(2)

Ražojumi, uz kuriem attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir konkrēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma. Patlaban šos ražojumus klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10 (Taric kods 7225191090), 7225 30 90, ex 7225 40 60 (Taric kods 7225406090), 7225 40 90, ex 7226 19 10 (Taric kods 7226191090), 7226 91 91 un 7226 91 99. KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(3)

Reģistrācija nav attiecināma uz: i) ražojumiem no nerūsējošā tērauda un teksturēta elektrotehniskā silīcijtērauda; ii) ražojumiem no instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda; iii) ruļļos netītiem ražojumiem bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki; un iv) ruļļos netītiem ražojumiem bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.

(4)

Sūdzības iesniedzējs 2020. gada 17. septembrī iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt, ka uz attiecīgā ražojuma importu attiecina reģistrāciju, lai šim importam ar atpakaļejošu spēku varētu piemērot pasākumus no reģistrēšanas dienas.

(5)

Atbildot uz šo pieprasījumu, piezīmes iesniedza šādas ieinteresētās personas: Turcijas valdība, Lietotāju konsorcijs (lietotāji), Colakoglu un Erdemir grupas un Habas (ražotājs eksportētāji), Turcijas Tērauda eksportētāju asociācija (“ÇİB”) un Turcijas Tērauda ražotāju asociācija (“TCUD”).

(6)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrēšanai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus, ja būtu izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi. Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(7)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, pēc izmeklēšanas sākšanas ir bijis ievērojams importa pieaugums, kas varētu nopietni mazināt galīgo maksājumu korektīvo ietekmi. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Turcija jau ilgstoši ir praktizējusi dempingu un ka importētāji bija, vai tiem vajadzēja būt informētiem, par Turcijas dempinga praksi.

(8)

Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 4. punktu. Komisija pārbaudīja, vai importētāji zināja vai tiem būtu bijis jāzina par to, ka tie īsteno dempingu saistībā ar dempinga apmēru un iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija analizēja, vai importa apjoms turpina ievērojami pieaugt, ņemot vērā laiku, kā arī apjomu un citus apstākļus, vai ir varbūtīgi, ka tas nopietni samazinās piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(9)

Šajā posmā Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no Turcijas tiek pārdots par dempinga cenām. Sūdzība sniedza pietiekamus pierādījumus par dempingu, pamatojoties uz šādi noteikto normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Kopumā un ņemot vērā iespējamās dempinga starpības, kas svārstās no 4 % līdz 8 %, sniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ražotāji eksportētāji praktizē dempingu.

(10)

Sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi arī par iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ieskaitot arī Savienības ražošanas nozares galveno darbības rādītāju negatīvo dinamiku.

(11)

Šī informācija ir iekļauta gan sūdzības nekonfidenciālajā versijā, gan 2020. gada 14. maijā publicētajā paziņojumā par procedūras sākšanu. Paziņojums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tāpēc tas ir publisks dokuments, kas pieejams visiem importētājiem. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālajai versijai un nekonfidenciālajiem dokumentiem. Komisija tādējādi uzskatīja, ka, pamatojoties uz to, importētāji zināja vai tiem būtu bijis jāzina par dempingu, tā apmēru un iespējamo kaitējumu (3).

(12)

Kā minēts 5. apsvērumā, vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par reģistrācijas pieprasījumu. Attiecībā uz pirmo kritēriju Turcijas valdība, Habas, CIB, Colakoglu un Erdemir grupas uzsvēra, ka antidempinga izmeklēšanas sākšana vien automātiski vēl nenozīmē to, ka dempings faktiski notiek, jo dažas izmeklēšanas (dažas attiecībā uz Turciju) ir izbeigtas, nenosakot maksājumus. Drīzāk tas būtu tikai “vienpusējs apgalvojums”. Tādējādi importētājs nevar būt informēts par kaut ko (“dempinga praksi”), ko izmeklēšana vēl nav konstatējusi. Turcijas valdība, Habas un CIB apstrīdēja arī dažus Eurofer pieprasījumā sniegtos papildu pierādījumus, tostarp apgalvojumu, ka Turcijas ražotāja eksportētāja izpilddirektors bija informēts par gaidāmo antidempinga izmeklēšanu, un informāciju, ka uz attiecīgā ražojuma importu attiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi trešās valstīs. Visbeidzot, TCUD norādīja, ka daži Eurofer apgalvojumi par antidempinga pasākumiem pret attiecīgā ražojuma importu no Turcijas nav patiesi aprakstīti sniegtajā informācijā. Šajā sakarā TCUD apgalvoja, ka viens uzņēmums bija atbrīvots no ASV pasākumiem pēc apstrīdēšanas attiecīgajās tiesās un ka cita trešā valsts (Maroka) atcēla antidempinga maksājumus pret Turciju pēc PTO ekspertu grupas nolēmuma.

(13)

Pamatregulas 14. panta 5. punktā noteikts, ka, sākot izmeklēšanu un savlaicīgi informējot dalībvalstis, Komisija var uzdot muitas dienestiem veikt vajadzīgos pasākumus importa reģistrēšanai, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus. Reģistrācijas galvenais mērķis šajā gadījumā ir dot iespēju ar atpakaļejošu spēku noteikt pagaidu pasākumus līdz 90 dienām pirms to piemērošanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Tādējādi, ņemot vērā šo noteikumu, Komisija nevar reģistrēt importu pēc tam, kad jau ir noteikts pagaidu maksājums.

(14)

Ja saskaņā ar dažu personu ierosinājumu reģistrācija ir iespējama tikai pēc tam, kad izmeklēšanā ir konstatēts dempings, tad pēc definīcijas tā nekad nevarētu notikt pirms pagaidu maksājumu noteikšanas. Šāda pieeja pilnībā atņemtu reģistrācijas instrumentam tā effet utile (4). Tāpēc Komisijai ir jāpieņem lēmums par to, vai reģistrēt importu, pirms stājas spēkā jebkāds pagaidu maksājums. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka posmā, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza reģistrācijas pieprasījumu, labākā pieejamā informācija bija sūdzība, uz kuras pamata, kā tas norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija sāka antidempinga izmeklēšanu, un kura norādīja uz pierādījumu esamību, kas liecina par kaitējumu radošu dempingu. Tādēļ Komisija minētos apgalvojumus atzina par nepamatotiem. Turklāt, ņemot vērā šo konstatējumu, Komisijai nebija jāizvērtē iepriekš minētie papildu pierādījumi attiecībā uz Turcijas ražotāju eksportētāju importu uz trešām valstīm un ar to saistītie argumenti.

(15)

Tādējādi Komisija secina, ka pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(16)

Komisija analizēja šo kritēriju, pamatojoties uz statistikas datiem par attiecīgo ražojumu, kas pieejami datubāzē Surveillance 2. Lai novērtētu, vai kopš izmeklēšanas sākšanas ir noticis ievērojams pieaugums, Komisija vispirms noteica salīdzināmos laikposmus. No vienas puses, tā vērtēja Turcijas datus par importu pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas (t. i., no brīža, kad importētāji zināja vai tiem būtu bijis jāzina par dempinga praksi) līdz pēdējam periodam, t. i., laikposmam no 2020. gada jūnija līdz oktobra vidum. No otras puses, Komisija aprēķināja Turcijas importu tam pašam periodam izmeklēšanas periodā (5) (t. i., no 2019. gada jūnija līdz oktobra vidum) un mēneša vidējo importa apjomu visā izmeklēšanas periodā.

(17)

Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā salīdzinājums starp mēneša vidējo importa apjomu pēc procedūras sākšanas ar mēneša vidējo importa apjomu no Turcijas visā izmeklēšanas periodā, nebūtu pietiekams, lai novērtētu, vai ir bijis ir ievērojams importa pieaugums, ņemot vērā tirgus attīstību un krājumu veidošanas ietekmi, ko rada spēkā esošie aizsardzības pasākumi, kuri ietekmē izmeklējamo ražojumu. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi pamatot savu konstatējumu uz salīdzinājumu starp mēneša vidējo importa apjomu pēc procedūras sākšanas ar tādu pašu laikposmu izmeklēšanas periodā, lai labāk atspoguļotu spēkā esošo aizsardzības pasākumu potenciālo ietekmi uz importa plūsmu no Turcijas likumsakarībām izvērtētajā periodā (6). Turklāt, salīdzinot importa apjomus pēc procedūras sākšanas ar importa apjomiem tādā pašā iepriekšējā gada laikposmā, pienācīgi tiktu ņemta vērā iespējamā sezonalitāte, ja tāda būtu (7).

(18)

Attiecībā uz to, kā aizsardzības pasākumi ietekmē importa no Turcijas plūsmas, Komisija norādīja, ka visā 2019. gada (izmeklēšanas periods) laikā Turcijas attiecīgā ražojuma importu ietekmēja vairākas aizsardzības pasākumu darbības korekcijas, kas ietekmēja eksporta no Turcijas praksi.

(19)

Pirmkārt, 2019. gada janvāris, kas ir vislabākais attiecīgā ražojuma importa no Turcijas mēnesis, sakrita ar pagaidu aizsardzības pasākumu pēdējo mēnesi. Šajā ziņā tirgū bija nenoteiktība par to, kādi būs galīgie pasākumi. Komisija norādīja, ka jebkāds beznodokļu tarifa kvotu daudzums, kas netika pārdots pirms minētā mēneša beigām, nebūtu pārnests uz nākamo periodu, t. i., tiktu zaudēts liels apjoms beznodokļu tarifa kvotu. Līdzīga situācija, t. i., pēdējais(-ie) mēnesis(-ši) pirms jaunā pasākumu perioda, radās 2019. gada februāra-marta ceturksnī. Otrkārt, 2019. gada februārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī tika atvērtas jaunas beznodokļu tarifa kvotu partijas. Saskaņā ar aizsardzības pasākumiem attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem, katra TK atvēršana parasti ir novedusi pie tā, ka katra ceturkšņa sākumā tiek importēti lieli apjomi. Visbeidzot, 2019. gada augustā, pirmajā tērauda nozares aizsardzības pasākumu pārskatīšanas izmeklēšanā, Komisija paziņoja, ka attiecīgā ražojuma importam no Turcijas tiks piemērots 30 % ierobežojums attiecībā uz TK, kas pieejama attiecīgajā ražojumu kategorijā, kas arī izraisīja importa pieaugumu pirms šādām izmaiņām TK pārvaldībā.

(20)

Komisija arī uzsvēra, ka iepriekš minētie notikumi ietekmēja importa apjomu plūsmu, kā tas norādīts statistikā. Proti, 2019. gadā janvārī, martā un septembrī Turcija ikmēneša eksporta apjomu ziņā ierindojās pirmajā, otrajā un ceturtajā vietā (dažos gadījumos tas bija ievērojami lielāks nekā jebkurš cits mēnesis minētajā gadā) (8). Tāpēc Komisija secināja, ka visas šīs reglamentējošās darbības saistībā ar tērauda nozares aizsardzības pasākumiem, būtiski ietekmēja tirgus dalībnieku rīcību un importa plūsmu tendenci visa gada garumā.

(21)

Situāciju ievērojami īsākā laikposmā (no jūnija līdz oktobra vidum) mazāk ietekmēja regulatīvās izmaiņas TK pārvaldībā. Tādējādi Komisija salīdzināja importa no Turcijas mēneša vidējo apjomu laikposmā no 2020. gada jūnija līdz 2020. gada oktobra vidum ar mēneša vidējo importa apjomu tādā pašā iepriekšējā gada laikposmā, 2019. gadā.

(22)

Salīdzinājums parādīja, ka mēneša vidējais importa apjoms no Turcijas šajā periodā palielinājās par 6 %.

Avots: datubāze Surveillance 2.

(23)

Komisija pēc tam pārbaudīja importa tendences izvēlētajā periodā un attiecīgajā periodā izmeklēšanas periodā, lai noteiktu, vai šajā gadījumā šis 6 % pieaugums ir ievērojams importa pieaugums. Jo īpaši Komisija konstatēja, ka importa apjomi no Turcijas 2020. gada septembrī bija nenozīmīgi. Šis ārkārtīgi mazais importa apjoms galvenokārt bija saistīts ar faktu, ka tērauda nozares aizsardzības pasākumu dēļ Turcija minētajā mēnesī faktiski bija izsmēlusi savai valstij piešķirto tarifu kvotu 1. ražojumu kategorijai (kurā ietilpst attiecīgais ražojums) un tāpēc vērā ņemamu daudzumu attiecīgā ražojuma tā būtu varējusi eksportēt tikai tad, ja tiktu piemērots maksājums 25 % apmērā (10). Šo ārkārtīgi zemo importa apjomu dēļ 2020. gada septembrī mēneša vidējie importa apjomi ievērojami samazinājās attiecīgajā Komisijas izvēlētajā salīdzināšanas periodā (no 2020. gada jūnija līdz oktobra vidum). Tajā pašā laikā Komisija atzīmēja, ka tieši tā paša iepriekšējā gada mēnesī, 2019. gada septembrī, importa apjoms bija ļoti liels, jo 2019. gada oktobrī stājās spēkā korekcijas pēc pirmās aizsardzības pasākumu pārskatīšanas izmeklēšanas. Tāpēc, gaidot šo notikumu, Turcijas ražotāji 2019. gada septembrī eksportēja ļoti lielus daudzumus.

(24)

Ņemot vērā iepriekšējā apsvērumā minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka imports attiecīgi 2019. un 2020. gada septembrī nebija reprezentatīvs, un novērtēja importa apjomus, abos gados neiekļaujot šo mēnesi. Šāds salīdzinājums apstiprināja, ka importa apjomu pieaugums salīdzinājumā ar tiem pašiem mēnešiem izmeklēšanas periodā bija ļoti ievērojams. Piemēram, salīdzinot laikposmu no 2020. gada jūnija līdz 2020. gada augustam un to pašu laikposmu 2019. gadā, pieaugums bija par 44 %. Ievērojams pieaugums par 49 % būtu arī tad, ja salīdzinātu laikposmu no 2020. gada jūnija līdz 2020. gada oktobra vidum ar tādu pašu laikposmu 2019. gadā, ja neņemtu vērā septembra mēnesi. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secināja, ka šajā gadījumā importa pieaugums ir ievērojams.

(25)

Attiecībā uz šo kritēriju Turcijas valdība, Habas, CIB, Colakoglu un Erdemir grupas un HRFS lietotāju konsorcijs apstrīdēja sūdzības iesniedzēja ierosināto periodu, lai novērtētu, vai ir noticis ievērojams importa pieaugums. Tā vietā šīs personas ierosināja citus laikposmus šāda salīdzinājuma veikšanai, kas, pēc viņu domām, parādītu, ka šis kritērijs nav izpildīts. Habas un HRFS lietotāju konsorcijs ierosināja salīdzināt 2019. gada un 2020. gada pirmo pusgadu (t. i., katra gada pirmos divus ceturkšņus), kas parādītu importa sarukumu. CIB un Colakoglu un Erdemir grupas apgalvoja, ka Eurofer izvēlētais periods, proti, no 2020. gada jūnija līdz 2020. gada jūlijam, ir pārāk īss un tādējādi nav reprezentatīvs. Turklāt CIB un HRFS lietotāju konsorcijs apgalvoja, ka importa pieaugums jebkurā gadījumā bija saistīts ar to, ka Savienībā tika atviegloti pārvietošanās ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas sakrita ar izmeklēšanas procedūras sākšanas agrīno posmu. CIB apgalvoja, ka Komisijai jāsalīdzina importa apjoms pēc izmeklēšanas sākšanas ar importa apjomu izmeklēšanas periodā. Tā arī apgalvoja, ka laikposmā no 2020. gada janvāra līdz 2020. gada maijam Turcijas imports būtu pastāvīgi samazinājies un ka 2020. gada jūnijā un jūlijā tas būtu atkal palielinājies tādā mērā, ka atgrieztos savā “parastajā līmenī”. Turklāt CIB secināja, ka, ņemot vērā īpašās pēckarantīnas situācijas ietekmi, Komisijai nebūtu jāņem vērā 2020. gada jūnija dati par laiku pēc izmeklēšanas procedūras sākšanas. Šādā gadījumā salīdzinājums ar mēneša vidējo rādītāju izmeklēšanas periodā uzrādītu pieaugumu par 12 %, ko nevarētu kvalificēt kā “turpmāku ievērojamu pieaugumu”, bet drīzāk kā “ļoti nelielu” pieaugumu. Citas personas ierosināja novērtēt importa tendences laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam par pirmajiem septiņiem mēnešiem (no janvāra līdz jūlijam), importa tendences par gadiem no 2017. gada līdz 2020. gadam (gada griezumā) (11), 2018. un 2019. gada mēneša vidējo rādītāju ar mēneša vidējo rādītāju 2020. gada laikposmu no janvāra līdz jūlijam, 2018. un 2019. gada laikposmu no janvāra līdz jūlijam vidējo rādītāju ar tādu pašu laikposmu 2020. gadā un izmeklēšanas perioda vidējo rādītāju ar importa apjomu 2020. gada jūlijā (12), lai parādītu, ka importa apjoms būtu samazinājies. Colakoglu un Erdemir grupas arī iebilda pret to, ka pieprasījumā nebija iekļauti nekādi dati par importu no izmeklēšanas perioda beigām līdz izmeklēšanas sākšanai, neraugoties uz to, ka starp tiem bija pagājis laiks.

(26)

Turklāt HRFS lietotāju konsorcijs arī apgalvoja, ka reģistrācija samazinātu importa apjomu un izraisītu piegādes trūkumu, kas apdraudētu konkrētu Savienībā reģistrētu lietotāju ražotņu darbību. Tas, iespējams, radītu tirgus traucējumus neatgriezenisku kaitējumu attiecīgā ražojuma neatkarīgiem lietotājiem.

(27)

Visas ieinteresētās personas, kas atbildēja uz Eurofer reģistrācijas pieprasījumu, piekrita apgalvojumam, ka tērauda nozares aizsardzības pasākumu ietekme uz Turciju neļaus tai turpmākajos mēnešos (t. i., pirms pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas) vēl vairāk palielināt savu eksportu, un Komisijai reģistrācijas pieprasījums nebūtu jāņem vērā.

(28)

Attiecībā uz personu piedāvātajiem alternatīvajiem periodiem Komisija atsaucas uz argumentāciju un paskaidrojumiem, kas izklāstīti iepriekš 3.2. iedaļā. Turklāt tika izvirzīti daži iebildumi, kas pamato konkrētus pretargumentus. Pirmkārt, Komisija norāda, ka, lai gan tā parasti salīdzina arī mēneša vidējo importa apjomu laikposmā pēc izmeklēšanas procedūras sākšanas ar vidējo importa līmeni izmeklēšanas periodā, šāds salīdzinājums ne vienmēr var būt piemērots. Šajā gadījumā Komisija konstatēja un 16. līdz 20. apsvērumā paskaidroja, ka, ņemot vērā īpašos tirgus apstākļus attiecībā uz izmeklējamo importu, 2019. gadā vidējo importa rādītāju izmantošana nav vispiemērotākais pamats salīdzinājumam.

(29)

Otrkārt, Komisija norāda, ka viens no priekšlikumiem attiecās uz tendencēm laikposmā pirms antidempinga izmeklēšanas sākšanas. Tas būtu pretrunā konstatējumam, ka par Turcijas dempinga praksi kļuva zināms pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Tāpēc, vērtējot reģistrācijas pieteikuma pamatotību, nav jāņem vērā importa tendences pirms laikposma, kad importētājs varēja zināt par dempinga esamību.

(30)

Treškārt, Komisija arī atzīmē, ka, lai arī Eurofer pieprasījums ir analīzes sākumpunkts, Komisijai ir jāveic arī pašai sava visaptveroša analīze. Šajā sakarā Komisijas rīcībā ir datu kopums par nesenāku periodu nekā Eurofer pieprasījumā sniegtie dati (proti, līdz 2020. gada oktobra vidum) (13). Turklāt iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija arī uzskatīja par piemērotāku salīdzināt šo datu kopumu ar tādu pašu laikposmu izmeklēšanas periodā.

(31)

Tāpēc Komisija neuzskata, ka alternatīvie priekšlikumi ir devuši pārliecinošus iemeslus, kāpēc tie būtu labāk piemēroti importa attīstības novērtēšanai nekā pieeja, kas izstrādāta 3.2. iedaļā. Tāpēc Komisija noraidīja minētos apgalvojumus.

(32)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka ieviesto aizsardzības pasākumu dēļ importa turpmāka ievērojama pieauguma risks jebkurā gadījumā nepastāvētu, Komisija tam nepiekrita šādu iemeslu dēļ.

(33)

Pirmkārt, reģistrācija neskar lēmumu par pagaidu antidempinga maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku. Tas, vai aizsargpasākumi novērsīs importa pieaugumu līdz pagaidu pasākumu noteikšanai, jāizvērtē saistībā ar iespējamu atpakaļejošu maksājumu iekasēšanu (14).

(34)

Jebkurā gadījumā Komisija atzīst, ka no 2020. gada 1. jūlija ar aizsardzības pasākumiem ieviesto izmaiņu rezultātā Turcijai ir piemērota konkrētai valstij paredzēta TK, kuras ceturkšņa apjomi ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/894 (15) II pielikumā. Ja šie apjomi ir izsmelti, Turcijai tomēr ir atļauts turpināt eksportu uz Savienību (16).

(35)

Tomēr Komisija neuzskata, ka tikai šis fakts automātiski kavētu importa no Turcijas ievērojamu pieaugumu pirms pagaidu antidempinga maksājumu piemērošanas. Tas tā ir tāpēc, ka līdz pagaidu maksājumu iespējamai noteikšanai, kas ir ne vēlāk kā līdz 2021. gada janvāra vidum, Turcijai tiktu piešķirtas divas konkrētai valstij paredzētas beznodokļu tarifa kvotas (17). Turklāt iespējamais importa apjomu salīdzinājums, lai novērtētu, vai maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku ir pamatota, varētu attiekties arī uz laikposmu pirms tam, kad Turcijai tika piemērota konkrētai valstij paredzēta tarifa kvota, kā tas ir paskaidrots iepriekš 18. un 19. apsvērumā. Tāpēc šajā posmā nav pierādījumu, ka kopējo apjomu, ko Turcija varētu eksportēt bez maksājuma (un ar maksājumu 25 % apmērā) līdz pagaidu antidempinga pasākumu iespējamai noteikšanai, nevarētu uzskatīt par turpmāku ievērojamu pieaugumu. Jebkurā gadījumā Komisija varēs izdarīt secinājumus par šo jautājumu tikai tad, ja pašreizējās izmeklēšanas beigās tiks noteikti galīgie antidempinga maksājumi.

(36)

Tāpēc Komisija noraida apgalvojumus, ka spēkā esošo aizsardzības pasākumu dēļ var izslēgt turpmāku ievērojamu importa palielināšanos.

(37)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka lietotāju konsorcija piezīme par reģistrācijas ietekmi uz attiecīgā ražojuma piegādi un neatkarīgiem lietotājiem neatbilst juridiskajām prasībām, kas jānovērtē, pieņemot lēmumu par importa reģistrāciju. Tāpēc Komisija šajā procedūras posmā to neizskata.

(38)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka otrais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(39)

Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka turpmāks importa pieaugums no Turcijas par aizvien zemākām cenām radītu papildu kaitējumu.

(40)

Kā konstatēts 3.2. iedaļā, ir pietiekami pierādījumi tam, ka attiecīgā ražojuma imports ir būtiski pieaudzis.

(41)

Turklāt ir pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma importa cena samazinās. Šajā ziņā importa cenas no Turcijas uz Savienību laikposmā no 2020. gada jūnija līdz oktobra vidum ir samazinājušās vidēji par 13 %, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2019. gadā, un par 14 %, salīdzinot ar mēneša vidējo rādītāju izmeklēšanas periodā.

Avots: datubāze Surveillance 2.

(42)

Turpmāks importa pieaugums pēc lietas sākšanas, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, piemēram, ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi, varētu nopietni mazināt jebkāda galīgā maksājuma korektīvo ietekmi, ja vien šāds maksājums netiktu piemērots ar atpakaļejošu spēku.

(43)

Tādējādi Komisija secina, ka ir izpildīts arī trešais reģistrācijas kritērijs.

(44)

Komisija ir secinājusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(45)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu būtu jānosaka, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(47)

Visi iespējamie maksājumi ir atkarīgi no antidempinga izmeklēšanas konstatējumiem.

(48)

Sūdzībā esošie apgalvojumi, kuru rezultātā sākta antidempinga izmeklēšana, tiek lēsts, ka attiecīgā ražojuma dempinga starpība ir no 4 % līdz 8 % un kaitējuma novēršanas līmenis ir no 10 % līdz 25 %. Nākotnes iespējamo saistību apmēru var noteikt augstākās dempinga starpības līmenī, kas aplēsta, pamatojoties uz sūdzību, proti, 8 % proporcionāli attiecīgā ražojuma CIF importa vērtībai.

(49)

Šīs reģistrācijas kontekstā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (18),