanto viņa vadītajā operācijā vai jebkādiem palīdzības pasākumiem vai to daļām, ko operācija var īstenot. Pēc operāciju grāmatveža pieprasījuma šie uzskaites dokumenti ir pieejami pārbaudei.

5.   Izņemot pamatoti attaisnojamos apstākļos, ko apstiprinājis operāciju administrators un grāmatvedis, katrs operācijas komandieris izmanto Mehānisma nodrošināto grāmatvedības un aktīvu pārvaldības sistēmu.

1.   Mehānisma personāla pārkāpuma vai nolaidības gadījumā, kas pieļauta, pildot šajā lēmumā paredzētos uzdevumus, Savienības darbinieku disciplināro atbildību reglamentē Civildienesta noteikumi, un to darbinieku, kurus norīkojusi vai darījusi Mehānismam pieejamus kāda dalībvalsts, disciplināro atbildību reglamentē attiecīgie valsts noteikumi un kārtība. Neskarot Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas attiecas uz Savienības personālu, Mehānisma personāla kriminālatbildību reglamentē piemērojamie valstu tiesību akti. Turklāt Komiteja pēc savas iniciatīvas vai finansētājas dalībvalsts vai finansētājas trešās personas lūguma var nolemt, ka Mehānismam ir jāceļ civilprasība pret šādu personālu. Savienības personāla civiltiesiskā atbildība attiecas vienīgi uz kaitējumu, kas radies rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, un to reglamentē Civildienesta noteikumi un tiem piemērojamie īstenošanas noteikumi.

2.   Finansētāja dalībvalsts vai finansētāja trešā persona nekādā gadījumā nevar vērsties ar prasību pret Savienību, Padomes ģenerālsekretāru, Augsto pārstāvi vai Komisiju sakarā ar administratoru, grāmatvežu vai Mehānismam piešķirto vai tajā norīkoto darbinieku pienākumu izpildi.

3.   Visu līgumisko atbildību, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti Mehānisma vārdā, ar Mehānisma starpniecību uzņemas finansētājas dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā finansētājas trešās personas. To reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

4.   Ārpuslīgumisku atbildību par kaitējumu, ko radījis operācijas štābs, spēku štābi un komponentu štābi vai to personāls savu pienākumu izpildes laikā, kā arī ārpuslīgumisku atbildību par kaitējumu, kas radīts palīdzības pasākuma īstenošanā, ar Mehānisma starpniecību sedz finansētājas dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā finansētājas trešās personas saskaņā ar dalībvalstīm kopīgiem vispārējiem tiesību principiem.

5.   Finansētāja dalībvalsts vai finansētāja trešā persona nekādā gadījumā nevar vērsties ar prasību pret Savienību vai dalībvalstīm saistībā ar līgumiem, kas noslēgti budžeta izpildei, vai kaitējumu, ko radījusi operācija vai tās personāls savu pienākumu pildīšanas laikā.

6.   Šis pants neskar kārtību par imunitāti pret tiesvedību, kāda operācijas personālam ir saskaņā ar nolīgumu par spēku/misijas statusu, kurš noslēgts ar uzņēmējvalsti, vai saskaņā ar Eiropas Savienības Nolīgumu par bruņoto spēku statusu (7).

1.   Budžets, ko izstrādā euro, ir dokuments, ar ko katram finanšu gadam paredz un apstiprina visus Mehānisma pārvaldītos ieņēmumus un izdevumus.

2.   Budžetā paredzētās apropriācijas ir pieejamas finanšu gada laikā, kas sākas 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Tajās ietilpst apropriācijas saistībām un maksājumiem.

3.   Budžetā iekļautās apropriācijas saistībām tiek atļautas I pielikumā izklāstītā gada maksimālā budžeta robežās. Tomēr, ar noteikumu, ka ir ievērots 2. panta 1. punktā minētais kopējais maksimālais apjoms, Komiteja vajadzības gadījumā vai izņēmuma apstākļos var pieņemt gada budžetu vai budžeta grozījumus, ar ko attiecīgais gada maksimālais budžets tiek pārsniegts ne vairāk kā par 15 %. Šādā gadījumā Augstais pārstāvis var Padomei iesniegt priekšlikumu pielāgot I pielikumā izklāstītos gada maksimālos apjomus, vispirms ņemot vērā iepriekšējo gadu maksimālo apjomu neizlietotās daļas.

4.   Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Visus izdevumus, vajadzības gadījumā izņemot II un III pielikumā uzskaitītās izmaksas, saista ar konkrētu operāciju vai palīdzības pasākumu.

6.   Nav atļauta nekādu citu ieņēmumu vai izdevumu izpilde kā vien to, kas paredzēti budžeta sadaļā un nepārsniedz šajā sadaļā paredzētās apropriācijas, izņemot 51. panta 2. un 6. punktā un 58. pantā paredzētajos gadījumos.

1.   Gada budžetu veido saistību un maksājumu apropriācijas, ko klasificē sadaļās, kuras tālāk iedala nodaļās un pantos.

2.   Katru gadu, sagatavojot budžeta projektu nākamajam finanšu gadam, katrs administrators sagatavo sadaļas, par kurām viņš ir atbildīgs saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu, balstoties uz aplēstajām vajadzībām, I pielikumā izklāstītā gada maksimālā budžeta robežās. Operāciju komandieri palīdz operāciju administratoram.

3.   Budžeta projektā iekļauj:

4.   Katru 3. punkta a) apakšpunktā minēto operāciju vai palīdzības pasākumu un katru operāciju vai palīdzības pasākumu atbalsta un sagatavošanas izdevumu segšanai paredzēto vispārīgo daļu piesaista konkrētai sadaļai. Ja operācija īsteno kāda palīdzības pasākuma daļu, minētajai pasākuma daļai speciāli paredz konkrētu sadaļu, par kuru atbild operāciju administrators, atsevišķi no operāciju kopīgo izmaksu sadaļas.

5.   Atbalsta un sagatavošanas izdevumus, kas ir kopīgi gan operācijām, gan palīdzības pasākumiem, katrā vispārīgajā daļā iekļauj atbilstoši procentuālajām daļām, kas operāciju sadaļām un palīdzības pasākumu sadaļām ir Mehānisma sākotnējā gada budžetā, ko Komiteja pieņēmusi, ievērojot 11. panta 4. punktu.

6.   Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs apropriācijas iegrāmato, ja ir nopietns pamats šaubīties par vajadzīgo apropriāciju apmēru vai iegrāmatoto apropriāciju īstenošanas iespējamību.

7.   Ieņēmumi, kas sadalīti pa sadaļām, sastāv no:

8.   Administratori iesniedz gada budžeta projektu Komitejai ne vēlāk kā līdz 30. septembrim. Komiteja pieņem budžetu līdz 30. novembrim. Tiklīdz budžets ir pieņemts, administratori par to paziņo dalībvalstīm un finansētājām trešām valstīm.

1.   Operāciju administrators vai palīdzības pasākumu administrators iesniedz Komitejai budžeta grozījumu priekšlikumu šādos gadījumos:

2.   Operācijas vai palīdzības pasākuma izveides vai pagarinājuma rezultātā izveidoto budžeta grozījumu projektu iesniedz Komitejai četros mēnešos pēc tam, kad Padome ir apstiprinājusi atsauces summu, ja vien Komiteja nav pieņēmusi lēmumu par ilgāku termiņu.

3.   Visos budžeta grozījumos, ko ierosinājis administrators, cik vien iespējams kompensē jebkādus budžeta apropriāciju palielinājumus, vienlaikus veicot samazinājumus citās sadaļās, par kurām minētais administrators ir atbildīgs.

4.   Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina, apstiprina, pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz gada budžetu. Komiteja apspriež un pieņem budžeta grozījumus, ņemot vērā tā steidzamību.

1.   Katrs administrators var veikt apropriāciju pārvietojumus to budžeta sadaļu ietvaros, par kurām viņš ir atbildīgs. Operāciju administrators rīkojas, pamatojoties uz attiecīgā operācijas komandiera priekšlikumu, izņemot to sadaļu gadījumā, attiecībā uz kurām tas ir kredītrīkotājs. Ja vien situācija neprasa steidzamāku rīcību, vismaz vienu nedēļu pirms pārvietojuma attiecīgais administrators par savu nodomu informē Komiteju.

2.   Tomēr, ievērojot 51. panta 5. punktu, Komitejas iepriekšējs apstiprinājums ir vajadzīgs, ja plānotie pārvietojumi no vienas nodaļas uz citu pārsniedz 10 % ar operācijām saistītajās sadaļās un 20 % ar palīdzības pasākumiem saistītajās sadaļās no tās nodaļas apropriācijām, no kuras pārskaita apropriācijas, kas atlikušas finanšu gadam apstiprinātajā budžetā dienā, kad iesniedz priekšlikumu veikt attiecīgo pārvietojumu. Šo prasību nepiemēro pārvietojumiem tādas sadaļas ietvaros, kas attiecas uz vispārīgas programmas veida palīdzības pasākumu.

3.   Komitejas iepriekšējs apstiprinājums ir jāsaņem, lai veiktu apropriāciju pārvietojumus starp sadaļām attiecīgi operāciju vai palīdzības pasākumu budžeta daļas ietvaros. Apropriāciju pārvietojumi starp sadaļām ir iespējami tikai tad, ja izcelsmes sadaļā un galamērķa sadaļā iemaksas veic vienas un tās pašas dalībvalstis. Gadījumos, kad operācija veic kāda palīdzības pasākuma daļas īstenošanu, kā paredzēts 60. panta 1. punktā, vajadzīgajam apropriāciju pārvietojumam starp palīdzības pasākuma sadaļu un sadaļu, kas attiecas uz operācijas veikto palīdzības pasākuma daļas īstenošanu, Komitejas iepriekšējs apstiprinājums nav nepieciešams.

4.   Apropriāciju pārvietojumus nevar veikt starp operāciju sadaļu un palīdzības pasākumu sadaļu.

1.   Atceļ apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, kuram tās ir bijušas iekļautas, un kas nav pārnestas uz nākamo finanšu gadu, ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi.

2.   Komiteja līdz katra gada 31. martam var lemt par katra attiecīgā administratora priekšlikumiem pārnest saistību apropriācijas, par kurām nav uzņemtas saistības līdz iepriekšējā finanšu gada beigām, un vajadzības gadījumā pārnest attiecīgās maksājumu apropriācijas, un šādā gadījumā par tām var uzņemties saistības un samaksāt tās līdz gada 31. decembrim.

3.   Administratori savus attiecīgos priekšlikumus iesniedz Komitejai līdz katra gada 1. martam.

4.   Tomēr ar atbildīgā administratora lēmumu apropriācijas var pārnest šādu apropriāciju gadījumos:

Katrs administrators par saviem pārnešanas lēmumiem Komiteju informē līdz katra gada 1. martam.

5.   Šā panta īstenošanā operāciju administratoriem palīdz katras operācijas komandieris.

1.   Administratori līdz n gada 30. jūnijam iesniedz:

2.   Komiteja līdz n gada 31. jūlijam pieņem lēmumu par maksājumu maksimālo apjomu n + 1 gadam.

3.   Administratori Komitejai līdz n gada 30. septembrim iesniedz:

1.   Iemaksas, kas gada laikā jāiemaksā konkrētā budžeta sadaļā, ir līdzvērtīgas minētajā sadaļā iekļautajām maksājumu apropriācijām pēc tam, kad ir atskaitīti tajā pašā sadaļā iegrāmatotie ieņēmumi.

2.   Katras operācijas vai palīdzības pasākuma maksājumu apropriācijas sedz no minētās operācijas vai palīdzības pasākuma finansētāju dalībvalstu iemaksām.

3.   Maksājumu apropriācijas budžeta vispārīgajā daļā operāciju atbalsta un sagatavošanas izmaksu segšanai, kura minēta 18. panta 3. punkta b) apakšpunktā, sedz no dalībvalstu iemaksām, izņemot Dāniju.

4.   Maksājumu apropriācijas budžeta vispārīgajā daļā palīdzības pasākumu atbalsta un sagatavošanas izmaksu segšanai, kura minēta 18. panta 3. punkta c) apakšpunktā, sedz no dalībvalstu iemaksām.

5.   Iemaksu sadalījumu starp finansētājām dalībvalstīm nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta lielumu, kā minēts LES 41. panta 2. punktā, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (8) vai jebkuru citu Padomes lēmumu, ar kuru var to aizstāt.

6.   Lai aprēķinātu iemaksas, izmanto datus, kuri izklāstīti tabulas “Vispārējā budžeta finansējuma kopsavilkums dalījumā pa pašu resursu veidiem un dalībvalstīm”, kas pievienota jaunākajam Savienības pieņemtajam vispārējam budžetam, kolonnā “NKI pašu resursi”. Katras tās dalībvalsts iemaksa, kurai tāda jāveic, ir proporcionāla šīs dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI) daļai visu to dalībvalstu NKI kopsummā, kurām iemaksas jāveic.

7.   Ja, ievērojot 5. panta 3. punktu, kāda dalībvalsts atturas no palīdzības pasākuma pieņemšanas un nefinansē minēto pasākumu, tā iemaksā papildu summu citos palīdzības pasākumos, nevis tajos, kuri attiecas uz nāvējoša spēka pielietošanai paredzēta militārā aprīkojuma vai platformu piegādi. Šāda papildu summa nodrošina, ka minētās dalībvalsts kopējā iemaksa palīdzības pasākumos atbildīs tās NKI daļai. Minētās papildu iemaksas neietekmē to iemaksu summu, kas pārējām dalībvalstīm jāveic pasākumos, kuros veic šādas papildu iemaksas.

8.   Dalībvalstu iemaksas nevienā gadā nepārsniedz to attiecīgo daļu no 25. panta 2. punktā minētā maksājumu maksimālā apjoma. Šis ierobežojums neattiecas uz papildu iemaksām saskaņā ar šā panta 7. punktu, kas radušās, iepriekšējos gados atturoties no palīdzības pasākumiem.

1.   Dalībvalsts, kas ir paudusi nodomu atturēties no palīdzības pasākuma pieņemšanas, kā minēts 5. panta 3. punktā, var noteikt citus palīdzības pasākumus, kuros tā veiks papildu iemaksu. Tā var noteikt vai nu esošus pasākumus, vai iespējamus turpmākus pasākumus, par kuriem ir iesniegts koncepcijas dokuments vai Padome to ir apstiprinājusi, vai arī šajā nolūkā tā var pieprasīt citus jaunus pasākumus.

2.   Ja 1. punktā minētā dalībvalsts sešu mēnešu laikā nenosaka vai nepieprasa citus palīdzības pasākumus, Augstais pārstāvis vai citas dalībvalstis nosaka pasākumus, attiecībā uz kuriem tiks veiktas šādas papildu iemaksas.

3.   Pēc citu palīdzības pasākumu vajadzību izvērtēšanas, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, un pienācīgi ņemot vērā Savienības stratēģiskās prioritātes un 56. pantā izklāstītos mērķus un principus, Augstais pārstāvis vajadzības gadījumā iesniedz Padomei pieņemšanai priekšlikumus.

4.   Palīdzības pasākumu administrators uzskaita papildu iemaksas, kas jāveic dalībvalstīm, kuras atturas no kāda palīdzības pasākuma saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

5.   Šā panta īstenošanā tiek respektēti Mehānisma uz vajadzībām balstītas plānošanas un pareizas finanšu pārvaldības principi un saglabāta tā efektivitāte atbilstīgi Līgumiem.

1.   Mehānismam ir minimālo depozītu sistēma, ar ko nodrošina iepriekšēju finansējumu Savienības ātrās reaģēšanas operācijām un 58. pantā minētajiem steidzamajiem pasākumiem situācijās, kad nav pietiekamu līdzekļu un parastā iemaksu iekasēšanas procedūra neļautu laikus apmierināt attiecīgās vajadzības. Ātrās reaģēšanas operāciju un steidzamo pasākumu minimālos depozītus attiecīgi pārvalda katrs administrators.

2.   Minimālo depozītu apmēru pēc administratora priekšlikuma ar lēmumu nosaka un vajadzības gadījumā pārskata Komiteja.

3.   Lai iepriekš finansētu minimālo depozītu, dalībvalstis vai nu:

1.   Iemaksas Mehānismā veic euro.

2.   Katrs administrators vēstules ar aicinājumiem veikt iemaksas apropriācijām, kas ir viņa attiecīgajā atbildībā, nosūta kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, kuru dati ir darīti viņam zināmi.

3.   Ja operācija veic palīdzības pasākuma vai tā daļas īstenošanu, operāciju administrators kompetentajai valsts pārvaldes iestādei izsūta aicinājumu veikt iemaksas. Ja palīdzības pasākumu administrators jau ir izdevis aicinājumu veikt iemaksas attiecībā uz palīdzības pasākumu, pirms Padome ir nolēmusi, ka kāda operācija īstenos attiecīgo pasākumu vai tā daļu, viņš operāciju administratoram pārskaita īstenošanai nepieciešamos līdzekļus.

4.   Aicinājumus veikt iemaksas nosūta, kad:

5.   Operāciju administrators un palīdzības pasākumu administrators aicina finansētājas dalībvalstis veikt iemaksas, kad Padome pieņem lēmumu, ar ko izveido operāciju vai palīdzības pasākumu, ja attiecīgi operācijai vai palīdzības pasākumam paredzētie līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu to maksājumu summu, kurus Padome ir atļāvusi, pamatojoties uz atsauces summu šādā lēmumā.

6.   Visus procentus, kas uzkrāti par dalībvalstu saskaņā ar 28. panta 3. punkta a) apakšpunktu veiktajām iemaksām, ņem vērā, aprēķinot to iemaksas turpmākajos kārtējos aicinājumos veikt iemaksas.

7.   Visos aicinājumos veikt iemaksas uzrāda iemaksu palielinājumu un samazinājumu sadalījumu pa budžeta sadaļām.

8.   Neskarot pārējos šā lēmuma noteikumus, iemaksas veic 30 dienās pēc tam, kad izsūtīts attiecīgais aicinājums veikt iemaksas, izņemot pirmo aicinājumu veikt iemaksas jauna finanšu gada budžetam, kad maksājuma termiņš ir 40 dienas pēc tam, kad izsūtīts attiecīgais aicinājums veikt iemaksas.

9.   Jebkuru iepriekšējo iemaksu daļu, kas izmantota minimālajos depozītos, no jauna papildina nākamajā kārtējā aicinājumā veikt iemaksas, palielinot attiecīgo dalībvalstu iemaksu, ja vien tās savu iemaksu jau nav no jauna papildinājušas pirms tam. Ja ir nepieciešams izmantot minimālo depozītu un attiecīgās dalībvalstis vēl nav izdarījušas papildu iemaksas, tās, ievērojot 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, vajadzības gadījumā nepieciešamo summu samaksā piecās dienās.

10.   Jebkura dalībvalsts, kas minimālajā depozītā ir veikusi iepriekšējas iemaksas, var atļaut atbildīgajam administratoram izmantot līdz 75 % no šādām iemaksām, lai segtu to iemaksas kādā operācijā vai palīdzības pasākumā. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts iepriekšējās iemaksas no jauna papildina 90 dienās pēc tam, kad atbildīgais administrators ir izsūtījis aicinājumu.

11.   Pēc tam, kad budžeta projekts ir iesniegts Komitejai, katrs administrators dalībvalstīm, kuru budžeta un finanšu procedūras neļauj iemaksas veikt noteiktajos termiņos, var izdot priekšlaicīgu aicinājumu veikt iemaksas viņa atbildībā esošajās apropriācijās pirms kārtējā finanšu gada beigām kā avansa maksājumus iemaksām nākamā finanšu gada budžetā.

12.   Maksājumu par banku pakalpojumiem, kas saistīti ar iemaksu veikšanu, veic katra finansētāja dalībvalsts un trešā valsts pati.

13.   Administratori apstiprina prasīto iemaksu saņemšanu.

14.   Ja pienākas atlīdzinājums un to nevar pilnībā veikt, atskaitot attiecīgo summu no Mehānismā veicamajām iemaksām, attiecīgajām dalībvalstīm to atmaksā 30 dienu laikā.

1.   Saskaņā ar attiecīgajiem operācijas vai palīdzības pasākuma tiesiskā regulējuma noteikumiem un pēc Politikas un drošības komitejas (PDK) piekrišanas Komiteja var atļaut dalībvalsts vai trešās personas brīvprātīgas finanšu iemaksas administratīvo pārvaldību uzticēt Mehānismam. Šāda brīvprātīga finanšu iemaksa var tikt piešķirta konkrētam projektam nolūkā atbalstīt operāciju vai palīdzības pasākumu.

2.   Administratīvās izmaksas, kas saistītas ar brīvprātīgas iemaksas pārvaldību, sedz no pašas brīvprātīgās iemaksas, ja vien Komiteja nenolemj citādi.

3.   Attiecīgais administrators pēc Komitejas apstiprinājuma saņemšanas ar attiecīgo dalībvalsti vai trešo personu noslēdz vajadzīgās administratīvās vienošanās, kurās nosaka brīvprātīgās iemaksas mērķi, to, kādas izmaksas ar to jāsedz, un brīvprātīgās iemaksas pārvaldību.

4.   Jebkuru brīvprātīgu iemaksu var izmantot tikai tam mērķim, kādam tā ir piešķirta Mehānismam, kā izklāstīts ar attiecīgo dalībvalsti vai trešo personu noslēgtās administratīvās vienošanās noteikumos.

5.   Attiecīgais administrators nodrošina brīvprātīgu iemaksu pārvaldības atbilstību attiecīgās administratīvās vienošanās noteikumiem. Viņš sniedz katram iemaksu veicējam – tieši vai attiecīgā gadījumā ar operācijas komandiera starpniecību – attiecīgo informāciju par brīvprātīgās iemaksas pārvaldību, kā paredzēts piemērojamās administratīvās vienošanās noteikumos.

1.   Ja kāda dalībvalsts vai trešā persona līdz noteiktajam datumam neveic iemaksu Mehānismā, iekasē procentus par nokavētu maksājumu pēc likmes, kas ir līdzvērtīga Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, kas palielināta par 3,5 procentpunktiem.

2.   Ja iemaksa ir nokavēta par ne vairāk kā 30 dienām, procentus neiekasē. Ja iemaksa ir nokavēta vairāk nekā par 30 dienām, procentus iekasē par visu nokavēto laiku.

1.   Mehānisma apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu.

2.   Kredītrīkotāji atbild par Mehānisma ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un par to, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas likumības un pareizības prasības.

Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotāji:

3.   Kredītrīkotājs var deleģēt savas pilnvaras ar lēmumu, kurā nosaka:

4.   Nodrošina, lai apropriāciju izpilde notiktu saskaņā ar kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumu nošķīruma principu. Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi viens otru izslēdz.

1.   Operācijas kopīgo izmaksu finansēšanu Mehānisma vārdā īsteno operācijas komandieris, ja tāds ir iecelts, vai – citos gadījumos – operāciju administrators kā kredītrīkotājs.

2.   Palīdzības pasākumu var īstenot, izmantojot tiešu vai netiešu pārvaldību. Kad palīdzības pasākumu īsteno netiešā pārvaldībā, Padome var izraudzīties īstenotājus no vienas no šādām kategorijām:

3.   Izņēmuma apstākļos par īstenotājiem var izraudzīties vienības, kas neietilpst iepriekš uzskaitītajās kategorijās, pēc tam, kad to saskaņā ar 5. punktu ir apstiprinājis administrators, ar noteikumu, ka palīdzības pasākumu īsteno saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu.

4.   Palīdzības pasākumus var pilnībā vai daļēji īstenot arī saņēmējs vai tā izraudzītās struktūras. Šādā gadījumā šiem saņēmējiem vai struktūrām kā īstenotājiem piemēro šā lēmuma noteikumus par īstenotājiem.

5.   Neskarot 56. panta 3. punktu un 66. panta 8. punktu, administrators palīdzības pasākuma sagatavošanas stadijā konsultē par iespējamo īstenotāju spējām īstenot palīdzības pasākumu vai tā daļas saskaņā ar 10. nodaļu un, attiecīgā gadījumā, par dotācijas, kas piešķirta bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, saņēmēja spējām īstenot dotāciju. Īstenotāju vai dotācijas saņēmēju izraugās Padome pēc tam, kad administrators ir apstiprinājis, ka īstenotājam vai dotācijas saņēmējam ir šādas spējas. Ja šādas spējas nevar apstiprināt, administrators norāda Padomei visus citus iespējamos pasākuma īstenošanas veidus. Attiecīgā gadījumā administrators apsver, kā atbilstoši 66. panta 6. punktam būtu jārīkojas saistībā ar specifiskiem iespējamo īstenotāju spēju ierobežojumiem.

6.   Palīdzības pasākumus pilnībā vai daļēji var īstenot arī operācija, kā lēmusi Padome saskaņā ar 60. pantu, jo īpaši nolūkā sniegt integrētu palīdzību, tostarp nodrošināt militāru apmācību, konsultēšanu, materiāla atbalsta sniegšanu, un pārraudzīt, kā saņēmējs to izmanto.

7.   Dalībvalsts, Savienības iestāde, starptautiska organizācija, reģionāla organizācija vai cits rīcībspēks, kam ir uzticēta no Mehānisma finansētas operācijas izdevumu izpilde, piemēro noteikumus, kas ir piemērojami paša izdevumu īstenošanai. Līdzīgi palīdzības pasākuma īstenotājs, ievērojot 66. pantā minēto novērtējumu, var piemērot noteikumus, kas piemērojami viņa paša izdevumu izpildei. Ja starp minētajiem noteikumiem, no vienas puses, un šā lēmuma noteikumiem un noteikumiem, kurus, ievērojot 11. panta 6. punktu, pieņēmusi Komiteja, no otras puses, pastāv būtiskas atšķirības, prevalē abi pēdējie. Šajā sakarā atbildīgais administrators var veikt vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai garantētu pietiekamu Mehānisma finanšu interešu aizsardzību.

1.   Mehānisma bankas kontus atver kādā no labākajām finanšu iestādēm, kuras galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm, un tie ir norēķinu vai īstermiņa konti euro valūtā.

2.   Tomēr, ja apstākļi to attaisno un pēc attiecīgā administratora apstiprinājuma, kontus var atvērt finanšu iestādēs, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, un citās valūtās, nevis euro.

3.   Mehānisma bankas kontus nedrīkst pārtērēt.

4.   Dalībvalstu iemaksas iemaksā speciāli šim nolūkam atvērtos bankas kontos. Minētās iemaksas izmanto, lai:

5.   Iemaksas saskaņā ar valstu segtajām izmaksām un brīvprātīgajām iemaksām iemaksā īpaši šim nolūkam atvērtos bankas kontos. Tos izmanto, lai izpildītu izdevumus, kuru pārvaldīšana ir uzticēta Mehānismam.

1.   No Mehānisma finansējams vai priekšfinansējams iepirkums nolūkā, samaksājot cenu, iegūt kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi pirkuma, nomas, īres vai īres tiesību pirkšanas ar izpirkuma tiesībām vai bez tām ceļā, kā arī panākt pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu notiek ar līgumiem, kas tiek slēgti Mehānisma vārdā, ja to īsteno Mehānisms tieši vai ar operācijas starpniecību.

2.   Iepirkuma procedūru mērķis ir godīgā un atklātā konkursā nodrošināt visefektīvāko iepirkumu, kas atbilst operāciju vai palīdzības pasākumu prasībām.

3.   No Mehānisma finansēto izdevumu izpildes noteikumi, kurus, ievērojot 11. panta 6. punktu, pieņēmusi Komiteja, ietver noteikumus, ar kuriem izveido iepirkuma procedūras saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

1.   Palīdzības pasākumus var īstenot, izmantojot dotācijas, kas piešķirtas ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vai bez tā.

2.   No Mehānisma finansēto izdevumu izpildes noteikumi, kurus, ievērojot 11. panta 6. punktu, pieņēmusi Komiteja, ietver noteikumus par dotāciju piešķiršanu un īstenošanu, tostarp pienācīgi pamatotos gadījumos, kad dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie noteikumi nodrošina, ka administrators veic stingru pārraudzību visā dotāciju īstenošanas laikā, un īpaši ņem vērā pārbaudes, ko administrators piemēro tiešās pārvaldības gadījumos.

1.   Mehānisms var slēgt administratīvas vienošanās ar dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kā arī ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un reģionālām organizācijām un to aģentūrām nolūkā veicināt pēc iespējas rentablākus turpmākos iepirkumus vai savstarpējā atbalsta finanšu aspektus, vai abus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās administratīvās vienošanās:

3.   Šā panta 1. punktā minētās administratīvās vienošanās paraksta atbildīgais administrators vai attiecīgā gadījumā attiecīgās operācijas komandieris, kas darbojas Mehānisma vārdā, un pārējo 1. punktā minēto pušu kompetentās administratīvās iestādes.

4.   Lai sekmētu pēc iespējas rentablākus iepirkumus, var slēgt pamatlīgumus. Pirms atbildīgais administrators pamatlīgumus paraksta, tos iesniedz apstiprināšanai Komitejā. Dalībvalstis un operāciju komandieri var izmantot pamatlīgumus, ja tie to vēlas. Tas, ka Mehānisms slēdz pamatlīgumus, neuzliek nevienai dalībvalstij, kas nav to puse, pienākumu iepirkt preces un pakalpojumus, pamatojoties uz minētajiem līgumiem.

1.   Katrs grāmatvedis veic viņa atbildībā esošo pieprasīto iemaksu un līdzekļu pārskaitījumu uzskaiti. Viņš arī sagatavo pārskatus par tiem izdevumiem un ieņēmumiem, kurus izpilda attiecīgā administratora atbildībā.

2.   Operāciju grāmatvedis ar operāciju komandieru atbalstu sagatavo operāciju gada pārskatus un tādu palīdzības pasākumu vai kādas to daļas gada pārskatus, ko operācijas īsteno. Palīdzības pasākumu grāmatvedis ar palīdzības pasākumu īstenotāju atbalstu sagatavo palīdzības pasākumu gada pārskatus.

1.   Mehānisms ar savu pārstāvju vai kontroles vai revīzijas struktūru, kuras tas var izraudzīties, starpniecību veic operāciju un īstenotāju pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi īstenoti šajā lēmumā un Komitejas lēmumos noteiktie noteikumi, un tiek ievēroti ar īstenotājiem noslēgto līgumu noteikumi.

2.   Personas, kas atbild par Mehānisma ieņēmumu un izdevumu revīziju, pirms sava uzdevuma veikšanas ir saņēmušas pielaidi, lai piekļūtu klasificētai informācijai, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par SECRET UE/EU SECRET līmeni, vai – attiecīgā gadījumā – līdzvērtīgu dalībvalsts vai NATO izsniegtu pielaidi. Minētās personas nodrošina revīzijas laikā uzzinātās informācijas konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz minēto informāciju un datiem.

3.   Personām, kas atbild par Mehānisma ieņēmumu un izdevumu revīziju, ir iespēja nekavējoties un bez iepriekšēja paziņojuma sniegšanas piekļūt ar minētajiem ieņēmumiem un izdevumiem saistītajiem dokumentiem un visu datu uzglabāšanas līdzekļu saturam, kā arī telpām, kurās šos dokumentus un datu uzglabāšanas līdzekļus glabā. Tās var izgatavot to kopijas. Personas, kas ir saistītas ar Mehānisma ieņēmumu un izdevumu izpildi, sniedz administratoriem un personām, kuras atbild par minēto ieņēmumu un izdevumu revīziju, jebkādu palīdzību, kas viņiem vajadzīga uzdevuma izpildei.

4.   Ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas rada finansiālus zaudējumus, Mehānisms veic nepieciešamos pasākumus ar attiecīgo operāciju, īstenotāju vai piegādātāju, lai nodrošinātu attiecīgo summu piedziņu vai kompensāciju.

1.   Pēc operāciju administratora ierosinājuma un pēc tam, kad ir informēta Komiteja, Padomes ģenerālsekretārs ieceļ operācijām iekšējo revidentu un vismaz vienu iekšējā revidenta vietnieku. Pēc palīdzības pasākumu administratora ierosinājuma un pēc tam, kad ir informēta Komiteja, Augstais pārstāvis ieceļ palīdzības pasākumiem iekšējo revidentu.

2.   Iekšējos revidentus ieceļ uz četru gadu termiņu, ko var atjaunot, kopējam laikposmam nepārsniedzot astoņus gadus. Iekšējiem revidentiem jābūt nepieciešamajām profesionālajām kvalifikācijām un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarības garantijas. Iekšējie revidenti nevar būt kredītrīkotājs vai grāmatvedis, un viņi nevar piedalīties ar Mehānismu saistīto finanšu pārskatu sagatavošanā.

3.   Katrs iekšējais revidents sniedz ziņojumus atbildīgajam administratoram par risku pārvaldīšanu, nākot klajā ar neatkarīgiem atzinumiem par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un sniedzot ieteikumus par to, kā veicināt pareizu finanšu pārvaldību. Iekšējo revidentu pienākums jo īpaši ir novērtēt iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotību un efektivitāti un attiecīgo nodaļu sniegumu politikas īstenošanā un mērķu sasniegšanā, ņemot vērā ar to saistītos riskus.

4.   Iekšējie revidenti pilda savus pienākumus jautājumos, kas attiecīgi ir viņu atbildībā attiecībā uz visām nodaļām, kas piedalās Mehānisma ieņēmumu iekasēšanā vai tā izdevumu izpildē.

5.   Katrs iekšējais revidents pēc vajadzības veic vienu vai vairākas revīzijas finanšu gada laikā un sniedz ziņojumus atbildīgajam administratoram. Atbildīgais iekšējais revidents informē operāciju komandierus un attiecīgā gadījumā īstenotājus par saviem konstatējumiem un ieteikumiem. Katrs administrators savā atbildībā esošajos jautājumos gādā, tostarp sniedzot vajadzīgos norādījumus operāciju komandieriem un īstenotājiem, lai tiktu veikti pasākumi, ar kuriem reaģē uz revīziju rezultātā sniegtajiem ieteikumiem.

6.   Katrs administrators katru gadu iesniedz ziņojumu Komitejai par veikto iekšējās revīzijas darbu savā atbildībā esošajos jautājumos, norādot īstenoto iekšējo revīziju skaitu un veidu, izdarītos novērojumus, sniegtos ieteikumus un ar šiem ieteikumiem saistītos turpmākos pasākumus.

7.   Iekšējo revidentu darbus un ziņojumus līdz ar visiem pavaddokumentiem, kas ar tiem saistīti, dara pieejamus Revīzijas kolēģijai, kas izveidota, ievērojot 42. pantu.

1.   Izveido Revīzijas kolēģiju. Ieņēmumu un izdevumu, kas saistīti ar šā lēmuma īstenošanu, ievērojot 1. panta 2. punktu, kā arī operāciju un palīdzības pasākumu gada pārskatu revīziju veic Revīzijas kolēģija.

2.   Komiteja nosaka vajadzīgo revidentu skaitu un no dalībvalstu ierosinātajiem kandidātiem ieceļ Revīzijas kolēģijas locekļus uz laikposmu līdz trim gadiem, ko var vienreiz pagarināt. Komiteja var pagarināt locekļa pilnvaru termiņu ilgākais par sešiem mēnešiem. Kandidātiem jābūt dalībvalsts augstākās revīzijas iestādes locekļiem vai jāsaņem minētās iestādes rekomendācija, un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas.

3.   Komiteja pēc Revīzijas kolēģijas lūguma var iecelt Revīzijas kolēģijas locekļu palīgus. Palīgiem ir jāsniedz pienācīgas drošības un neatkarības garantijas. Pēc Revīzijas kolēģijas lūguma Komiteja var apstiprināt, ka Revīzijas kolēģija izmanto kvalificētu ārējo atbalstu Mehānisma ārējai revīzijai.

4.   Finanšu gada laikā, kā arī ex post Revīzijas kolēģija ar pārbaudēm uz vietas, kā arī ar pavaddokumentu pārbaudēm pārliecinās, vai no Mehānisma finansētie vai iepriekš finansētie izdevumi ir izpildīti atbilstīgi šim lēmumam un noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot 11. panta 6. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, un vai iekšējās pārbaudes ir pienācīgas.

5.   Revīzijas kolēģijas locekļus un viņu palīgus turpina algot viņu izcelsmes revīzijas iestāde; no Mehānisma sedz viņu komandējumu izdevumus saskaņā ar noteikumiem, kas jāpieņem Komitejai, kā arī kvalificēta ārējā atbalsta izmaksas.

6.   Savā pilnvaru termiņā Revīzijas kolēģijas locekļi un viņu palīgi:

7.   Katru gadu Revīzijas kolēģija no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju vai pagarina pašreizējā priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņu. Revīzijas kolēģija saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem pieņem noteikumus, ko piemēro tās locekļu veiktajām revīzijām. Tā apstiprina savu locekļu izstrādātos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz administratoriem un Komitejai.

8.   Administratori vai personas, ko iecēlis viens no administratoriem, jebkurā laikā var veikt no Mehānisma finansēto izdevumu revīziju. Bez tam Komiteja, pamatojoties uz administratoru vai kādas dalībvalsts priekšlikumu, var jebkurā laikā ad hoc kārtā iecelt papildu ārējos revidentus, nosakot viņu uzdevumus un nodarbināšanas kārtību.

1.   Katrs Mehānisma grāmatvedis ar atbildīgā administratora palīdzību līdz 15. maijam pēc finanšu gada beigām par savā atbildībā esošajiem jautājumiem izstrādā un iesniedz Revīzijas kolēģijai Mehānisma gada pārskata projektu. Operāciju grāmatvedis izmanto operāciju komandieru iesniegtos pārskatus, tostarp pārskatus par palīdzības pasākumiem vai kādu to daļu, ko operācija ir īstenojusi. Palīdzības pasākumu grāmatvedis izmanto īstenotāju iesniegtos pārskatus. Līdz tam pašam datumam katrs grāmatvedis attiecībā uz katru savā atbildībā esošo budžeta sadaļu iesniedz Komitejai finanšu gada budžeta pārpalikumu. Katrs administrators Komitejai iesniedz gada darbības pārskatu par savā atbildībā esošajiem jautājumiem.

2.   Revīzijas kolēģija līdz 15. jūlijam, pamatojoties uz veikto revīzijas darbu, tostarp darbu, kas veikts ar kvalificēto ārējo atbalstu, kurš minēts 42. panta 3. punktā, katram grāmatvedim un katram operācijas komandierim iesniedz savus revīzijas konstatējumus par viņu attiecīgajiem pārskatiem.

3.   Katrs grāmatvedis ar atbildīgā administratora palīdzību līdz 30. septembrim iesniedz Komitejai Mehānisma galīgos revidētos gada pārskatus par savā atbildībā esošajiem jautājumiem.

4.   Revīzijas kolēģija līdz 30. septembrim pēc finanšu gada beigām Komitejai sniedz savu revīzijas ziņojumu, tostarp revīzijas atzinumu. Komiteja pārbauda revīzijas ziņojumu, revīzijas atzinumu un gada pārskatus nolūkā sniegt katram administratoram un katram operācijas komandierim apstiprinājumu par budžeta izpildi.

5.   Mehānisma gada pārskatu pavaddokumentus glabā piecus gadus no dienas, kad ir sniegts attiecīgais apstiprinājums par budžeta izpildi. Pēc operācijas beigām operācijas komandieris nodrošina visu pavaddokumentu nodošanu operāciju administratoram, tostarp attiecībā uz jebkādu palīdzības pasākumu vai kādu to daļu īstenošanu, ko īstenojusi operācija.

6.   Komiteja pieņem lēmumu iekļaut tā finanšu gada budžeta izpildes rezultātus, kura pārskati ir apstiprināti, nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus vai izdevumus atkarībā no apstākļiem. Tomēr Komiteja var nolemt pirms pārskatu apstiprināšanas iekļaut budžeta izpildes rezultātu aplēsi, kad tā ir saņēmusi atzinumu no Revīzijas kolēģijas. Atbildīgais administrators iesniedz nepieciešamos budžeta grozījumus, ņemot vērā pārnestos līdzekļus.

7.   Ja atlīdzinājumu nevar veikt pilnībā, atskaitot attiecīgo summu no Mehānismā veicamajām iemaksām, budžeta izpildes rezultāta bilanci saskaņā ar atmaksas gada NKI skalu atmaksā attiecīgajām dalībvalstīm.

1.   Mehānisms sedz III pielikumā uzskaitītās kopīgās izmaksas operācijas sagatavošanās posmā, kas ilgst no operācijas krīzes pārvarēšanas koncepcijas apstiprināšanas līdz operācijas komandiera iecelšanai. Īpašos apstākļos pēc apspriešanās ar PDK Komiteja var pagarināt laikposmu, kurā Mehānisms sedz minētās izmaksas.

2.   Operācijas norises posmā, kas sākas dienā, kad ir iecelts operācijas komandieris, un beidzas dienā, kad savu darbību beidz operācijas štābs, Mehānisms sedz šādas kopīgās izmaksas:

3.   Operācijas kopīgās izmaksas ietver arī V pielikumā uzskaitītos izdevumus, kas vajadzīgi operācijas pabeigšanai.

4.   Savienības operācija ir pabeigta, kad minētās operācijas vajadzībām kopīgi finansētajam ekipējumam un infrastruktūrai ir atrasts galīgais pielietojums un ir apstiprināti operācijas pārskati.

5.   Kopīgajās izmaksās ietilpst tikai papildizmaksas, proti, izmaksas, kas nav izmaksas, kuras jebkurā gadījumā neatkarīgi no Savienības operācijas organizācijas segtu viena vai vairākas finansētājas dalībvalstis vai trešās valstis, Savienības iestāde vai starptautiska organizācija.

6.   Padome operāciju izveides vai pagarināšanas lēmumos var noteikt, ka papildus izmaksām, kas tobrīd tiek kvalificētas kā kopīgās izmaksas, konkrētas papildizmaksas tiek uzskatītas par kopīgām izmaksām attiecīgās operācijas vajadzībām.

7.   Papildus pilnvarām, kas tai ir saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, Komiteja, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt, ka, ņemot vērā īpašus apstākļus, par attiecīgas operācijas kopīgām izmaksām uzskata arī konkrētas papildizmaksas, kas nav II–V pielikumā minētās izmaksas.

1.   Savienības mācību kopīgās izmaksas Mehānisms sedz saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas līdzinās to operāciju noteikumiem un procedūrām, kurās iemaksas veic visas dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2.   Šīs mācību kopīgās izmaksas veido, pirmkārt, ar dislocējamajiem vai stacionārajiem štābiem saistītas papildizmaksas un, otrkārt, papildizmaksas, kas radušās, Savienībai izmantojot NATO kopīgos līdzekļu un spējas, ja tie tiek darīti pieejami mācībām.

3.   Mācību kopīgajās izmaksās nav ietvertas izmaksas, kas saistītas ar:

1.   Dalībvalsts, trešā valsts vai attiecīgā gadījumā starptautiska organizācija, kuru Padome pilnvarojusi piešķirt priekšfinansējumu, lai segtu daļu no kādas operācijas kopīgajām izmaksām, var saņemt atlīdzinājumu no Mehānisma, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgās operācijas pabeigšanas dienas iesniedzot operāciju administratoram adresētu pieprasījumu, kuram pievienoti vajadzīgie pavaddokumenti.

2.   Nevienu atlīdzināšanas pieprasījumu nevar izpildīt, ja to nav apstiprinājis operācijas komandieris (ja viņš vēl pilda amata pienākumus) un operāciju administrators.

3.   Ja finansētājas dalībvalsts vai trešās valsts iesniegtais atlīdzināšanas pieprasījums ir apstiprināts, tā summu var atskaitīt no nākamā aicinājuma veikt iemaksas, kuru operāciju administrators adresē minētajai valstij.

4.   Ja pieprasījums ir apstiprināts, taču aicinājums veikt iemaksas nav paredzēts, vai ja apstiprinātā atlīdzināšanas pieprasījuma summa pārsniegtu paredzamo iemaksu, operāciju administrators 30 dienu laikā izmaksā atlīdzināmo summu, ņemot vērā Mehānisma naudas plūsmu un vajadzības, kas saistītas ar attiecīgās operācijas kopīgo izmaksu finansēšanu.

5.   Saskaņā ar šo lēmumu atlīdzinājums pienākas pat tad, ja plānotu operāciju atceļ.

6.   Atlīdzinājumā ir iekļauti arī procenti, kas nopelnīti no priekšfinansējumā iemaksātās summas.

1.   Pamatojoties uz priekšlikumu, ar ko nācis klajā operāciju administrators, kam palīdz operācijas komandieris, vai dalībvalsts, Komiteja var nolemt, ka Mehānismam uztic ar operāciju saistītu konkrētu izdevumu (“valsts segtās izmaksas”) administratīvo pārvaldību, šiem izdevumiem paliekot attiecīgās dalībvalsts atbildībā.

2.   Komiteja savā lēmumā var pilnvarot operācijas komandieri dalībvalstu, kas operācijas vajadzībām nodrošina personālu vai aktīvus, un – attiecīgā gadījumā – trešo personu vārdā slēgt līgumus par tādu pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, kurus paredzēts finansēt kā valsts segtās izmaksas.

3.   Komiteja savā lēmumā paredz valsts segto izmaksu pārvaldības kārtību, tostarp attiecībā uz šo izmaksu priekšfinansēšanu un – attiecīgā gadījumā – operācijas komandiera pilnvarojuma termiņu.

4.   Mehānisms veic uzskaiti par valsts segtajām izmaksām, kas tam ir uzticētas un kas radušās katrai dalībvalstij un – attiecīgā gadījumā – trešām personām. Katru mēnesi operāciju administrators nosūta katrai dalībvalstij un – attiecīgā gadījumā – minētajām trešām personām paziņojumu par izdevumiem, kas tai vai tās personālam radušies iepriekšējā mēnesī, un aicina iemaksāt šo izdevumu segšanai nepieciešamos līdzekļus. Pieprasītos līdzekļus dalībvalstis un – attiecīgā gadījumā – minētās trešās personas iemaksā Mehānismā 30 dienu laikā pēc tam, kad ir nosūtīts aicinājums iemaksāt līdzekļus.

1.   Ja to prasa konkrētie operācijas apstākļi, pamatojoties uz priekšlikumu, ar ko nācis klajā operāciju administrators, kam palīdz operācijas komandieris, vai dalībvalsts, Komiteja var nolemt, ka Mehānismam uztic ar operāciju saistītu konkrētu izdevumu priekšfinansēšanu un administratīvo pārvaldību, izdevumiem paliekot attiecīgās dalībvalsts – uz kuru tie attiecas – atbildībā, lai atvieglotu operācijas spēku sākotnējo izvietošanu, kamēr vēl nav apstiprināts, kuras dalībvalstis operācijas vajadzībām nodrošinās personālu vai aktīvus.

2.   Minēto izmaksu pārvaldību veic ar esošajiem līdzekļiem un resursiem un ar sākotnējiem izdevumiem, kuri nepārsniedz 20 % no atsauces summas. Šādā gadījumā Komiteja savā lēmumā izklāsta priekšfinansēšanas kārtību un to, kā dalībvalstis un trešās personas, kas operācijas vajadzībām nodrošinās personālu vai aktīvus, atmaksā priekšfinansējuma summas.

1.   Operācijas komandieris pilda kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz izdevumiem, ar ko sedz kopīgās izmaksas, kas radušās viņa vadītās operācijas norises posmā.

2.   Atkāpjoties no 17. panta 6. punkta, Padomei pieņemot finanšu atsauces summu, operāciju administratoram un operācijas komandierim katram savā kompetences jomā ir dotas tiesības uzņemties un samaksāt ar attiecīgo operāciju saistītus izdevumus, kas nepārsniedz 30 % no finanšu atsauces summas, ja vien Padome nav nolēmusi par citu procentuālo daļu.

3.   Pamatojoties uz operāciju administratora vai operācijas komandiera priekšlikumu un ņemot vērā operatīvās vajadzības un steidzamību, Komiteja var nolemt, ka var uzņemties saistības par papildu izdevumiem un attiecīgi tos apmaksāt. Šo izņēmumu vairs nepiemēro pēc attiecīgās operācijas budžeta pieņemšanas.

4.   Laikposmā pirms operācijas budžeta pieņemšanas operāciju administrators un operācijas komandieris vai viņa pārstāvis katru mēnesi iesniedz ziņojumu Komitejai – katram ziņojot par savā kompetencē esošajiem jautājumiem – attiecībā uz izdevumiem, kas ir atbilstīgi minētās operācijas kopīgajām izmaksām. Pamatojoties uz operāciju administratora, operācijas komandiera vai dalībvalsts priekšlikumu, Komiteja var izdot norādes par izdevumu izpildi attiecīgajā laikposmā.

5.   Trīs mēnešos pēc operācijas sākšanas, ja operācijas komandieris uzskata, ka tas ir vajadzīgs operācijas pienācīgai vadīšanai, tas operācijai veltītajā sadaļā var veikt apropriāciju pārvietojumus starp pantiem un starp nodaļām. Operācijas komandieris par to informē operāciju administratoru un Komiteju.

6.   Atkāpjoties no 17. panta 6. punkta, ja ir tieši apdraudēta kādā Savienības operācijā iesaistītā personāla dzīvība, minētās operācijas komandieris var izpildīt izdevumus, kas vajadzīgi, lai glābtu šā personāla dzīvību, un kas pārsniedz budžetā paredzētās apropriācijas. Operācijas komandieris, cik vien iespējams, drīz par to informē operāciju administratoru un Komiteju. Šādā gadījumā operāciju administrators sadarbībā ar operācijas komandieri ierosina pārvietojumus, kas vajadzīgi, lai segtu šādus neparedzētus izdevumus. Ja ar pārvietojuma palīdzību nav iespējams nodrošināt pietiekamus līdzekļus šādiem izdevumiem, operāciju administrators ierosina budžeta grozījumus.

1.   Komiteja pēc operāciju administratora priekšlikuma apstiprina visu operāciju ekipējuma un citu aktīvu nolietojuma aprēķina likmi. Ja tas ir vajadzīgs operācijas apstākļu dēļ, operācijas komandieris, saņemot Komitejas apstiprinājumu, var piemērot citu nolietojuma likmi.

2.   Pabeidzot operāciju, operācijas komandieris Komitejai ierosina kopīgi finansētā attiecīgās operācijas ekipējuma un infrastruktūras galīgo pielietojumu.

3.   Pēc operācijas norises posma beigām operāciju administrators pārvalda atlikušo ekipējumu un infrastruktūru, lai vajadzības gadījumā atrastu tā galīgo pielietojumu.

4.   Komiteja, ņemot vērā operācijas vajadzības un finansiālus kritērijus, apstiprina kopīgi finansētā ekipējuma un infrastruktūras galīgo pielietojumu. Galīgais pielietojums var būt šāds:

5.   Pārdošanas gadījumā ekipējumu un infrastruktūru pārdod par to tirgus vērtību vai, ja tirgus vērtību nevar noteikt, par taisnīgu un saprātīgu cenu, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus.

6.   Veicot pārdošanu vai nodošanu uzņēmējvalstij vai trešai personai, ievēro attiecīgos spēkā esošos drošības noteikumus.

7.   Ja ir pieņemts lēmums, ka operācijas vajadzībām kopīgi finansēto ekipējumu patur Mehānisms, finansētājas dalībvalstis citām dalībvalstīm, izņemot Dāniju, var lūgt finansiālu kompensāciju. Komiteja bez Dānijas piedalīšanās pieņem attiecīgos lēmumus, pamatojoties uz operāciju administratora priekšlikumu.

1.   Katrs operācijas komandieris uzskaita no Mehānisma saņemto līdzekļu pārvietojumus, izdevumus, par kuriem viņš uzņēmies saistības, un veiktos maksājumus un saņemtos ieņēmumus, kā arī inventarizē kustamo īpašumu, ko finansē no Mehānisma budžeta un izmanto viņa vadītajā operācijā.

2.   Katrs operācijas komandieris operāciju grāmatvedim regulāri iesniedz 1. punktā minētos grāmatvedības un inventāru pārskatus. Jo īpaši katrs operācijas komandieris līdz 31. martam pēc finanšu gada beigām vai četros mēnešos pēc viņa vadītās operācijas beigām – atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk, – iesniedz operāciju grāmatvedim informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu gada pārskatus par kopīgajām izmaksām, valstu segtajām izmaksām un palīdzības pasākumiem vai kādu to daļu, ko ir īstenojusi operācija, kā arī darbības pārskatu.

3.   Detalizētus operāciju grāmatvedības un inventarizācijas noteikumus izklāsta Komitejas lēmumā, ar ko nosaka Mehānisma saskaņā ar 11. panta 6. punktu finansēto izdevumu izpildi, un operāciju grāmatveža noteiktajās grāmatvedības pamatnostādnēs un noteikumos.

1.   Palīdzības pasākumu galvenie mērķi ir:

2.   Palīdzības pasākumu pamatā ir šādi principi:

3.   Jebkādi palīdzības pasākumi, kas ir saistīti ar Savienības Kopējā militāro preču sarakstā iekļautu priekšmetu eksportu vai nodošanu, respektē Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītos principus un neskar procedūru, kura dalībvalstīm ir jāievēro attiecībā uz šādu eksportu vai nodošanu saskaņā ar minēto kopējo nostāju, tostarp novērtēšanas ziņā. Turklāt šādi palīdzības pasākumi neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz militārā ekipējuma nodošanas politiku Savienības iekšienē un tā eksportu.

4.   Priekšlikumiem par palīdzības pasākumiem pievieno Augstā pārstāvja novērtējumu, tostarp konfliktsensitivitātes un konteksta analīzi, un riska un ietekmes novērtējumu, un tie ietver pienācīgas garantijas, kontroles, riska mazināšanas un papildpasākumu elementus un pārraudzības un izvērtēšanas kārtību saskaņā ar 9. panta 3. punktu un šā panta 2. punktā minētajiem principiem. Lai nodrošinātu vajadzīgo efektivitāti un saskaņotību, šādai analīzei un novērtējumam attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz pieredzi, ko uz vietas guvuši Savienības rīcībspēki. Šā lēmuma 63. pantā minētajos Augstā pārstāvja kārtējos ziņojumos Politikas un drošības komitejai par palīdzības pasākumu īstenošanu izklāsta arī šajā punktā minētos jautājumus.

1.   Augstais pārstāvis vai kāda dalībvalsts var Padomei iesniegt koncepcijas dokumentu, kurā izklāstīts iespējamais palīdzības pasākums, aprakstot tā tvērumu, ilgumu, darbību veidu un iespējamos īstenotājus un sniedzot provizorisku analīzi par konfliktsensitivitāti, kontekstu un riskiem kopā ar sākotnējiem apsvērumiem ietekmes novērtējumam, kā arī garantijas un seku mazināšanas pasākumi, kas sīkāk izstrādājami priekšlikumā, kā minēts 59. pantā.

2.   Apstiprinot koncepcijas dokumentu, Padome var atļaut finansēt pasākumus no Mehānisma līdzekļiem, lai sagatavotu iespējamo palīdzības pasākumu.

3.   Ja iespējams palīdzības pasākums aptver nāvējoša spēka pielietošanai paredzēta militārā aprīkojuma vai platformu piegādi, kā minēts 5. panta 3. punktā, koncepcijas dokumentā ietver pasākuma izmaksu sākotnēju aplēsi. Dalībvalstīm, kuras plāno atturēties no pasākuma pieņemšanas un sniegt oficiālu paziņojumu saskaņā ar LES 31. panta 1. punkta otro daļu, šāds nodoms būtu jānorāda rakstiskā paziņojumā Padomei savlaicīgi pēc koncepcijas dokumenta iesniegšanas. Šajā paziņojumā var iekļaut arī norādi par citiem palīdzības pasākumiem, kurus tā vēlas finansēt minētā pasākuma vietā.

4.   Saskaņā ar Lēmuma 2010/427/ES 3. panta 2. punktu EĀDD apspriežas ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, sagatavojot koncepcijas dokumentus un turpmākus Augstā pārstāvja priekšlikumus palīdzības pasākumiem, lai nodrošinātu nepieciešamo Savienības politiku konsekvenci saskaņā ar 8. pantu.

1.   Steidzamības situācijā Padome vēl pirms palīdzības pasākuma lēmuma var apstiprināt nepieciešamos steidzamos no Mehānisma finansējamos pasākumus, ņemot vērā saskaņā ar 9. panta 3. punktu izstrādāto risku un garantiju metodoloģiju. Koncepcijas dokumentā, kurā izklāstīts iespējamais palīdzības pasākums, vai priekšlikumā par palīdzības pasākuma izveidi saskaņā ar attiecīgi 57. pantu un 59. panta 1. punktu var norādīt steidzamus pasākumus un aplēses par to izmaksām.

2.   Steidzamos pasākumos netiek iekļauta 5. panta 3. punktā minētā ekipējuma nodrošināšana.

3.   Atkāpjoties no 17. panta 6. punkta, Padomes apstiprinājums steidzamiem pasākumiem dod tiesības palīdzības pasākumu administratoram atļauto izmaksu robežās uzņemties saistības un segt attiecīgā steidzamā pasākuma izdevumus.

1.   Lēmumus par palīdzības pasākumu izveidi Padome, pamatojoties uz priekšlikumu vai iniciatīvu, kā minēts 6. pantā, pieņem pēc tam, kad ar attiecīgu pieprasījumu ir nācis klajā iespējamais saņēmējs.

2.   Katrā Padomes lēmumā, ar ko izveido palīdzības pasākumu, precizē tā saņēmēju, mērķus, tvērumu, ilgumu, sniedzamās palīdzības būtību un finanšu atsauces summu, ar ko segt aplēstās tā īstenošanas izmaksas. Ar to attiecīgā gadījumā izraugās īstenotājus vai jebkādu tādu dotāciju saņēmējus, kas piešķirtas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 36. pantu. Lēmumā izklāsta kontroles pasākumus un garantijas, ko pieprasa no saņēmēja vai attiecīgā gadījumā no īstenotājiem, kā arī vajadzīgos pārraudzības un novērtēšanas noteikumus saskaņā ar riska un garantiju metodoloģiju, kas izstrādāta atbilstoši 9. panta 3. punktam. Tajā ietver arī noteikumus par pasākuma apturēšanu un izbeigšanu saskaņā ar 64. pantu.

3.   Palīdzības pasākumi ir specifiska pasākuma vai vispārējas atbalsta programmas veidā ar konkrētu ģeogrāfisku vai tematisku ievirzi. Padomes lēmumā, ar ko izveido vispārēju programmu, norāda to darbību tvērumu, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar minēto programmu. Palīdzības pasākumi var būt daudzgadu pasākumi.

4.   Palīdzības pasākumu resursos var būt iekļauti piešķīrumi, kas vajadzīgi to pēcpasākumiem, pārraudzībai, izvērtēšanai, revīzijai, komunikācijai un pamanāmībai.

5.   Šā lēmuma 5. panta 3. punktā minētie palīdzības pasākumi, ar kuriem paredzēts piegādāt nāvējoša spēka pielietošanai paredzētu militāru aprīkojumu vai platformas, neietver citus priekšmetus vai atbalsta veidus. Nevienu palīdzības pasākumu neizmanto tādu priekšmetu piegādei, kas būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai Savienības vai visu dalībvalstu starptautiskajām saistībām.

6.   Palīdzības pasākumos, kas tiek īstenoti vispārējas programmas veidā, nav iekļauta 5. panta 3. punktā minētā ekipējuma vai platformu nodrošināšana.

7.   Atbalstu darbībai saskaņā ar vispārēju programmu sniedz pēc saņēmēja pieprasījuma, un tas iepriekš jāpārbauda un jāapstiprina PDK saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes lēmumā, ar ko izveido vispārējo programmu.

1.   Padome var nolemt, ka operācija pilnībā vai daļēji īsteno konkrētu palīdzības pasākumu, ievērojot 59. panta 2. punktā noteiktās prasības. Daļējas īstenošanas gadījumā šādā lēmumā norāda konkrētās darbības, kas operācijai jāīsteno, un attiecīgo finanšu summu.

2.   Ja Padome pieņem 1. punktā minēto lēmumu, tā lemj par vajadzīgajiem grozījumiem attiecīgās operācijas pilnvarās.

1.   Palīdzības pasākumu administrators nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie novērtējumi par 66. pantā minētajām īstenotāju spējām, jo īpaši finanšu pārvaldības ziņā. Šie novērtējumi ir saistīti ar no Mehānisma finansēto izdevumu izpildi saskaņā ar 67. pantu un ar no Mehānisma finansēto aktīvu pārvaldību saskaņā ar 68. pantu.

2.   Palīdzības pasākumu administrators pieprasa īstenotājiem sniegt nepieciešamos dokumentus, tostarp īstenošanas ziņojumus, pārskatus, pārvaldības deklarācijas un revīzijas ziņojumu kopsavilkumus.

3.   Palīdzības pasākumu administrators informē Komiteju par 1. punktā minēto novērtējumu rezultātiem un par līgumiem, ko paredzēts noslēgt ar īstenotājiem. Jebkurš Komitejas loceklis var pieprasīt papildu informāciju par šādiem novērtējumiem un līgumiem.

4.   Līgumus ar īstenotājiem slēdz palīdzības pasākumu administrators, kas darbojas Mehānisma vārdā.

1.   Augstais pārstāvis panāk vajadzīgās vienošanās ar saņēmējiem, lai nodrošinātu atbilstību prasībām un nosacījumiem, ko Padome saskaņā ar 56 un 59. pantu noteikusi attiecībā uz palīdzības pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz Mehānisma finansēto aktīvu pārvaldību un izmantošanu un nepieciešamo līdzekļu kontroli.

2.   Saskaņā ar 1. punktu panāktajās vienošanās atbilstoši palīdzības pasākuma nosacījumiem vai jebkuram attiecīgam Padomes vai Komitejas lēmumam iekļauj noteikumus – tostarp par garantijām –, ar ko nodrošina, ka:

3.   Augstais pārstāvis savlaicīgi informē Padomi par 1. punktā minēto vienošanos panākšanu.

4.   Šā panta 1. punktā minētās vienošanās neskar nekādus turpmākus nosacījumus, ko dalībvalsts var noteikt, sniedzot eksporta licenci saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

5.   Ja palīdzības pasākumi tiek īstenoti vispārējas programmas veidā, palīdzības pasākumu administrators, pamatojoties uz šādu programmu, ar saņēmēju var noslēgt finansēšanas nolīgumu. Palīdzības pasākumu administrators par šādiem noslēdzamiem nolīgumiem informē Komiteju. Jebkurš Komitejas loceklis var pieprasīt papildu informāciju par šādiem nolīgumiem.

1.   Katrā Padomes lēmumā par palīdzības pasākumu iekļauj šādus noteikumus par pasākuma apturēšanu un izbeigšanu, neskarot dalībvalstu iestāžu kompetenci attiecībā uz eksporta licenču apturēšanu, ja šāda licence ir vajadzīga:

2.   PDK var ieteikt Padomei izbeigt palīdzības pasākumu.

1.   Ja izdevumu izpilde ir uzticēta īstenotājiem, administrators pārliecinās, ka tie nodrošina Mehānisma finanšu interešu aizsardzību līmenī, kas ir līdzvērtīgs aizsardzības līmenim, kurš tiek piemērots, kad Mehānisms veic savu izdevumu izpildi tieši.

2.   Šajā nolūkā pirms 61. pantā minēto līgumu parakstīšanas administrators veic novērtējumu, lai pārliecinātos, ka īstenotāju sistēmas, noteikumi un procedūras dod pamatu pietiekamai pārliecībai par to, ka tie izpildīs nosacījumus, kas minētajos līgumos izklāstīti saskaņā ar 67. un 68. pantu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto novērtējumu veic samērīgi un pienācīgi ņemot vērā iespējamos finanšu riskus.

4.   Saskaņā ar 2. punktu administratora novērtētie īstenotāji nekavējoties informē administratoru, ja to noteikumos, sistēmās vai procedūrās ir veiktas būtiskas izmaiņas.

5.   Ja īstenotājs saskaņā ar 2. punktu ir saņēmis pozitīvu novērtējumu, tas var piemērot noteikumus, kas piemērojami paša izdevumu īstenošanai.

6.   Ja īstenotāji tikai daļēji atbilst šā panta 2. punktā minētā novērtējuma prasībām, administrators veic atbilstošus korektīvus pasākumus, ar ko nodrošina Mehānisma interešu aizsardzību. Šos pasākumus precizē attiecīgajos līgumos saskaņā ar 61. pantu.

7.   Mehānisms var pilnībā vai daļēji paļauties uz Komisijas vai attiecīgā gadījumā citu struktūru veiktajiem novērtējumiem, ciktāl administrators uzskata, ka šie novērtējumi atbilst prasībām, kas izklāstītas Komitejas saskaņā ar 11. panta 6. punktu pieņemtajos izpildes noteikumos. Šajā nolūkā Mehānisms veicina starptautiski atzītu standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšanu.

8.   Administrators neveic dalībvalstu ministriju vai valdības departamentu novērtēšanu, ja tie ir izraudzīti par īstenotājiem. Administrators var nolemt neveikt novērtējumu attiecībā uz –

9.   Ja saskaņā ar 8. punktu novērtējums netiek veikts, administrators veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu Mehānisma finanšu pārvaldību, tostarp tā finanšu interešu pietiekamu aizsardzību. Administrators īstenotājiem var piemērot atbilstīgas kontroles un nodrošina, ka tiek ievēroti tādi finanšu un grāmatvedības noteikumi un procedūras, kas ir līdzvērtīgi Mehānisma noteikumiem un procedūrām.

10.   Administrators informē Komiteju par novērtējuma rezultātiem, lai tā apsvērtu iespējamus turpmākus pasākumus. Ja nevar apstiprināt spējas izpildīt Mehānisma finansētos izdevumus, administrators norāda visus citus iespējamos pasākuma īstenošanas veidus. Attiecīgā gadījumā administrators apsver, kā atbilstoši 6. punktam būtu jārīkojas saistībā ar specifiskiem iespējamo īstenotāju spēju ierobežojumiem.

1.   Līgumos, kas ar īstenotājiem saskaņā ar 61. pantu noslēgti, lai izpildītu Mehānisma finansētos izdevumus, respektē 56. panta 1. un 2. punktā izklāstītos mērķus un principus un 59. pantā izklāstītās prasības. Šādos līgumos ietver detalizētus noteikumus, ar ko nodrošina Mehānisma interešu aizsardzību, proti, – īstenošana tiek veikta ar operatīvo efektivitāti, kas atbilst palīdzības pasākuma mērķiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem, proti, ekonomijai, efektivitātei un lietderībai. Palīdzības pasākumu administrators prasa, lai īstenotāji attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka apakšuzņēmēji ievēro šos, kā arī 33. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos, mērķus un principus.

2.   Turklāt ar īstenotājiem noslēgtajos līgumos jo īpaši iekļauj noteikumus, ar ko nodrošina, ka:

1.   Ja īstenotājam ir uzticēti aktīvi, piemēram, Mehānisma finansēta infrastruktūra, ekipējums vai piegādes, vai ja tam ir uzdots tos iegūt iepirkuma ceļā, tad Mehānisma vārdā ar administratoru saskaņā ar 61. un 68. pantu slēgtajos līgumos paredz nosacījumus, ar ko nodrošina, ka šādus aktīvus pārvalda:

2.   Šā panta 1. punktā minētajos līgumos jo īpaši iekļauj noteikumus, ar ko attiecībā uz aktīviem nodrošina, ka:

3.   Šā panta 1. punktā minētajos iekļauj noteikumus par to, ka īstenotāji:

4.   Izpildes noteikumos, ko Komiteja paredzējusi pieņemt saskaņā ar 11. panta 6. punktu, iekļauj noteikumus par īstenotāju veiktu līgumu slēgšanu, lai nodrošinātu, ka apakšuzņēmēju iesaiste palīdzības pasākumu īstenošanā būtu saskanīga ar šo lēmumu, tostarp ar 56. panta 2. punktā un 33. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem principiem.

1.   Augstais pārstāvis, konsultējoties ar Komiteju, vajadzības gadījumā veic informēšanas un komunikācijas pasākumus attiecībā uz Mehānismu, tā darbībām un rezultātiem. Mehānisms izņēmuma kārtā var finansēt šos pasākumus, ja tā nolemj Komiteja.

2.   Mehānisma atbalsta saņēmējiem var prasīt apliecināt šā atbalsta izcelsmi un nodrošināt Savienības pamanāmību, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, sniedzot saskaņotu, lietderīgu un samērīgu mērķtiecīgu informāciju dažādām mērķauditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

1.   Vajadzības gadījumā Augstais pārstāvis, Padomes ģenerālsekretārs un Komisija kopīgi organizē raitu pāreju, attiecīgi, no Athena mehānisma un no Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2015/322 (12). Par šādiem pārejas pasākumiem informē Komiteju.

2.   Padomes Lēmumā (ES) 2020/1422 (13) minētā summa līdz 113 000 000 EUR vai jebkāda tās daļa, par kuru līdz 2021. gada 30. jūnijam (ieskaitot) ir noslēgts līgums, nav pieejama darbībām, ko finansē saskaņā ar Mehānismu 2021. gadā vai pēc tam.

3.   No Athena mehānisma finansētajiem izdevumiem piemērojamie finanšu noteikumi ir piemērojami Mehānisma finansēto operāciju izdevumu izpildei līdz dienai, kad kļūst piemērojami noteikumi, kuri Komitejai jāpieņem, ievērojot 11. panta 6. punktu.

4.   Saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2015/528 veikto Athena mehānisma administratora, grāmatveža un iekšējā revidenta un viņu vietnieku, kā arī Athena mehānisma ārējo revidentu iecelšanu amatā piemēro līdzvērtīgiem amatiem saskaņā ar šo lēmumu līdz brīdim, kad tiek veikta jauna iecelšana amatā.

5.   Šā lēmuma īstenošanas nolūkā piemēro 2012. gada 29. maijaAthena Īpašās komitejas aktu 12–0392, tostarp aprakstu par papildizmaksām, kas piemērojamas Savienības kaujasgrupas izvietošanai, līdz brīdim, kad minēto aktu aizstāj ar Komitejas vai Padomes lēmumu par to pašu jautājumu.

6.   Šā lēmuma īstenošanas nolūkā piemēro Athena Īpašās komitejas lēmumus, tostarp tos, kas attiecas uz konkrētām tiesībām saņemt kopīgu finansējumu dažām papildizmaksām saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/528 15. panta 7. punktu vai III pielikuma C daļu, un tos, kas attiecas uz atkāpēm no iepirkuma procedūrām saskaņā ar finanšu noteikumu II daļu, ko piemēro no Athena mehānisma finansētiem izdevumiem, kā arī Athena mehānisma administratora lēmumus par šādām atkāpēm, līdz šādus lēmumus aizstāj ar komitejas vai operāciju administratora lēmumiem, kas attiecas uz tiem pašiem jautājumiem.

7.   Attiecībā uz operācijām Mehānisma sākotnējais budžets 2021. gadam ir Athena Īpašās komitejas apstiprinātais budžets 2021. gadam.

8.   Mehānisms operācijas un palīdzības pasākumus finansē no 2021. gada 1. janvāra, ja vien Padome katrā atsevišķā gadījumā nepieņem lēmumu par citu datumu.

1.   Ar šo atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528. Visas Padomes aktos un citos pasākumos attiecībā uz operācijām iekļautās atsauces uz Lēmumu (KĀDP) 2015/528 vai jebkuru tā noteikumu saprot kā atsauces uz šo lēmumu vai tā līdzvērtīgajiem noteikumiem.

Tomēr Lēmuma (KĀDP) 2015/528 noteikumus turpina piemērot tādu operācijas izdevumu izpildei, par kuriem ir uzņemtas saistības līdz šā lēmuma spēkā stāšanās dienai, un ar to saistītai grāmatvedībai un inventāru uzskaitei, revīzijai un pārskatu iesniegšanai, un atbildībai līdz brīdim, kad Athena mehānisma administrators un operāciju komandieri ir saņēmuši apstiprinājumu par šādu izdevumu izpildi.

2.   Athena mehānisma noslēgtos līgumus, pamatlīgumus un administratīvās vienošanās uzskata par Mehānisma noslēgtiem, un Mehānisms uzņemas ar tiem saistītās Athena mehānisma tiesības un pienākumus. Athena mehānismam piederošo aktīvu un bankas kontu īpašumtiesības nodod Mehānismam, un Mehānisms pārņem visas Athena mehānisma prasības un saistības.

1.   Padome pēc šā lēmuma stāšanās spēkā to pārskata reizi trīs gados vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma.

2.   Katras pārskatīšanas gaitā visi attiecīgajās procedūrās iesaistītie eksperti, tostarp Komiteja un Mehānisma pārvaldības struktūras, var tikt aicināti dot ieguldījumu diskusijās.