(1)

Komisija 2014. gada maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2) noteica galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes solārā stikla importam (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Pēc atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 12. pantu, Komisija 2015. gada augustā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1394 (3) grozīja sākotnējos pasākumus. Individuālie antidempinga maksājumi noteikti robežās no 17,5 % līdz 75,4 %. Visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro valsts mēroga antidempinga maksājumu 67,1 % (“spēkā esošie pasākumi”).

(3)

Atsevišķās procedūrās Komisija 2014. gada maijā noteica kompensācijas maksājumus 3,2–17,1 % robežās (4).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), EU ProSun Glass (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no solārā stikla kopējā ražošanas apjoma Savienībā, 2019. gada 13. februārī pieprasīja, lai tiktu sākta termiņbeigu pārskatīšana (“pārskatīšanas pieprasījums”). Tas apgalvoja, ka, beidzoties sākotnējo pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties dempings un turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Komisija 2019. gada 14. maijā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(6)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods (“PIP”) aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Konkrētāk, tā sazinājās ar pieprasījuma iesniedzēju, zināmajiem ražotājiem Savienībā, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, pārskatāmā ražojuma lietotājiem Savienībā un ĶTR iestādēm.

(8)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”).

(9)

Viens no Savienības ražotājiem pieprasīja saglabāt tā nosaukuma konfidencialitāti, pamatojoties uz to, ka tās grupas dalība procedūrā, pie kuras tas pieder, varētu nelabvēlīgi ietekmēt grupas darījumdarbību Ķīnā un varētu izraisīt tās klientu pretpasākumus. Komisija izvērtēja pieprasījumu. Tā uzskatīja, ka ar grupas klātbūtni Ķīnā saistītais apdraudējums ir abstrakts un ar to nepietiek, lai rastos konkrēti pretpasākumu draudi. Komisijas dienestiem netika darīti zināmi konkrēti pierādījumi par šo jautājumu. Turklāt neviens no grupas uzņēmumiem Ķīnā nebija saistīts ar solārā stikla darījumdarbību. Ar šādu pamatojumu Komisija nolēma noraidīt pieprasījumu.

(10)

Uzņēmums par šo jautājumu vērsās pie uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšanas amatpersona apstiprināja Komisijas noraidījumu, jo uzskatīja, ka anonimitātes pieprasījuma pamatā bija pieņēmumi par iespējamām pretdarbībām, nevis faktiski draudi uzņēmumam vai grupai, un uzņēmums nebija iesniedzis jaunus faktus vai informāciju, kas pamatotu agrākā lēmuma grozīšanu.

(11)

Vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Uzklausīšana starp Komisiju un abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem notika 2020. gada 9. janvārī. Uzklausīšana ar REC grupu, Solitek un EU ProSun – apvienību, kas pārstāv vairākus lietotājus,– notika 2020. gada 11. februārī. Uzklausīšanas attiecās uz dažādo personu argumentiem, kas sīkāk izklāstīti 4.–6. iedaļā par kaitējumu un Savienības interesēm.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē bija divi Savienības ražotāji, kas saražo vairāk nekā 80 % no pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Vienīgā saņemtā piezīme no pieprasījuma iesniedzēja bija, ka tas atbalsta izlasi. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva. Tajā ietilpst šādi divi uzņēmumi:

(14)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju un aicināja tos piedalīties šajā izmeklēšanā.

(15)

Nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs Savienībā.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt tā lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā.

(17)

Noteiktajā termiņā nepieteicās neviens uzņēmums no ĶTR. ĶTR uzņēmums novēloti nosūtīja informāciju, bet galu galā nesadarbojās.

(18)

Tādējādi Komisija ar 2019. gada 24. maija verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka tā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās pārbaudē ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot pieejamos faktus. ĶTR iestādes uz šo verbālnotu neatbildēja.

(19)

Komisija nosūtīja anketas ĶTR valdībai (“ĶV”) un abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza abi izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(20)

Neskarot pamatregulas 18. panta piemērošanu, Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Abu izlasē iekļauto Savienības ražotāju telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(21)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(22)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, provizoriski izvēlējusies Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(23)

Komisija 2019. gada 14. jūnijā ar paziņojumu (“14. jūnija paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, kurus tā iecerējusi izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti solārā stikla ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisija apstiprināja savu nodomu izvēlēties Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Komisija nesaņēma piezīmes par 14. jūnija paziņojumu.

(24)

Izvēlējusies Turciju par reprezentatīvo valsti, Komisija 2020. gada 17. februārī ar otro paziņojumu (“17. februāra paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, kurus tā iecerējusi izmantot normālās vērtības noteikšanai. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par ražotāju Sisecam/Trakya reprezentatīvajā valstī. Piezīmes netika saņemtas.

(25)

Komisija 2020. gada 26. maijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Piezīmes iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, EU ProSun un Savienības FE ražošanas nozares apvienība, Eiropas solārizstrādājumu ražošanas padome (“ESMC”).

(26)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. 2020. gada 9. jūnijā notika uzklausīšana starp Komisijas dienestiem un EU ProSun.

(27)

Pārskatāmais ražojums ir tāds Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārais stikls no rūdīta nātrijkaļķa lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules enerģijas caurlaide pārsniedz 88 % (mērīta saskaņā ar AM1,5 300-2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērīta saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērīta saskaņā ar EN 12150) un mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai lielāka (mērīta saskaņā ar EN 1288-3) un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80 (Taric kodi 7007198012, 7007198018, 7007198080 un 7007198085) (“pārskatāmais ražojums”, parasti dēvēts par “solāro stiklu”).

(28)

Solārais stikls var būt ar rakstu vai bez tā, ar caurspīdīgu vai difūzu virsmu vai dažādi apdarinātām malām. Abās stikla pusēs var būt dažādi raksti, vai arī raksts var būt tikai vienā pusē. Solārajam stiklam var būt urbumi, un to var arī apdrukāt, izmantojot, piemēram, keramikas krāsas. Stikla virsmu var apstrādāt, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Visbiežākais ir antireflektējošs pārklājums, ko uzliek pirms vai pēc rūdīšanas procesa. Citas tehnoloģijas ļauj solāro stiklu pārklāt ar plāniem funkcionāliem slāņiem, kas nodrošina lielāku caurlaidi, pašattīrīšanos, netīrumu atgrūšanu vai cietības īpašības.

(29)

Solārais stikls ir viens no komponentiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai paredzētu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu (“FE moduļi”), kā arī, piemēram, ūdens uzkarsēšanai izmantotu plakanu fototermālās enerģijas kolektoru (“fototermālie moduļi”) izgatavošanā. To izmanto arī siltumnīcu būvniecībai (tā sauktais “dārzkopības stikls” jeb “siltumnīcu stikls”).

(30)

Kā jau ir konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam solārajam stiklam, ĶTR ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam solārajam stiklam un no ĶTR Savienībā importētajam solārajam stiklam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi galalietojumi. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings no ĶTR.

(32)

Neviens ražotājs eksportētājs no Ķīnas izmeklēšanā nesadarbojās. Tie neiesniedza informāciju attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpat neviens ražotājs eksportētājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(33)

ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nepievērsās pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem lietas materiālos, tādiem kā Komisijas dienestu darba dokumentam Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (“Ziņojums”) (7).

(34)

Komisija 2019. gada 24. maijā un 25. jūnijā informēja Ķīnas valdību, ka ĶTR eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ tā ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatot savus konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Komisija arī uzsvēra, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs, un aicināja to sniegt piezīmes. ĶV piezīmes nesniedza.

(35)

Tāpēc tālāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Jo īpaši Komisija izmantoja pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un statistiku, kuras pamatā ir dati, ko Komisijai paziņojušas dalībvalstis saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), un Eurostat. Turklāt Komisija izmantoja citus publiski pieejamas informācijas avotus, kā Global Trade Atlas (8) (“GTA”) un Orbis Bureau van Dijk (9) (“Orbis”) datubāzes.

(36)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(37)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(38)

Kā sīkāk paskaidrots 3.2.2. iedaļā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(39)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā minētais saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(41)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(42)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi Ziņojumu par Ķīnu (sk. 33. apsvērumu, 7. zemsvītras piezīmi), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos, un Ziņojums bija to neatņemama sastāvdaļa. Piezīmes netika saņemtas.

(43)

Pārskatīšanas pieprasījumā, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, sniegti papildu pierādījumi par to, ka solārā stikla nozarē ir nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tie papildina Ziņojumu. Šie pierādījumi attiecas uz dažādiem kropļojumiem, un ir atrodami tālāk 3.2.2.2.–3.2.2.8. iedaļā.

(44)

Kā norādīts 33. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(45)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētā analīze aptvēra būtisku valdības iejaukšanos ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu.

(46)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (10). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Lielisks piemērs ir Ķīnas īpašuma tiesības: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij uzturēt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (11).

(47)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (12)Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(48)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (13). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(49)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.2.2.5. iedaļu tālāk) (14).

(50)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.2.8. iedaļu tālāk) (15). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu sektora daļas, kas neietilpst banku nozarē, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (16).

(51)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot tirgus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (17). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (18).

(52)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (19).

(53)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(54)

Tā kā Ķīna nesadarbojās, tad Komisijai ir ierobežota informācija par to uzņēmumu īpašumtiesību struktūru, kas darbojas solārā stikla nozarē Ķīnas Tautas Republikā.

(55)

Attiecībā uz valsts īpašumtiesībām, divi lielākie Ķīnas solārā stikla ražotāji – Xinyi Solar Holdings un Flat Glass grupa – ir privāti subjekti, savukārt citi nozīmīgi ražotāji ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi, ieskaitot Dongguan CSG (CSG Holding ietvaros), Luoyang Glass un CNBM.

(56)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijās uzņēmumos, kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru (20). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (21). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār solārā stikla nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.2.2.4. iedaļā.

(57)

Analīze par stratēģisko uzraudzību un valsts sniegtajām norādēm solārā stikla nozarē ir izklāstīta tālāk 3.2.2.4. un 3.2.2.5. iedaļā. Tālāk aprakstītā plaša mēroga valdības kontrole un iejaukšanās solārā stikla nozarē pat privātā īpašumā esošiem solārā stikla ražotājiem liedz darboties brīvā tirgus apstākļos.

(58)

Valdībai plaši iejaucoties solārā stikla ražošanas nozarē un proporcionāli nozīmīgai daļai VU darbojoties nozarē, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts tālāk 3.2.2.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem solārā stikla nozarē attiecas arī stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(59)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (22), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (23)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (24). Tika ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošu uzņēmumu, un pieauga spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (25). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā, visās nozarēs, ieskaitot solārā stikla nozari. Tādējādi tika konstatēts, ka minētie noteikumi attiecas arī uz solārā stikla ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(60)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.2.8. iedaļu tālāk), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (26).

(61)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.2.8. iedaļu tālāk), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (27). Tādējādi tas, ka valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, ieskaitot VU solārā stikla un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē), ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(62)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (28).

(63)

ĶTR Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības trīspadsmitās piecgades plānā (“13. piecgades plāns”), kas attiecas uz 2016.–2020. gadu un tādējādi uz PIP, ir uzsvērts ĶV stratēģiskais redzējums attiecībā uz galveno nozaru, piemēram, saules enerģijas nozares, pilnveidi un attīstību. 13. piecgades plāns ir 12. piecgades plāna turpinājums, kurā solārā stikla ražošanas nozare ir apstiprināta par galveno ražošanas attīstības jomu.

(64)

13. piecgades plāna 30. nodaļā ir pausta ĶV apņemšanās “[izveidot] modernu enerģētikas sistēmu”. Minētās nodaļas 1. iedaļā jo īpaši sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka ĶV solārā stikla ražošanas nozari joprojām uzskata par veicinātu nozari. Patiešām, 1. iedaļā ir lasāms, ka “[ĶV] turpinās stimulēt (..) fotoelektriskās enerģijas attīstību” un ka “[ĶV] uzlabos atbalsta politiku elektroenerģijas ražošanai no (..) saules enerģijas (..)”. Turklāt “(..) fotoelementu enerģijas attīstība ziemeļu, ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu reģionos un piekrastes reģionos” tiks optimizēta enerģētikas attīstības projektu kontekstā. Šie izvilkumi liecina, ka ĶV turpina atbalstīt arī solārā stikla ražošanas nozari, kas ir būtiska saules enerģijas nozares attīstībai.

(65)

Celtniecības materiālu 13. piecgades plānā minēti arī dažādi stikla veidi, ieskaitot augstas tīrības kvarca stiklu un izstrādājumus, augstas veiktspējas daudzfunkcionālu stiklu ar pārklājumu, elektrohromiskā/termohromiskā stikla sagatavošanas tehnoloģiju, tādu stikla izstrādājumu sagatavošanas tehnoloģiju, kuros integrēta fotoelektriska un fototermāla struktūra un funkcija.

(66)

Saglabājot subsīdijas samazinātā apjomā, 2018. gadā ĶV izdeva jaunus regulējuma pasākumus attiecībā uz FE iekārtām, proti, 2018. gada paziņojumu par fotoelementu enerģijas ražošanu (tālāk – “politika 531”, kā tā tika paziņota 2018. gada 31. maijā). Saskaņā ar minēto politiku Ķīnas valdība ievērojami samazināja gada kvotu jaunai saules enerģijas jaudai, kas ir tiesīga saņemt valsts subsīdijas.

(67)

Arī stratēģija Made in China 2025 veicina zaļo attīstību. Made in China 2025 atbalsta stikla nozari, un konkrēti stikls ir iekļauts 2016. gada “Četru būtisko nozares attīstības elementu kataloga” (Made in China 2025) 9. nodaļas “Jaunie materiāli” II apakšiedaļā “Galvenie pamatmateriāli”, proti, 24. punktā uzskaitīti materiāli uz stikla bāzes un 29. punktā uzskaitīti augstas tīrības kvarca stikls un izstrādājumi.

(68)

Tāpēc solāro stiklu uzskata par veicinātas ražošanas nozares sastāvdaļu.

(69)

Turklāt Valsts padomes lēmumā Nr. 40 par “Pagaidu noteikumu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu” izsludināšanu un īstenošanu (kas kopā ar “Pagaidu noteikumiem attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” tiek dēvēti par “Lēmumu Nr. 40”) teikts, ka ĶV aktīvi atbalstīs jaunu enerģētikas nozaru attīstību un paātrinās saules enerģētikas attīstību (29); visām finanšu iestādēm uzdots sniegt kreditēšanas atbalstu tieši veicinātajiem projektiem; apsolīts īstenot “citus preferenciālus politikas virzienus attiecībā uz veicinātajiem projektiem” (30).

(70)

Turklāt Valsts padomes Lēmums Nr. 9 par Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga izsludināšanu un īstenošanu (“Lēmums Nr. 9”) “aktīvi mudina” ĶV un publiskā sektora aģentūras “vadīt attiecīgo nozaru attīstību, optimizēt rūpniecības struktūras modernizāciju”. Lēmuma Nr. 9 12. punkta 2. apakšpunktā konkrēti minēta “saules enerģijas nozarei paredzēta ultradzidra pludinātā stikla” ražošanas veicināšana. Minētais lēmums, kas bija spēkā līdz 2020. gadam, 2019. gadā tika aizstāts ar Valsts attīstības un reformu komisijas Lēmumu Nr. 29 par Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga izsludināšanu un īstenošanu (2019. gada izdevums)”, kura 12. punkta 2. apakšpunktā bija minēts tas pats.

(71)

Visbeidzot, Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā un ilgā termiņā (2006–2020), kas aptver PIP, solīts “piešķirt prioritāti politikas finansēšanai”, “mudināt finanšu iestādes piešķirt preferenciālu kreditēšanas atbalstu nozīmīgākajiem valsts zinātnes un tehnoloģiju industrializācijas projektiem”, “mudināt finanšu iestādes uzlabot un stiprināt finanšu pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem” un “īstenot preferenciālu nodokļu politiku, lai sekmētu augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību”. Tā kā vismaz daži solārā stikla ražotāji eksportētāji ir kvalificējami pie “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, minētās valsts nostādnes vēl jo vairāk akcentē solārā stikla ražošanas nozares kā veicinātās nozares statusu.

(72)

Redzams, ka ĶV saskaņā ar plašu politikas instrumentu un direktīvu kopumu vada saules enerģijas nozares attīstību kopumā un tādējādi arī solārā stikla ražošanas nozares attīstību. Ar šādiem politikas instrumentiem un direktīvām ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu solārā stikla ražošanas nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(73)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicinātās nozares, ieskaitot solārā stikla ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(74)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, izņemot Ķīnu, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (31).

(75)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (32). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (33). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (34).

(76)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz solārā stikla ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka uz šiem uzņēmumiem attiecas lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neadekvāta izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz solārā stikla ražošanas nozari. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka solārā stikla ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai arī to izpilde ir neadekvāta.

(77)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju tiek ierobežotas. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (35). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (36). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (37). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(78)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz solārā stikla ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi solārā stikla nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(79)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(80)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (38), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (39), un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (40). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicinātām vai citādi nozīmīgām (41).

(81)

Lai gan ir atzīts, ka dažādi tiesību aktu noteikumi attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus (42), liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(82)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem.

(83)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (43). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(84)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(85)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(86)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskārusies ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(87)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(88)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka solārā stikla ražošanas nozare būtu brīva no iepriekš aprakstītajiem valdības iejaukšanās veidiem finanšu sistēmā. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(89)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.2.2.–3.2.2.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.2.2.6.–3.2.2.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(90)

Lai ražotu solāro stiklu, ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Tā kā Ķīna nesadarbojās, tad par izejresursiem, ko pirka ražotāji Ķīnā, bija pieejama ierobežota informācija. Ja solārā stikla ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem Ķīnā, tad cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(91)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(92)

Analīze 3.2.2.2.–3.2.2.9. iedaļā, kur aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī konkrēti solārā stikla ražošanas nozarē, liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(93)

Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(94)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(95)

Komisija ar 14. jūnija paziņojumu un 17. februāra paziņojumu, kas minēti iepriekš 1.3.5. iedaļā, informēja ieinteresētās personas, ka tā ir iecerējusi izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes.

(96)

Turcija tiek klasificēta pie valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, jo Pasaules Banka to klasificējusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. Vienīgā cita valsts, kura arī klasificēta pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem” un kurā ražo pārskatāmo ražojumu, ir Malaizija – tur ir divi pārskatāmā ražojuma ražotāji. Tomēr, atšķirībā no Turcijas, nevienam Malaizijas uzņēmumam nebija publiski pieejamu finanšu datu.

(97)

Komisijai pieejamie fakti liecināja, ka Turcijā ir viens pārskatāmā ražojuma ražotājs, proti, Sisecam/Trakya. Turklāt Komisija ar Orbis starpniecību no šā uzņēmuma varēja iegūt publiski pieejamus finanšu pārskatus.

(98)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Turcijā, un ņēma vērā turpmāk minēto.

(99)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu. Turklāt ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas ražošanas faktoros. Kā minēts iepriekš, Komisija uzskatīja, ka par Turcijas ražotāju eksportētāju Sisecam/Trakya ir publiski pieejami finanšu pārskati, kurus varēja izmantot par aizstājēju, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA un peļņu.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi un lietas materiālos pieejamos datus, lai noteiktu atbilstošās ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija izmantoja Turcijas un Turcijas uzņēmuma Sisecam/Trakya datus.

(101)

Kā minēts 14. jūnija paziņojumā un 17. februāra paziņojumā, Komisija analizēja visus pieejamos datus par ražošanas faktoriem un, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, nolēma izmantot šādus avotus un vērtības:

1. tabula

Solārā stikla ražošanas faktori

(102)

Solārajam stiklam ražošanas procesā parasti ir vajadzīgs zināms daudzums izejvielu ar zemu dzelzs saturu. Šis process sākas, kad šīs izejvielas ar lauskām kausē ugunsizturīgā tvertnē aptuveni 1 500 °C temperatūrā. Pēc tam šķidro stiklu veido (veltnē) starp diviem ar ūdeni dzesētiem tērauda/sakausējumu veltņiem. Šiem veltņiem var būt negatīvs raksts, ko iespiež šķidrajā stiklā. Alternatīvi tas tiek veidots uz šķidras alvas vannas (pludināts). Veidojas nepārtraukta, neierobežota stikla lente. Šo lenti uzreiz vai pēc pārtraukuma (uz ražošanas līnijas vai ārpus tās) sagriež pēc individuāliem izmēriem. Pēc nerafinētā stikla sagriešanas stikla malu slīpē, stiklu mazgā un pēc tam rūda. Vai nu pirms, vai pēc rūdīšanas uz stikla ar dažādām metodēm var uzklāt funkcionālu slāni. Šis slānis var palielināt caurlaidi vai nodilumpretestību, kā arī atgrūst netīrumus. Gatavajam ražojumam var būt antireflektējošs pārklājums. Solārā stikla izmaksu struktūru lielā mērā ietekmē izejvielu, jo īpaši smilts, un enerģijas izmaksas.

(103)

Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.2. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas. Līdzīgi arī netika iekļauti importa dati par importu, ko reprezentatīvajā valstī veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (52) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un šādi importa dati katrā ziņā bija nenozīmīgi. Pēc ĶTR izslēgšanas imports no citām trešām valstīm lielā mērā saglabājās reprezentatīvs 70–100 % robežās no kopējā Turcijā importētā apjoma, izņemot vienu izejvielu (53), kuras apjoms tik un tā bija reprezentatīvs, proti, 21 %.

(104)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar Komisijas metodiku, pie šīm importa cenām parasti būtu jāpieskaita ievedmuitas nodokļi, kas noteikti ražošanas faktoriem un materiāliem, kuri importēti Turcijā, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Ņemot vērā konstatējumus 116. un 117. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kas vērsta uz to, lai konstatētu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājies, nevis konstatētu tā precīzu lielumu, Komisija nolēma, ka korekcijas par ievedmuitas nodokļiem un iekšzemes transportu nav vajadzīgas, jo tādu korekciju rezultātā tikai palielinātos normālā vērtība un tādējādi – dempinga starpība.

(105)

Detalizētu informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē TurkStat. Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku (par 2016. gadu) par vidējām darbaspēka izmaksām saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas, parasti dēvētā par NACE, 23. sektorā, kas ietver darbaspēka izmaksas stikla ražošanas nozarē (54).

(106)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) regulāros paziņojumos presei publicē TurkStat. Komisija izmantoja 2019. gada 26. martā publicētos datus par elektroenerģijas cenām rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā kurušos par kWh (55) (attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu) (56).

(107)

Dabasgāzes cenu uzņēmumiem Turcijā regulāros paziņojumos presei publicē TurkStat. Komisija izmantoja atbilstīgo cenu rūpnieciskajiem lietotājiem no 2019. gada 26. marta publikācijas (kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu) (57).

(108)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrajā daļā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros.

(109)

Lai noteiktu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz Sisecam/Trakya datiem, Komisija noteica ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību atkarībā no ražotā modeļa.

(110)

Lai noteiktu, kāds ir neizkropļots un samērīgs ražošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA, peļņas un amortizācijas apjoms, Komisija izmantoja no Orbis iegūtos datus par 2018. gadu uzņēmumam Sisecam/Trakya.

(111)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(112)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu solārā stikla ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Šie pieprasījuma iesniedzēja norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudē. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā.

(113)

Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēroja 108.–110. apsvērumā minētās ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA, peļņu un amortizāciju. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz Sisecam/Trakya finanšu pārskatiem (sk. 3.2.3. iedaļu). Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja šādas pozīcijas:

(114)

Nesadarbošanās dēļ eksporta cenas tika noteiktas, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu eksporta cenas, Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzē norādītos importa datus par importu no Ķīnas.

(115)

Tā kā šīs cenas tiek ziņotas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (“CIF”) līmenī, tad, atņemot attiecīgu izmaksu summu, kurā ietilpst transports un apdrošināšana no ĶTR līdz Savienības robežai, tās tika koriģētas līdz EXW līmenim. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija korekcijai izmantoja to pašu procentuālo apjomu, kuru sākotnējā antidempinga izmeklēšanā (11,7 %).

(116)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu EXW līmenī, Komisija salīdzināja ar eksporta cenu uz Savienību EXW līmenī.

(117)

Konstatētā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 33 %.

(118)

Pēc informācijas izpaušanas EU ProSun apgalvoja, ka skaitļi, ko Komisija izmantojusi dempinga starpības aprēķināšanai, neatbilst solārā stikla ražotāju reālajai cenu/izmaksu pieredzei un faktam, ka Savienības ražošanas nozares cenas bija zemākas par aprēķināto normālo vērtību un dažkārt arī zemākas par importa cenām.

(119)

Komisija atgādināja, ka dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot salikto normālo vērtību, kuras pamatā bija reprezentatīvi trešās valsts dati saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, ar vidējām statistiskajām Ķīnas eksporta cenām uz Savienību, koriģētām EXW līmenī. Tādējādi Savienības ražošanas nozares cenas neietekmē dempinga starpības aprēķinu.

(120)

Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(121)

Dempinga turpināšanās PIP laikā liecina par dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Turklāt Komisija analizēja arī to, vai pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, eksporta apjoms par dempinga cenām palielinātos. Lai to izdarītu, Komisija analizēja šādus faktorus: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgumu. ĶTR ražotāju/eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija savam vērtējumam saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(122)

Nesadarbošanās dēļ neviens Ķīnas eksportētājs/ražotājs nesniedza informāciju par ražošanas jaudu Ķīnā. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas solārā stikla ražošanas nozares ražošanas jauda pārsniedz 750 milj. m2 gadā (58). Pārskatīšanas pieprasījumā ir pierādījumi, ka tas atbilst 78 % no pasaules solārā stikla ražošanas jaudas (59). Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka iekšzemes pieprasījums pēc solārā stikla Ķīnā 2016. gadā ir bijis tikai 600 milj. m2 un PIP otrajā pusē “politikas 531” īstenošanas rezultātā tas ir vēl vairāk samazinājies (60). Šo ietekmi apstiprināja, piemēram, Ķīnas ražotāja eksportētāja gada pārskats (61). Salīdzinājumam, PIP laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda bija [33–38] milj. m2 (151. apsvērums) un pieprasījums Savienībā bija 13–18 milj. m2 (135. un 136. apsvērums). Ķīnas ražošanas jauda tādējādi ievērojami pārsniedz Savienības pieprasījumu (aptuveni 37 reizes), un “politikas 531” rezultātā tā varētu pastiprināti pievērsties Savienības tirgum.

(123)

Turklāt, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, Komisija konstatēja, ka PIP laikā ievērojami lielāko daļu no pārskatāmā ražojuma eksporta uz Savienību veicis viens Ķīnas ražotājs eksportētājs. Šā ražotāja eksportētāja tīmekļa vietnē ir norādīta ražošanas jauda [15–25] tūkst. m2 dienā jeb [5,5–9] milj. m2 gadā. PIP laikā Savienības tirgum tika izmantoti tikai [10–20] % no minētās ražošanas jaudas. Ir ļoti iespējams, ka “politika 531” apvienojumā ar spēkā esošo pasākumu izbeigšanu var izraisīt to, ka lielāka daļa no šīs ražošanas jaudas tiktu izmantota Savienības tirgum.

(124)

Tiek secināts, ka, ņemot vērā lielo ražošanas jaudu kopā ar izmaiņām Ķīnā pastāvošajā pieprasījumā, samērā ierobežoto pieprasījumu Savienībā un pieejamajiem uzņēmuma datiem, ir iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, pieaugtu eksporta apjoms par dempinga cenām no ĶTR.

(125)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija, lai noteiktu Ķīnas eksporta cenas citu trešo valstu tirgos, izmantoja pieejamos faktus. Tā kā trūka citas ticamas informācijas, Komisija izmantoja eksporta datus no GTA. Šie dati bija pieejami tikai sešciparu “tarifa koda” līmenī un tādējādi papildus pārskatāmajam ražojumam ietvēra vairākus citus stikla ražojumus. Komisija secināja, ka šie dati nav pietiekami precīzi, lai tos varētu izmantot izmeklēšanā.

(126)

Pieprasījuma iesniedzējs ir norādījis, ka Savienības ražošanas nozare ir vienīgais apjomīgais solārā stikla tirgus, kas palicis ārpus ĶTR, turklāt ĶTR tirgus “politikas 531” rezultātā jau ir piesātināts (62). Lai gan bija spēkā pasākumi, PIP laikā tirgus daļa Ķīnai joprojām bija 9 %, tāpēc Savienības tirgus Ķīnas solārā stikla ražotājiem joprojām ir pievilcīgs eksporta tirgus. Kā norādīts 6.2.3. iedaļā, gaidāms arī, ka Savienības tirgus augs. Iepriekš jau minēts, ka izmantot GTA ir problemātiski, un tāpēc nav iespējams precīzi salīdzināt cenas ar datiem, kas attiecas uz eksportu no Ķīnas uz citām valstīm.

(127)

Komisija arī norādīja, ka attiecībā uz pārskatāmo ražojumu citās valstīs, proti, Indijā un Turcijā, ir ieviesti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas palielina iespējamību, ka eksporta plūsma no ĶTR varētu tikt virzīta uz Savienību.

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienība ir pievilcīgs tirgus eksportam no Ķīnas.

(129)

Pamatojoties uz ievērojamo ražošanas jaudu ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos importa apjomi par dempinga cenām.

(130)

Ņemot vērā konstatējumus par dempinga turpināšanos PIP laikā un par importa iespējamo dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(131)

PIP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 11 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(132)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 12 milj. m2. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, piemēram, pārskatīšanas pieprasījumu un izlasē iekļauto uzņēmumu atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 13. apsvērumā, izlasē tika iekļauti Savienības ražotāji, kas veido vairāk nekā 80 % no kopējā līdzīgā ražošanas apjoma Savienībā.

(133)

Lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti, dati, kas saistīti ar abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, ir norādīti indeksu vai diapazonu veidā.

(134)

Komisija noteica Savienības patēriņu, saskaitot Savienības nozares pārdošanas apjomus Savienības tirgū ar importa apjomiem no ĶTR un trešām valstīm, kas noteikti pēc skaitļiem 14. panta 6. punkta datubāzē. Savienības ražotāju pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Importa apjoms tika salīdzināts ar Eurostat datiem.

(135)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(136)

Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā samazinājās par 35 %. Lielākais samazinājums (par 19 procentpunktiem) notika no 2017. gada līdz PIP. Samazinājumu bija izraisījis mazāks pieprasījums no Savienības FE moduļu ražotājiem.

(137)

Savienības tirgū solāro stiklu arvien vairāk izmanto siltumnīcu būvniecības tirgū. Tomēr pieprasījums (un saistītais patēriņš) joprojām bija balstīts uz projektiem un bija ierobežots salīdzinājumā ar pašreizējo solārā stikla patēriņu FE vai saules siltumenerģijas moduļu tirgū.

(138)

Komisija noteica importa apjomu pēc 14. panta 6. punkta datubāzes un salīdzināja to ar Eurostat datiem. Tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 2. tabulā noteikto patēriņu Savienībā. Attiecīgajā periodā importam no ĶTR Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms no ĶTR un tā tirgus daļa

(139)

Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 76 % no vairāk nekā 5 milj. m2 2015. gadā līdz 1,2 milj. m2 PIP laikā. Tajā pašā periodā importa no ĶTR tirgus daļa samazinājās no 24 % līdz 9 % (samazinājums par 64 %). Tirgus daļa visvairāk samazinājās (par 74 %) 2015.–2016. gadā pēc tam, kad 2015. gada augustā tika pieņemti absorbcijas novēršanas pasākumi (63) un valsts mēroga antidempinga maksājuma likme tika palielināta no 25 % līdz 67,1 %. Tomēr no 2016. gada līdz PIP importa no ĶTR tirgus daļa palielinājās par 3 procentpunktiem, PIP laikā sasniedzot 9 %.

(140)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija noteica vidējo importa no ĶTR cenu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., pēc informācijas 14. panta 6. punkta datubāzē. Dati tika salīdzināti ar Eurostat datiem. PIP laikā vidējā importa cena bija EUR 6,34 EUR/m2.

4. tabula

Importa no ĶTR vidējās cenas

(141)

Attiecīgajā periodā vidējā importa cena pieauga par 26 %. Tajā pašā periodā cena Savienības tirgū palielinājās par 19 % (sk. 9. tabulu).

(142)

Komisija konstatēja, ka importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tā noteica cenu samazinājumu PIP laikā, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū EXW līmenī ar atbilstošo vidējo svērto cenu importam no ĶTR, noteiktu izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī un koriģētu, ņemot vērā muitas nodokli un pēcimportēšanas izmaksas.

(143)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no hipotētiskā apgrozījuma PIP laikā. To iegūst, reizinot vidējo Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu ar daudzumiem, kas eksportēti uz Savienību. Cenu salīdzinājums liecināja, ka importa no ĶTR vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū ir gandrīz 10 %.

(144)

Importa apjomam no visām pārējām trešām valstīm un tā tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(145)

Importa apjomi no visām pārējām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 194 %. Šā importa tirgus daļa PIP laikā bija 12 %, tātad palielinājusies, salīdzinot ar 3 % 2015. gadā. Galvenā valsts, kas eksportē uz Savienību un kam nepiemēro pasākumus, ir Malaizija, kura tirgū ienāca tikai 2017. gadā, bet PIP laikā jau bija sasniegusi 7 % tirgus daļu. Ievērojami palielinājies arī eksports no Indijas, PIP laikā sasniedzot 3 % tirgus daļu. Turcijas tirgus daļa samazinājās no aptuveni 4 % 2016. gadā līdz 2 % PIP laikā. Visbeidzot, vidējā cena visam importam no trešām valstīm, uz kurām neattiecas pasākumi, attiecīgajā periodā palielinājās par 20 %, PIP laikā sasniedzot 7,31 EUR/m2.

(146)

Attiecīgajā periodā, izņemot 2016. gadu, vidējā cena importam no pārējām trešām valstīm bija augstāka nekā vidējā cena importam no Ķīnas. PIP laikā vidējā Ķīnas ražotāju importa cena (6,34 EUR/m2) bija par aptuveni 13 % zemāka nekā vidējā cena importam no citām trešām valstīm (7,31 EUR/m2).

(147)

Ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu, Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(148)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajiem datiem un pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem un aptvēra ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu, dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga.

(149)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un aptvēra vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, vidējās darbaspēka izmaksas, krājumus, rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(150)

Komisija noteica ražošanas apjomu un jaudu, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem. Dati tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(151)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(152)

Ražošanas apjoma, jaudas un jaudas izmantojuma uzlabošanās 2015.–2016. gadā atbilda lielāku antidempinga maksājumu noteikšanai pēc absorbcijas izmeklēšanas (64), savukārt pēc tam sekoja Savienības patēriņa samazināšanās, kas aprakstīta 135. apsvērumā.

(153)

Kopējais ražošanas apjoms Savienībā 2016. gadā palielinājās par 3 %, tad divus gadus pēc kārtas tas samazinājās, un rezultātā no 2015. gada līdz PIP tas bija samazinājies par 26 %. Līdzīga tendence vērojama attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu. Svarīgs šīs samazināšanās iemesls ir viena liela Savienības ražotāja bankrots 2017. gadā (Ducatt, kam 2015. gadā bija aptuveni 20 % no ražošanas apjoma Savienībā un aptuveni 15 % no jaudas).

(154)

Komisija noteica pārdošanas apjomu, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem. Dati tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa Savienībā

(155)

No 2015. līdz 2016. gadam Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās par 8 %. 2017. gadā tie bija samazinājušies par 11 % gadā un bija par 3 % mazāki nekā 2015. gadā. PIP laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās ievērojamāk, un PIP laikā tie bija par 29 % mazāki nekā 2015. gadā. Tirgus daļas ziņā tendences ir līdzīgas, bet Savienības ražošanas nozare palielināja savu tirgus daļu no 73 % 2015. gadā līdz 79 % PIP laikā, jo patēriņš Savienībā tajā pašā periodā samazinājās par 35 % (sk. 2. tabulu).

(156)

No 2015. gada līdz PIP solārā stikla patēriņš samazinājās par 35 %. Patēriņa samazinājums negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu. Tomēr ražošanas apjoms samazinājās tikai par 26 % un pārdošanas apjoms – par 29 %. Toties Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 8 %.

(157)

Nodarbinātības un ražīguma datus Komisija noteica, pamatojoties uz datiem pārskatīšanas pieprasījumā. Dati tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Attiecīgajā periodā nodarbinātības un ražīguma dinamika Savienības ražošanas nozarē bija šāda:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(158)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 26 %. Šis samazinājums atbilst ražošanas apjoma samazinājumam par 29 % tajā pašā periodā (sk. 6. tabulu).

(159)

Kā skaidrots 4.4. iedaļā, importa no Ķīnas tirgus daļa kopš 2016. gada palielinājās, PIP laikā sasniedzot 9 %. Kā jau skaidrots 3. iedaļā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājies ievērojamā apmērā un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas vēl aizvien bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(160)

Kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka pēc absorbcijas novēršanas izmeklēšanas 2015. gadā noteiktā augstākā maksājuma likme ir pozitīvi ietekmējusi Savienības ražošanas nozari, kura ir atguvusies no iepriekšējā dempinga. Tomēr imports par dempinga cenām turpināja izdarīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Kopējā ietekme, ko radījis pieaugošais importa apjoms par zemām dempinga cenām no ĶTR un faktiskā dempinga starpība, nav ļāvusi Savienības ražošanas nozarei pilnībā atgūties no iepriekšējā dempinga.

(161)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cena un ražošanas izmaksas

(162)

Attiecīgajā periodā vienības vidējās pārdošanas cenas kvadrātmetrā palielinājās par 19 %. Savukārt ražošanas izmaksas saglabājās samērā stabilas.

(163)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Darbaspēka izmaksas

(164)

Laikā no 2015. gada līdz PIP vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem palielinājās par 18 %.

(165)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmeņu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Krājumi

(166)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis palielinājās par 32 % absolūtā izteiksmē un par 29 % relatīvā izteiksmē. Tomēr, ņemot vērā pārskatāmā ražojuma atšķirības izmēru, raksta, pārklājuma u. c. ziņā katram klientam, izlasē iekļautie Savienības ražotāji to ražoja tikai pēc pasūtījuma. Tāpēc šo uzņēmumu krājumos tika reģistrēti ražojumi, kuru ražošana bija sadalīta pa attiecīgo gadu, bet kuri bija paredzēti konkrētam klientam, kuram tos pārdos vēlāk.

(167)

Savienības ražošanas nozares naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem

(168)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte palielinājās no [– 10 %–0 %] līdz [5 %–15 %], bet naudas plūsma uzlabojās par 365 %. Attiecīgajā periodā nominālie ieguldījumi samazinājās par 75 %. Ienākums no ieguldījumiem, izteikts procentos no pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtības, attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās.

(169)

Naudas plūsmas, kas ir nozares spēja pašfinansēt savu darbību, tendence attiecīgajā periodā bija pozitīva. Rentabilitātes un naudas plūsmas uzlabošanās dēļ Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu no 2015. gada līdz PIP ievērojami palielinājās.

(170)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus ietekmēja tas, ka no 2015. gada līdz PIP solārā stikla patēriņš Savienībā samazinājās par 35 %.

(171)

Lai gan patēriņš samazinājās, Savienības ražošanas nozare no 2015. līdz 2017. gadam saglabāja samērā stabilu ražošanas apjomu. Ražošanas apjoms no 2017. gada līdz PIP palielinājās ievērojamāk (par 25 %). Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās no 73 % 2015. gadā līdz 79 % PIP laikā.

(172)

Kaut arī 2015. gada augustā pēc absorbcijas novēršanas pasākumiem importa no Ķīnas tirgus daļa sākotnēji samazinājās, PIP laikā importa no Ķīnas tirgus daļa saglabājās samērā ievērojama (9 %).

(173)

Makroekonomiskie rādītāji atspoguļoja Savienības ražošanas nozares nestabilitāti. Tie uzlabojās pēc absorbcijas novēršanas pasākumu pieņemšanas 2015. gadā, bet pēc tam Savienības patēriņa samazināšanās dēļ pasliktinājās. Kā jau skaidrots 4.6. iedaļā, šīs tendences var novērot attiecībā uz Savienības ražošanas apjomu/ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu un ražīgumu. Nodarbināto skaits attiecīgajā periodā stabili samazinājās.

(174)

Mikroekonomiskie rādītāji savukārt liecināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojas. Attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas bija stabilas, bet cenas Savienības tirgū palielinājās. Šo pozitīvo situāciju atspoguļoja rentabilitāte, kas palielinājās no [– 10 %–0 %] 2015. gadā līdz [5 %–15 %] PIP laikā.

(175)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare ir lielā mērā atguvusies no būtiskā kaitējuma, ko radījis imports par dempinga cenām no ĶTR pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tomēr, ņemot vērā Savienības patēriņa samazināšanos un samērā lielo tirgus daļu importam no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām bija nestabils.

(176)

Tā kā Savienības ražošanas nozarei vairs nebija nodarīts būtisks kaitējums, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pasākumu beigas var novest pie kaitējuma atkārtošanās.

(177)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(178)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, ĶTR ražošanas jaudas un neizmantotās jaudas analīze saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīta uz pieejamajiem faktiem. Šajā sakarā Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzi, Eurostat, 35. apsvērumā minētās datubāzes un pierādījumus, ko pārskatīšanas pieprasījumā ir sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(179)

Komisija analizēja arī importa par dempinga cenām iespējamās atkārtošanās ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Analīzē tika ņemts vērā arī iespējamais solārā stikla patēriņa pieaugums Savienībā nākotnē un Savienības ražošanas nozares rentablais stāvoklis attiecīgā perioda beigās.

(180)

Ķīna ir lielākā solārā stikla ražotāja pasaulē. Kopš 2015. gada tās ražošanas jauda ir ievērojami palielinājusies no 460 milj. m2 2015. gadā līdz gandrīz 770 milj. m2 PIP laikā. Šāda jauda lielā mērā pārsniedza iekšzemes patēriņu, kuru kopš 2018. gada ir negatīvi ietekmējusi Ķīnas valdības “politika 531”, kas minēta 66. apsvērumā.

(181)

Vienlaikus pierādījumi liecina, ka dažu Ķīnas ražotāju eksportētāju jauda palielinās (65).

(182)

Savienības tirgus ir samērā liels, un tam ir iespējama turpmāka izaugsme (66). Lai gan sākotnēji, t. i., 2015. un 2016. gadā, Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktais imports samazinājās, taču kopš 2016. gada PIP laikā tas palielinājās, sasniedzot tirgus daļu 9 %. Tātad, kaut arī spēkā bija pasākumi, Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem joprojām ir bijis pievilcīgs.

(183)

Turklāt PIP laikā salīdzinājumā ar pašreizējām importa no Ķīnas cenām (sk. 4. un 9. tabulu) Savienības cenas bija relatīvi augstākas. PIP laikā cenas importam no Ķīnas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tas padara Savienības tirgu pievilcīgu cenu ziņā. Tādējādi ir ļoti iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienībā ievērojami palielinātos eksporta no Ķīnas patēriņš vienkārši tā zemo cenu dēļ.

(184)

Turklāt tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret pārskatāmā ražojuma importu Indijā un Turcijā, kas ir citi svarīgi tirgi, ierobežo Ķīnas ražotāju eksportētāju iespējas eksportēt uz šīm valstīm un vēl vairāk palielina Savienības tirgus pievilcīgumu, uz kurieni šo eksportu var novirzīt gadījumā, ja pasākumi, kas noteikti solārā stikla importam Savienībā, zaudētu spēku.

(185)

Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgumu un samērā augstās cenas Savienībā, ir iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, uz Savienību no Ķīnas tiktu eksportēti ievērojami apjomi solārā stikla par dempinga cenām, kas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(186)

Komisija pārbaudīja, kā gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, tiktu ietekmēti kaitējuma rādītāji.

(187)

Savienības ražotāji apgalvoja, ka iespējamais importa par dempinga cenām no Ķīnas pieaugums varētu ļoti negatīvi ietekmēt to finansiālo stāvokli. Pēc to domām, lietotāji sāktu pirkt solāro stiklu par zemām cenām no Ķīnas, nevis saglabātu Savienības ražošanas nozari par galveno piegādātāju. Tie uzskatīja, ka tādējādi solārā stikla apjoms, ko tie pārdotu saviem klientiem, atkarībā no uzņēmuma un klienta samazinātos par 30–75 %. Pamatojoties uz to rīcībā esošajiem Ķīnas cenu piedāvājumiem ar zemām cenām, tie uzskatīja, ka tiktu izdarīts spiediens uz Savienības ražošanas nozares cenām, kas atkarībā no klienta un ražojuma tādējādi samazinātos par 0,9–2,6 EUR/m2. Turklāt Savienības ražotāji uzskatīja, ka mazākā mērā tiktu ietekmēts dārzkopības stikls, jo solārais stikls, ko izmanto siltumnīcu būvniecībai, tiek sagriezts noteiktā formā, pasūtījumi balstās uz projektiem un svarīga nozīme ir savlaicīgai piegādei.

(188)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pieņēmumiem, Savienības ražošanas nozare paredzēja dažādus scenārijus pasākumu iespējamai ietekmei uz to finansiālo stāvokli un simulēja pārdošanas un/vai cenu sarukuma ietekmi uz tās izmaksu struktūru. Vienā no scenārijiem tika ņemts vērā prognozētais tirgus pieaugums. Visos dažādajos scenārijos simulācijas parādīja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozarei rastos ievērojami zaudējumi.

(189)

Komisija novērtēja iepriekš minētos scenārijus, lai pārliecinātos, vai tie ir reālistiski. No 2009. līdz 2012. gadam (t. i., pirms pasākumu noteikšanas) solārā stikla imports Savienībā palielinājās no 1,2 milj. m2 2009. gadā līdz 8,35 milj. m2 2012. gadā. Strauji pieaugot importam par zemām cenām, saruka Savienības ražošanas nozares cenas, tā zaudēja tirgus daļu, pasliktinājās rentabilitāte, un rezultātā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums (67).

(190)

Šajā kontekstā Komisija analizēja importa par zemām cenām iespējamo ietekmi uz pašreizējo Savienības ražošanas nozares stāvokli, par izejas punktu ņemot pārbaudītu informāciju, ko bija snieguši Savienības ražotāji. Pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā konstatēto, tā pieņēma, ka tad, ja Savienībā tirgū atkal pieaugtu solārā stikla imports no Ķīnas par zemām cenām, tas, iespējams, vispirms iegūtu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina, pirms pārņemtu tirgus daļu, ko ieņem trešo valstu ražotāju eksports uz Savienību.

(191)

Uz šāda pamata Komisija aprēķināja, ka tad, ja uz Savienības pārdošanas apjoma rēķina imports no Ķīnas par zemām cenām palielinātos par 3,5 milj. m2, tad, tādējādi samazinoties Savienības ražošanas apjomam un tādēļ nemainīgo izmaksu dēļ pieaugot vienības ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinātos līdz peļņas un zaudējumu slieksnim (proti, ienākumi būtu līdzvērtīgi nemainīgo un mainīgo izmaksu kopsummai).

(192)

Aprēķinā ir ņemts vērā solārā stikla ražošanas raksturs, kas saistīts ar īpaši lielu nemainīgo ražošanas izmaksu īpatsvaru. Turklāt ražošanas procesu nevar apturēt, un pārdošanas apjoma samazināšanās gadījumā ir ierobežotas iespējas līdz minimumam samazināt ražošanas ielaidi (68). Tāpēc ražošanas nozarei ļoti svarīgi ir saglabāt minimālo ražošanas apjomu, lai segtu nemainīgās izmaksas un saglabātu minimālos pārdošanas apjomus.

(193)

Šis aprēķins ir piesardzīgs. Ņemot vērā Ķīnas uzņēmumu lielo ražošanas jaudu un to pašreizējās zemās cenas, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt apjomus, kas pārsniedz 3,5 milj. m2, un spiest uz leju Savienības cenas, radot turpmākus zaudējumus un situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums.

(194)

Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare ražojot neveido krājumus, tā jāorganizē, pamatojoties uz līgumiem vai pasūtījumiem, kas saņemti no klientiem (sk. 4.6.3.3. iedaļu “Krājumi”). Tāpēc jebkurš būtisks uzņēmumu pārdošanas apjomu samazinājums varētu izraisīt graujošus zaudējumus un bankrotu.

(195)

Tāpēc Komisija secināja, ka, beidzoties to pasākumu termiņam, kuri noteikti importam no ĶTR, īsā laikā varētu atkārtoties būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(196)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir noteikts, ka varētu atkārtoties dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, arī Savienības ražošanas nozares un lietotāju intereses.

(197)

Iepriekš 195. apsvērumā tika secināts, ka gadījumā, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties. Tāpēc pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, ļaujot tai saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un turpināt sava ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu.

(198)

Turpretī pasākumu pārtraukšana varētu izraisīt to, ka Savienības tirgū ievērojami pieaug imports no Ķīnas par subsidētām cenām, kas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, tādējādi izraisot kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei un apdraudot tās dzīvotspēju.

(199)

Procedūras sākšanas posmā notika saziņa ar vairāk nekā 40 lietotājiem. Četri lietotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(200)

Vairāki solārā stikla lietotāji (FE un fototermālo moduļu ražotāji) iebilda pret pasākumu turpināšanu.

(201)

Lietotāju argumenti bija saistīti ar ražošanas izmaksu pieaugumu, solārā stikla ražotāju spēju apmierināt pieprasījumu, plānotajiem ieguldījumiem saules enerģijas paneļu ražošanā un vidiskajiem aspektiem. Tie norādīja arī, ka pēc tam, kad attiecībā uz FE moduļu un elementu importu no Ķīnas tika izbeigti antidempinga un antisubsidēšanas maksājumi, Savienības ražošanas nozare cieta no Ķīnas piekoptās negodīgās konkurences. Lietotāji uzskatīja par netaisnīgu to, ka, lai gan uz saules enerģijas elementiem un moduļiem pašlaik neattiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, uz importētu solāro stiklu, kas ir viena no FE moduļu sastāvdaļām, maksājumi vēl aizvien attiecas (69). Pēc informācijas izpaušanas EU ProSun atkārtoja, ka trūkst saskaņotas pieejas attiecībā uz šo nozari. Lai gan pasākumiem, kas noteikti saules enerģijas moduļu un elementu importam, ir beidzies termiņš, Komisija bija gatava saglabāt pasākumus attiecībā uz solāro stiklu. Līdzīgi pēc informācijas izpaušanas Savienības saules enerģijas nozares apvienība ESMC apgalvoja, ka pašreizējiem Savienības saules enerģijas moduļu ražotājiem būtu grūti saglabāt ievedmuitu solārajam stiklam, jo tā palielina tiem stikla izmaksas, savukārt uz Savienībā importētajiem moduļiem šādi tarifi neattiecas pat tad, ja tiek izmantots Ķīnas stikls.

(202)

Komisija atgādināja, ka pasākumu neturpināšana pret saules enerģijas moduļiem 2018. gada septembrī nenozīmē saules enerģijas moduļu ražotāju tiesības uz pasākumu izbeigšanu arī augšupējiem ražojumiem. Toties saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisijai katrā izmeklēšanā ir jāveic Savienības interešu pārbaude pēc būtības. Tāpēc, kā sīkāk izklāstīts tālāk, Komisija pārbaudīja, vai pasākumu turpināšanai attiecībā uz solāro stiklu būtu nesamērīga negatīva ietekme uz lietotājiem.

(203)

Vairāki lietotāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumiem ir negatīva ietekme uz to darījumdarbību, jo maksājumu dēļ palielinās ražošanas izmaksas. Tas, ka viņiem bija jāmaksā augstākas cenas nekā konkurentiem ārpus Savienības, pēc viņu domām, ir radījis tiešus neizdevīgus konkurences apstākļus Savienības saules enerģijas paneļu ražotājiem salīdzinājumā ar importētajiem saules enerģijas paneļiem. Lietotāji apgalvoja arī, ka FE moduļu dažādās sastāvdaļas pēdējos gados ir kļuvušas ievērojami lētākas, turpretim solārā stikla cena ir saglabājusies tādā pašā līmenī un tāpēc tā relatīvās izmaksas FE moduļos ir palielinājušās. Tādējādi saules enerģijas paneļos solārais stikls tagad ir otrais lielākais izmaksu faktors.

(204)

Turklāt lietotāji norādīja, ka, lai gan lielākā daļa no viņu ražotajiem moduļiem ir tā sauktie “stikla/plāksnes” moduļi, t. i., ar stiklu priekšā un plastmasas plāksni aizmugurē, tie aizvien vairāk ražo tā sauktos “stikla/stikla” moduļus, proti, moduļus, kam abās pusēs ir stikls. Tā kā “stikla/stikla” modulim nepieciešams izmantot divas stikla loksnes, nevis vienu, tad ražošanas izmaksās solārā stikla izmaksu īpatsvars divkāršojas.

(205)

EU ProSun, kas pārstāv vairākus lietotājus, apgalvoja, ka saules enerģijas panelī solārā stikla izmaksu īpatsvars bijis 10 %. Divi citi lietotāji apgalvoja, ka tiem stikla izmaksu īpatsvars bijis attiecīgi 7 % un 10 % “stikla/plāksnes” modulim un 14 % un 22 % “stikla/stikla” modulim.

(206)

Pēc EU ProSun domām, pasākumu ietekme uz izmaksām būtu 3 % “stikla/plāksnes” modulim un 6 % “stikla/stikla” modulim.

(207)

EU ProSun Glass, kas pārstāv Savienības solārā stikla ražošanas nozari, apgalvoja, ka izmaksu ziņā maksājumu ietekme uz moduļa ražošanas izmaksām būtu ierobežota. Tie iesniedza aprēķinus, kas liecina, ka ar pašreizējām solārā stikla cenām Savienībā solārā stikla izmaksu īpatsvars FE modulī ir bijis 4 %. To aprēķini, kuru pamatā ir pašreizējie Ķīnas cenu piedāvājumi, liecina, ka papildu izmaksas spēkā esošo pasākumu dēļ būtu 1,5 % no galīgajām moduļa izmaksām. Tie uzskata, ka papildu izmaksu ietekme uz lietotājiem būtu vēl ierobežotāka, jo lielākā daļa lietotāju Savienībā darbojas tirgus dzīvojamo ēku segmentā un papildus moduļiem pārdod pilnu komplektu, kurā iekļauta uzstādīšana un baterija. Ja pārdod pilnu komplektu, tad stikla izmaksas modulī ir zem 0,5 %.

(208)

Sākotnējā lietā tika uzskatīts, ka solārais stikls veido tikai nelielu daļu (aptuveni 6–8 %) no saules enerģijas moduļu izmaksām (70). Turklāt, tā kā lietotāji no Savienības ražotājiem pirka ievērojamus solārā stikla daudzumus un lietotāji varēja iegādāties stiklu no valstīm, kas nav ĶTR, tika secināts, ka sākotnējo pasākumu ietekme uz saules enerģijas moduļu izmaksām bijusi mazāka par 1 %.

(209)

Tomēr kopš sākotnējās izmeklēšanas antidempinga pasākumu līmenis ir palielinājies no 25 % līdz 67 %, radot papildu ietekmi uz izmaksām salīdzinājumā ar situāciju sākotnējā izmeklēšanā.

(210)

Komisija konstatēja, ka, neraugoties uz lietotāju argumentiem, saules enerģijas moduļu izmaksu struktūra kopš sākotnējās izmeklēšanas nav būtiski mainījusies. Neatkarīga institūta pētījums, kas balstīts uz cenu līmeni 2017.–2018. gadā, liecina, ka modulī solārā stikla izmaksu relatīvais īpatsvars vidēji bijis 9 % (71), un tāpēc tas nav ievērojami lielāks par sākotnējā izmeklēšanā konstatētajiem 6–8 %. Komisija norādīja, ka tas atbilst lietotāju sniegtajai informācijai, ka modulī stikla izmaksu īpatsvars bijis 7–10 % (sk. 205. apsvērumu).

(211)

Attiecībā uz “stikla/stikla” moduļu tirgus daļas pieaugšanu Komisija konstatēja, ka PIP laikā šā veida moduļu bija aptuveni 10 % no Savienības patēriņa, tāpēc to relatīvā tirgus daļa joprojām bija neliela. Lai gan to tirgus daļa palielinājās, nav paredzams, ka nākamo piecu gadu laikā tā pārsniegs 30 % (72).

(212)

Visbeidzot, lietotāji vēl aizvien lielāko daļu stikla pirka Savienības tirgū, un vairāki lietotāji apgalvoja, ka turpinātu to darīt pat tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(213)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktoriem, Komisija konstatēja, ka 205. apsvērumā minētais nelielais solārā stikla īpatsvara relatīvais pieaugums saules enerģijas moduļu ražošanas izmaksās, “stikla/stikla” moduļu pieaugošā ražošana un pasākumu līmeņa pieaugums ir izraisījis to, ka pasākumi lietotāju izmaksas ietekmē vairāk, nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Komisija aplēsa, ka pasākumu ietekme uz FE moduļu ražotāju izmaksām ir bijusi 2–3 %.

(214)

Pēc informācijas izpaušanas EU ProSun apgalvoja, ka tā informācija 210. apsvērumā, ko par solārā stikla izmaksu īpatsvaru saules enerģijas modulī Komisijas ieguvusi no Fraunhofer Institute für Solare Energiesysteme ISE (“Fraunhofera institūts”), ir novecojusi. Saskaņā ar jauno informāciju, ko EU ProSun saņēmusi no Fraunhofera institūta, solārā stikla izmaksu īpatsvars saules enerģijas modulī kopš 2019. gada ir palielinājies no 9 % līdz 11 %. Turklāt EU ProSun apgalvoja, ka, pamatojoties uz to pašu avotu, “stikla/stikla” moduļu tirgus daļa nākotnē būšot lielāka, nekā Komisija norādījusi 211. apsvērumā, jo pētījums, uz kuru tajā pašā apsvērumā atsaucas Komisija, attiecas uz pasaules tirgu, nevis tikai uz Savienības tirgu. Fraunhofera institūta informācija liecina, ka Savienības tirgū “stikla/stikla” moduļu tirgus daļa varētu būt lielāka. EU ProSun apgalvoja arī, ka patlaban “stikla/stikla” moduļa tirgus daļa esot 18,5 %, nevis 10 %, kā norādīts pētījumā.

(215)

EU ProSun apgalvoja arī, ka saules enerģijas paneļu ražošanas nozares peļņa lielākoties bijusi mazāka par 5 % vai pat negatīva. Tādējādi tā apgalvoja, ka Savienības saules enerģijas moduļu tirgus strauji reaģē uz cenu izmaiņām un tāpēc, izmaksām pieaugot vēl par 2–3 %, tiktu papildus slēgti uzņēmumi un atlaisti darbinieki.

(216)

Komisija ņēma vērā informāciju, ko apvienībai EU ProSun nosūtīja Fraunhofera institūts, par solārā stikla izmaksu īpatsvara pieaugumu saules enerģijas moduļu izmaksās kopš 2019. gada. Komisija norādīja, ka šī norise nav attiecināma uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un var būt būtiska tikai tad, ja tiek vērtēts turpmākais slogs saules enerģijas moduļu ražotājiem. Attiecībā uz “stikla/stikla” moduļu tirgus daļu tā ņēma vērā arī informāciju, ka 211. apsvērumā minētais pētījums attiecas uz pasaules tirgu un ka situācija un nākotnes izredzes Savienībā var atšķirties. Tomēr attiecībā uz precīzu tirgus daļu tā uzskatīja, ka EU ProSun minētā 18,5 % tirgus daļa nav pamatota ar pierādījumiem. Analizējot pārbaudītos Savienības ražotāju datus par izmeklēšanas periodu, Komisija konstatēja, ka “stikla/stikla” moduļu pašreizējā tirgus daļa ir tikai 14 %. Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā 80 % no solārā stikla pārdošanas apjoma tirgū pārstāvēja divi pārbaudītie ražotāji, tad Komisija secināja, ka šis īpatsvars reprezentē stāvokli tirgū.

(217)

Turklāt, pat ja “stikla/stikla” moduļu īpatsvars pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda būtu nedaudz palielinājies, tas nemainītu secinājumus, ka izmaksu ietekme uz lietotājiem gadījumā, ja pasākumus saglabātu pašreizējā līmenī, paliktu ierobežota. Kā apstiprināja EU ProSun un vairāki lietotāji, pēdējie minētie no Savienības ražotājiem pirka ievērojamus solārā stikla daudzumus, un lietotāji apgalvoja, ka nākotnē tas nemainīsies. Turklāt lietotāji varēja importēt solāro stiklu no citām valstīm, uz kurām neattiecas pasākumi, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no šīm valstīm importētais stikls veidoja 12 % no tirgus daļas (sk. 5. tabulu).

(218)

Attiecībā uz lietotāju argumentu, ka, izmaksām pieaugot vēl par 2–3 %, tiktu papildus slēgti uzņēmumi un atlaisti darbinieki, Komisija atgādināja, ka pasākumu saglabāšanai nevajadzētu izraisīt turpmāku cenu pieaugumu, jo tā saglabā tikai spēkā esošos maksājumus solārajam stiklam no Ķīnas. Kā atgādināts 217. apsvērumā, ģeogrāfiskā tuvuma dēļ lietotāji turpinās iegūt lielāko daļu solārā stikla no Savienības ražotājiem un/vai varētu importēt solāro stiklu no citām valstīm, uz kurām neattiecas pasākumi, piemēram, Turcijas, Malaizijas un Indijas.

(219)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pasākumu saglabāšanas dēļ tagad ražošanas izmaksas lietotājiem varētu pārsniegt izmaksas, kas radās sākotnējo pasākumu dēļ, ņemot vērā to, ka relatīvo stikla izmaksu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās ir nedaudz palielinājies. Tomēr Komisija secināja, ka salīdzinājumā ar kopējām ražošanas izmaksām izmaksu ietekme uz lietotājiem joprojām būtu ierobežota un tādējādi nekļūtu izšķirīga to darījumdarbības turpināšanai Savienībā.

(220)

Lietotāji uzskatīja, ka Savienības solārā stikla ražošanas nozarei nav pietiekamas ražošanas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc solārā stikla tirgū. Bez tam tie apgalvoja, ka Savienības solārā stikla ražotāji nav palielinājuši savu jaudu un neplāno to darīt. Tie uzskatīja, ka pašreizējā ražošanas jauda ir mazāka nekā pašreizējais pieprasījums pēc solārā stikla. Pēc lietotāju domām, šī situācija liek tiem izmantot importēto stiklu no citām valstīm, piemēram, Malaizijas vai Turcijas, vai importēt stiklu no Ķīnas ar augstākām izmaksām. Tie apgalvoja, ka no šīm valstīm importētais stikls tomēr ne vienmēr ir pietiekami kvalitatīvs.

(221)

Savienības ražošanas nozare gluži pretēji uzskatīja, ka solārā stikla piedāvājums tirgū ir pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu. Tā apgalvoja, ka nekad nav atteikusies apgādāt nevienu no Savienības saules enerģijas paneļu ražotājiem tādēļ, ka tai trūktu jaudas, kā tas apgalvots. Gluži pretēji, tā bija gatava apspriest iespējamus papildu pasūtījumus un apstiprināja savu spēju piegādāt lielākus apjomus.

(222)

Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka PIP laikā solārā stikla patēriņš bija [13–18] milj. m2 (sk. 2. tabulu). Otrkārt, Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms, ko pārbaudīja Komisija, bija [11–14] milj. m2. Treškārt, abu Savienības ražotāju kopējā pārbaudītā jauda bija [14–18] milj. m2.

(223)

Tāpēc Komisija secināja, ka PIP laikā tikai abu pārbaudīto solārā stikla ražotāju neizmantotā jauda bija [5–8,5] milj. m2, ko varētu nodrošināt bez papildu ieguldījumiem. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka šis lietotāju arguments ir nepamatots.

(224)

Pēc informācijas izpaušanas EU ProSun apgalvoja, ka jau pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda solārā stikla ražotāju ražošanas jauda neatbilda lietotāju pieprasījumam pēc solārā stikla, jo divi lietotāji 2019./2020. gadā ieguldīja jaunā jaudā, kuras kopējais apjoms bija 950 MW. Pamatojoties uz to, EU ProSun apgalvoja, ka solārā stikla piedāvājums tirgū jau šobrīd nav pietiekams. Atbildot uz šo argumentu, EU ProSun Glass, kas pārstāv Savienības ražotājus, pēc informācijas izpaušanas atkārtoja, ka daži nozīmīgi saules enerģijas paneļu ražotāji, par kuriem EU ProSun bija norādījusi, ka tie darbojas tirgū, jau ir izbeiguši ražošanu. Tāpēc jaunizveidotā jauda ir aizstājusi esošo.

(225)

Komisija vispirms norādīja, ka EU ProSun sniegtā informācija liecina, ka saules enerģijas moduļu ražotāju kopējā jauda 2019. gadā pārsniedza 5 GW. Tomēr tā arī norādīja, ka daži saules enerģijas moduļu ražotāji patiešām jau bija izbeiguši ražošanu. To uzņēmumu kopējā jauda, kuri slēguši ražošanu, pārsniedza 1 GW (73). Tāpēc Komisijas konstatējumi apstiprināja, ka jaunizveidotā jauda daļēji aizstāj dažu EU ProSun minēto uzņēmumu 2019./2020. gadā veiktos ieguldījumus.

(226)

Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka esošā un jaunizveidotā jauda ne vienmēr atbilda saules enerģijas moduļu ražošanas izlaidei. EU ProSun dati liecina, ka 2019. gadā tika izmantota mazāk nekā puse no saules enerģijas moduļu ražošanas jaudas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka jaunizveidotā jauda automātiski neatspoguļojās līdzvērtīgā solārā stikla ražošanas izlaidē un pieprasījuma pieaugumā, vismaz uzreiz pēc tās izveides ne.

(227)

Treškārt, Komisija atgādināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā papildus diviem pārbaudītajiem solārā stikla ražotājiem bija arī citi solārā stikla ražotāji. Savienības solārā stikla ražošanas nozares sniegtā informācija liecina, ka solārā stikla ražotāju kopējā jauda bija [33–38] milj. m2 (sk. 6. tabulu) (74). Tādējādi solārā stikla kopējā jauda tirgū gandrīz 3 reizes pārsniedz tā pašreizējo ražošanas apjomu.

(228)

Pamatojoties uz minēto, Komisija noraidīja EU ProSun argumentu, ka pašlaik Savienības tirgū trūkst solārā stikla piedāvājuma.

(229)

Visas ieinteresētās personas piekrita, ka pieprasījums pēc saules enerģijas paneļiem un tādējādi pēc solārā stikla pieaug un turpmākajos gados pieaugs ievērojami. Galvenie virzītājspēki ir Savienības 2030. gadam izvirzītais mērķis atjaunojamo energoresursu jomā, tā iespējamā pārskatīšana ar nolūku to palielināt un Eiropas zaļais kurss vispār, kuras mērķis ir klimatneitralitāte un ES zaļo tehnoloģiju nozares, arī atjaunojamo energoresursu un citu mazoglekļa tehnoloģiju, veicināšana. Izaugsme ir gaidāma visos tirgus segmentos (dzīvojamo ēku, tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu nozarē) atkarībā no publiskās politikas attīstības katrā dalībvalstī.

(230)

Patlaban saules enerģijas moduļu ražošanas apjoms Savienībā atbilst 1,7 GW (75). Gaidot lielāku pieprasījumu nākotnē, vairāki lietotāji, kas atrodas Austrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un Slovēnijā, ir paziņojuši, ka gatavojas palielināt ražošanas jaudu. Kopumā un gadījumā, ja jaunie jaudas plāni tiktu pilnībā īstenoti un izmantoti, lietotāju plānotie ieguldījumi nākamajos 2–3 gados papildus 6.2.2. iedaļā minētajiem 900 MW nodrošinātu papildu ražošanas apjomu 2,9 GW apmērā, un tādējādi FE moduļu ražošanas apjoms trīskāršotos. Turklāt EU ProSun apgalvoja, ka viens no plānotajiem ieguldījumiem tā īstenošanas 2. posmā būtu papildu jauda 2 GW. Tā minēja arī Šveices un Vācijas uzņēmumu, kas vēlas ieguldīt GW apjoma ražošanā.

(231)

Pamatojoties uz to, EU ProSun un daži lietotāji apgalvoja, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu saglabāti, to plānotie ieguldījumi tiktu apdraudēti, jo tiem būtu jāsedz papildu izmaksas un tirgū nebūtu pietiekama solārā stikla piedāvājuma.

(232)

Savienības solārā stikla ražošanas nozare uzskatīja, ka jaunais paziņotais jaudas palielinājums nāktu tai par labu. Tomēr tās viedoklis ir tāds, ka jaunā plānotā jauda zināmā mērā aizstās iepriekš izbeigtās ražošanas jaudu. Turklāt tā uzskatīja, ka tāpat kā iepriekš jaunie ieguldījumi var netikt veikti, kā paziņots. Bez tam tā apgalvoja, ka jaunās ražotnes, kas tiktu uzceltas, nedarbotos ar pilnu jaudu no darbības sākuma.

(233)

Lai izskatītu šos apgalvojumus, Komisija atkārtoti novērtēja savus konstatējumus. Tā atkārtoja, ka, pirmkārt, pierādījumi lietas materiālos neliecina, ka plānotie ieguldījumi būtu atkarīgi no spēkā esošo antidempinga pasākumu atcelšanas. Faktiski pierādījumi lietas materiālos drīzāk liecina, ka daudzus no paziņotajiem projektiem virza galvenokārt saules enerģijas paneļu tirgus turpmākās izaugsmes perspektīva, nevis tas, vai attiecībā uz solāro stiklu tiek piemēroti pasākumi. Tāpēc lēmumu par to, vai solārajam stiklam noteiktie pasākumi tiks saglabāti, nevar uzskatīt par izšķirīgu faktoru iepriekš minēto paplašināšanas projektu izstrādē vai īstenošanā.

(234)

Otrkārt, Komisija atgādināja, ka 6.2.1. iedaļā iekļautā izmaksu ietekmes analīze liecina, ka ar pasākumiem saistītās izmaksas attiecīgajiem lietotājiem ir samērā zemas. Plānotie ieguldījumi šo secinājumu neliek apšaubīt, jo šīs papildu ražošanas izmaksas lietotāju sektorā būtu tikpat ierobežotas.

(235)

Treškārt, pamatojoties uz 6.2.2. iedaļā sniegto analīzi, Komisija vēlreiz atkārtoja, ka Savienības ražošanas nozares pašreizējā jauda varētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu, ko rada plānotie ieguldījumi. Turklāt pieprasījuma pieaugums katrā ziņā būtu pakāpenisks, kas ļautu solārā stikla ražošanas nozarei pielāgoties un vajadzības gadījumā palielināt jaudu, kā tie apgalvo. Turklāt lietotāji arī turpmāk varētu iegūt stiklu no tādām citām valstīm kā Turcijas, Malaizijas un Indijas, kā tas bija PIP laikā.

(236)

Pēc informācijas izpaušanas EU ProSun apgalvoja arī, ka solārā stikla ražotājiem nebija jaudas, lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu pēc solārā stikla. Tā apgalvoja arī, ka lietotāji nevarēja importēt stiklu, jo importētā stikla kvalitāte nebija pietiekama. Lai pamatotu šo argumentu, tā iesniedza viena lietotāja ziņojumu, kurā bija norādīts, ka konkrēts Malaizijas uzņēmums izpildījis pasūtījumu ar defektiem.

(237)

Komisija nebija pārliecināta, ka solārā stikla kvalitāte no citām trešām valstīm, uz kurām neattiecās pasākumi, ir bijusi tik zema, ka to nevarētu uzskatīt par uzticamu alternatīvu Eiropas moduļu ražotājam. Antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz solārā stikla importu no Malaizijas visas personas bija vienisprātis, ka šis imports reāli konkurē ar solāro stiklu, kas ražots Savienībā. Kā norādīts iepriekš, solārā stikla imports Savienībā no Malaizijas palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 7 % tirgus daļu. Tas liecina, ka Malaizijas solārā stikla kvalitāte kopumā ir pietiekami augsta, pat ja atsevišķos gadījumos no minētās valsts piegādātajam importētajam solārajam stiklam bija defekti un tas pilnībā neatbilda saskaņotajiem noteikumiem un specifikācijām. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(238)

Pēc informācijas izpaušanas EU ProSun apgalvoja arī, ka kaitējums, ko varētu radīt pasākumu saglabāšana solārajam stiklam, tūlītēji ietekmētu vairāk nekā 1 000 darbvietu un aptuveni 50 milj. EUR ieguldījumu un pat vairāk nekā 4 000 darbvietu un vienu miljardu EUR ieguldījumu, kas jāveic nākamo divu gadu laikā.

(239)

Komisija noraidīja šo argumentu un atgādināja, ka daudzi paplašināšanas plāni, neņemot vērā lēmumu par pasākumu saglabāšanu vai nesaglabāšanu, jau tika īstenoti, kamēr pasākumi jau tika piemēroti. Pamatojoties uz secinājumiem, kas apkopoti iepriekš 6.2.1.–6.2.3. iedaļā, tā uzskatīja, ka pasākumu saglabāšana neliedz īstenot vairāku lietotāju plānotos ieguldījumus.

(240)

Lai gan pēc informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes papildus pamatoja, ka pasākumu turpināšana ir pret lietotāju interesēm, tās arī apstiprināja, ka ieguldījumu process nozarē ir tikai sācies. Komisija secināja, ka pasākumu ietekme uz lietotāju izmaksu struktūru patlaban nav nesamērīga, ka Savienībā pieejamās neizmantotās jaudas, kā arī alternatīvu bezdempinga importa avotu dēļ to piegādes drošība nav apdraudēta un ka to ieguldījumu plāni vēl nav pietiekami īstenoti.

(241)

Komisija atgādināja, ka tad, ja izrādās, ka tas tā ir un ir mainījušies ilglaicīgi apstākļi, lietotāju ražošanas nozare saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu var iesniegt pieprasījumu pārskatīt pasākumu veidu un/vai līmeni, aptverot tikai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei apvienojumā ar lietotāju ražošanas nozares piegādes situāciju, un rezultātā varētu tikt veikts jauns Savienības interešu novērtējums.

(242)

Lietotāji apgalvoja, ka solārajam stiklam noteikto pasākumu saglabāšana neatbilst Komisijas mērķiem, kas saistīti ar tīras enerģijas izmantošanu. Gluži pretēji, ja solārajam stiklam noteikto pasākumu termiņš tiktu pagarināts, Savienības saules enerģijas moduļu ražošanas nozare nevarētu veikt jaunus ieguldījumus. Turklāt, lai gan ir gaidāms, ka Savienības saules enerģijas moduļu iekārtu tirgus augs, Savienības saules enerģijas moduļu ražošanas nozare tiktu izstumta no tirgus, jo solārā stikla piedāvājuma trūkuma dēļ tā neveiktu plānotos jaunos ieguldījumus un tāpēc nebūtu konkurētspējīga.

(243)

Plašākā Eiropas zaļā kursa kontekstā Komisija 2020. gada martā nāca klajā ar saistoša Eiropas klimata akta priekšlikumu, kura nolūks ir nostiprināt mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti (76). Turklāt Eiropas zaļais kurss ietver skaidru mērķi “sagādāt tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu” (77), konkrēti tas sasniedzams, pārskatot ES 2030. gadam izvirzīto mērķi atjaunojamo energoresursu jomā ar nolūku to palielināt.

(244)

Abos tirgos, proti, dārzkopības stikla (siltumnīcu stikla) un FE un fototermālo moduļu tirgū, Savienības solārā stikla ražotāji izstrādā jaunus inovatīvus risinājumus, kā uzlabot zaļās enerģijas izmantošanu, sadarbojas ar pētniecības iestādēm un augstskolām un iegulda pētniecībā un izstrādē. Šajā kontekstā Komisija uzskatīja, ka pasākumu turpināšanai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu dzīvotspējīgas solārā stikla ražošanas nozares pastāvēšanu un veicinātu pētniecību un izstrādi šajā jomā.

(245)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, tiktu apdraudēta Savienības solārā stikla ražošanas nozares dzīvotspēja un lietotāji (galvenokārt FE moduļu ražotāji) kļūtu atkarīgi no importa, kas visticamāk būtu no Ķīnas. Ja pasākumi zaudētu spēku, tad solārā stikla ražošanas nozare nevarētu arī ieguldīt inovācijā, pētniecībā un izstrādē. Tāpēc, raugoties no vides viedokļa, Komisija uzskatīja, ka ir būtiski saglabāt solārā stikla ražošanas nozares dzīvotspēju.

(246)

Vienlaikus Komisijas zaļā politika atbalsta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu Savienībā. Galvenais inovācijas potenciāls ir elementu ražošana lejupējā nozarē. Saglabājot pasākumus, šai “zaļās” nozares daļai, t. i., galvenokārt saules enerģijas moduļu ražotājiem, būtu jāsedz dažas papildu izmaksas. Tomēr, ņemot vērā 6.2.1. iedaļā izklāstīto analīzi, Komisija secināja, ka papildu izmaksas lietotājiem nebūtu pietiekami ievērojamas, lai kavētu to darbību vai turpmāku tās izvēršanu.

(247)

Tāpēc Komisija secināja, ka kopumā pasākumu saglabāšana nekaitē Savienības vides politikai.

(248)

Grupa, kas nodarbojas ar solārā stikla izplatīšanu siltumnīcu būvniecībai, pauda atbalstu pasākumu turpināšanai. Grupa nebija tiešs lietotājs, bet tā cieši sadarbojās ar lietotājiem/lauksaimniekiem, lai atrastu siltumnīcu būvniecībai piemērotu stiklu. Tā apgalvoja, ka siltumnīcu efektivitātes nodrošināšanai ir vajadzīgs augstas kvalitātes stikls ar zemu dzelzs saturu un dažādiem rakstiem. Pēc tās domām, gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, nebūtu iespējama šāda stikla nodrošināšana un cieša sadarbība ar ražotājiem inovatīvu risinājumu atrašanai un tas negatīvi ietekmētu solārā stikla ražošanu Savienībā. Šī grupa uzskatīja, ka līdzīgu stiklu nebija iespējams importēt, jo ražotāji ārvalstīs nevarēja piedāvāt tādu pašu attiecīgo rakstu un variāciju klāstu, lai veiksmīgi pabeigtu savus projektus parastajos termiņos.

(249)

Neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā nebija datu, tad nebija pierādījumu, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā šo personu interesēm.

(250)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu pret ĶTR izcelsmes solārā stikla importam noteikto galīgo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(251)

No iepriekš minētā izriet, ka Ķīnas izcelsmes solārā stikla importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā.

(252)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(253)

Kaut arī šā rēķina uzrādīšana ir vajadzīga dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tam nevajadzētu būt vienīgajam elementam, kas jāņem vērā muitas dienestiem. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(254)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un piemērot valsts mēroga maksājumu.

(255)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(256)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (78). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(257)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (79) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(258)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,