1.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 402/23


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/1794

(2020. gada 16. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļu groza attiecībā uz pārejas un nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (1), un jo īpaši tās 12. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2018/848 un jo īpaši tās II pielikuma I daļā ir noteiktas atsevišķas prasības attiecībā uz pārejas un nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošanu.

(2)

Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2018/848 53. pantā noteiktās atkāpes no bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanas pakāpeniski tiek atceltas, ir svarīgi palielināt bioloģiskā un pārejas augu reproduktīvā materiāla ražošanu un laišanu tirgū.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 10. panta 4. punktu augu reproduktīvo materiālu drīkst tirgot kā “pārejas” produktu, ja ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 26. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidota regulāri atjaunināta datubāze, kurā tiek uzskaitīts tās teritorijā pieejamais bioloģiskais un pārejas augu reproduktīvais materiāls, izņemot sējeņus, bet ietverot sēklas kartupeļus. Turklāt 26. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš sistēmas, kas ļauj operatoriem, kuri tirgo bioloģisko vai pārejas augu reproduktīvo materiālu un kuri spēj to piegādāt pietiekamos daudzumos un saprātīgā laikposmā, kopā ar to vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju brīvprātīgi, bez maksas publicēt informāciju par pieejamo bioloģisko un pārejas augu reproduktīvo materiālu, piemēram, augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, vai bioloģiskajai ražošanai piemērotām bioloģiskām šķirnēm, izņemot sējeņus, bet ietverot sēklas kartupeļus, un minētā materiāla daudzumu izteikt ar svaru un norādīt gada laikposmu, kad tas pieejams. Savukārt 26. panta 5. punktā ir teikts, ka dalībvalstis var turpināt izmantot jau esošās attiecīgās informācijas sistēmas.

(4)

Tāpēc tad, kad bioloģiskais augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pietiekamā daudzumā un šis apstāklis ir pierādīts ar ierakstiem, kas savākti iepriekš minētajā datubāzē un sistēmās, ir svarīgi prioritāri izmantot pārejas augu reproduktīvo materiālu, nevis nebioloģisko augu reproduktīvo materiālu. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 6. panta i) punktu būtu jāatļauj izmantot pašu saimniecībās iegūto bioloģisko un pārejas augu reproduktīvo materiālu.

(5)

Ņemot vērā patlaban spēkā esošo atšķirīgo praksi dalībvalstīs, īpaši svarīgi ir arī saskaņot konkrētus atļauju izdošanas kritērijus un nosacījumus attiecībā uz nebioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanu gadījumos, kad bioloģiskais un pārejas augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pienācīgā kvalitātē vai pietiekamā daudzumā. Šāda saskaņošana varētu palīdzēt izvairīties no iespējami negodīgas konkurences bioloģiskajā ražošanā un nodrošināt, ka augu reproduktīvajam materiālam tiek piemēroti atsevišķi piesardzības noteikumi, un gadījumā, kad zemesgabalā bija jāveic noteiktā fitosanitārā apstrāde, tam attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro pārejas periods, kā paredzēts Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļas 1.7.3. un 1.7.4. punktā.

(6)

Neraugoties uz bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla ražošanā iesaistīto operatoru centieniem, joprojām ir daudzas sugas, pasugas vai šķirnes, kuru bioloģiskais un pārejas augu reproduktīvais materiāls nav pieejams un attiecībā uz kurām atļauju piešķiršanas process ir jāvienkāršo, mazinot administratīvo slogu, lai neapdraudētu produktu bioloģisko raksturu. Šā iemesla dēļ un lai samazinātu individuālas atļaujas pieprasījumu skaitu, ir lietderīgi attiecīgajām sugām, pasugām vai šķirnēm, ievērojot konkrētus nosacījumus, paredzēt valsts vispārējās ikgadējas atļaujas un pieņemt valsts sarakstus ar sugām vai pasugām, kuru attiecīgo šķirņu bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls ir pieejamas pietiekamā daudzumā. Šādai pieejai vajadzētu ierobežot pieteikšanos uz individuālajām atļaujām. Turklāt šie valstu saraksti sniegtu relevantu informāciju, kura, paredzams, palielinās zināšanas un noteiktību bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla nozarē un tādējādi veicinās turpmāku attīstību gan šajā ļoti specializētajā ražošanas nozarē, gan bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanā.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļa.

(8)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/848 piemērošanas sākumdienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 2018/848 II pielikuma I daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļu groza šādi:

1)

1.8.5.1.–1.8.5.5. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.8.5.1.

Atkāpjoties no 1.8.1. punkta, ja dati, kas savākti 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sistēmā, liecina, ka operatora vajadzības attiecīgā bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla kvalitātes un daudzuma ziņā nav apmierinātas, operators drīkst izmantot pārejas augu reproduktīvo materiālu atbilstīgi 10. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunktam.

Ja bioloģiskais un pārejas augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pietiekamā kvalitātē vai daudzumā, lai apmierinātu operatora vajadzības, kompetentās iestādes var atļaut izmantot nebioloģisko augu reproduktīvo materiālu, ievērojot 1.8.5.3.–1.8.5.7. punktā paredzētos nosacījumus.

Šādu individuālu atļauju izdod tikai vienā no šādām situācijām:

a)

ja neviena sugas šķirne, ko operators vēlas iegūt, nav reģistrēta 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sistēmā;

b)

ja neviens piegādātājs, t. i., operators, kas tirgo augu reproduktīvo materiālu, nespēj laikus piegādāt attiecīgo bioloģisko vai pārejas augu reproduktīvo materiālu sēšanai vai stādīšanai situācijā, kad lietotājs augu reproduktīvo materiālu ir pasūtījis saprātīgā termiņā, kurā bioloģisko vai pārejas augu reproduktīvo materiālu var sagatavot un piegādāt;

c)

ja šķirne, ko operators vēlas iegūt, 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sistēmā kā bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls nav reģistrēta un operators spēj pierādīt, ka neviena no reģistrētajām tās pašas sugas alternatīvām nav piemērota jo īpaši attiecīgajiem agronomiskajiem, klimatiskajiem un augsnes apstākļiem un tehnoloģiskajām īpašībām, kas vajadzīgas attiecīgās produkcijas ražošanai, un ka tāpēc atļauja ir nozīmīga viņa ražošanai;

d)

ja tas ir pamatots izmantošanai pētniecībā, neliela mēroga testēšanai uz vietas, šķirņu saglabāšanai vai produkcijas attīstībai un tam ir piekritušas dalībvalsts kompetentās iestādes.

Pirms jebkādas šādas atļaujas pieprasīšanas operators attiecīgo informāciju aplūko 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sistēmā, lai pārbaudītu, vai attiecīgais bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls ir pieejams un tātad vai viņa pieprasījums ir pamatots.

Ja pieprasījums atbilst 6. panta i) punktam, operatori drīkst izmantot gan bioloģisko, gan pārejas augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts viņu pašu saimniecībās, neatkarīgi no tā, kādā kvalitātē un daudzumā materiāls ir pieejams saskaņā ar 26. panta 1. punktā minēto datubāzi vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto sistēmu.

1.8.5.2.

Atkāpjoties no 1.8.1. punkta, trešo valstu operatori drīkst izmantot pārejas augu reproduktīvo materiālu atbilstīgi 10. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunktam, ja pamato, ka tās trešās valsts teritorijā, kurā attiecīgais operators atrodas, bioloģiskais augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pietiekamā kvalitātē vai daudzumā.

Neskarot attiecīgos valsts noteikumus, trešo valstu operatori drīkst izmantot gan bioloģisko, gan pārejas augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts viņu pašu saimniecībās.

Kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kas atzītas saskaņā ar 46. panta 1. punktu, var trešo valstu operatoriem atļaut bioloģiskās ražošanas vienībā izmantot nebioloģisku augu reproduktīvo materiālu, ievērojot 1.8.5.3., 1.8.5.4. un 1.8.5.5. punktā paredzētos nosacījumus, ja tās trešās valsts teritorijā, kurā atrodas operators, bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pietiekamā kvalitātē vai daudzumā.

1.8.5.3.

Nebioloģisko augu reproduktīvo materiālu pēc ražas novākšanas apstrādā tikai ar tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuri augu reproduktīvā materiāla apstrādei ir atļauti saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punktu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes fitosanitāros nolūkos tajā teritorijā, kurā augu reproduktīvo materiālu paredzēts izmantot, ir noteikusi ķīmisku apstrādi visām attiecīgo sugu šķirnēm un heterogēnam materiālam.

Ja izmanto nebioloģisko augu reproduktīvo materiālu, kuram veikta pirmajā daļā minētā iestāžu noteiktā ķīmiskā apstrāde, tad zemes gabalam, kurā audzē apstrādāto augu reproduktīvo materiālu, attiecīgā gadījumā piemēro pārejas periodu, kā paredzēts 1.7.3. un 1.7.4. punktā.

1.8.5.4.

Nebioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanas atļauju saņem pirms kultūraugu sēšanas vai stādīšanas.

1.8.5.5.

Nebioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanas atļauju piešķir atsevišķiem lietotājiem, vienā reizē vienai sezonai, un par atļaujām atbildīgās kompetentās iestādes, kontroles iestāde vai kontroles institūcija reģistrē atļautā augu reproduktīvā materiāla daudzumus.”;

2)

iekļauj šādu 1.8.5.6. un 1.8.5.7. punktu:

“1.8.5.6.

Dalībvalstu kompetentās iestādes izveido oficiālu sarakstu ar sugām, pasugām vai šķirnēm (vajadzības gadījumā tās sagrupējot), par kurām ir konstatēts, ka bioloģiskais vai pārejas augu reproduktīvais materiāls ir pieejams pietiekamā daudzumā, un šķirnēm, kas ir piemērotas to teritorijai. Saskaņā ar 1.8.5.1. punktu attiecībā uz minētajā sarakstā iekļautajām sugām, pasugām vai šķirnēm attiecīgās dalībvalsts teritorijā atļaujas neizdod, ja vien atļaujas izdošana nav pamatota ar kādu no 1.8.5.1. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem. Ja tāda bioloģiskā vai pārejas augu reproduktīvā materiāla daudzums vai kvalitāte, kas pieejams sarakstā iekļautai sugai, pasugai vai šķirnei, ārkārtas apstākļu dēļ izrādās nepietiekama vai nepiemērota, dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst attiecīgo sugu, pasugu vai šķirni no saraksta svītrot.

Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu atjaunina savu sarakstu un dara to publiski pieejamu.

Katru gadu līdz 30. jūnijam un pirmo reizi līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalstu kompetentās iestādes nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm saiti uz tīmekļa vietni, kurā atjauninātais saraksts ir publiski pieejams. Komisija šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē publicē saites uz valstu atjauninātajiem sarakstiem.

1.8.5.7.

Atkāpjoties no 1.8.5.5. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu visiem attiecīgajiem operatoriem var piešķirt vispārējo atļauju izmantot:

a)

konkrētu sugu vai pasugu, ja un ciktāl neviena attiecīgā šķirne 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sistēmā nav reģistrēta;

b)

konkrētu šķirni, ja un ciktāl ir izpildīti 1.8.5.1. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

Operatori, kas izmanto vispārējo atļauju, kārto izmantoto daudzumu uzskaiti, savukārt par atļaujām atbildīgā kompetentā iestāde atļautā nebioloģiskā augu reproduktīvā materiāla daudzumus ieraksta sarakstā.

Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu atjaunina savu sarakstu ar sugām, pasugām vai šķirnēm, attiecībā uz kurām izdota vispārējā atļauja, un šo sarakstu dara publiski pieejamu.

Katru gadu līdz 30. jūnijam un pirmo reizi līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalstu kompetentās iestādes nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm saiti uz tīmekļa vietni, kurā atjauninātais saraksts ir publiski pieejams. Komisija šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē publicē saites uz valstu atjauninātajiem sarakstiem.”