(1)

Covid-19 pandēmijas dēļ krasi samazinājusies gaisa satiksme, un tā cēloņi ir ievērojams pieprasījuma kritums un dalībvalstu un trešo valstu tiešie pandēmijas ierobežošanas pasākumi.

(2)

Šie apstākļi nav pārvadātāju varā, un pārvadātāju pakalpojumu brīvprātīgā vai obligātā atcelšana šādos apstākļos ir nepieciešama reakcija.

(3)

Apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji joprojām saskaras ar naudas līdzekļu trūkumu, kas var izraisīt apkalpošanas uz zemes apturēšanu. Tas savukārt var Savienības lidostās izraisīt lidostas pakalpojumu ierobežošanu vai apturēšanu.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/696 (2) ļāva no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim lidostas vadības dienestam vai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs beidz darboties pirms tā laikposma beigām, kuram tas izraudzīts, izraudzīties apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju tiešai pakalpojumu sniegšanai ne ilgāk kā sešus mēnešus vai līdz 2020. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš laikposms beidzas vēlāk. Regula (ES) 2020/696 arī deleģēja Komisijai pilnvaras minētos laikposmus pagarināt.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 24.a panta 4. punktu 2020. gada 13. novembrī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu.

(6)

Komisijas kopsavilkuma ziņojumā norādīts, ka ar visu pakāpenisko pieaugumu no 2020. gada aprīļa līdz augustam gaisa satiksmes apjoms 2020. gada septembrī, salīdzinot ar to pašu laiku 2019. gadā, palicis ievērojami samazināts. Pēc Eirokontroles datiem, 2020. gada 25. novembrī gaisa satiksmes apjoms bija par 63 % mazāks nekā 2019. gada 25. novembrī.

(7)

Lai gan ir grūti precīzi paredzēt gaisa satiksmes apjoma uzlabošanos, racionāli ir paredzēt, ka tuvākajā nākotnē stāvoklis nemainīsies un paliks līdz 2021. gada decembrim. 2020. gada septembra Eirokontroles jaunākajā gaisa satiksmes prognozē paredzēts, ka 2021. gada februārī gaisa satiksme būs par 50 % mazāka nekā 2020. gada februārī (un nebūs koordinētas dalībvalstu pieejas darbības kārtības ieviešanā un to noteikto ierobežojumu atcelšanā). Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka 2020. gada 22. novembrī nedēļā reģistrēto Covid-19 inficēto skaits Eiropā sasniedzis 1,77 miljonus (44 % jauno inficēto pasaulē), ievērojami pārsniedzot skaitu 2020. gada pavasarī. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka Eiropas Ekonomikas zonas un Apvienotās Karalistes 14 dienās izziņoto inficēšanos rādītājs kopš 2020. gada vasaras ir pastāvīgi palielinājies. Saskaņā ar tās 2020. gada 22. novembra iknedēļas uzraudzības ziņojumu, rādītājs ir sasniedzis 549 (valstīs diapazonā 58–1 186) no katriem 100 000 iedzīvotājiem.

(8)

Ir jādomā, ka gaisa satiksmes apjoma pastāvīgā samazināšanās ir Covid-19 pandēmijas rezultāts. Pieejamie dati par patērētāju uzticēšanos laikā pēc Covid-19 sākuma rāda, ka 2020. gada aprīlī aptuveni 60 % respondentu norādījuši, ka varētu atsākt izmantot gaisa satiksmi dažu mēnešu laikā pēc pandēmijas atkāpšanās, tomēr 2020. gada jūnijā to īpatsvars samazinājies līdz 45 %. Pieejamie dati tādējādi skaidri parāda sakaru starp Covid-19 pandēmiju un patērētāju pieprasījumu pēc gaisa satiksmes, un nav bijis cita notikuma, kas izskaidrotu gaisa transporta pieprasījuma samazināšanos.

(9)

Komisijas kopsavilkuma ziņojums parāda, ka arī valstu noteiktie un nekoordinētie ierobežojumi, karantīnas prasības un testēšanas pasākumi, ko dalībvalstis ieviesušas, reaģējot uz Eiropā kopš augusta vidus augušo inficēšanos, bet kurus bieži izziņo īsu brīdi pirms ieviešanas, vājina patērētāju uzticēšanos un samazina pieprasījumu pēc gaisa satiksmes.

(10)

Ņemot vērā ļoti zemo rezervācijas apjomu, minētās epidemioloģiskās un gaisa satiksmes prognozes, kā arī nenoteiktību un neparedzamību valstu pasākumos, kuru mērķis ir ierobežot Covid-19 pandēmiju, ir racionāli paredzēt, ka ar Covid-19 pandēmiju skaidrojamais gaisa satiksmes apjoms un pasažieru pieprasījums būs zemi visu 2021. gadu. Apjoms, kas pastāvēja pirms Covid-19, nav gaidāms vairākus gadus. Taču šobrīd vēl par agru secināt, vai tāds pats pārvadāšanas jaudas samazinājums būs vērojams arī pēc 2021. gada.

(11)

Apkalpošanas uz zemes uzņēmumus ir smagi skārusi Covid-19 pandēmija un tās izraisītā gaisa satiksmes samazināšanās. Kopš pandēmijas sākuma ievērojami samazinājies reisu skaits ir negatīvi ietekmējis ieņēmumu plūsmas no apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem Savienības lidostās. Tādējādi daudzi apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji ir saskārušies ar finansiālām grūtībām, un vairāki jau ir iesaistījušies pārstrukturēšanā, izmantojuši valsts glābšanas pasākumus vai beiguši darboties.

(12)

Pēc gaisa satiksmes apjoma prognozēm turpmākajiem mēnešiem izskatās, ka grūtie tirgus apstākļi apkalpošanā uz zemes dominēs, jo 2021. gadā apkalpojamo lidojumu skaits būs samazināts. Domājams, ka negatīvā tendence gaisa satiksmē vēl vairāk pasliktinās apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju smago finansiālo stāvokli un tādēļ radīs jaunu bankrotu briesmas. Tādos apstākļos gaidāms, ka lielākam skaitam apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju lidostās, kurās to skaits ir samazināts, apkalpošana uz zemes būs jāizbeidz, pirms pagājis laikposms, kuram tie izraudzīti. Tā šajās lidostās var rasties pēkšņi apkalpošanas uz zemes pakalpojumu pārtraukumi, pirms Direktīvas 96/67/EK 11. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā iespējams izraudzīt jaunu pakalpojumu sniedzēju.

(13)

Tāpēc pienākas Regulas (EK) Nr. 1008/2008 24.a panta 2. punktā paredzēto atkāpes laikposmu pagarināt no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 31. decembrim.

(14)

Lai novērstu juridisko nenoteiktību, it īpaši lidostas vadības dienestam un dalībvalsts kompetentajai iestādei, šī regula jāpieņem Regulas (EK) Nr. 1008/2008 25.b pantā noteiktajā steidzamajā procedūrā un tai steidzami jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,