(1)

Covid-19 pandēmijas ekonomisko, sociālo un veselības seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Krīze ir arī saasinājusi nabadzības apdraudēto cilvēku situāciju, tādējādi mazinot sociālo kohēziju dalībvalstīs. Turklāt iekšējo robežu slēgšana ir smagi skārusi ekonomisko sadarbību, jo īpaši pierobežas apgabalos, ietekmējot darba ņēmēju pārvietošanos un mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dzīvotspēju. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem, tūlītējiem un ārkārtas pasākumiem, kuri ātri sasniedz reālo ekonomiku.

(2)

Lai reaģētu uz krīzes ietekmi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (4) un (ES) Nr. 1303/2013 (5) tika grozītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (6) nolūkā dot lielāku elastību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (visi kopā “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto darbības programmu īstenošanā. Tomēr, tā kā nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības tautsaimniecībām un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas tika grozītas vēlreiz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/558 (7). Ar minētajiem grozījumiem ir nodrošināta ārkārtēja papildu elastība un dalībvalstīm dota iespēja koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt fondu neizmantoto atbalstu un vienkāršojot procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām.

(3)

Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi”, lai pārvarētu milzīgos ekonomikas satricinājumus un, no vienas puses, mazinātu sociālās un ekonomiskās sekas, kas Savienībai radušās to ārkārtas ierobežojumu dēļ, kurus dalībvalstis ieviesa Covid-19 izplatības iegrožošanai, un, no otras puses, novērstu asimetriskas atveseļošanas risku, ko rada fakts, ka nacionālā līmenī dažādām dalībvalstīm ir pieejami atšķirīgi līdzekļi, kas, savukārt, būtiski ietekmējis iekšējā tirgus darbību, Atveseļošanas ceļvedim ir spēcīgs investīciju komponents un tas aicina izveidot Eiropas Atveseļošanas fondu. Turklāt, kā atkārtoti norādīts Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumos, tas uzdod Komisijai analizēt vajadzības, lai resursi tiktu novirzīti uz visvairāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, un vienlaikus precizēt saikni ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.

(4)

Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (8) un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstību Regulā (ES) 2020/2094 noteiktajiem termiņiem.

(5)

Šī regula paredz noteikumus un īstenošanas kārtību attiecībā uz papildu resursiem, kas tiek sniegti kā Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) nolūkā sniegt atbalstu, lai veicinātu krīzes seku pārvarēšanu Covid-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā un gatavotos zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai. Saskaņā ar REACT-EU budžeta saistībām 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa līdz 47 500 000 000 EUR apmērā 2018. gada cenās, lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā (“REACT-EU resursi”). REACT-EU resursi 2021. un 2022. gadam izriet no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem REACT-EU resursiem būtu jāatvēlē tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka REACT-EU resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā Covid-19 krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Pirms 2021. gadam paredzētajiem REACT-EU resursiem tiek piemērota piešķiršanas metode un lai atsevišķās dalībvalstīs pēc Covid-19 krīzes sniegtu atbalstu vissvarīgākajām nozarēm, 100 000 000 EUR un 50 000 000 EUR attiecīgi būtu jāpiešķir Luksemburgai un Maltai. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu Covid-19 krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu REACT-EU resursu 2022. gada daļu.

(6)

Ņemot vērā, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimatrīcību un panākt, ka no Savienības budžeta kopumā 30 % izdevumu tiek novirzīti klimata mērķu sasniegšanai. Tiek sagaidīts, ka REACT-EU sniegs 25 % no kopējā klimata mērķu finansējuma. Tā kā REACT-EU ir krīzes novēršanas instruments un šajā regulā ir paredzēta elastība, tostarp nepastāv tematiskās koncentrācijas prasības un dalībvalstīm ir iespēja REACT-EU resursus novirzīt ERAF vai ESF darbību atbalstam atbilstīgi dalībvalstu vajadzībām, dalībvalstu ieguldījuma līmenis minētā mērķa sasniegšanai var atšķirties atkarībā no katras valsts prioritātēm.

(7)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (9) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, balvas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēja nosacījuma mehānisma režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(8)

Lai dalībvalstis varētu pietiekami elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes un tās sociālo seku pārvarēšanas pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus REACT-EU resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (YEI) atbalstam. Tāpat nepieciešams noteikt maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības piešķīrumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. ESF darbības intensitāte būtu jāsaglabā, piešķirot REACT-EU resursus nodarbinātības politikas jomās, jo īpaši jauniešu nodarbinātības jomā saskaņā ar pastiprināto Garantiju jauniešiem, kā arī prasmēm un izglītību, sociālo iekļaušanu un veselību, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai sasniegtu nelabvēlīgā situācijā esošas grupas un bērnus. Ir sagaidāms, ka REACT-EU resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar šiem resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.

(9)

Tā kā Covid-19 pandēmija dalībvalstu reģionus un pašvaldības ir ietekmējusi atšķirīgi, ir svarīgi ar REACT-EU atbalstīto krīzes seku pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā iesaistīt iestāžu reģionālos un vietējos rīcībspēkus, ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

(10)

Attiecībā uz REACT-EU resursiem būtu jāievieš arī finanšu pārvietojumu iespējas starp ERAF un ESF atbilstoši mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 25.a pantu. Šādiem pārvietojumiem nebūtu jāietekmē ne resursi, kas pieejami saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”, ne īpašais piešķīrums YEI.

(11)

Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/558, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot REACT-EU resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, tostarp pārrobežu veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, kā arī institucionālo un kopienas veselības aprūpi un aprūpi ģimenē, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, ietverot konsultāciju atbalstu, jo īpaši nozarēs, kuras Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk un kurām nepieciešama strauja atveseļošana, tādām kā tūrisms un kultūra, investīcijām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, investīcijām infrastruktūrā, ar ko bez diskriminācijas sniedz pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, un ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir atkarīgi no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Būtu jāveicina arī ciešāka sadarbība, koordinācija un izturētspēja veselības jomā. Turklāt būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu REACT-EU resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi šos resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.

(12)

Attiecībā uz ESF REACT-EU resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu piekļuvi darba tirgum un sociālajām sistēmām, nodrošinot darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, kā arī uzņēmējiem un ārštata darbiniekiem, māksliniekiem un radošo nozaru darbiniekiem. Saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu pasākumu, jo īpaši attiecībā uz pašnodarbinātajiem, mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātos pret bezdarba risku, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus darba un nodarbinātības nosacījumus un darbinieku algas. REACT-EU resursi, ko piešķir šādām shēmām, ir jāizmanto vienīgi darba ņēmēju atbalstam. Pašreizējos Covid-19 pandēmijas radītajos izņēmuma apstākļos būtu iespējams atbalstīt darbiniekiem un pašnodarbinātajiem piemērotās saīsināta darbalaika shēmas pat tad, ja šāds atbalsts netiek apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos minētie pasākumi nav noteikti par obligātiem. Minētais noteikums būtu vienādi jāpiemēro arī saīsināta darbalaika shēmām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013, kas Covid-19 krīzes dēļ grozīta ar Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/558, un kuras joprojām tiek atbalstītas saskaņā ar īpašo ieguldījumu prioritāti “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darbalaika shēmām būtu jāierobežo, nosakot termiņu.

(13)

Atbalsts būtu jāsniedz darbvietu radīšanai un kvalitatīvai nodarbinātībai, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, un sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanas pasākumiem. Jauniešu nodarbinātības pasākumi būtu jāpaplašina saskaņā ar pastiprināto Garantiju jauniešiem. Ieguldījumi būtu jānovirza izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, ietverot pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidošanu, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Būtu jāveicina vienlīdzīga piekļuve vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, kuri jānodrošina arī bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, etniskajām minoritātēm un bezpajumtniekiem.

(14)

Turklāt dalībvalstīm būtu jāturpina īpašu uzmanību pievērst cilvēkiem, kas dzīvo lauku, pierobežas, mazāk attīstītos, salu, kalnu, mazapdzīvotos un tālākos reģionos, kā arī apgabalos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija un depopulācija, un attiecīgā gadījumā jāizmanto REACT-EU resursi nolūkā atbalstīt minētos cilvēkus.

(15)

Tā kā dalībvalstu robežu pagaidu slēgšana ir radījusi ievērojamas grūtības pārrobežu kopienām un uzņēmumiem, ir atbilstīgi ļaut dalībvalstīm piešķirt REACT-EU resursus arī esošajām pārrobežu programmām saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi.

(16)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, kas ļautu ātri īstenot ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar REACT-EU resursiem. Izmaksājamā sākotnējā priekšfinansējuma apmēram būtu jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi, no kuriem vajadzības gadījumā saņēmējiem tiktu veikti avansa maksājumi un ātra izmaksu atlīdzināšana pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.

(17)

Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai piešķirt REACT-EU resursus jaunām īpaši izveidotām darbības programmām saskaņā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” vai jauniem prioritārajiem virzieniem esošo programmu ietvaros saskaņā ar “Investīciju izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem. Lai nodrošinātu ātru īstenošanu, jauno īpaši izveidoto darbības programmu vajadzībām būtu jāatļauj norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda. Nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt ex ante izvērtējumu, un būtu jāierobežo elementi, kas vajadzīgi, lai darbības programmu iesniegtu Komisijas apstiprināšanai.

(18)

REACT-EU resursi būtu jāizmanto saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un principu “nekaitēt”, ņemot vērā Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Turklāt visā darbības programmu īstenošanā būtu jāņem vērā un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.

(19)

Lai mazinātu slogu valstu budžetiem saistībā ar krīzes novēršanu Covid-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā un lai sagatavotos zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, izdevumiem, kas nepieciešami operācijām, vajadzētu būt attiecināmiem no 2020. gada 1. februāra un izņēmuma kārtā būtu jādod dalībvalstīm iespēja pieprasīt līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, kas tiktu piemērota to darbības programmu atsevišķajiem prioritārajiem virzieniem, kuros sniedz atbalstu no REACT-EU resursiem.

(20)

Lai gan ir svarīgi nodrošināt, ka 2023. gada 31. decembris paliek attiecināmības beigu datums 2014.–2020. gada plānošanas periodā, būtu skaidri jānorāda, ka joprojām varētu tikt atlasītas operācijas atbalsta sniegšanai 2023. gadā.

(21)

Lai nodrošinātu, ka tiek turpināta atsevišķu no REACT-EU līdzekļiem atbalstītu operāciju īstenošana, būtu jāpiemēro pakāpeniskas pārtraukšanas noteikumi, kas izklāstīti Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu.

(22)

Saskaņā ar īpašajiem elastības pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, kas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ieviesti ar Regulu (ES) 2020/558, attiecināmiem vajadzētu būt arī izdevumiem par fiziski pabeigtām vai pilnībā īstenotām darbībām, kas veicina krīzes pārvarēšanu Covid-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā un sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu, ko atbalsta saskaņā ar attiecīgo jauno tematisko mērķi, ar nosacījumu, ka attiecīgās darbības ir sāktas no 2020. gada 1. februāra.

(23)

Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot REACT-EU resursus pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no pienākuma ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz snieguma rezervi un snieguma satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu REACT-EU resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu REACT-EU resursu lietderību, efektivitāti, ietekmi un iekļautību, kā arī to, kā šie resursi palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, attiecīgā gadījumā būtu jāprasa dalībvalstīm izmantot Covid-19 programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par REACT-EU resursu esību un apjomu un no tiem sniegto atbalstu.

(24)

Lai šos REACT-EU resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus nebūtu jāprasa ERAF un ESF piešķirtos REACT-EU resursus sadalīt pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā atšķirīgās reģionālās vajadzības un attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka atbalsta sniegšanā ir panākts līdzsvars starp Covid-19 pandēmijas visvairāk skarto reģionu un pilsētu vajadzībām un vajadzību arī turpmāk atbilstoši LESD 174. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem galveno uzmanību pievērst mazāk attīstītiem reģioniem. Saskaņā ar partnerības principu dalībvalstīm būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus.

(25)

Uz REACT-EU izdevumiem būtu jāattiecina tādas pašas prasības un aizsardzības pasākumi kā uz visu kohēzijas finansējumu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzētas atkāpes. Tas ietver pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī efektīvus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ko dalībvalstu un Savienības līmenī īsteno ar esošo krāpšanas apkarošanas aģentūru, tādu kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un attiecīgā gadījumā Eiropas prokurora atbalstu.

(26)

Ir svarīgi, lai, pieņemot pasākumus Savienības budžeta aizsardzībai, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un saņēmēju likumīgās intereses.

(27)

Lai atvieglotu pārvietojumus, ko atļauj ar šo regulu ieviestās izmaiņas, Finanšu regulas 30. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktais nosacījums par apropriāciju izmantošanu vienam un tam pašam mērķim šiem pārvietojumiem nebūtu jāpiemēro.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, reaģēt uz Covid-19 krīzes ietekmi, ieviešot elastības pasākumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta sniegšanā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(29)

Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(30)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(31)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (10) 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumus Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (11) vai Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (12), kuri pieņemti minētā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, nepiemēro Apvienotajai Karalistei, ciktāl minētie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Atbalstu saskaņā ar šo regulu 2021. un 2022. gadam finansē no Savienības pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanas, kas ietekmētu Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei vai tās teritorijā,