(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 (2) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai ir noteikti noteikumi siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros. Minētā mehānisma noteikumi ir pilnībā integrēti Regulā (ES) 2018/1999, ar kuru no 2021. gada 1. janvāra Regulu (ES) Nr. 525/2013 atceļ. Minētā mehānisma ietvaros ir jāpieņem globālās sasilšanas potenciāla vērtības un jānorāda inventarizācijas vadlīnijas.

(2)

Attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāliem Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 1. sanāksmē, kas pēc UNFCCC Pušu konferences 21. sesijas vienlaikus kļuvusi par 2015. gada Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) pušu sanāksmi, siltumnīcefekta gāzu pārvēršanai CO2 ekvivalentos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu vajadzībām tika izveidota kopīga mēraukla. Šīs kopīgās mērauklas pamatā ir globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kas noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. izvērtējuma ziņojumā (3). Globālās sasilšanas potenciāla vērtībās būtu jāņem vērā šī kopīgā mēraukla.

(3)

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas būtu jānosaka saskaņā ar starptautiskajām norisēm. Papildus IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumiem dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā UNFCCC Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, pieņemtā Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā izklāstītā kārtība, procedūras un vadlīnijas, kas vajadzīgi Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram (Lēmums 18/CMA.1). Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas izmantot 2013. gada papildinājumu IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumiem “Mitrāji”.

(4)

Lai nodrošinātu Savienības inventarizācijas ziņojuma kvalitāti, būtu jānosaka sīkāki Savienības kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas mērķi.

(5)

Lai nodrošinātu Savienības inventarizācijas ziņojuma pilnīgumu Lēmuma 18/CMA.1 nozīmē, ir jānosaka metodika un dati, kas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. panta 5. punktu jāizmanto, sagatavojot aplēses par datiem, kuri iztrūkst dalībvalsts inventarizācijas ziņojumā.

(6)

Lai nodrošinātu Savienības inventarizācijas ziņojuma savlaicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, ir jānorāda dalībvalstu iesniegto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu sākotnējo pārbaužu saturs. Precizitātes novērtējumam, ko veic kā daļu no sākotnējām pārbaudēm, būtu jānodrošina, ka dalībvalstis faktiskās emisijas un piesaisti attiecībā uz Savienības galvenajām kategorijām sistemātiski nepārvērtē vai nenovērtē par zemu. Turklāt, tā kā ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā ir ziņošanas par siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju neatņemama sastāvdaļa un tā kā ZIZIMM sektors ir iekļauts 2030. gada klimata mērķrādītājā, sākotnējās pārbaudes ZIZIMM sektorā būtu jāsaskaņo ar pārbaudēm, ko veic pārējos sektoros. ZIZIMM sektorā paziņotos zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas darbību datus var salīdzināt ar informāciju, kas iegūta no Savienības un dalībvalstu programmām un apsekojumiem, piemēram, Copernicus un LUCAS.

(7)

Aplēses trūkstošo nacionālās inventarizācijas ziņojumu datu pilnīgošanai, lai sagatavotu Savienības inventarizācijas ziņojumu, sagatavo saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām. Šīs aplēses nevar veikt, nepiemērojot siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāla vērtības. Tā kā noteikumi par globālās sasilšanas potenciāliem, inventarizācijas vadlīnijām un Savienības inventarizācijas sistēmu ir cieši saistīti, ir lietderīgi tos iekļaut vienā deleģētajā regulā.

(8)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) 2018/1999 attiecīgo noteikumu piemērošanas datumu, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, kas piemērojams ziņojumiem, kuri satur datus par 2018., 2019. un 2020. gadu. Tāpēc no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 666/2014 (4), tomēr tās 6. un 7. pantam būtu jāpaliek spēkā attiecībā uz ziņojumiem, kuri satur datus, kas vajadzīgi par 2019. un 2020. gadu,

a)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumiem;

b)

Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgo kārtību, procedūrām un vadlīnijām, kas noteiktas Pušu konferences, kura vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā (Lēmums 18/CMA.1).

a)

novērtējumu par to, vai dalībvalsts ir paziņojusi par visām kategorijām, kas prasītas saskaņā ar Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgo kārtību, procedūrām un vadlīnijām, kas izklāstītas Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā, un visām siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā;

b)

novērtējumu par to, vai emisiju no avotiem un piesaistes piesaistītājos datu laikrindas ir konsekventas;

c)

novērtējumu par to, vai dažādu dalībvalstu izsecināmie emisijas faktori ir salīdzināmi, ņemot vērā dažādiem valstu apstākļiem noteiktos IPCC noklusējuma emisijas faktorus;

d)

apzīmējuma “nav aplēsts” izmantojuma novērtējumu, ja ir pieejama IPCC 1. pakāpes metodika un ja apzīmējuma izmantojums nav pamatots saskaņā ar Lēmuma 18/CMA.1 pielikuma 32. punktu;

e)

analīzi par pārrēķiniem, kas veikti attiecībā uz iesniegto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu, tajā skaitā to, vai pārrēķinu pamatā ir metodiskas izmaiņas;

f)

verificēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, par kurām ziņots Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, salīdzinājumu ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu;

g)

Eurostat atsauces pieejas un dalībvalstu atsauces pieejas rezultātu salīdzinājumu;

h)

Eurostat sektorālās pieejas un dalībvalstu sektorālās pieejas rezultātu salīdzinājumu;

i)

novērtējumu par to, vai dalībvalsts ir novērsusi problēmas, kas konstatētas iepriekšējās Savienības sākotnējās pārbaudēs un izskatīšanā, kā arī vai ir īstenoti UNFCCC izskatīšanas ieteikumi;

j)

novērtējumu par to, cik precīzas ir dalībvalstu emisiju no avotiem un piesaistes piesaistītājos aplēses attiecībā uz Savienības galvenajām kategorijām;

k)

novērtējumu par to, cik pārredzami un pilnīgi ir metodikas apraksti, ko dalībvalstis paziņojušas attiecībā uz Savienības galvenajām kategorijām.

l)

novērtējumu par monitoringu un ziņošanu par emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļu, tostarp galveno kategoriju iedalījumu, piemēroto pakāpju metodiku un paziņoto zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas darbību datu salīdzinājumu ar informāciju, kas iegūta no Savienības un dalībvalstu programmām un apsekojumiem.