11.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 416/24


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2036

(2020. gada 9. decembris),

ar ko Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza attiecībā uz prasībām, kuras attiecas uz lidojuma apkalpes kompetenci un apmācības metodēm, un konkrētu pasākumu piemērošanas datuma atlikšanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 31. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 (2) ir noteiktas prasības, kas gaisa kuģu ekspluatantiem jāizpilda attiecībā uz savu pilotu periodisko ekspluatācijas apmācību un pārbaudēm.

(2)

Eiropas aviācijas drošības plānā, ko Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”) pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 6. pantu, ir noteikts, ka aviācijas personālam ir ļoti svarīgi apgūt pareizās kompetences un ka apmācības metodes ir jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka personāls spēj rīkoties ar jaunajām tehnoloģijām apstākļos, kad aviācijas sistēma kļūst aizvien sarežģītāka.

(3)

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) 2013. gadā publicēja uz pierādījumiem balstītas apmācības rokasgrāmatu (dok. 9995 AN/497), kurā ietverta kompetenču sistēma (“pamatkompetences”), kas vajadzīga, lai droši, rezultatīvi un efektīvi darbotos komerciālo gaisa pārvadājumu vidē, kā arī atbilstošie apraksti un attiecīgie rīcības rādītāji šo kompetenču novērtēšanai. Uz pierādījumiem balstītas apmācības (EBT) kompetences ietver to, ko pilotu apmācībā iepriekš dēvēja par tehniskajām un netehniskajām zināšanām, prasmēm un attieksmi (KSA).

(4)

EBT mērķis ir uzlabot drošību un paplašināt lidojuma apkalpes kompetences, lai tā varētu droši ekspluatēt gaisa kuģi visos lidojuma režīmos un spētu konstatēt un pārvaldīt neparedzētas situācijas. EBT koncepcija ir izstrādāta, lai maksimāli paplašinātu mācīšanos un ierobežotu formālas pārbaudes.

(5)

Tāpēc Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 būtu jāgroza atbilstīgi ICAO dokumentam Nr. 9995 “Uz pierādījumiem balstītas apmācības rokasgrāmata”, lai regulā ieviestu prasības par EBT programmā ietvertās apmācības, pārbaužu un novērtēšanas nodrošināšanu un lai iestādēm ļautu apstiprināt pamata EBT, kas aizstāj iepriekšējās pārbaudes, t. i., ekspluatanta rīkotu kvalifikācijas pārbaudi (OPC) un licencē iekļautās kvalifikācijas pārbaudi (LPC). Tas ļaus ekspluatantam izmantot vienotu pieeju periodiskajai apmācībai.

(6)

Covid-19 pandēmija ir ievērojami ietekmējusi dalībvalstu un aviācijas nozares spēju sagatavoties vairāku aviācijas drošības jomā nesen pieņemtu īstenošanas regulu piemērošanai.

(7)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 noteikts, ka no 2021. gada 1. janvāra ir jāuzstāda un jāizmanto pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīces (CVR, kas spēj ierakstīt 25 stundas). Lai izvairītos no nesamērīga finansiāla sloga uzlikšanas gaisa kuģu ekspluatantiem un to lidmašīnu ražotājiem, kuru piegāde ekspluatantiem bija paredzēta pirms 2021. gada 1. janvāra, bet pēc tam kavējās Covid-19 pandēmijas dēļ, minētās prasības piemērošana būtu jāatliek.

(8)

Aģentūra ir pārliecinājusies, ka 7. apsvērumā minētās prasības piemērošanas atlikšana uz ierobežotu laiku ir iespējama, nekaitējot aviācijas drošībai.

(9)

Aģentūra ir sagatavojusi īstenošanas noteikumu projektu un kopā ar Atzinumu Nr. 08/2019 (3) to iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 127. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 965/2012

Regulas (ES) Nr. 965/2012 I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(3)  https://www.easa.europa.eu/document-library/opinions


PIELIKUMS

Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 I, II un III pielikumu groza šādi.

(1)

Regulas I pielikumu groza šādi:

 

iekļauj šādas definīcijas:

“23.a

“kompetence” ir cilvēka snieguma dimensija, ko izmanto, lai ticami prognozētu sekmīgu sniegumu darbā, un kas izpaužas un novērojama rīcībā, attiecīgās zināšanas, prasmes un attieksmi pielietojot, lai veiktu darbības vai uzdevumus atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem;

23.b

“uz kompetencēm balstīta apmācība” ir novērtēšanas un apmācības programmas, kurām raksturīga orientācija uz sniegumu, uzsvars uz snieguma standartiem un rezultātu mērīšanu, kā arī apmācības pilnveidošana atbilstīgi noteiktajiem snieguma standartiem;

23.c

“kompetenču sistēma” ir pilnīgs noteikto kompetenču kopums, kas ekspluatanta uz pierādījumiem balstītas apmācības programmā ir izstrādāts, tiek mācīts un novērtēts, izmantojot ar lidojumiem saistītus scenārijus, un kas ir pietiekami plašs, lai pilotu sagatavotu gan paredzētiem, gan neparedzētiem apdraudējumiem un kļūdām;

42.d

EBT modulis” ir kursu kombinācija, kurā izmanto kvalificētu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu un kas ir daļa no periodiskās novērtēšanas un apmācības 3 gadu perioda;

47.a

“reģistrācija” ir administratīva darbība, ko ekspluatants veic, ja pilots piedalās ekspluatanta EBT programmā;

47.b

“dalībai programmā reģistrēts pilots” ir pilots, kas piedalās periodiskajā EBT apmācības programmā;

47.c

“nolaišanos līdzvērtīgums” ir visas nolaišanās, kas prasa papildu pūles no prasmīgas apkalpes, neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas EBT moduļos;

47.d

“darbības traucējumu līdzvērtīgums” ir visi darbības traucējumi, kas prasa ievērojamas pūles no prasmīgas apkalpes, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti EBT moduļos;

47.e

“izvērtēšanas posms” ir viens no EBT moduļa posmiem, kas ir scenārijs lidojumam maršruta apstākļos, kurš raksturīgs ekspluatanta videi un kura laikā viens vai vairāki atgadījumi ļauj izvērtēt definētās kompetenču sistēmas galvenos elementus;

47.f

“uz pierādījumiem balstīta apmācība (EBT)” ir uz ekspluatācijas datiem balstīta novērtēšana un apmācība, kam raksturīga pilota vispārējo spēju pilnveidošana un novērtēšana kompetenču diapazonā (kompetenču sistēma), nevis snieguma mērīšana atsevišķos notikumos vai manevros;

69.b

“apmācība sēdvietā” ir paņēmiens, ko izmanto manevrēšanas apmācības posmā vai uz scenāriju balstītas apmācības posmā un kas instruktoriem ļauj:

(a)

dot vienkāršus norādījumus vienam pilotam vai

(b)

pilota sēdvietā veikt iepriekšnoteiktus vingrinājumus kā pilotam, kurš veic lidojumu (PF), vai pilotam, kurš veic novērošanu (PM), nolūkā:

1)

demonstrēt paņēmienus; un/vai

2)

likt otram pilotam iejaukties vai mijiedarboties;

69.c

“saskaņotība starp instruktoriem” ir dažādu EBT instruktoru vērtējumu konsekvence vai stabilitāte un izpaužas kā instruktoru (vērtētāju) doto kvalifikācijas atzīmju viendabības vai vienprātības vērtējums (vai vērtējumi);

72.a

“scenārijs lidojumam maršruta apstākļos” ir novērtēšana un apmācība, kas ietver reālistisku, reāllaika, pilnīgu misijas simulāciju scenārijos, kas ir raksturīgi maršruta lidojumiem;

76.b

“manevrēšanas apmācības posms” ir EBT moduļa posms, kura laikā apkalpei atbilstīgi gaisa kuģa paaudzei ir laiks praktizēties un uzlabot sniegumu, izpildot vingrinājumus, kuri galvenokārt balstīti uz psihomotorām prasmēm, un sasniedzot noteiktu lidojuma trajektoriju vai izpildot noteiktu notikumu līdz noteiktam rezultātam;

76.c

“jaukta EBT programma” ir ekspluatanta periodiskās apmācības un pārbaužu programma saskaņā ar ORO.FC.230. punktu, kuras daļa ir paredzēta EBT piemērošanai, bet kura neaizstāj kvalifikācijas pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) 9. papildinājumu;

98.a

“prasmīgs” nozīmē, ka ir pierādītas prasmes, zināšanas un attieksme, kas vajadzīgas, lai noteiktus uzdevumus veiktu saskaņā ar noteikto standartu;

105.b

“uz scenāriju balstītas apmācības posms” ir EBT moduļa posms, kurā galvenā uzmanība pievērsta kompetenču pilnveidošanai un pilots tiek apmācīts samazināt visbūtiskākos riskus, kas noteikti attiecībā uz konkrētu gaisa kuģa paaudzi. Tajā būtu jāietver konkrēta ekspluatanta apdraudējumu un kļūdu pārvaldība reāllaikā vidē, kas atspoguļo maršruta apstākļus;”.

(2)

Regulas II pielikumu (Part-ARO) groza šādi:

 

iekļauj šādu ARO.OPS.226. punktu:

“ARO.OPS.226 Uz pierādījumiem balstītas apmācības programmu apstiprināšana un pārraudzība

(a)

Ja kompetentā iestāde piešķir uz pierādījumiem balstītas apmācības (EBT) programmu apstiprinājumu, inspektoriem jāsaņem kvalifikācija un apmācība attiecībā uz EBT principiem, piemērošanu, apstiprināšanas procesiem un pastāvīgu pārraudzību.

(b)

Kompetentā iestāde novērtē un pārrauga EBT programmu, kā arī procesus, uz kuriem balstās EBT programmas īstenošana, un tās rezultativitāti.

(c)

Saņēmusi pieteikumu EBT programmas apstiprināšanai, kompetentā iestāde:

(1)

nodrošina 1. līmeņa neatbilstību novēršanu jomās, uz kurām balstīsies EBT programmas piemērošana;

(2)

novērtē ekspluatanta spēju atbalstīt EBT programmas īstenošanu. Ņem vērā vismaz šādus elementus:

(i)

ekspluatanta pārvaldības sistēmas gatavība un spējas jomās, uz kurām balstīsies EBT programmas piemērošana, jo īpaši lidojuma apkalpes apmācībā;

(ii)

ekspluatanta EBT programmas piemērotība — EBT programmai jāatbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību veidam un sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un attiecīgos riskus;

(iii)

ekspluatanta uzskaites sistēmas atbilstība, jo īpaši attiecībā uz lidojuma apkalpes apmācības, pārbaužu un kvalifikācijas dokumentiem, jo īpaši ORO.GEN.220. punktu un ORO.MLR.115. punkta c) un d) apakšpunktu;

(iv)

ekspluatanta vērtēšanas sistēmas piemērotība pilotu kompetenču novērtēšanai;

(v)

instruktoru un cita EBT programmā iesaistītā personāla kompetence un pieredze to procesu un procedūru izmantošanā, uz ko balstās EBT programmas īstenošana, un

(vi)

ekspluatanta EBT īstenošanas plāns un drošības riska novērtējums, uz ko balstās EBT programma, nolūkā parādīt, kā var sasniegt esošajai apmācības programmai līdzvērtīgu drošības līmeni.

(d)

Kompetentā iestāde piešķir EBT programmas apstiprinājumu, ja novērtējumā secināts, ka ir nodrošināta atbilstība vismaz ORO.FC.146., ORO.FC.231. un ORO.FC.232. punktam.

(e)

Neskarot ARO.GEN.120. punkta d) un e) apakšpunktu, kompetentā iestāde paziņo Aģentūrai, kad tā sāk izvērtēt alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai saistībā ar EBT.”

(3)

Regulas III pielikumu (Part-ORO) groza šādi:

(a)

ORO.FC.145. punktu aizstāj ar šādu:

“ORO.FC.145 Apmācības, pārbaužu un novērtēšanas nodrošināšana

(a)

Apmācību, pārbaudes un novērtēšanu, kas prasītas šajā apakšdaļā, veic saskaņā ar apmācības programmām un mācību plāniem, ko ekspluatants izstrādājis un iekļāvis lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.

(b)

Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus, tajos iekļauj attiecīgos elementus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā.

(c)

CAT pārvadājumu gadījumā apmācības un pārbaužu programmas, kā arī mācību plānus un individuālu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) izmantošanu apstiprina kompetentā iestāde.

(d)

FSTD, ciktāl tas praktiski iespējams, ir identiska ekspluatanta izmantotajam gaisa kuģim. Vajadzības gadījumā FSTD un gaisa kuģa atšķirības apraksta un tās aplūko instruktāžas vai, attiecīgi, apmācības laikā.

(e)

Ekspluatants izveido sistēmu, ar kuru atbilstīgi uzrauga FSTD izmaiņas un nodrošina, ka šīs izmaiņas neietekmē apmācības programmu atbilstību.”

(b)

iekļauj šādu ORO.FC.146. punktu:

“ORO.FC.146 Personāls, kas nodrošina apmācību, pārbaudes un novērtēšanu

(a)

Apmācību, pārbaudes un novērtēšanu, kas prasītas šajā apakšdaļā, veic atbilstīgi kvalificēts personāls.

(b)

Ja apmācība un pārbaudes notiek, veicot mācību lidojumus un izmantojot lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas, personālam, kas nodrošina apmācību un veic pārbaudes, jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

(c)

EBT programmas vajadzībām personāls, kas veic novērtēšanu un nodrošina apmācību:

1)

ir saņēmis I pielikumā (Part-FCL) noteikto instruktora apliecību vai eksaminētāja apliecību;

2)

ir izpildījis ekspluatanta EBT instruktora standartizācijas programmu. Tā ietver sākotnēju standartizācijas programmu un periodisku standartizācijas programmu.

Ekspluatanta EBT sākotnējās standartizācijas izpilde dod instruktoram tiesības veikt EBT praktisko novērtēšanu.

(d)

Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, kompetences izvērtēšanu maršrutā veic atbilstīgi kvalificēts gaisa kuģa komandieris, ko iecēlis ekspluatants un kas ir izpildījis standartizāciju EBT koncepciju jomā un kompetenču novērtēšanā (vērtētājs maršrutā).”;

(c)

iekļauj šādu ORO.FC.231. punktu:

“ORO.FC.231 Uz pierādījumiem balstīta apmācība (EBT)

a)

EBT PROGRAMMA

(1)

Ekspluatants var aizstāt ORO.FC.230. punkta prasības, izveidojot, īstenojot un uzturot atbilstīgu kompetentās iestādes apstiprinātu EBT programmu.

Ekspluatants pierāda savu spēju atbalstīt EBT programmas īstenošanu (ietverot īstenošanas plānu) un veic drošības riska novērtēšanu, ar ko parāda, kā tiek sasniegts līdzvērtīgs drošības līmenis.

(2)

EBT programma:

(i)

atbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību veidam un sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un attiecīgos riskus;

(ii)

nodrošina pilota kompetenci, šādā nolūkā novērtējot un pilnveidojot pilota kompetences, kas vajadzīgas drošai, rezultatīvai un efektīvai gaisa kuģu ekspluatācijai;

(iii)

nodrošina, ka katrs pilots saskaras ar novērtēšanas un apmācības elementiem, kas izsecināti saskaņā ar ORO.FC.232. punktu;

(iv)

ietver vismaz sešus EBT moduļus 3 gadu programmā. Katrs EBT modulis sastāv no izvērtēšanas posma un apmācības posma. EBT modulis ir derīgs 12 mēnešus.

(A)

Izvērtēšanas posms ietver scenāriju (vai scenārijus) lidojumam maršruta apstākļos, un tā mērķis ir novērtēt visas kompetences un noteikt individuālās apmācības vajadzības.

(B)

Apmācības posms ietver:

(a)

manevrēšanas apmācības posmu, kas ietver konkrētu definētu manevru prasmīgas veikšanas apmācību;

(b)

uz scenāriju balstītas apmācības posmu, kas ietver scenāriju (vai scenārijus) lidojumam maršruta apstākļos un kura mērķis ir pilnveidot kompetences un apmierināt individuālās apmācības vajadzības.

Apmācības posmu īsteno savlaicīgi pēc izvērtēšanas posma.

(3)

Ekspluatants nodrošina, ka katrs dalībai EBT programmā reģistrēts pilots:

(i)

tipa kvalifikācijas atzīmes derīguma laikā izpilda vismaz divus EBT moduļus un laikposms starp tiem nav mazāks kā 3 mēneši. EBT modulis ir izpildīts, kad:

(A)

attiecībā uz šo EBT moduli ir izpildīts EBT programmas saturs (pilots ir saskāries ar attiecīgajiem novērtēšanas un apmācības elementiem); un

(B)

ir pierādīts pieņemams snieguma līmenis attiecībā uz visām novērotajām kompetencēm;

(ii)

iziet kompetences izvērtēšanu maršrutā; un

(iii)

iziet apmācību uz zemes.

(4)

Ekspluatants izveido EBT instruktoru standartizācijas un saskaņotības nodrošināšanas programmu, kas nodrošina, ka EBT iesaistītie instruktori ir pienācīgi kvalificēti savu uzdevumu veikšanai:

(i)

šī programma jāattiecina uz visiem instruktoriem;

(ii)

ekspluatants saskaņotības novērtēšanai izmanto piemērotas metodes un rādītājus;

(iii)

ekspluatants pierāda, ka starp instruktoriem ir pietiekama saskaņotība.

(5)

EBT programmā var iekļaut ārkārtas procedūras neparedzētiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt EBT moduļu nodrošināšanu. Ekspluatants pierāda šādu procedūru nepieciešamību. Procedūras nodrošina, ka pilots neturpina maršruta lidojumus, ja novērotais sniegums ir bijis sliktāks par minimālo pieņemamo līmeni. Procedūras var ietvert:

(i)

atšķirīgu laikposmu starp EBT moduļiem; un

(ii)

atšķirīgu EBT moduļa posmu secību.

b)

KOMPETENČU SISTĒMA

Ekspluatants kompetenču sistēmu izmanto attiecībā uz visiem EBT programmā ietvertajiem novērtēšanas un apmācības aspektiem. Kompetenču sistēma:

(1)

ir visaptveroša, precīza un izmantojama;

(2)

ietver novērojamu rīcību, kas vajadzīga drošu, rezultatīvu un efektīvu lidojumu nodrošināšanai;

(3)

ietver noteiktu kompetenču kopumu, to aprakstus un ar tām saistīto novērojamo rīcību.

c)

APMĀCĪBAS SISTĒMAS EFEKTIVITĀTE

1)

EBT sistēmas efektivitāti mēra un izvērtē, izmantojot atgriezeniskās saites procesu, nolūkā:

(i)

validēt un uzlabot ekspluatanta EBT programmu;

(ii)

pārliecināties, ka ekspluatanta EBT programma pilnveido pilota kompetences.

(2)

Atgriezeniskās saites procesu iekļauj ekspluatanta pārvaldības sistēmā.

(3)

Ekspluatants izstrādā procedūras, kas reglamentē EBT datu aizsardzību.

d)

VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

(1)

Ekspluatants pilotu kompetenču novērtēšanai izmanto vērtēšanas sistēmu. Vērtēšanas sistēma nodrošina:

(i)

pietiekamu detalizācijas pakāpi, kas ļauj veikt precīzus un noderīgus individuālā snieguma mērījumus;

(ii)

snieguma kritēriju un skalu katrai kompetencei, skalā paredzot punktu, kas nosaka minimālo pieņemamo līmeni, kurš jāsasniedz maršruta lidojumu veikšanai. Ekspluatants izstrādā procedūras, kas ļauj uzlabot nepietiekamu pilota sniegumu;

(iii)

datu integritāti;

(iv)

datu drošību.

(2)

Ekspluatants regulāri pārbauda vērtēšanas sistēmas precizitāti, salīdzinot to ar sistēmu, kurā tiek izmantoti iepriekšnoteikti kritēriji.

e)

PIEMĒROTAS TRENAŽIERU IEKĀRTAS UN EKSPLUATANTA EBT PROGRAMMĀ IZPILDĀMO STUNDU SKAITS

1)

Katru EBT moduli izpilda, izmantojot FSTD ar kvalifikācijas līmeni, kas ir piemērots novērtēšanas un apmācības elementu pareizas izpildes nodrošināšanai.

2)

Lai pilots varētu izpildīt ekspluatanta EBT programmu, ekspluatants tam nodrošina pietiekamu stundu skaitu piemērotā trenažieru iekārtā. EBT programmas stundu skaita noteikšanai izmanto šādus kritērijus:

(i)

stundu skaits atbilst EBT programmas apjomam un sarežģītībai;

(ii)

stundu skaits ir pietiekams EBT programmas izpildei;

(iii)

stundu skaits nodrošina EBT programmas rezultativitāti, ņemot vērā ICAO, Aģentūras un kompetentās iestādes sniegtos ieteikumus;

(iv)

stundu skaits atbilst izmantoto trenažieru iekārtu tehnoloģijai.

f)

DARBĪBAS TRAUCĒJUMU LĪDZVĒRTĪGUMS

(1)

Katrs pilots saņem novērtējumu un iziet apmācību attiecībā uz gaisa kuģa sistēmu darbības traucējumu pārvaldību.

(2)

Gaisa kuģa sistēmu darbības traucējumus, kas prasa ievērojamas pūles no prasmīgas apkalpes, organizē, ņemot vērā šādus parametrus:

(i)

neatliekamība;

(ii)

sarežģītība;

(iii)

gaisa kuģa vadības pasliktināšanās;

(iv)

instrumentu atteice;

(v)

seku pārvaldība.

(3)

Katrs pilots saskaras ar vismaz vienu darbības traucējumu attiecībā uz katru parametru tik bieži, cik noteikts novērtēšanas un apmācības elementu tabulā.

(4)

Pierādīta prasme pārvaldīt vienu darbības traucējumu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu pierādītai prasmei pārvaldīt citus darbības traucējumus ar tādiem pašiem parametriem.

g)

NOLAIŠANOS LĪDZVĒRTĪGUMS SAISTĪBĀ AR LIDOJUMIEM

(1)

Ekspluatants nodrošina, ka katrs pilots regulāri iziet apmācību par nolaišanās veidiem un nolaišanās metodēm saistībā ar lidojumiem.

(2)

Šajā apmācībā iekļauj nolaišanās, kas prasa papildu pūles no prasmīgas apkalpes.

(3)

Šajā apmācībā iekļauj nolaišanās, kurām nepieciešams īpašs apstiprinājums saskaņā ar šīs regulas V pielikumu (Part-SPA).

h)

KOMPETENCES IZVĒRTĒŠANA MARŠRUTĀ

1)

Katrs pilots regulāri iziet kompetences izvērtēšanu maršrutā gaisa kuģī, kuras mērķis ir pierādīt, ka lidojumu veikšanas rokasgrāmatā aprakstītie parastie maršruta lidojumi tiek veikti droši, rezultatīvi un efektīvi.

2)

Maršrutā veikts kompetences izvērtējums ir derīgs 12 mēnešus.

3)

EBT īstenošanai apstiprināts ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju var pagarināt maršrutā veikta kompetences izvērtējuma derīguma laiku līdz:

i)

2 gadiem, ar nosacījumu, ka tiek veikta riska novērtēšana;

ii)

vai līdz 3 gadiem, ar nosacījumu, ka tiek īstenots atgriezeniskās saites process maršruta lidojumu uzraudzībai, ar kura palīdzību identificē lidojumu apdraudējumus, samazina šādu apdraudējumu riskus un īsteno pasākumus cilvēka kļūdu pārvaldībai lidojumu laikā.

4)

Lai sekmīgi izietu kompetences izvērtēšanu maršrutā, pilots pierāda pieņemamu snieguma līmeni attiecībā uz visām novērotajām kompetencēm.

i)

APMĀCĪBA UZ ZEMES

1)

Reizi 12 kalendārajos mēnešos katrs pilots iziet:

(i)

tehnisko apmācību uz zemes;

(ii)

novērtēšanu un apmācību saistībā ar visu gaisa kuģī esošo avārijas un drošības iekārtu atrašanās vietu un izmantošanu.

2)

Ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju un ar nosacījumu, ka tiek veikta riska novērtēšana, laikposmu, kurā veicama novērtēšana un apmācība saistībā ar visu gaisa kuģī esošo avārijas un drošības iekārtu atrašanās vietu un izmantošanu, var pagarināt līdz 24 mēnešiem.”;

(d)

iekļauj šādu ORO.FC.232. punktu:

“ORO.FC.232 EBT programmas novērtēšanas un apmācības elementi

(a)

Ekspluatants nodrošina, ka katrs pilots saskaras ar attiecīgiem novērtēšanas un apmācības elementiem.

(b)

Novērtēšanas un apmācības elementi:

(1)

nolūkā vadīt piemērotu EBT programmu izveidi izsecināti no drošības un ekspluatācijas datiem, ko izmanto, lai noteiktu jomas, kurās pilotu apmācība jāuzlabo un jānosaka tās prioritātes;

(2)

3 gadu laikposmā sadalīti noteiktā biežumā;

(3)

attiecas uz tā gaisa kuģa tipu vai variantu, ar kuru pilots veic lidojumus.”;

(e)

ORO.FC.235. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ORO.FC.235 Pilota kvalifikācija, lai veiktu savus pienākumus no jebkura pilota sēdekļa

a)

Komandieri, kuriem saskaņā ar saviem pienākumiem jāspēj nodrošināt ekspluatāciju no jebkura pilota sēdekļa un pildīt otrā pilota pienākumus, vai komandieri, kas veic apmācības vai pārbaužu veikšanas pienākumus, pabeidz papildu apmācības kursu un nokārto pārbaudi, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Pārbaudi var veikt kopā ar ekspluatanta rīkoto kvalifikācijas pārbaudi, kas noteikta ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā, vai kā daļu no EBT programmas, kas noteikta ORO.FC.231. punktā.”.

(4)

Regulas IV pielikumu (Part-CAT) groza šādi:

 

CAT.IDE.A.185. punkta c) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(1)

“pēdējās 25 stundās — lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 27 000 kg un kuru individuālais CofA pirmo reizi izdots 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai”.

(5)

Regulas VI pielikumu (Part-NCC) groza šādi:

 

NCC.IDE.A.160. punkta b) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(1)

“pēdējās 25 stundās — lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 27 000 kg un kuru individuālais CofA pirmo reizi izdots 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai”.

(6)

Regulas VIII pielikumu (Part-SPO) groza šādi:

 

SPO.IDE.A.140. punkta b) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“(1)

pēdējās 25 stundās — lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 27 000 kg un kuru individuālais CofA pirmo reizi izdots 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai”.