KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/1818

(2020. gada 17. jūlijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (1), un jo īpaši tās 19.a panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Parīzes nolīgumā, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (turpmāk “Parīzes nolīgums”) un kuru Savienība apstiprināja 2016. gada 5. oktobrī (2), ir noteikts mērķis stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā pieskaņojot investīciju plūsmas izvirzītajam kursam uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

(2)

2019. gada 11. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (3). Eiropas zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un labklājīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa sekmīga īstenošana paredz, ka investoriem jādod skaidri ilgtermiņa signāli, lai novērstu aktīvu kļūšanu par balastu un piesaistītu ilgtspējīgu finansējumu.

(3)

Ar Regulu (ES) 2016/1011 izveido ES klimata pārejas etalonus un Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus. Minēto etalonu metodoloģijas pamatā ir Parīzes nolīgumā noteiktās saistības. Ir jāprecizē standartu minimums, ko piemēro abiem etalonu veidiem. ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem ir līdzīgi mērķi, taču to vērienīgums atšķiras. Tāpēc standartu minimuma lielākajai daļai vajadzētu būt kopīgai attiecībā uz abiem etalonu veidiem, bet robežvērtībām vajadzētu atšķirties atkarībā no etalona veida.

(4)	Pašlaik nav pietiekamu datu, lai novērtētu oglekļa dioksīda pēdu, kas izriet no valsts struktūru pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc suverēnām emisijām nevajadzētu būt ES Klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu atbilstīgiem komponentiem.

(5)

Tā kā ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģijas pamatā ir Parīzes nolīgumā noteiktās saistības, ir jāizmanto 1,5 °C scenārijs, kas netiek pārsniegts vai tiek nedaudz pārsniegts, kā minēts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) (4) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu 1,5 °C robežās (“IPCC scenārijs”). Minētais IPCC scenārijs atbilst Eiropas zaļajā kursā noteiktajam Komisijas mērķim līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto nulles emisiju līmeni. Lai nodrošinātu atbilstību Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes scenārijam, investīcijas no darbībām, kas ir atkarīgas no fosilā kurināmā, būtu jāpārdala zaļajām vai atjaunojamām darbībām, un šo investīciju ietekmei uz klimatu gadu no gada būtu jāuzlabojas.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (5) I pielikuma A līdz H sadaļā un L sadaļā uzskaitītās nozares, tostarp nafta, gāze, kalnrūpniecība un transports, ir nozares, kas ievērojami veicina klimata pārmaiņas. Lai nodrošinātu, ka ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni sniedz reālistisku priekšstatu par reālo ekonomiku, tostarp par nozarēm, kurām būtu aktīvi jāsamazina SEG emisijas, lai būtu iespējams sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, minēto etalonu pakļautībai šīm nozarēm nevajadzētu būt mazākai par to pamatā esošā ieguldījumu kopuma pakļautību. Tomēr minētā prasība būtu jāpiemēro tikai tādiem ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, kas ir kapitāla vērtspapīru etaloni, lai nodrošinātu, ka pašu kapitāla investori, kuri atbalsta Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, iesaistoties un balsojot, saglabā savu ietekmi uz uzņēmuma pāreju uz ilgtspējīgākām darbībām.

(7)	SEG emisiju aprēķinam vajadzētu būt salīdzināmam un konsekventam. Tādēļ ir jāparedz noteikumi par to, cik bieži šie aprēķini būtu jāatjaunina, un attiecīgā gadījumā par izmantojamo valūtu.

(8)

Dekarbonizācija, kas balstīta tikai uz 1. un 2. pakāpes (SEG) emisijām, varētu radīt pretējus rezultātus. Tāpēc būtu jāprecizē, ka ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem piemērojamajā standartu minimumā būtu jāņem vērā ne tikai uzņēmumu tiešās emisijas, bet arī emisijas, kas novērtētas, pamatojoties uz aprites-ciklu, un tādējādi iekļaujot 3. pakāpes (SEG) emisijas. Tomēr, ņemot vērā par 3. pakāpes emisijām patlaban pieejamo datu nepietiekamo kvalitāti, ir jānosaka atbilstīgs pakāpeniskas ieviešanas grafiks un jāatļauj uz ierobežotu laiku izmantot fosilā kurināmā rezerves. Minētajam pakāpeniskas ieviešanas grafikam būtu jābalstās uz Regulā (EK) Nr. 1893/2006 izklāstīto saimniecisko darbību sarakstu.

(9)	Etalonu administratoriem vajadzētu būt iespējai palielināt uzņēmumu akciju svērumu, pamatojoties uz šo uzņēmumu noteiktajiem dekarbonizācijas mērķiem. Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz dekarbonizācijas mērķiem, par kuriem ziņojuši atsevišķi uzņēmumi.

(10)

ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem būtu jāapliecina spēja dekarbonizēties no gada uz gadu. Minētā minimālā dekarbonizācijas trajektorija būtu jāaprēķina, izmantojot IPCC scenāriju. Turklāt, lai novērstu zaļmaldināšanu, būtu jāprecizē nosacījumi par novirzi no dekarbonizācijas trajektorijas un par tiesībām turpināt marķēt etalonu kā ES klimata pārejas etalonu vai par Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu.

(11)

Dekarbonizācijas trajektorijas aprēķina galvenajam parametram vajadzētu būt SEG intensitātei, jo tas ir parametrs, kas nodrošina salīdzināmību starp nozarēm un ir objektīvs attiecībā uz konkrētu nozari. Lai aprēķinātu SEG intensitāti, ir nepieciešama informācija par attiecīgā uzņēmuma tirgus kapitalizāciju. Tomēr, ja etalonus piemēro uzņēmumu instrumentiem ar fiksētu-ienākumu, tirgus kapitalizācija var nebūt pieejama uzņēmumiem, kuru kapitāla vērtspapīri nav iekļauti biržas sarakstā. Tāpēc būtu jānosaka, ka gadījumos, kad uzņēmumu instrumentiem ar fiksētu ienākumu piemēro ES klimata pārejas etalonus vai Parīzes nolīgumam pielāgotus-ES etalonus, etalonu administratoriem būtu jāļauj izmantot SEG emisijas, kas aprēķinātas absolūtos skaitļos, nevis balstoties uz SEG intensitāti.

(12)	Lai nodrošinātu SEG emisiju datu salīdzināmību un konsekvenci, būtu jāparedz noteikumi par to, kā aprēķināt SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju izmaiņas.

(13)

Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, ir jāpanāk, lai gan ES klimata pārejas etaloni, gan Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni riska darījumos ar SEG intensīvajiem aktīviem procentuāli samazinātu to pamatscenāriju salīdzinājumā ar to mātes etaloniem vai pamatā esošo ieguldījumu kopumu. Tomēr šim procentuālajam samazinājumam vajadzētu būt nozīmīgākam Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, kas pēc būtības ir vērienīgāki nekā ES klimata pārejas etaloni.

(14)

Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem nebūtu jāveicina ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējuši uzņēmumi, kuri pārkāpj globālos standartus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma (UNGC) principus. Tādēļ ir jānosaka īpaši izslēgšanas kritēriji, kuru pamatā ir ar klimatu saistīti vai citi vides, sociālie un pārvaldības (VSP) apsvērumi. Būtu jāpanāk, ka ES klimata pārejas etaloni atbilst minētajiem izslēgšanas kritērijiem līdz 2022. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulā (ES) 2016/1011 noteikto grafiku.

(15)

Lai atbalstītu piesārņojošu enerģijas avotu izmantošanas samazināšanu un pienācīgu pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, ir arī lietderīgi no Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES-etaloniem izslēgt uzņēmumus, kas vairāk nekā noteiktu procentuālo daļu no saviem ieņēmumiem gūst no oglēm, naftas vai gāzes. Lai noteiktu šos īpašos izņēmumus, būtu jāņem vērā izmaiņas šo enerģijas avotu īpatsvarā no globālās primārās enerģijas piegādes laikposmā no 2020. līdz 2050. gadam, kā paredzēts IPCC scenārijā. Konkrēti, saskaņā ar 2.6. tabulu Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C, paredzams, ka laikposmā no 2020. līdz 2050. gadam ogļu izmantošana samazināsies par 57 % līdz 99 % un naftas izmantošana samazināsies par 9 % līdz 93 %, savukārt gāzes izmantošana palielināsies par 85 % vai samazināsies par 88 %. Gāzi var izmantot, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku, jo īpaši kā ogļu aizstājēju, kas izskaidro tās plašāko paredzamo attīstības diapazonu, lai gan paredzamais medianālais tās izmantošanas samazinājums ir 40 %. Tā paša iemesla dēļ ir jāizslēdz uzņēmumi, kas vairāk nekā noteiktu procentuālo daļu no saviem ieņēmumiem gūst no elektroenerģijas ražošanas darbībām.

(16)

Lai nodrošinātu pārredzamību par metodoloģiju, ko izmanto ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, ir lietderīgi abām etalonu kategorijām paredzēt noteikumus par nepieciešamo informācijas atklāšanu attiecībā uz dekarbonizācijas trajektoriju un datu avotiem. Tā paša iemesla dēļ ir lietderīgi noteikt etalonu administratoriem paredzētas informācijas atklāšanas prasības, kuri izmanto SEG emisiju datu aplēses, neatkarīgi no tā, vai aplēstos datus sniedz ārēji datu sniedzēji.

(17)	Lai atbalstītu metodoloģijas saskaņošanu attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par datu avotu kvalitāti un precizitāti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 (6) 3. panta 1. punktā;

b)	“absolūtās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas” ir tonnas CO2 ekvivalenta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 (7) 2. panta 7. punktā;

c)	“siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāte” ir absolūtās SEG emisijas, dalītas ar miljoniem euro uzņēmuma vērtībā, ieskaitot skaidru naudu;

d)	“uzņēmuma vērtība, tostarp skaidra nauda” jeb “EVIC” ir summa fiskālā gada beigās, ko veido parasto akciju tirgus kapitalizācija, priekšrocību akciju tirgus kapitalizācija un kopējā parāda un nekontrolējošās līdzdalības uzskaites vērtība, neatskaitot skaidru naudu vai tās ekvivalentus;

e)	“ieguldījumu kopums” ir visu ieguldāmo instrumentu kopums konkrētā aktīvu kategorijā vai aktīvu kategoriju grupā;

f)	“bāzes gads” ir pirmais gads pēc kārtas etalonā.

II NODAĻA

STANDARTU MINIMUMS ETALONU METODOLOĢIJAS IZSTRĀDEI

1. IEDAĻA

ES KLIMATA PĀREJAS ETALONIEM UN PARĪZES NOLĪGUMAM PIELĀGOTIEM ES ETALONIEM KOPĪGU STANDARTU MINUMUMS

2. pants

Atsauces temperatūras scenārijs

Nolūkā izstrādāt metodoloģiju minēto etalonu izveidei ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori kā atsauces temperatūras scenāriju izmanto 1,5 °C scenāriju, kas netiek pārsniegts vai tiek nedaudz pārsniegts, kā minēts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu 1,5 °C temperatūrā.

3. pants

Kapitāla sadales ierobežojums

ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, kas ir balstīti uz kapitāla vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot publiskā tirgū Savienībā vai citā jurisdikcijā, ir tāda agregētā pakļautība nozarēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma A līdz H sadaļā un L sadaļā, kas ir vismaz vienāda ar pamatā esošā ieguldījumu kopuma agregēto pakļautību ar minētajām nozarēm.

4. pants

SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju aprēķināšana

1. ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori minēto etalonu SEG intensitāti vai attiecīgā gadījumā absolūtās SEG emisijas aprēķina, visiem to pamatā esošajiem aktīviem izmantojot vienu un to pašu valūtu.

2. ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori katru gadu pārrēķina šo etalonu SEG intensitāti un absolūtās SEG emisijas.

5. pants

3. pakāpes SEG emisiju datu pakāpeniska iekļaušana etalonu metodoloģijā

1. ES klimata pārejas etalonu vai Parīzes-nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģijā 3. pakāpes SEG emisiju dati tiek iekļauti šādi:

a)	no 2020. gada 23. decembra 3. pakāpes SEG emisiju dati vismaz par enerģētikas un kalnrūpniecības nozarēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 05.–09. un 19. un 20. nodaļā;

b)	divu gadu laikā no 2020. gada 23. decembra 3. pakāpes SEG emisiju dati vismaz par transporta, būvniecības, ēku, materiālu un rūpniecības nozarēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 10.–18., 21.–33., 41., 42. un 43., 49.–53. un 81. nodaļā;

c)	četru gadu laikā no 2020. gada 23. decembra 3. pakāpes SEG emisiju dati par visām pārējām nozarēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikumā.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām no 2020. gada 23. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori var izmantot fosilā kurināmā rezerves, ja viņi pierāda, ka nevar aprēķināt vai aplēst 3. pakāpes SEG emisiju datus.

6. pants

Uzņēmumi, kas nosaka un publicē SEG emisiju samazināšanas mērķus

ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori minētajos etalonos var palielināt tādu pamatā esošo vērtspapīru emitentu svērumu, kuri nosaka un publicē SEG emisiju samazināšanas mērķus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pamatā esošo vērtspapīru emitenti konsekventi un precīzi publicē savas 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas;

b)	pamatā esošo vērtspapīru emitenti vismaz trīs gadus pēc kārtas ir samazinājuši savu SEG intensitāti vai attiecīgā gadījumā savas absolūtās SEG emisijas, tostarp 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, vidēji par vismaz 7 % gadā.

Šā panta pirmās daļas vajadzībām 3. pakāpes SEG emisijas interpretē saskaņā ar 5. pantā noteikto pakāpeniskās ieviešanas periodu.

7. pants

Dekarbonizācijas trajektorijas noteikšana

1. Dekarbonizācijas trajektorijai attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes-nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem ir šādi mērķi:

a)	attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem, kuru tirdzniecība ir atļauta publiskā tirgū Savienībā vai citā jurisdikcijā – vismaz vidēji par 7 % gadā samazināt SEG intensitāti;

attiecībā uz parāda vērtspapīriem, kurus nav emitējis valsts emitents, ja šo parāda vērtspapīru emitentam ir kapitāla vērtspapīri, kurus atļauts tirgot publiskā tirgū Savienībā vai citā jurisdikcijā, – vismaz vidēji par 7 % gadā samazināt SEG intensitāti vai vismaz vidēji par 7 % gadā samazināt absolūtās SEG emisijas;

c)	attiecībā uz parāda vērtspapīriem, kas nav valsts emitenta emitēti vērtspapīri, ja šo parāda vērtspapīru emitentam nav kapitāla vērtspapīru, kurus atļauts tirgot publiskā tirgū Savienībā vai citā jurisdikcijā, – vismaz vidēji par 7 % gadā samazināt absolūtās SEG emisijas.

2. Mērķus, kas minēti 1. punktā, aprēķina ģeometriski, kas nozīmē, ka SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju ikgadējo samazinājumu par vismaz 7 % “n” gadā aprēķina, pamatojoties uz SEG intensitāti vai absolūtajām SEG emisijām n-1 gadā ģeometriskā progresijā, sākot no bāzes gada.

3. Ja etalona pamatā esošo vērtspapīru vidējā EVIC pēdējā kalendārā gada laikā ir palielinājusies vai samazinājusies, katra komponenta EVIC koriģē, dalot to ar uzņēmuma vērtības inflācijas korekcijas koeficientu. Minēto uzņēmuma vērtības inflācijas korekcijas koeficientu aprēķina, etalona komponentu vidējo EVIC kalendārā gada beigās dalot ar etalona komponentu vidējo EVIC iepriekšējā kalendārā gada beigās.

4. ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori par katru gadu, kurā nav sasniegti 1. punktā noteiktie mērķrādītāji, kompensē neizpildītos mērķrādītājus, augšupēji pielāgojot mērķrādītājus to dekarbonizācijas trajektorijā nākamajam gadam.

5. ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori vairs nevarēs šādi marķēt savus etalonu, ja:

a)	šā panta 1. punktā noteiktie mērķi konkrētajā gadā nav sasniegti, un neizpildīto mērķi nākamajā gadā nekompensē; vai

b)	šā panta 1. punktā noteiktie mērķi netiek sasniegti trīs reizes jebkurā secīgā 10 gadu laikposmā.

Etalonu administratori var pārmarķēt etalonu par ES klimata pārejas etalonu vai par Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu, ja minētais etalons divus gadus pēc kārtas pēc marķējuma zaudēšanas atbilst dekarbonizācijas trajektorijas mērķim, ja vien minētais etalons šo marķējumu nav zaudējis divreiz.

8. pants

SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju izmaiņas

1. Izmaiņas SEG intensitātē vai absolūtajās SEG emisijās aprēķina kā procentuālās izmaiņas starp, no vienas puses, ES Klimata pārejas etalona vai ES Parīzes nolīgumam pielāgotā etalona visu komponentu vidējo svērto SEG intensitāti vai absolūtās SEG emisijas “n” gada beigās un, no otras puses, visu komponentu vidējo svērto SEG intensitāti vai absolūtās SEG emisijas n- 1 gada beigās.

2. Etalonu administratori izmanto jaunu bāzes gadu, ja notiek būtiskas izmaiņas SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju aprēķināšanas metodoloģijā.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, jauns bāzes gads ir gads, par kuru aprēķina 7. pantā minēto dekarbonizācijas trajektoriju.

Jauna bāzes gada izvēle neskar 7. panta 5. punktā paredzētos noteikumus.

2. IEDAĻA

STANDARTU MINUMUMS ES KLIMATA PĀREJAS ETALONIEM

9. pants

SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju atsauces samazinājums ES klimata pārejas etaloniem

SEG intensitāte vai attiecīgā gadījumā absolūtās SEG emisijas ES klimata pārejas etaloniem, tostarp 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, ir vismaz par 30 % zemākas nekā ieguldījumu kopuma SEG intensitāte vai absolūtās SEG emisijas.

Šā panta pirmās daļas vajadzībām 3. pakāpes SEG emisijas interpretē saskaņā ar 5. pantā noteikto pakāpeniskās ieviešanas periodu.

10. pants

Izņēmumi attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem

1. ES klimata pārejas etalonu administratori savā metodoloģijā atklāj, vai tie izslēdz uzņēmumus un saskaņā ar kādiem principiem to dara.

2. Līdz 2022. gada 31. decembrim ES klimata pārejas etalonu administratori izpilda prasības, kas noteiktas 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 12. panta 2. punktā.

3. IEDAĻA

STANDARTU MINIMUMS PARĪZES NOLĪGUMAM PIELĀGOTIEM ES ETALONIEM

11. pants

SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju pamatscenārija samazinājums Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem

SEG intensitāte vai attiecīgā gadījumā absolūtās SEG emisijas Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, tostarp 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, ir vismaz par 50 % zemākas nekā ieguldījumu kopuma SEG intensitāte vai absolūtās SEG emisijas.

Šā panta pirmās daļas vajadzībām 3. pakāpes SEG emisijas interpretē saskaņā ar 5. pantā noteikto pakāpeniskās ieviešanas periodu.

12. pants

Izņēmumi attiecībā uz Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem

1. Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori no minētajiem etaloniem izslēdz visus šādus uzņēmumus:

a)	uzņēmumi, kas iesaistīti jebkādās darbībās, kuras saistītas ar pretrunīgi vērtējamiem ieročiem;

b)	uzņēmumi, kas iesaistīti tabakas audzēšanā un ražošanā;

c)	uzņēmumi, par kuriem etalonu administratori konstatējuši, ka tie pārkāpj Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma (UNGC) principus vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem;

d)	uzņēmumi, kas 1 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no akmeņogļu un lignīta izpētes, ieguves, izplatīšanas vai attīrīšanas;

e)	uzņēmumi, kas 10 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no naftas kurināmā izpētes, ieguves, izplatīšanas vai attīrīšanas;

f)	uzņēmumi, kas 50 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no gāzveida kurināmā izpētes, ieguves, ražošanas vai izplatīšanas;

g)	uzņēmumi, kas 50 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no elektroenerģijas ražošanas, kuras SEG intensitāte pārsniedz 100 g CO2 e/kWh.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos pretrunīgi ieroči ir pretrunīgi vērtējami ieroči, kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valstu tiesību aktos.

2. Saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem par aplēsēm Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori no minētajiem etaloniem izslēdz uzņēmumus, par kuriem tie vai ārējie datu sniedzēji ir konstatējuši vai aplēsuši, ka attiecīgie uzņēmumi būtiski kaitē vienam vai vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (8) 9. pantā minētajiem vides mērķiem.

3. Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori savā etalonu metodoloģijā atklāj visus papildu izslēgšanas kritērijus, kurus tie izmanto un kuru pamatā ir ar klimatu saistīti vai citi vides, sociālie un pārvaldības (VSP) faktori.

III NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PRECIZITĀTE

13. pants

Pārredzamības prasības aplēsēm

1. Papildus prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/1011 III pielikumā, ES klimata pārejas etalonu vai Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori panāk atbilstību šādām prasībām:

ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori, kas izmanto aplēses, kuras nav balstītas uz datiem, ko sniedzis ārējs datu sniedzējs, formalizē, dokumentē un publisko metodoloģiju, kas ir šādu aplēšu pamatā, tostarp:

i)	pieeju, ko tie izmantojuši SEG emisiju aprēķināšanai, un galvenos pieņēmumus un piesardzības principus, kas ir šo aplēšu pamatā;

ii)	pētniecības metodoloģiju, lai aplēstu trūkstošās, nepaziņotās vai nepilnīgi paziņotās SEG emisijas;

iii)	ārējo datu kopas, ko izmanto, lai aplēstu trūkstošās, nepaziņotās vai nepilnīgi paziņotās SEG emisijas;

ES klimata pārejas etalonu administratori vai Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori, kas izmanto aplēses, kuru pamatā ir ārējā datu sniedzēja sniegtie dati, formalizē, dokumentē un publisko visu turpmāk minēto informāciju:

i)	datu sniedzēja nosaukums un kontaktinformācija;

ii)	izmantotā metodoloģija un galvenie pieņēmumi un piesardzības principi, ja tādi ir pieejami;

iii)	hipersaite uz datu sniedzēja tīmekļa vietni un attiecīgo izmantoto metodoloģiju, ja tāda ir pieejama.

2. Šīs regulas 12. panta 2. punkta vajadzībām Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori panāk atbilstību šādām prasībām:

Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori, kas izmanto aplēses, kuras nav balstītas uz ārējā datu sniedzēja sniegtajiem datiem, formalizē, dokumentē un publisko metodoloģiju, kas ir šādu aplēšu pamatā, tostarp:

i)	to izmantotā pieeja un pētniecības metodoloģija, kā arī galvenie pieņēmumi un piesardzības principi, kas ir šo aplēšu pamatā;

ii)	aplēsē izmantotās ārējo datu kopas;

Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori, kas izmanto aplēses, kuru pamatā ir ārējā datu sniedzēja sniegtie dati, formalizē, dokumentē un publisko visu turpmāk minēto informāciju:

i)	datu sniedzēja nosaukums un kontaktinformācija;

ii)	izmantotā metodoloģija un galvenie pieņēmumi un piesardzības principi, ja tādi ir pieejami;

iii)	hipersaite uz datu sniedzēja tīmekļa vietni un attiecīgo izmantoto metodoloģiju, ja tāda ir pieejama.

14. pants

Informācijas atklāšana par dekarbonizācijas trajektoriju

ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori formalizē, dokumentē un publisko minēto etalonu dekarbonizācijas trajektorijas, bāzes gadu, ko izmanto minēto dekarbonizācijas trajektoriju noteikšanai, un, ja nav sasniegti dekarbonizācijas trajektorijā noteiktie mērķi, norāda tā iemeslus un pasākumus, ko tie veiks, lai sasniegtu 7. panta 4. punktā minēto pielāgoto mērķrādītāju.

15. pants

Datu avotu precizitāte

1. ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori nodrošina, ka dati par 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijām ir precīzi, saskaņā ar globālajiem vai Eiropas standartiem, piemēram, produkta vides pēdas nospieduma (PEF), organizācijas vides pēdas nospieduma (OEF) metodēm (9), korporatīvās vērtības ķēdes (3. pakāpe) uzskaites un ziņošanas standartu (10), EN ISO 14064 vai EN ISO 14069.

2. Piemērojot 1. punktu, ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori savā metodoloģijā atklāj izmantoto standartu.

3. ES klimata pārejas etalonu administratori un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori nodrošina datu par SEG emisijām salīdzināmību un kvalitāti.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.

(2) Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(3) COM(2019) 640 final.

(4) IPCC, 2018: Globālā sasilšana 1,5 °C apmērā. IPCC īpašais ziņojums par ietekmi, kāda ir globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(9) Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

(10) Vērtību ķēde (3. pakāpe) Uzskaites un ziņošanas standarts (2011. gada septembris), Siltumnīcefekta gāzu protokola Korporatīvās uzskaites un ziņošanas standarta pielikums.