(1)

Padome 2013. gada 13. maijā pieņēma Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2013 (2), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, un izbeidz procedūru attiecībā uz Indonēziju (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, Jinan Meide Castings Co., Ltd (“Jinan Meide” jeb “prasītājs”), 2013. gada 12. jūnijā iesniedza prasības pieteikumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (“Vispārējā tiesa”), prasot atcelt Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2013 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju.

(3)

Vispārējā tiesa 2016. gada 30. jūnija spriedumā (3) (“pirmais spriedums”) nolēma, ka, noraidot Jinan Meide lūgumu izpaust normālās vērtības aprēķinus, kuros izmantoti analogās valsts ražotāja konfidenciālie dati, ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību. Tādēļ Vispārējā tiesa atcēla Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2013, ciktāl ar to noteikts antidempinga maksājums to kaļamā čuguna lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, kurus ražojis Jinan Meide.

(4)

Pēc minētā pirmā sprieduma Komisija publicēja paziņojumu (4) par antidempinga izmeklēšanas daļēju atsākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes kaļamā čuguna lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importu. Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Jinan Meide.

(5)

Komisija 2017. gada 26. jūnijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146 (5) (“apstrīdētā regula”), ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts ĶTR izcelsmes kaļamā čuguna lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide Castings Co., Ltd.

(6)

Jinan Meide Castings Co., Ltd (“Jinan Meide”) apstrīdēto regulu apstrīdēja Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa 2019. gada 20. septembrī pasludināja spriedumu lietā T-650/17 (6) par apstrīdēto regulu (“otrais spriedums”).

(7)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav ievērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (7) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”), 2. panta 10. punkta a) apakšpunkta noteikumus, nosakot tirgus vērtību fiziskajām atšķirībām starp līdzīgā ražojuma veidiem, pamatojoties uz nesakritīgo ražojuma veidu eksporta cenu, kura ir cena, ko Eiropas Savienībā par šo preci samaksāja pirmais neatkarīgais klients.

(8)

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka to, ka nesakritīgo ražojuma veidu eksporta cena ir cena, ko maksā pirmais neatkarīgais klients Eiropas Savienībā, nevar uzskatīt par saprātīgu tirgus vērtības novērtējumu Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta un 10. punkta mērķi, šis jēdziens nenozīmē tikai to, ka konkrēto cenu maksā neatkarīgs klients nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoša darījuma ietvaros. Turklāt ir jābūt iespējai pārliecināties, ka šī cena ir parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tas tomēr tā nevar būt, ja šo cenu var ietekmēt dempings.

(9)

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija analogajā valstī (Indijā) ražoto un no ĶTR eksportēto ražojuma veidu fizikālo īpašību atšķirību atspoguļošanai bija izmantojusi nepamatotu metodiku. Tā kā nebija datu par iekšzemes ražošanu analogajā valstī, tad Komisija izmantoja cenu starpību, kas novērota dažādu ražojuma veidu eksporta pārdevumiem no ĶTR. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka cenas, kuras varētu ietekmēt dempings un kuru izcelsme ir valstī, kurā nav tirgus ekonomikas, nevar būt par pamatu saprātīgam fizisko īpašību atšķirību tirgus vērtības novērtējumam, jo šādas cenas var nebūt parasto tirgus spēku darbības rezultāts.

(10)

Kaut arī Vispārējā tiesa neprecizēja, kādu metodiku būtu vajadzējis izmantot, lai atspoguļotu fizisko īpašību atšķirības starp līdzīgā ražojumu veidiem, tā norādīja, ka noteiktos apstākļos par saprātīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai var kalpot cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama Eiropas Savienībā par līdzīgo ražojumu, nepieciešamības gadījumā attiecīgi koriģēta, ietverot samērīgu peļņas procentu (8).

(11)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu.

(12)

Saskaņā ar 266. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) Savienības iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Ja tiek atcelts akts, ko Savienības iestādes pieņēmušas saistībā ar administratīvu procedūru, piemēram, kā tas ir šajā gadījumā, antidempinga izmeklēšanu, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Vispārējās tiesas konstatētā nelikumība (9).

(13)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (10). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Piemēram, ja tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tad procedūra paliek nepabeigta, jo Savienības tiesību sistēmā vairs nav procedūras pabeigšanas akta (11), izņemot gadījumus, kad nelikumība ir notikusi procedūras sākšanas posmā. Administratīvās procedūras atsākšana un antidempinga maksājumu atkārtota noteikšana importam, kas veikts atceltās regulas piemērošanas laikā, nevar tikt uzskatīta par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (12).

(14)

Šajā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu ar tādu pamatojumu, ka Komisija analogajā valstī ražoto un no ĶTR eksportēto ražojuma veidu fizikālo īpašību atšķirību atspoguļošanai bija izmantojusi nepamatotu metodiku. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nevar izslēgt būtisku kļūdas ietekmi uz Jinan Meide dempinga starpības likmi.

(15)

Apstrīdētajā regulā ietvertie konstatējumi, kuri tika apstrīdēti, bet kuru apstrīdēšanu Vispārējā tiesa noraidīja un kuru dēļ tādējādi apstrīdētā regula netika atcelta, paliek pilnībā spēkā un ar šo tiek iekļauti un apstiprināti (13).

(16)

Pēc Vispārējās tiesas otrā sprieduma Komisija ar paziņojumu (14) (“paziņojums par procedūras atsākšanu”) nolēma attiecībā uz ĶTR izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importu, kurus ražo Jinan Meide Castings Co., Ltd, atsākt antidempinga izmeklēšanu, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un atsākt izmeklēšanu tajā posmā, kurā noticis pārkāpums. Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas otrā sprieduma izpildi.

(17)

Pēc tam 2019. gada 29. novembrī Komisija nolēma noteikt, ka jāreģistrē tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu imports, kurus ražojis Jinan Meide Castings Co., Ltd (15), un lūdza valstu muitas dienestus sagaidīt, kad tiek publicēta attiecīgā Komisijas īstenošanas regula, ar kuru atkārtoti nosaka maksājumus, un tikai pēc tam lemt par jebkādiem antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumiem attiecībā uz importu, kas saistīts ar Jinan Meide (“reģistrācijas regula”).

(18)

Komisija informēja ieinteresētās personas par izmeklēšanas atsākšanu un aicināja tās sniegt piezīmes.

(19)

Komisija saņēma piezīmes no sākotnējās izmeklēšanas sūdzības iesniedzējiem, četriem nesaistītiem importētājiem un Jinan Meide.

(20)

Viens no diviem sākotnējiem sūdzības iesniedzējiem pauda atbalstu procedūras atsākšanai un Jinan Meide importa reģistrēšanai.

(21)

Pieteicās četri nesaistīti importētāji. Visi importētāji pauda neapmierinātību ar to, ka pēc otrā sprieduma, ar ko atceļ antidempinga maksājumus, Komisija atsāks sākotnējo izmeklēšanu. Tie izteica arī piezīmes par apgalvojumiem, ka importa reģistrācija varētu būt nelikumīga, un par Komisijas iespējamo nodomu ar atpakaļejošu spēku atkārtoti noteikt maksājumus. Tie pauda arī neapmierinātību par lūgumu muitas dienestiem apturēt iepriekš iekasēto maksājumu atmaksu. Pēc to domām, par Jinan Meide ražojumiem nebūtu jāiekasē antidempinga maksājums. Viens no četriem importētājiem lūdza rīkot kopīgu uzklausīšanu ar Jinan Meide, kurā abas puses kopīgi iepazīstināja ar savām piezīmēm.

(22)

Pamatojoties uz vairākiem elementiem, viens importētājs nepiekrita Komisijas lēmumam dot rīkojumu reģistrēt importu. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka reģistrācijai nav pietiekama pamatojuma un ka tā nav samērīga. Konkrēti importētājs apgalvoja, ka pamatojums, kuru Komisija izmantojusi importa reģistrēšanai, neatbilst lietas apstākļiem: reģistrācijas regulas 17. apsvērumā Komisija norādījusi, ka importa reģistrāciju varētu piemērot, piemēram, “lai nodrošinātu maksājumu veikšanu gadījumos, kad tiek piemēroti maksājumi, vai noteikumu apiešanas gadījumos”, tomēr konkrētajā procedūrā reģistrācijas mērķis bija atvieglot antidempinga maksājumu iekasēšanu pēc izmeklēšanas atsākšanas.

(23)

Šajā ziņā Komisija atgādina, ka reģistrācijas regulas 17. apsvērumā ir atsauce uz pamatregulas 14. panta 5. punktā ietverto neizsmeļošo reģistrācijas iemeslu sarakstu, kurš dod Komisijai rīcības brīvību izlemt, vai konkrētajā lietā importa reģistrācija ir pamatota. Turklāt reģistrācijas regulas 18. apsvērumā ir saprotami izskaidroti importa reģistrācijas iemesli, proti, tai jānodrošina pasākumu efektivitāte: “importam no apstrīdētās antidempinga regulas spēkā stāšanās dienas līdz iespējamu koriģēto maksājumu noteikšanai antidempinga maksājumus piemēro pareizā apmērā un bez nevajadzīga pārtraukuma”. Reģistrācijas regulas 18. apsvērumā izskaidrots, ka pamatregulas 10. panta 4. punkts lietā nav piemērojams, jo reģistrācijas nolūks nav maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku, bet gan pasākumu efektivitātes nodrošināšana.

(24)

Otrkārt, importētājs uzskata, ka maksājumu iekasēšanas atvieglošanas iemesls vien būtu nesamērīgs, jo sagādātu importētājiem pārlieku slogu.

(25)

Komisija atgādina, ka reģistrācijas regulā ir īpaši noteikts, ka procedūras atsākšanas rezultātā maksājamā maksājuma likme nevar pārsniegt apmēru, kas sākotnēji noteikts ar daļēji atcelto regulu attiecībā uz periodu no izmeklēšanas atsākšanas līdz dienai, kad stājas spēkā atsākšanas rezultāti. Turklāt tieši tādēļ, lai izvairītos no nevajadzīga sloga, reģistrācijas regula ir ierobežota laikā ar nolūku nodrošināt, ka reģistrācija netiek attiecināta uz importētājiem nesamērīgu laiku. Bez tam reģistrācija tehniski nerada slogu importētājiem, bet gan tikai valsts iestādēm, kurām ir jāievieš reģistrācijas sistēma, un tādējādi tā nevar būt nesamērīga importētājiem.

(26)

Treškārt, importētājs apgalvoja arī, ka pārtraukumi šajā lietā esot nepamatoti, jo tie izriet no Vispārējās tiesas konstatētajām nelikumībām īstenošanas regulā.

(27)

Komisija atgādina, ka lietas atsākšana ar mērķi labot Vispārējās tiesas konstatētās kļūdas, atbilst Tiesas judikatūrai, kā tā sīkāk skaidrota 13.–17. apsvērumā.

(28)

Ceturtkārt, attiecībā uz pienākumu pildīt spriedumu saskaņā ar LESD 266. pantu importētājs pauda šaubas par iespēju ar atpakaļejošu spēku noteikt maksājumus ražojumiem, uz kuriem laikā, kad tie tika laisti brīvā apgrozībā, neattiecās neviens attiecīgs tiesību akts. Bez tam importētājs apgalvoja arī, ka maksājumu nepārtraukta noteikšana būtu pretrunā pamatregulas 10. panta 4. punkta noteikumam par atpakaļejošu spēku.

(29)

Komisija atgādina, ka tad, ja saskaņā ar iedibināto judikatūru Tiesa atceļ regulu, ar ko nosaka maksājumus, šādi maksājumi ir uzskatāmi par tādiem, kuri pēc likuma nekad nav bijuši maksājami ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (16) izveidotā iepriekš piemērojamā Muitas kodeksa 236. panta nozīmē, un valsts muitas dienestiem tie principā ir jāatmaksā saskaņā ar šajā sakarā paredzētajiem nosacījumiem (17). Tomēr Tiesa ir arī lēmusi, ka atceļošā Tiesas sprieduma precīzais tvērums un attiecīgi no tā izrietošās saistības ir jānosaka katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā ne tikai šāda sprieduma rezolutīvo daļu, bet arī motīvus, kas tai veido nepieciešamo pamatojumu (18).

(30)

Konkrētajā lietā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, izmantodama metodiku, kas neparedz saprātīgi novērtēt tirgus vērtību fizisko īpašību atšķirībām starp nesakritīgajiem ražojuma veidiem un tieši salīdzināmiem ražojuma veidiem (19). Izmantojot minēto metodiku, nav iegūts taisnīgs normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājums. Turklāt minētā metodika nav pierādījusi, ka saskaņā ar to izdarītā nesakritīgo ražojuma veidu normālās vērtības korekcija ļāvusi saglabāt saprātīgu šīs normālās vērtības noteikšanu, proti, tādu, kas ir pamatota ar vērtībām un parametriem, kurus var uzskatīt par tādiem, kas ir parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts. Tika konstatēts, ka kļūdainas metodikas piemērošana tādējādi neatbilst nedz pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, nedz arī 2. panta 10. punkta ab initio un a) apakšpunktam.

(31)

Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pamatregulas 10. panta 1. punkts neliedz tiesību aktos atkārtoti noteikt antidempinga maksājumus importam, kas veikts tādu regulu piemērošanas laikā, kuras ir atceltas. Tādējādi, kā skaidrots reģistrācijas regulas 14.–17. apsvērumā, nevar uzskatīt, ka administratīvās procedūras atsākšana un iespējama maksājumu atkārtota noteikšana būtu pretrunā noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(32)

Piektkārt, importētājs apgalvoja, ka Komisijas rīcība šajā lietā grāvusi importētājiem juridisko noteiktību, jo tie nav varējuši paredzēt, vai uz to importu attieksies vai neattieksies antidempinga maksājumi.

(33)

Publicējot detalizētu reģistrācijas regulu, Komisija ir izpildījusi juridiskās noteiktības principu attiecībā uz importētājiem. Komisija to ir izpildījusi, atsākot izmeklēšanu, lai labotu kļūdas, kas konstatētas Tiesas spriedumos.

(34)

Sestkārt, importētājs turklāt sniedza piezīmes par Komisijas lūgumu muitas dienestiem pagaidām neatmaksāt pagātnē veiktos maksājumus un minēja šādus aspektus. Pirmkārt, pienākums pildīt spriedumu varot prasīt, lai maksājumi tiktu atmaksāti pilnībā un tad attiecīgie pieteikumi būtu jāapmierina.

(35)

Kā skaidrots paziņojumā par procedūras atsākšanu un reģistrācijas regulā, tā kā saistību summa, kas izriet no procedūras atsākšanas, nav skaidra, Komisija paziņojumā par procedūras atsākšanu lūdza valstu muitas dienestus sagaidīt procedūras atsākšanas rezultātus un tikai pēc tam lemt par atmaksas pieprasījumiem saistībā ar Vispārējās tiesas atceltajiem antidempinga maksājumiem attiecībā uz Jindal Meide. Saskaņā ar iedibināto judikatūru atceļoša Tiesas sprieduma tvērums un motīvi būtu jānosaka katrā konkrētā gadījumā, un tas var būt tāds, kas neprasa attiecīgo maksājumu pilnīgu un tūlītēju atmaksāšanu (20).

(36)

Turklāt attiecībā uz to, ka nereģistrētam importam nevar noteikt maksājumu ar atpakaļejošu spēku, importētājs apgalvoja, ka tad, ja Komisija lemj šajā lietā piemērot atpakaļejoša spēka noteikumu saskaņā ar pamatregulas 10. pantu, šo noteikumu nevar piemērot importam, kas veikts pirms 2019. gada 30. novembra. Importētājs apgalvoja, ka šādi maksājumi pēc likuma nekad nav bijuši maksājami un tāpēc tie būtu pilnībā jāatmaksā.

(37)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru administratīvās procedūras atsākšana un antidempinga maksājumu atkārtota noteikšana importam, kas veikts atceltās regulas piemērošanas laikā, nevar tikt uzskatīta par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (sk. 13. un 25. apsvērumu).

(38)

Attiecībā uz apgalvojumu par juridiskās noteiktības principa pārkāpumu importētājs turklāt pauda viedokli, ka Komisijas lūgums valsts muitas dienestiem šajā lietā pagaidām neapmierināt atmaksas pieteikumus grauj juridiskās noteiktības principu.

(39)

Ar reģistrācijas regulu importētājiem tiek nodrošināta juridiskā noteiktība, jo tajā noteikts, ka maksimālais maksājuma apmērs nevar pārsniegt apmēru, kas sākotnēji noteikts ar daļēji atcelto regulu attiecībā uz periodu no izmeklēšanas atsākšanas līdz dienai, kad stājas spēkā atsākšanas rezultāti. Turklāt reģistrācijas regulā ir paskaidrots, ka tad, ja Komisija pēc izmeklēšanas atsākšanas konstatē, ka maksājumu atkārtota noteikšana nav pamatota un pasākumi būtu jāizbeidz, maksājumu atmaksa un/vai pārskaitīšana notiks no tās pašas dienas, kad stājusies spēkā daļēji atceltā regula. Visbeidzot, lai izvairītos no papildu sloga un nenoteiktības skartajiem dalībniekiem, reģistrācija notiek ierobežotu deviņus mēnešu laikposmu, pēc kura maksājumi tiks vai nu pilnībā atmaksāti, vai koriģēti atbilstoši atsāktās izmeklēšanas rezultātiem.

(40)

Visbeidzot, importētājs apgalvoja, ka spriedumi lietās C-256/16 un C-612/16 nepamatojot reģistrācijas noteikšanu vai lūgumu valsts iestādēm attiecībā uz atmaksāšanas pieteikumiem, jo minētie spriedumi ir pieņemti kontekstā, kad bija spēkā iepriekš piemērojamais Muitas kodekss, kas izveidots ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92, un iepriekš piemērojamā pamatregula (EK) Nr. 1225/2009, kura pa šo laiku ir aizstāta. Jo īpaši importētājs norāda, ka lietā C-256/16 Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi par samērīgiem tāda veida pasākumus kā Komisijas lūgumu valsts muitas dienestiem pagaidām neapmierināt atmaksas pieteikumus, it sevišķi ņemot vērā faktu, ka “kavējumi tiek kompensēti, maksājot procentus”. Importētājs apgalvo, ka attiecīgais Regulas (EEK) Nr. 2913/92 noteikums ir tagad aizstāts ar Savienības muitas kodeksa (21) 116. panta 6. punktu, kurā tieši norādīts, ka maksājumu atmaksāšana nerada attiecīgajiem muitas dienestiem pienākumu maksāt procentus. Tāpēc importētājs apgalvoja, ka Komisija nevar izmantot attiecīgos apsvērumus, kas izmantoti spriedumos lietās C-256/16 un C-612/16, lai pamatotu reģistrācijas noteikšanu vai norādījumus valsts iestādēm attiecībā uz atmaksāšanas pieteikumiem.

(41)

Komisija atgādina, ka, lai gan Savienības Muitas kodeksa 116. panta 6. punktā patiešām ir norādīts, ka maksājumu atmaksāšana nerada pienākumu maksāt procentus, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (22) 109. pantā ir paredzēti kompensācijas procenti, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma. Tā kā uz ikvienu atmaksu attiektos lēmums, kas pieņemts pēc Tiesas sprieduma, uz tām attiektos procentu likme, kas vienāda ar “likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā”. Tāpēc arguments par procentu likmes trūkumu atmaksas gadījumā tiek noraidīts.

(42)

Jindal Meide apgalvoja, ka Komisija nevarēja lūgt valstu muitas dienestus neatmaksāt un/vai nepārskaitīt maksājumus, kas iekasēti saskaņā ar apstrīdēto regulu. Situācija šajā lietā atšķiroties no situācijas, uz kuru attiecas spriedums Deichmann lietā (23). Jinan Meide uzskata, ka apstrīdētā regula tika pilnībā atcelta, kas nozīmē, ka tā ar atpakaļejošu spēku tika izslēgta no Savienības tiesiskās kārtības, savukārt spriedumā, kas pieņemts Deichmann lietā, pasākumi tika atcelti saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Turklāt spriedumā, kas pieņemts Deichmann lietā, Tiesa konstatēja, ka nav tādu faktoru, kas “varētu ietekmēt Galīgā maksājuma regulas (..) spēkā esību”, savukārt šajā lietā šādi konstatējumi netika izdarīti.

(43)

Kā paskaidrots 13. apsvērumā, saskaņā ar iedibināto judikatūru (24) Komisija drīkst atsākt procedūru tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Šajā lietā Komisija atsāka izmeklēšanu, lai labotu kļūdas, ko konstatējusi Vispārējā tiesa. Spriedumā, kas pieņemts Deichmann lietā, 78. punktā atkārtota 10. panta 1. punkta vispārējā interpretācija: “Savukārt Regulas Nr. 384/96 10. panta 1. punkta formulējums neaizliedz šādu procedūras atsākšanu gadījumā, ja attiecīgie antidempinga maksājumi ir beigušies pēc šī datuma, ja vien šādi maksājumi tiek no jauna ieviesti to sākotnējās piemērošanas periodā (..).” Pēc savas iedabas šāda Vispārējās tiesas interpretācija ir vispārēja, tāpēc attiecas arī uz šo lietu.

(44)

Jinan Meide apgalvoja arī, ka Komisija nevar atkārtoti noteikt maksājumus ar atpakaļejošu spēku, un tādējādi apgalvoja, ka nav pamatots Komisijas lūgums valstu muitas dienestiem sagaidīt, kad tiek publicēta jaunā īstenošanas regula, ar kuru atkārtoti nosaka maksājumus, un tikai pēc tam lemt par iepriekš samaksāto maksājumu atmaksas pieprasījumiem. Tas skaidrojams ar to, ka apstrīdētā regula netika atcelta daļēji, bet gan pilnībā, tādējādi apstrīdētās regulas tiesiskajā kārtībā nekad nav bijis. Jinan Meide apgalvo, ka Deichmann lietas apstākļi bijuši citādi un ka Komisija nevar balstīt savus lēmumus šajā lietā uz secinājumiem, kas izdarīti Deichmann spriedumā. Jinan Meide arī apgalvoja, ka Komisija, graudama Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras, grauj tiesību aizsardzību tiesā, kas piešķirta personām, kuras skar Savienības administratīvās procedūras. Komisijas pieejas praktiskā ietekme, kā apgalvots, būtu tāda, ka pusei, kuru skar tirdzniecības aizsardzības pasākumi, nebūtu jēgas celt prasību pret nelikumīgiem pasākumiem.

(45)

Jinan Meide apgalvoja arī, ka Komisijas noteiktā reģistrācija neietilpst procedūras atsākšanas tvērumā, jo spriedumā nav konstatējumu, kas varētu būt reģistrācijas pamatā.

(46)

Šajā lietā reģistrācijas iemesli ir izskaidroti 23. apsvērumā. Nav nepieciešams, lai Tiesa sīki noteiktu katru antidempinga procedūras posmu, jo Komisijai ir rīcības brīvība lemt par procedūru pēc atsākšanas, kas notiek Tiesas sprieduma dēļ, saskaņā ar attiecīgo judikatūru un pamatregulas noteikumiem, ieskaitot noteikumus par reģistrāciju.

(47)

Turklāt Jinan Meide apgalvoja, ka šajā lietā neesot juridiska pamata reģistrēt importu, jo šajā lietā neesot piemērojams ne pamatregulas 10. panta 2. punkts, ne 10. panta 4. punkts, ne 10. panta 5. punkts, ne 11. panta 4. punkts, ne 12. panta 5. punkts, ne 13. panta 3. punkts. Jinan Meide apgalvoja arī, ka nav piemērojama atkāpe no vispārīgā principa par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, jo nevienu no izņēmumiem no vispārējā principa par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku nevar uzskatīt par piemērojamu šajā lietā.

(48)

Kā sīkāk paskaidrots 23. apsvērumā, reģistrācijas pamats ir pamatregulas 14. panta 5. punkts. Bez tam 23. apsvērumā skaidrots, ka antidempinga pamatregulas 10. panta 4. punkts lietā nav piemērojams, jo reģistrācijas nolūks nav maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku, bet gan pasākumu efektivitātes nodrošināšana.

(49)

Jinan Meide uzskatīja arī, ka nevienus datus par izmeklēšanas periodu, kas aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, ņemot vērā, ka ir pagājis laiks, vairs nevar uzskatīt par konfidenciāliem. Jinan Meide norādīja, ka Vispārējā tiesa uzskatīja un Tiesa ir apstiprinājusi, ka pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai informācija zaudētu komercnoslēpuma vai citādas konfidenciālas informācijas statusu.

(50)

Pamatregulas 19. pantā nav noteikts termiņš konfidenciālas informācijas aizsardzībai. Tas atbilst PTO Antidempinga nolīguma 6. panta 5. punktam, kurā arī nav noteikts termiņš un ir īpaši noteikts, ka informāciju, kurai tiek lūgts saglabāt konfidencialitāti, “neizpauž bez īpašas tās personas piekrišanas, kura to iesniegusi”, un nav norādīts laika ierobežojums. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(51)

Tiek atgādināts 15. apsvērumā norādītais, ka apstrīdētās regulas daļas, kuras tika apstrīdētas, bet kuru apstrīdēšanu Vispārējā tiesa noraidīja, paliek pilnībā spēkā.

(52)

Kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, nesakritīgie ražojuma veidi veido 28 % no Jinan Meide eksporta izmeklēšanas periodā. 55 % no prasītāja kopējā eksporta apjoma tika uzskatīti par tieši salīdzināmiem ražojuma veidiem, un, aprēķinot normālo vērtību, pēc analogās valsts ražotāja pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē vai pēc saliktās vērtības attiecībā uz tiem tika noteikta dempinga starpība. Atlikušie 17 % no kopējā apjoma tika uzskatīti par daļēji sakritīgiem ražojuma veidiem, kuriem dempinga starpība tika noteikta, koriģējot normālo vērtību (25). Prasītājs apstrīdēja tikai metodiku attiecībā uz nesakritīgajiem ražojumiem, kas veidoja 28 % no Jinan Meide eksporta apjoma.

(53)

Vispārējā tiesa uzskata, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka korekciju izdara, ņemot vērā attiecīgā ražojuma fizisko īpašību atšķirības, un ka korekcijas pakāpe atbilst konkrētās atšķirības tirgus vērtības saprātīgam novērtējumam (26). Turpretī šajā tiesību normā nav precizēts, kā ir jārīkojas, lai nonāktu pie šāda saprātīgā novērtējuma. Turklāt Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka minētajā tiesību normā nav prasīts, ka, lai nodrošinātu simetriju starp līdzīgā ražojuma normālo vērtību un attiecīgā ražojuma eksporta cenu, šādi novērtētās korekcijas summai ir precīzi jāatspoguļo šāda vērtība tirgū, bet tikai tas, ka tai ir jābūt balstītai uz saprātīgu novērtējumu.

(54)

Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisijai piemīt plaša rīcības brīvība gan attiecībā uz ražojuma normālās vērtības novērtējumu, gan attiecībā uz to faktu novērtējumu, kas pamato normālās vērtības salīdzinājuma ar eksporta cenu taisnīgo raksturu, un neskaidrie saprātīgās noteikšanas un taisnīguma jēdzieni, kas Komisijai ir jāpiemēro saistībā ar šīm tiesību normām, ir jākonkretizē katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar attiecīgo ekonomisko kontekstu (27).

(55)

Prasītājs apgalvoja, ka strīdīgā metode ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu, ka fizisko atšķirību tirgus vērtība ir atspoguļota eksporta cenās, turpretī saskaņā ar pašas Komisijas konstatējumiem šīs eksporta cenas vismaz daļēji atspoguļo dempingu. Turklāt prasītājs apgalvoja, ka šī metode ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu, ka eksporta cenas nesakritīgajiem ražojuma veidiem atspoguļo dempinga līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kas konstatēts tiem ražojuma veidiem, kuri bija tieši salīdzināmi ražojuma veidi (“tieši salīdzināmi ražojuma veidi”). Pēc prasītāja domām, šis pieņēmums ir nepamatots un nepārbaudāms (28).

(56)

Vispārējā tiesa uzskata, ka šīs metodikas izmantošana būtu varējusi būtiski ietekmēt nesakritīgo ražojuma veidu eksportam noteiktās dempinga starpības aprēķināšanu (29).

(57)

Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai varētu saprātīgi un objektīvi noteikt dempinga starpību, attiecīga ražojuma veida normālās vērtības aprēķinam principā jābūt pamatotam uz datiem, kas nav atkarīgi no eksporta cenām, kuru vērtības pazemināšanu Komisija arī tieši tiecas novērtēt, nosakot minēto normālo vērtību (30).

(58)

Bez tam Vispārējā tiesa norādīja, ka nav pierādīts, ka nesakritīgo ražojuma veidu eksporta cenas veidojoša elementa izmantošanu normālās vērtības koriģēšanai, ar kuru šīs cenas tiek salīdzinātas, varēja atjaunot simetriju starp minētajām cenām un minēto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta mērķi. Jo īpaši nebija nekādu norāžu par to, ka katra nesakritīgā ražojuma veida eksporta cenas proporcija ar tieši salīdzināmo ražojuma veidu vidējo vienības eksporta cenu pareizi atspoguļoja fizisko atšķirību vērtību starp šīs kategorijas ražojuma veidu un attiecīgo nesakritīgo ražojuma veidu (31).

(59)

Vispārējā tiesa norādīja, ka strīdīgā metode ir balstīta uz pieņēmumu, ka šī cenu atšķirība atbilst visu nesakritīgo ražojuma veidu fizisko atšķirību tirgus vērtībai (32). Tādējādi šāds pieņēmums nozīmē, ka dempinga starpība, kas var ietekmēt konkrētu nesakritīgu ražojuma veidu cenas un tieši salīdzināmu ražojuma veidu eksporta cenas, ir vienādā līmenī. Pretējā gadījumā pastāvošās cenu atšķirības starp abām attiecīgās ražojuma veidu kategorijām var vismaz daļēji izraisīt dempinga starpības atšķirības, un tāpēc tās ar pietiekamu ticamību nevar uzskatīt par tādām, kas atspoguļo tikai fizisko īpašību atšķirības (33).

(60)

Vispārējā tiesa norādīja, ka par saprātīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai noteiktos apstākļos var kalpot cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama Eiropas Savienībā par līdzīgo ražojumu, nepieciešamības gadījumā attiecīgi koriģēta, ietverot samērīgu peļņas procentu. Tādējādi taisnīga salīdzinājuma labad fizisko atšķirību saprātīgu tirgus vērtības novērtējumu, ja nav pieejami citi dati, var pamatot ar starpību starp nesakritīgo ražojuma veidu cenu un tieši salīdzināmā ražojuma veida vidējo cenu vienam vai vairākiem Savienības ražotājiem (34).

(61)

Izmantojot Vispārējās tiesas izklāstīto pieeju, Komisija pārrēķināja Jinan Meide dempinga starpību attiecībā uz strīdīgajiem 28 % no tā eksporta. Par normālo vērtību šiem nesakritīgajiem ražojuma veidiem, ko uz ES eksportēja Jinan Meide, Komisija izmantoja tā paša ražojuma veida Eiropas ražošanas nozares faktisko pārdošanas cenu.

(62)

Komisija konstatēja, ka eksporta apjoms no Ķīnas bija neliels (4,5 %), un Komisija nevarēja atrast sakritību ne ar Indijas ražotāja, ne ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojuma veidiem. Šis daudzums atbilda nišas produktiem, par kuru fizikālajām īpašībām Komisija nesaņēma konkrētu informāciju. Tāpēc apstākļos, kad nebija piemērotākas metodes, Komisija izmantoja Indijas vidējo svērto normālo vērtību. Ietekme uz kopējo dempinga starpību bija ļoti neliela. Komisija aicināja ražotāju eksportētāju sniegt piezīmes par šo metodi. Komisija arī aicināja šo ražotāju eksportētāju sniegt pilnīgu informāciju par šo nišas produktu fiziskajām īpašībām un norādīt, kurš ir tuvākais atbilstīgais uz ES eksportētais ražojuma veids.

(63)

Šādos apstākļos pārrēķinātā dempinga starpība uzņēmumam Jinan Meide ir 75,1 %.

(64)

Komisija 2020. gada 23. jūnijā informēja visas ieinteresētās personas par iepriekš minētajiem konstatējumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ierosināt Jinan Meide ražotu kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu, pamatojoties uz faktiem, kas savākti un iesniegti saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu (“galīgās informācijas izpaušana”).

(65)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jinan Meide apgalvoja, ka nevienus no Eiropas ražošanas nozares datiem par izmeklēšanas periodu, kas aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, ņemot vērā, ka ir pagājis laiks, vairs nevar uzskatīt par konfidenciāliem. Jinan Meide arī pieprasīja, lai Komisija noskaidro, vai Eiropas ražošanas nozares dati joprojām jāuzskata par konfidenciāliem. Jinan Meide apgalvoja, ka tam nav pietiekamas piekļuves būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstīts aprēķins. Jinan Meide apgalvoja, ka tam būtu izpaužami visi aprēķinā izmantotie dati.

(66)

Komisija uz šīm piezīmēm jau ir atbildējusi 50. apsvērumā. Turklāt šajā gadījumā Komisija secināja, ka Savienības ražotāji ir norādījuši pamatotus iemeslus, kas liecina, ka attiecībā uz sākotnēji iesniegto informāciju būtu jāsaglabā konfidencialitāte. Jinan Meide lūdza uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos šajā jautājumā, taču arī uzklausīšanas amatpersona apstiprināja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtie dati joprojām ir konfidenciāli, lai gan ir pagājis laiks.

(67)

Viens importētājs arī pauda līdzīgu apgalvojumu, ka Komisija galīgās informācijas izpaušanā sniegusi tikai ierobežotu informāciju, tādēļ importētāji nevar rekonstruēt aprēķina metodi, un tādējādi tiek ierobežotas viņu tiesības uz aizstāvību šajā lietā un netiek ievērota labas pārvaldības prasība.

(68)

Jāatgādina, ka tikai Jinan Meide ir saņēmis pilnīgu informāciju par dempinga aprēķinu, jo tas ietver sensitīvus datus. Visām pārējām personām tika izpausta vispārēja informācija un papildu informāciju, kas izskaidro dempinga aprēķināšanā izmantoto metodiku.

(69)

Atbildē uz uzņēmumam izpausto informāciju (62. apsvērums) Jinan Meide ietvēra vissalīdzināmāko ražojuma veidu sarakstu, kurus iekšzemes tirgū pārdevis Indijas analogās valsts ražotājs, par visiem nesakritīgajiem ražojuma veidiem, kurus Jinan Meide eksportējis uz Savienību.

(70)

Komisija novērtēja Jinan Meide piezīmes un secināja, ka sniegtā informācija ļauj noteikt normālo vērtību visiem ražojuma veidiem, ko Jinan Meide eksportējis uz Savienību, pamatojoties uz Indijas analogās valsts ražotāja sniegto informāciju. Tāpēc normālās vērtības noteikšanai vairs nevajadzēja izmantot izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegto informāciju, kas minēta 60. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noteica pārskatītu maksājuma likmi 36,0 % apmērā.

(71)

Ieinteresētās personas izteica vairākas piezīmes par metodiku un maksājuma likmi, kas minēta 61.–63. apsvērumā. Tomēr pēc tam, kad Jinan Meide iesniedza papildu informāciju, metodika tika pārskatīta. Tāpēc šīs piezīmes kļuva nebūtiskas.

(72)

Jinan Meide arī atkārtot iesniedza piezīmes par šīs lietas atsākšanu, apgalvojot, ka maksājumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku un rīkojums muitas dienestiem neatmaksāt/nepārskaitīt nelikumīgi noteiktos maksājumus, kā arī Jinan Meide eksporta uz ES reģistrēšana bijusi nelikumīga. Tādas pašas piezīmes par atpakaļejošo spēku iesniedza arī vairāki importētāji.

(73)

Komisija jau ir atbildējusi uz šīm piezīmēm 21.–48. apsvērumā. Komisija uzskatīja, ka runa nav par maksājumu noteikšanu ar atpakaļejošu spēku, bet gan tikai par likumīgas maksājumu summas noteikšanu, kas jāiekasē attiecībā uz Jinan Meide kopš sākotnējo pasākumu ieviešanas. Turklāt rīkojums muitas dienestiem dots ar mērķi nodrošināt antidempinga saistību pareizu iekasēšanu.

(74)

Vairāki importētāji arī apgalvoja, ka šī atsākšana liek apšaubīt pārskatīšanas tiesā efektivitāti Eiropas Savienībā.

(75)

Komisija uz šīm piezīmēm jau ir atbildējusi 33. apsvērumā. Pārskatīšanas tiesā efektivitāte nav šķērslis, lai Komisija nevarētu atkārtoti noteikt antidempinga maksājumus atbilstošā apmērā gadījumos, kad joprojām ir spēkā antidempinga saistības, kad tiek īstenoti ES tiesu spriedumi.

(76)

Izskatījusi piezīmes, kas saņemtas no visām ieinteresētajām personām par 2020. gada 23. jūnijā izpausto informāciju, Komisija 2020. gada 14. jūlijā nosūtīja papildu informāciju, kurā informēja ieinteresētās personas par lēmumu mainīt metodiku, kas izmantojama Jinan Meide antidempinga maksājuma aprēķināšanai, kā arī sniedza informāciju par pārskatīto maksājuma likmi.

(77)

Vairāki Eiropas ražotāji iesniedza piezīmes par Jinan Meide iesniegto vissalīdzināmāko ražojuma veidu sarakstu, kurus iekšzemes tirgū pārdevis Indijas analogās valsts ražotājs, par visiem nesakritīgajiem ražojuma veidiem, kurus Jinan Meide eksportējis uz Savienību, kas minēts 69. apsvērumā. Ražotāji apgalvoja, ka saraksta nosaukums ir maldinošs, jo nevis ražojuma veidi ir vissalīdzināmākie, bet gan to cenas ir daudz zemākas nekā Jinan Meide ražojumiem, ar kuriem tiem būtu jāsakrīt. Tāpēc tie uzskatīja, ka iegūtais aprēķins nav derīgs un atbilstīgs un ka tas izkropļo dempinga aprēķinu. Lai pamatotu šo argumentu, tika norādīts uz Jinan Meide cenrādi.

(78)

Komisija šim argumentam nepiekrita. Tā uzskatīja, ka Jinan Meide iesniegtais saraksts pienācīgi atspoguļo vissalīdzināmākos veidus. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza citu vissalīdzināmāko ražojuma veidu sarakstu, kas pamatotu viņu apgalvojumus. Turklāt atsaucei uz Jinan Meide cenrādi šajā ziņā nevar būt nozīmes, jo Jinan Meide cenas ietekmēja dempings un tās nevar izmantot kā atsauci. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Jinan Meide atzinīgi novērtēja analogās valsts datu izmantošanu, lai aprēķinātu normālo vērtību nesakritīgajiem veidiem, kā bija ierosinājis Jinan Meide. Tomēr Jinan Meide ierosināja attiecībā uz nesakritīgajiem ražojuma veidiem koriģēt Indijas vidējo normālo vērtību, piemērojot attiecību starp izlasē iekļauto Savienības ražotāju un nesakritīgo ražojuma veidu vidējo cenu. Jinan Meide arī apgalvoja, ka šī metodika ir iespējama, jo visus sakritīgos ražojuma veidus esot pārdevuši arī izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(80)

Tomēr Jinan Meide apgalvojums nav pareizs. Saskaņā ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdoto ražojuma veidu sarakstu, kas bija pieejams arī Jinan Meide, bija daudz sakritīgo ražojuma veidu, kurus izlasē iekļautie Savienības ražotāji nepārdeva. Turklāt, tā kā Jinan Meide sniedza papildu informāciju par sākotnēji nesakritīgajiem ražojuma veidiem, normālās vērtības noteikšanai vairs nebija jāizmanto izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtā informācija, kā minēts 70. apsvērumā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka Jinan Meide ierosinātās metodikas izmantošana nav ne piemērota, ne nepieciešama. Jinan Meide arī nepamatoja papildu korekciju pieprasījumus, pamatojoties uz galīgo aprēķinu.

(81)

Viens importētājs atkārtoja, ka nevar sniegt piezīmes par konkrēto aprēķinu, jo tam nav pieejama sīkāka informācija par pamatā esošo aprēķina metodiku, un pieprasīja papildu informāciju par to, kā tika aprēķināta galīgā ierosinātā maksājuma likme, lai sniegtu saturīgākas piezīmes. Tas arī atkārtoti pauda iepriekš piezīmēs teikto par to maksājumu atmaksāšanu, kas samaksāti, pamatojoties uz atcelto regulu, par importu pirms reģistrācijas.

(82)

Atbilde uz iepriekš minētajiem argumentiem sniegta attiecīgi 68. un 34.–46. apsvērumā.

(83)

Ņemot vērā to, ka atkārtoti noteiktā dempinga starpība ir zemāka par kaitējuma starpību, saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem antidempinga maksājuma likme būtu jānosaka dempinga likmes līmenī. Tādējādi atkārtoti noteiktā antidempinga maksājuma likme uzņēmumam Jinan Meide ir šāda:

(84)

Pārskatīto antidempinga maksājumu līmeni piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Kā norādīts reģistrācijas regulas 21. apsvērumā, pirms šīs regulas stāšanās spēkā neiekasē maksājumus, kas pārsniedz 39,2 %. Tā kā antidempinga maksājums, kas izriet no šīs procedūras, ir mazāks, muitas dienestiem tiek uzdots iekasēt attiecīgo summu par importu, kas saistīts ar Jinan Meide (proti, 36,0 %), un atmaksāt līdz šim iekasētās pārmaksātās summas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem muitas jomā.

(85)

Ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir tā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(86)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu 36,0 % apmērā tādu ĶTR izcelsmes Jinan Meide ražotu kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam (izņemot kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kam izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotu cirkulāro savienojumu kārbas bez vāka), kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 7307 19 10 (Taric kodi 7307191010 un 7307191020).

(87)

Šā ražojuma termiņbeigu pārskatīšanas (35) rezultātā, kurā ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam tika noteikts galīgs antidempinga maksājums, sākotnējā izmeklēšanā noteiktie antidempinga maksājumi tiek saglabāti līdz 2024. gada 24. jūlijam.

(88)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,