(1)

Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) Savienības vārdā tika noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2) un stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.

(2)

Izstāšanās līgumam pievienotā protokola par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) 4. pantā ir atkārtoti norādīts, ka Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa un ka nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei iekļaut Ziemeļīriju sava koncesiju saraksta, kas ir 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) pielikums, teritoriālajā darbības jomā.

(3)

Protokola 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka neatkarīgi no visiem pārējiem protokola noteikumiem visas atsauces uz Savienības muitas teritoriju, kuras ietvertas protokola piemērojamajos noteikumos vai Savienības tiesību noteikumos, kas ar protokolu ir padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, saprot tā, ka tās ietver Ziemeļīrijas sauszemes teritoriju.

(4)

Saskaņā ar protokola 5. panta 3. punktu Savienības tiesību aktus muitas jomā, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (3) 5. panta 2. punktā, piemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju. Minētie noteikumi, tos lasot saistībā ar protokola 5. panta 1. punkta pirmo un otro daļu attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no valstīm ārpus Savienības, nozīmē, ka Savienības tarifa pasākumi, tostarp tarifa kvotas saskaņā ar kopējo muitas tarifu vai attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, būtu piemērojami šādām precēm, ja minētās preces tiek uzskatītas par pakļautām riskam, ka vēlāk tās pārvietos uz Savienību. Minētās tarifa kvotas ietver importa tarifa kvotas, kuras paredzētas Savienības saistību sarakstos saskaņā ar GATT 1994, importa tarifa kvotas, par kurām panākta vienošanās Savienības divpusējos starptautiskos nolīgumos, tostarp kvotas atkāpei no izcelsmes noteikumiem, importa tarifa kvotas saskaņā ar Savienības tirdzniecības aizsardzības režīmiem, citas autonomas importa tarifa kvotas un eksporta tarifa kvotas, kas paredzētas nolīgumos ar trešām valstīm.

(5)

Saskaņā ar protokola 5. panta 4. punktu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro arī protokola 2. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus. Minētais pielikums ietver Savienības tiesību aktus, kuros paredzētas konkrētas importa kvotas.

(6)

Savienības un Apvienotās Karalistes divpusējie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar protokolu, nerada tiesības un pienākumus trešām valstīm. Tādējādi jebkādu importu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām, kas piemērojamas precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras tiek ievestas Ziemeļīrijā, nevar ieskaitīt minētās trešās valsts tiesībās attiecībā uz Savienību, ja vien trešā valsts nav tam piekritusi. Minētā situācija apdraud Savienības iekšējā tirgus pareizu darbību un kopējās tirdzniecības politikas integritāti, ļaujot, iespējams, apiet Savienības tarifa kvotas vai citas importa kvotas.

(7)

Lai novērstu minēto risku, Savienības importa tarifa kvotām un citām importa kvotām vajadzētu būt pieejamām tikai attiecībā uz precēm, kas tiek importētas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā, nevis Ziemeļīrijā.

(8)

Visus nolīgumus starp Savienības un kādu trešo valsti, kuros paredzētas eksporta tarifa kvotas, piemēro tikai precēm, kas importētas Savienībā. Tāpēc minētā trešā valsts varētu atteikties izsniegt eksporta licences tiešam importam Ziemeļīrijā.

(9)

Saskaņā ar protokola 5. panta 3. un 4. punktu saistībā ar tā 13. panta 3. punktu šo regulu piemēro arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju,