(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (3) un Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (4) pieņemšana ir ievērojami pastiprinājusi līdzekļus, kas Savienībai pieejami tās finanšu interešu aizsardzībai, izmantojot krimināltiesības. Eiropas Prokuratūras izveidei (EPPO) ir izšķiroša loma Savienības krimināltiesību un krāpšanas apkarošanas politikas jomā, ņemot vērā tās pilnvaras iesaistītajās dalībvalstīs veikt kriminālizmeklēšanu un izvirzīt apsūdzības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses Direktīvas (ES) 2017/1371 nozīmē.

(2)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) veic administratīvu pārkāpumu, kā arī noziedzīgas rīcības administratīvu izmeklēšanu. Izmeklēšanai noslēdzoties, tas var sniegt valstu kriminālvajāšanas iestādēm ar tiesvedību saistītus ieteikumus, lai tās varētu izvirzīt apsūdzības un veikt kriminālvajāšanu dalībvalstīs. Dalībvalstīs, kas piedalās EPPO, tas ziņos EPPO par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un sadarbosies ar EPPO saistībā ar EPPO veikto izmeklēšanu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (5) būtu jāgroza un jāpielāgo, ņemot vērā Regulas (ES) 2017/1939 pieņemšanu. Regulas (ES) 2017/1939 noteikumi, kas reglamentē attiecības starp Biroju un EPPO, būtu jāatspoguļo Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumos un jāpapildina ar tiem, lai, izmantojot sinerģiju starp šīm struktūrām, vienlaikus nodrošinot ciešu sadarbību, informācijas apmaiņu, papildināmību un nepieļaujot darbību dubultošanos, nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzības visaugstāko līmeni.

(4)

Ņemot vērā kopīgo mērķi saglabāt Savienības budžeta integritāti, Birojam un EPPO būtu jāizveido un jāuztur ciešas attiecības, kuru pamatā ir patiesas sadarbības princips un kuru mērķis ir nodrošināt to attiecīgo pilnvaru papildināmību un darbības koordinēšanu, jo īpaši attiecībā uz ciešākas sadarbības jomu EPPO izveidei. Attiecībām starp Biroju un EPPO būtu jāpalīdz nodrošināt, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi līdzekļi.

(5)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka Birojam, kā arī Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās ir jāziņo EPPO par aizdomām par noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru EPPO var īstenot savu kompetenci. Tā kā Birojs ir pilnvarots veikt administratīvo izmeklēšanu par krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, tam ir vislabākās iespējas un viss vajadzīgais, lai darbotos kā EPPO partneris un privileģēts informācijas avots.

(6)

Elementi, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu rīcību, kura ir EPPO kompetencē, var būt sākotnējos apgalvojumos, ko saņem Birojs, vai arī atklāties tikai administratīvajā izmeklēšanā, ko Birojs sācis, pamatojoties uz aizdomām par administratīvu pārkāpumu. Lai izpildītu pienākumu ziņot EPPO, Birojam tāpēc būtu jāziņo par aizdomīgu noziedzīgu rīcību jebkurā posmā pirms izmeklēšanas vai tās gaitā.

(7)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts elementu minimālais kopums, kas jāietver ziņojumos. Lai pārliecinātos par minētajiem elementiem un savāktu nepieciešamo informāciju, Birojam var nākties veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtējumu. Birojam šāda izvērtēšana būtu jāveic ātri un izmantojot līdzekļus, kas nerada apdraudējumu iespējamai turpmākai kriminālizmeklēšanai. Ja rodas aizdomas par nodarījumu, kas ir EPPO kompetencē, Birojam izvērtēšanas beigās par to būtu jāziņo EPPO.

(8)

Ņemot vērā Biroja īpašās zināšanas, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem (“iestādes, struktūras, biroji un aģentūras”), vajadzētu būt iespējai izmantot Biroju šādas sākotnējas izvērtēšanas veikšanai par tām ziņotajiem apgalvojumiem.

(9)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Birojam principā nevajadzētu sākt paralēlu administratīvu izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, par kuriem izmeklēšanu veic EPPO. Tomēr dažos gadījumos Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā pirms EPPO sāktā kriminālprocesa pabeigšanas Birojam var būt nepieciešams veikt papildu administratīvu izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai ir vajadzīgi piesardzības pasākumi vai arī būtu jāsauc pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības. Šāda papildu izmeklēšana cita starpā var būt lietderīga, lai atgūtu Savienības budžetā maksājamās summas, uz kurām attiecas īpaši noteikumi par noilgumu, ja riskam pakļautās summas ir ļoti lielas vai riska situācijās ir jāizvairās no papildu izdevumiem, veicot administratīvus pasākumus.

(10)

Lai piemērotu prasību par izmeklēšanas nedublēšanos, būtu jāapsver jēdziens “tie paši fakti”, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru saistībā ar ne bis in idem principu, kas nozīmē, ka būtiski fakti, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir identiski vai pēc būtības vienādi un saprotami kā tādu konkrētu apstākļu kopuma esamība, kas ir nesaraujami saistīti laikā un telpā.

(11)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka EPPO var lūgt Biroju veikt papildu administratīvo izmeklēšanu. Ja nav šāda lūguma, konkrētos apstākļos pēc konsultēšanās ar EPPO šādai papildu izmeklēšanai vajadzētu būt iespējamai arī pēc Biroja iniciatīvas. Konkrēti, EPPO vajadzētu būt iespējai iebilst pret to, ka Birojs sāk vai turpina izmeklēšanu vai veic konkrētas darbības attiecībā uz kādu tās veikto izmeklēšanu, jo īpaši, lai saglabātu izmeklēšanas un pilnvaru efektivitāti. Birojam būtu jāatturas veikt darbību, pret kuru ir iebildusi EPPO. Ja Birojs uzsāk izmeklēšanu, kad nav šāda iebilduma, tam būtu jāveic minētā izmeklēšana pastāvīgi apspriežoties ar EPPO.

(12)

Birojam būtu aktīvi jāatbalsta EPPO veiktā izmeklēšana. Šajā saistībā EPPO vajadzētu būt iespējai lūgt Biroju atbalstīt vai papildināt tās kriminālizmeklēšanu, īstenojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteiktās pilnvaras. Birojam būtu jānodrošina šāda palīdzība saskaņā ar savām pilnvarām un minētajā regulā noteikto regulējumu.

(13)

Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, sadarbību un pārredzamību Birojam un EPPO būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju. Informācijas apmaiņa pirms Birojs vai EPPO sāk izmeklēšanu, ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu attiecīgo darbību pienācīgu koordināciju, garantētu papildināmību un izvairītos no dublēšanās. Šai nolūkā Birojam un EPPO būtu jāizmanto savu attiecīgo lietu pārvaldības sistēmu “informācija ir/nav atrasta” funkcijas. Birojam un EPPO savā darba vienošanās dokumentā būtu jāprecizē minētās informācijas apmaiņas procedūra un nosacījumi. Lai nodrošinātu tādu noteikumu pareizu piemērošanu, kuru mērķis ir novērst dublēšanos un nodrošinātu papildināmību, Birojam un EPPO būtu jāvienojas par konkrētiem termiņiem informācijas apmaiņai.

(14)

Komisijas 2017. gada 2. oktobra ziņojumā “Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013” (“Komisijas novērtējuma ziņojums”), secināts, ka 2013. gadā izdarītās izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir nodrošinājušas acīmredzamus uzlabojumus attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, sadarbību ar partneriem un attiecīgo personu tiesībām. Vienlaikus Komisijas novērtējuma ziņojumā norādītas dažas nepilnības, kas ir ietekmējušas izmeklēšanas lietderību un efektivitāti.

(15)

Grozot Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, ir jāpievēršas skaidrākajiem konstatējumiem, kas ietverti Komisijas novērtējuma ziņojumā. Minētie grozījumi ir nepieciešami īstermiņā, lai stiprinātu Biroja izmeklēšanas satvaru nolūkā saglabāt spēcīgu un pilnībā darbspējīgu Biroju, kurš papildina EPPO krimināltiesisko pieeju ar administratīvu izmeklēšanu, nemainot Biroja uzdevumus un pilnvaras. Grozījumi galvenokārt attiecas uz jomām, kurās skaidrības trūkums Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 varētu kavēt Biroju efektīvi veikt izmeklēšanu, piemēram, pārbaužu un inspekciju uz vietas veikšana, iespēja piekļūt bankas kontu informācijai vai lietās sagatavoto Biroja ziņojumu kā pierādījumu administratīvā procedūrā vai tiesvedībā pieņemamība.

(16)

Grozījumi Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 neietekmē procesuālās garantijas, ko piemēro izmeklēšanas ietvaros. Birojam ir pienākums piemērot procesuālās garantijas, kas paredzētas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (6) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Minētajā regulējumā ir noteikts, ka Birojs izmeklēšanu veic objektīvi, neitrāli un konfidenciāli, vācot pierādījumus gan pret attiecīgajām personām, gan tām par labu, un veic izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz rakstisku pilnvaru un pēc likumības pārbaudes. Birojam ir jānodrošina, ka tiek ievērotas to personu tiesības, uz kurām attiecas tā veiktā izmeklēšana, tostarp nevainīguma prezumpcija un tiesības neliecināt pret sevi. Iztaujāšanā attiecīgajām personām cita starpā ir tiesības saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas, apstiprināt iztaujāšanas protokolu un lietot jebkuru no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Attiecīgajām personām arī ir tiesības komentēt lietas faktus, pirms tiek sagatavoti secinājumi.

(17)

Personām, kuras ziņo par krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, būtu jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1937 (7) paredzētā aizsardzība.

(18)

Ja Birojs savu pilnvaru ietvaros pēc EPPO lūguma veic atbalsta pasākumus ar mērķi aizsargāt pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas, vienlaikus izvairoties no izmeklēšanas dublēšanās un nodrošinot efektīvu un papildinošu sadarbību, Birojam un EPPO, cieši sadarbojoties, būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas Regulas (ES) 2017/1939 VI nodaļā paredzētās piemērojamās procesuālās garantijas.

(19)

Birojam ir tiesības veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras izmeklēšanā saistībā ar aizdomām par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ļauj tam piekļūt uzņēmēju telpām un dokumentiem. Šādas pārbaudes un inspekcijas uz vietas veic saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kurās dažos gadījumos ir noteikts, ka uz šo pilnvaru piemērošanu attiecas valsts tiesību aktu nosacījumi. Komisijas novērtējumā tika konstatēts, ka nav līdz galam skaidrs, ciktāl ir piemērojami valsts tiesību akti, un tas mazina Biroja izmeklēšanas darbību efektivitāti.

(20)

Tāpēc ir lietderīgi precizēt gadījumus, kad Biroja veiktās izmeklēšanas gaitā ir piemērojami valsts tiesību akti, negrozot Biroja pilnvaras vai to, kā Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 darbojas attiecībā uz dalībvalstīm, atspoguļojot Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedumu lietā T-48/16, Sigma Orionis SA / Eiropas Komisija (8).

(21)

Pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko Birojs veic situācijās, kad attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, būtu jāpiemēro vienīgi Savienības tiesību akti. Tādējādi Birojam būtu iespēja efektīvi un saskaņoti īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras visās dalībvalstīs, lai sekmētu Savienības finanšu interešu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu.

(22)

Situācijās, kad Birojam ir jāpaļaujas uz dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību, jo īpaši, kad uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, dalībvalstīm būtu jānodrošina Biroja darbības efektivitāte un būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība saskaņā ar valsts procesuālo tiesību attiecīgajiem noteikumiem. Nolūkā aizsargāt Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāņem vērā ikkatrs gadījums, kad dalībvalsts neizpilda pienākumu sadarboties ar Biroju, apsverot, vai atgūt attiecīgās summas, piemērojot dalībvalstīm finanšu korekcijas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

(23)

Birojs saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 var slēgt administratīvas vienošanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem un iestādēm un struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai precizētu to sadarbības vienošanās saskaņā ar minēto regulu, jo īpaši attiecībā uz informācijas nodošanu, izmeklēšanas veikšanu un jebkādiem pēcpasākumiem.

(24)

Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāgroza, lai tajā ieviestu pienākumu uzņēmējiem sadarboties ar Biroju saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 tiem noteikto pienākumu pārbaužu uz vietas un inspekciju veikšanas vajadzībām nodrošināt piekļuvi telpām, zemei, transportlīdzekļiem vai citām teritorijām, ko izmanto darba nolūkā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 129. pantā noteikto pienākumu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp saistībā ar izmeklēšanu, ko veic Birojs.

(25)

Saistībā ar minēto sadarbības pienākumu Birojam vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai uzņēmēji sniegtu attiecīgu informāciju, ja viņi varētu būt bijuši iesaistīti izmeklējamajā lietā vai ja viņu rīcībā varētu būt šāda informācija. Pildot šādus pieprasījumus, uzņēmējiem nevajadzētu būt pienākumam sniegt sevi apsūdzošas liecības, bet tiem vajadzētu būt pienākumam atbildēt uz jautājumiem par faktiem un iesniegt dokumentus, pat ja minēto informāciju var izmantot, lai konstatētu, ka tie vai kāds cits uzņēmējs ir veicis nelikumīgu darbību. Lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti saistībā ar pašreizējo darba praksi, Birojam vajadzētu būt iespējai pieprasīt piekļuvi informācijai privātās ierīcēs, ko izmanto darba nolūkos. Birojam piekļuve būtu jāpiešķir saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā, kā valsts kontroles iestādēm, un tikai tad, ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka šādu ierīču saturs varētu būt būtisks izmeklēšanas veikšanai, saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un būtu jāattiecas tikai uz informāciju, kas ir būtiska izmeklēšanā.

(26)

Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai lietot jebkuru no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā notiek pārbaude, un vajadzētu būt tiesībām pārbaužu uz vietas un inspekciju gaitā saņemt palīdzību no pašu izvēlētas personas, tostarp ārēja juridiskā konsultanta. Juridiskā konsultanta klātbūtnei tomēr nevajadzētu būt pārbaužu uz vietas un inspekciju spēkā esības juridiskam nosacījumam. Lai nodrošinātu pārbaužu uz vietas un inspekciju efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu pazušanas risku, Birojam vajadzētu būt iespējai piekļūt telpām, zemei, transportlīdzekļiem vai citām darba nolūkā izmantotām teritorijām, negaidot, kamēr uzņēmējs apspriedīsies ar juridisko konsultantu. Pirms sāk pārbaudi uz vietas un inspekciju, tam būtu jāpieņem vienīgi īsa, pamatota kavēšanās, kamēr notiek apspriešanās ar juridisko konsultantu. Jebkura šāda kavēšanās būtu jāsamazina līdz minimumam.

(27)

Lai nodrošinātu pārredzamību, Birojam, veicot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, būtu jāsniedz uzņēmējiem attiecīga informācija par viņu pienākumu sadarboties un sekām, ko izraisa atteikšanās to darīt, un par procedūru, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām.

(28)

Iekšējā izmeklēšanā un vajadzības gadījumā ārējā izmeklēšanā Birojam ir piekļuve jebkādai būtiskai informācijai, ko glabā iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Kā ierosināts Komisijas novērtējuma ziņojumā, lai atspoguļotu nepārtraukto tehnikas progresu, ir jāprecizē, ka šādai piekļuvei vajadzētu būt iespējamai neatkarīgi no nesēja veida, kurā šī informācija vai dati tiek glabāti. Iekšējās izmeklēšanas gaitā Birojam vajadzētu būt iespējai pieprasīt piekļuvi informācijai, kas tiek turēta privātās ierīcēs, ko izmanto darba nolūkos, ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs varētu būt būtisks izmeklēšanas veikšanai. Attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai vajadzētu būt iespējai Biroja piekļuvei noteikt konkrētus nosacījumus. Šādai piekļuvei būtu jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un tai būtu jāattiecas tikai uz informāciju, kas ir būtiska izmeklēšanā. Lai Birojam garantētu efektīvu un konsekventu piekļuves līmeni, kā arī attiecīgo personu pamattiesību augsta līmeņa aizsardzību, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jānodrošina to noteikumu par piekļuvi privātām ierīcēm saskaņotība, kurus pieņēmušas dažādas iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus saskaņā ar 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10).

(29)

Lai Biroja veiktajai izmeklēšanai nodrošinātu saskaņotāku satvaru un novērstu dažas Komisijas novērtējuma ziņojumā konstatētās neatbilstības, ja atšķirīgu noteikumu piemērošana nav pamatota, būtu vēl vairāk jāsaskaņo noteikumi, kas piemērojami iekšējai un ārējai izmeklēšanai. Piemēram, ziņojumus un ieteikumus, kas sagatavoti pēc ārējas izmeklēšanas, vajadzības gadījumā būtu jānosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā veiktu atbilstīgus pasākumus, kā tas notiek iekšējā izmeklēšanā. Ja tas ir iespējams saskaņā ar Biroja pilnvarām, tam būtu jāatbalsta attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra Biroja ieteikumu īstenošanā. Ja Birojs nesāk izmeklēšanu, tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt attiecīgo informāciju dalībvalstu iestādēm vai iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, lai tās varētu pienācīgi rīkoties. Birojam būtu jānosūta šāda informācija, ja tas nolemj nesākt izmeklēšanu, neraugoties uz pietiekamām aizdomām par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Pirms šādas rīcības Birojam būtu pienācīgi jāapsver iespējama iejaukšanās notiekošā EPPO izmeklēšanā.

(30)

Ņemot vērā ļoti dažādos valstu institucionālos satvarus, dalībvalstīm, balstoties uz lojālas sadarbības principu, vajadzētu būt iespējai paziņot Birojam tās iestādes, kuras ir kompetentas rīkoties pēc Biroja ieteikumiem, kā arī tās iestādes, kuras ir jāinformē, piemēram, finanšu, statistikas vai uzraudzības nolūkos, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus. Šādas iestādes var cita starpā būt valsts krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti. Saskaņā ar EST iedibināto judikatūru Biroja ziņojumos iekļautajiem ieteikumiem nav saistošu juridisku seku attiecībā uz šādām dalībvalstu iestādēm vai uz iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(31)

Biroja rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem, kas nepieciešami, lai izsekotu naudas plūsmai nolūkā atklāt modus operandi, kas raksturīgs daudzām krāpnieciskām darbībām. Sadarbojoties ar valsts iestādēm un saņemot to palīdzību, Birojs var iegūt vairāku dalībvalstu kredītiestāžu rīcībā esošo bankas kontu informāciju, kas ir būtiska tā izmeklēšanas darbībai. Lai visā Savienībā nodrošinātu efektīvu pieeju, Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāprecizē valstu kompetento iestāžu pienākums sniegt Birojam bankas kontu informāciju kā daļa no to vispārīgā pienākuma palīdzēt Birojam. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai kompetentās iestādes, ar kuru starpniecību šādai sadarbībai jānotiek. Sniedzot Birojam šādu palīdzību, valsts iestādēm būtu jārīkojas saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecīgās dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm.

(32)

Lai aizsargātu un ievērotu procesuālās garantijas un pamattiesības, Komisijai būtu jāizveido iekšēja struktūrvienība – procesuālo garantiju kontrolieris (“Kontrolieris”) – kam, ņemot vērā resursu efektīvu izmantošanu, vajadzētu būt administratīvi piesaistītai Uzraudzības komitejai un nodrošinātai ar pietiekamiem resursiem. Kontrolierim sūdzības būtu jāizskata pilnīgi neatkarīgi, tostarp neatkarīgi no Uzraudzības komitejas un Biroja, un viņam vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

(33)

Attiecīgajai personai vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzību Kontrolierim par to, kā Birojs ievēro procesuālās garantijas, kā arī pamatojoties uz to, ka Birojs pārkāpj izmeklēšanai piemērojamos noteikumus, jo īpaši par procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido sūdzību izskatīšanas mehānisms. Kontrolierim vajadzētu būt atbildīgam par ieteikumu sniegšanu, reaģējot uz šādām sūdzībām, vajadzības gadījumā ierosinot risinājumus sūdzībā skartajiem jautājumiem. Kontrolierim sūdzība būtu jāizskata ātri, uzklausot abas puses, vienlaikus ļaujot Birojam turpināt notiekošo izmeklēšanu. Kontrolierim būtu jādod sūdzības iesniedzējam un Birojam iespēja sniegt komentārus par sūdzībā skartajiem jautājumiem vai tos atrisināt. Ģenerāldirektoram būtu jāveic attiecīgi pasākumi, kas ir pamatoti ar Kontroliera ieteikumu. Ģenerāldirektoram vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos novirzīties no Kontroliera ieteikumiem. Šādas rīcības pamatojums. Minētais pamatojums būtu jāpievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.

(34)

Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, Kontrolierim gada ziņojumā būtu jāziņo par sūdzību mehānismu. Gada ziņojumā būtu jo īpaši jānorāda saņemto sūdzību skaits, iesaistīto procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumu veidi, attiecīgās darbības un, ja iespējams, arī Biroja veiktie pēcpasākumi.

(35)

Informācijas agrīna nosūtīšana, ko Birojs veic piesardzības pasākumu pieņemšanas nolūkā, ir būtisks instruments Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Lai šajā saistībā nodrošinātu ciešu sadarbību starp Biroju un iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, ir lietderīgi tām sniegt iespēju jebkurā laikā apspriesties ar Biroju, lai lemtu par piemērotiem piesardzības pasākumiem, tostarp pierādījumu aizsardzības pasākumiem.

(36)

Biroja sagatavotie ziņojumi ir atzīstami par pierādījumu administratīvā procesā vai tiesvedībā tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Saskaņā ar Komisijas novērtējuma ziņojumu dažās dalībvalstīs šis noteikums pietiekami nenodrošina Biroja darbības efektivitāti. Lai uzlabotu Biroja ziņojumu efektivitāti un konsekventu izmantošanu, Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāparedz šādu ziņojumu pieņemamība valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, kā arī administratīvajā procesā dalībvalstīs. Krimināltiesvedības gadījumā valstu tiesās būtu jāturpina piemērot noteikumu par līdzvērtību ar valsts administratīvo inspektoru ziņojumiem. Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 arī būtu jāparedz Biroja sagatavoto ziņojumu pieņemamība administratīvajā procesā un tiesvedībā, kas norisinās Savienības līmenī.

(37)

Dalībvalstu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti tika ieviesti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai veicinātu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīvas informācijas, apmaiņu starp Biroju un dalībvalstīm. Komisijas novērtēšanas ziņojumā secināts, ka tie ir devuši pozitīvu ieguldījumu Biroja darbā. Komisijas novērtēšanas ziņojumā arī konstatēts, ka ir sīkāk jāprecizē minēto krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu loma, lai sniegtu Birojam nepieciešamo palīdzību tā izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanai, atstājot krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu organizāciju un pilnvaras katras dalībvalsts kompetencē. Šajā saistībā krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem būtu jāspēj sniegt vai koordinēt palīdzību, kas Birojam ir vajadzīga, lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, pirms ārējas vai iekšējas izmeklēšanas, tās gaitā vai pēc tās.

(38)

Pienākums sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai koordinētu to darbību Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, ir svarīgs Biroja uzdevuma atbalstīt pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm elements. Būtu jāparedz sīkāk izstrādāti noteikumi, kas veicinātu Biroja īstenotos koordinēšanas pasākumus un ar tiem saistīto Biroja sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Šiem noteikumiem nevajadzētu skart to pilnvaru īstenošanu, kuras īsteno Birojs un kuras uzticētas Komisijai konkrētos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju, jo īpaši tiem nevajadzētu skart Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013 (12), kā arī koordinācijas pasākumus saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

(39)

Būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti, rīkojas sadarbībā ar Biroju vai citām kompetentām iestādēm nolūkā aizsargāt Savienības finanšu intereses, tām joprojām ir saistoši valsts tiesību akti.

(40)

Vajadzētu pastāvēt iespējai, ka krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti sniedz Birojam palīdzību saistībā ar koordinēšanas pasākumiem, un ka krāpšanas apkarošanas dienesti sadarbojas savā starpā, lai vēl vairāk pastiprinātu pieejamos sadarbības mehānismus cīņā pret krāpšanu.

(41)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jāveic darbības, kas pamatotas ar Biroja ieteikumu. Lai Birojs varētu sekot līdzi to lietu attīstībai, par kurām tas sniedz ar tiesvedību saistītus ieteikumus dalībvalsts kriminālvajāšanas iestādēm, dalībvalstīm pēc Biroja pieprasījuma būtu jānosūta Birojam valsts tiesas galīgais lēmums. Lai pilnībā saglabātu tiesu iestāžu neatkarību, šādai nosūtīšanai būtu jānotiek tikai pēc tam, kad attiecīgā tiesvedība ir pabeigta un galīgais tiesas nolēmums ir publiski pieejams.

(42)

Lai papildinātu Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 izklāstītos procesuālos izmeklēšanas noteikumus, Birojam būtu jānosaka izmeklēšanas procedūru vadlīnijas, kas jāievēro Biroja darbiniekiem.

(43)

Būtu jāprecizē, ka Birojs var piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka tas ir tiesīgs apmainīties ar operatīvo informāciju, kas iegūta šajā sakarā. Uz šādas informācijas izmantošanu attiecas nosacījumi un aizsardzības pasākumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, uz kuru pamata ir izveidotas kopējās izmeklēšanas grupas. Ja Birojs piedalās šādās kopējās izmeklēšanas grupās, tam ir atbalsta kompetence un tas uzņemas partnera lomu, uz kuru attiecas juridiski ierobežojumi, kas var pastāvēt Savienības vai valsts tiesību aktos.

(44)

Ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no dienas, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisijai būtu jānovērtē Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 piemērošana un jo īpaši Biroja un EPPO sadarbības efektivitāte, lai apsvērtu, vai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar minēto sadarbību, ir nepieciešami grozījumi. Attiecīgā gadījumā Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc minētās novērtēšanas būtu jāiesniedz jauns, visaptverošs leģislatīvs priekšlikums.

(45)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, stiprināt Savienības finanšu interešu aizsardzību, pielāgojot Biroja darbību EPPO izveidei un uzlabojot Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, pieņemot noteikumus, kas reglamentē attiecības starp Biroju un EPPO, lai palielinātu to veiktās izmeklēšanas efektivitāti, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(46)

Šī regula nemaina dalībvalstu pilnvaras un pienākumus veikt pasākumus ar mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(47)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza oficiālus komentārus 2018. gada 23. jūlijā.

(48)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013,