(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija 2019. gada 10. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas (“Koreja” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes smagā termopapīra importu Savienībā. Paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2019. gada 26. augustā sūdzību iesniedza Eiropas Termopapīra ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no konkrētā smagā termopapīra (“ST” jeb “attiecīgais ražojums”) kopējā Savienībā saražotā apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai laikposmā pirms informācijas izpaušanas būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu, ka nav izpildītas konkrētas prasības. Viena no šīm prasībām, kuras minētas pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir, lai papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpinātu ievērojami pieaugt. Četru mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas ST imports no Korejas strauji samazinājās par 81 % salīdzinājumā ar tādu pašu laikposmu izmeklēšanas periodā. Dati pēc procedūras sākšanas tika balstīti uz TARIC kodiem, kas tika noteikti attiecīgajam ražojumam procedūras sākšanas laikā. Tie tika salīdzināti ar vidējo importa apjomu no vienīgā Korejas eksportētāja četros IP mēnešos. Tādēļ reģistrācijas nosacījumi pamatregulas 14. panta 5.a punktā netika izpildīti. Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu ir jāreģistrē, jo netika izpildīts 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta nosacījums, t. i., importa apjoma turpmāks ievērojams pieaugums.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt konkrēti informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus (eksportētājus) un Korejas Republikas iestādes, zināmos importētājus, zināmos lietotājus un zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Komisijā notika divas uzklausīšanas. Uzklausīšanā, kura notika 2019. gada 5. decembrī pēc ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, proti, Hansol grupas, pieprasījuma, tā saistītais importētājs Savienībā, vairāki lietotāji un Korejas valdības pārstāvji izvirzīja jautājumus, kas saistīti ar Savienības ST tirgu, kaitējumu, cēloņsakarību, juridiskiem jautājumiem un/vai Savienības interesēm. Uzklausīšanā, kas notika 2020. gada 7. janvārī pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, sūdzības iesniedzējs un daži tā dalībnieki izvirzīja jautājumus, kas saistīti ar kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Šajās uzklausīšanās izteiktie apgalvojumi ir iekļauti šajā regulā.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu līdz samērīgam skaitam, piemērojot atlasi, un ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja pagaidu izlasi, pamatojoties uz Savienības ražotāju ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu Savienībā, ko tie bija paziņojuši reprezentativitātes analīzei pirms procedūras sākšanas. Šādi izveidotajā pagaidu izlasē bija trīs Savienības ražotāji divās dažādās dalībvalstīs, kas saskaņā ar pieejamo informāciju veidoja 58,2 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma un 57,5 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Komisija informāciju par šo pagaidu izlasi darīja pieejamu dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes.

(9)

Divas ieinteresētās personas sniedza piezīmes attiecībā uz pagaidu izlasi. Sūdzības iesniedzējs pilnībā atbalstīja ierosināto izlasi. Ražotājs eksportētājs Hansol Paper Co., Ltd. apgalvoja, ka ierosinātā izlase nav reprezentatīva, jo tajā ir iekļauti divi saistīti uzņēmumi, kas atrodas vienā un tajā pašā valstī. Hansol Paper Co., Ltd. arī apgalvoja, ka pagaidu izlase nenodrošina pienācīgu ģeogrāfisko izkliedi, un ierosināja izlasē iekļaut Ricoh, kas atrodas Francijā.

(10)

Komisija uzskatīja, ka abi ražotāji, kas atrodas Vācijā, ir lielākie līdzīgā ražojuma ražotāji Eiropas Savienībā (kopā tie izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 47 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma un 44 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā) un ka Vācijā tiek saražots lielākais līdzīgā ražojuma apjoms un ir lielākā ražotāju koncentrācija. Turklāt Ricoh norādīja, ka, lai gan tas atbalsta sūdzību, tas nevar sadarboties izmeklēšanā.

(11)

Tādējādi tika apstiprināta pagaidu izlase, kas ietvēra trīs Savienības ražotājus. Galīgā izlase, ko veidoja Kanzan Spezialpapiere GmbH un Mitsubishi HiTec Paper Europe GmbH Vācijā un Jujo Thermal Ltd. Somijā, tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13)

Divi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā saņemto atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas.

(14)

Komisija aicināja trīs atlasītos Savienības ražotājus, abus nesaistītos importētājus, kuri atbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem, un zināmo Korejas ražotāju eksportētāju Hansol grupu aizpildīt attiecīgās anketas, kas bija pieejamas tiešsaistē.

(15)

Ražotājs eksportētājs 2019. gada 20. oktobrī pieprasīja atbrīvojumu no galvenās anketas I pielikuma aizpildīšanas trim saistītiem pārveidotājiem. Ņemot vērā sniegto informāciju, Komisija 2019. gada 24. oktobrī provizoriski piekrita šim pieprasījumam.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, viena nesaistīta importētāja (Ritrama S.p.A.), ražotāja eksportētāja Hansol Paper Co., Ltd (“Hansol Paper”) un tā saistītā importētāja Hansol Europe B.V. (“Hansol Europe”). Turklāt atbildes nosūtīja arī divi lietotāji.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos/subjektos:

(18)

Ņemot vērā, ka dažus datus iesniedza tikai neliels skaits personu, daži tālāk norādītie skaitļi konfidencialitātes apsvērumu dēļ sniegti diapazonos (3).

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Attiecīgais ražojums ir konkrēts smagais termopapīrs ar šādu definīciju: termopapīrs, kas sver vairāk nekā 65 g/m2; ko pārdod ruļļos ar platumu 20 cm vai vairāk, svaru 50 kg vai vairāk (ieskaitot papīru) un diametru 40 cm vai vairāk (lielie ruļļi); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas (krāsvielas un attīstītāja maisījums, kas karsēšanas procesā reaģē un veido attēlu) pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virsmas pārklājumu vai bez tā, un tā izcelsme ir Korejas Republikā, un to pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 59 00 un ex 4811 90 00 (TARIC kodi 4809900020, 4811590020 un 4811900020) (“attiecīgais ražojums”).

(21)

ST ir specializēts papīrs. Tam ir termoaktīvs pārklājums, kas reaģē, veidojot attēlu, kad to karsē printeris ar termiskām drukas galviņām. ST galvenokārt izmanto pašlīmējošiem iepakojuma marķējumiem e-komercijā, biļetēm un birkām.

(22)

ST var ražot ar vairāku veidu attīstītājiem: ar attīstītājiem, kas satur (bis)fenola vielas, piemēram, bisfenolu A un bisfenolu S (ST, kas satur (bis)fenolu), vai ar attīstītājiem, kas nesatur fenolu (ST bez fenola). Šī izmeklēšana attiecas uz visiem veidiem. Tomēr Komisija norāda, ka kopš 2020. gada 2. janvāra ST ar bisfenolu A Savienībā ir aizliegts (4).

(23)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(24)

Tāpēc šajā posmā Komisija ir nolēmusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Izrādījās, ka Hansol Paper izmeklēšanas periodā bija vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs attiecīgajā valstī.

(26)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, vispirms pārbaudīja, vai Hansol Paper kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Šādi noteiktais Hansol Paper līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(27)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, ko iekšzemes tirgū pārdod Hansol Paper un kas ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību un kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(28)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai Hansol Paper iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka viens ražojuma veids (kas veido 25–45 % no Hansol Paper kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū) tika pārdots apjomā, kas ir mazāks par 5 % no kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Šim ražojuma veidam normālo vērtību aprēķināja, kā paskaidrots turpmāk 33.–34. apsvērumā.

(29)

Pēc tam Komisija katram attiecīgajam ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(30)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(31)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(32)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(33)

Iekšzemes pārdošanas apjoma analīze apliecināja, ka 60–80 % (5) no ražojuma veida, kas bija identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(34)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kam iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos netika pārdots līdzīgais ražojums vai tas tika pārdots nepietiekamos daudzumos, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību.

(35)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(36)

Hansol Paper eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai netieši, izmantojot Hansol Europe – saistītu importētāju Savienībā.

(37)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdošanu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(38)

Eksporta cena uz Savienību ar importētāja Hansol Europe starpniecību pārdotajam attiecīgajam ražojumam, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā, tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Pārdošanas cena, ko saistītā persona maksājusi nesaistītiem klientiem, tika koriģēta atpakaļ līdz EXW cenai, atskaitot saistītās personas PVA izmaksas, samērīgu peļņu un transporta izmaksas.

(39)

Attiecībā uz izmantoto peļņas procentu Komisija, ievērojot Savienības tiesu iedibināto judikatūru (6), neizmantoja saistītā uzņēmuma peļņas procentu, jo tas tiek uzskatīts par neuzticamu. Tikai viena persona bija aizpildījusi anketu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem Savienībā, un piekrita izpaust peļņas procentu, ko tā guvusi ar attiecīgo ražojumu saistītās darbībās. Tādējādi Hansol Europe peļņa tika provizoriski aizstāta ar šīs personas peļņas procentu.

(40)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Normālā vērtība tika koriģēta, lai ņemtu vērā transporta, iepakošanas un kredīta izmaksas. Eksporta cena tika koriģēta, lai ņemtu vērā apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, transporta, apdrošināšanas, iepakošanas izmaksas, kredīta izmaksas, banku maksājumus, komisijas maksas un gada beigu atlaides, ja minētais tika atzīts par samērīgu, precīzu un pamatotu ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(42)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja līdzīgā ražojuma konkrētā veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(43)

Šādi iegūtā provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, ir 22,3 %.

(44)

Visiem pārējiem Korejas Republikas ražotājiem eksportētājiem, ja tādi būtu, Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(45)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo Hansol Paper eksporta apjoms izmeklēšanas periodā bija 100 % no attiecīgās valsts eksporta kopapjoma uz Savienību. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dempinga starpības apmērā.

(46)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(47)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja septiņi zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(48)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopapjoms izmeklēšanas periodā bija 214 227 tonnas. Komisija šo skaitli aprēķināja, ņemot vērā atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza sūdzības iesniedzējs, un salīdzinot tās ar atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz individuālās anketas jautājumiem. Kā norādīts 8. un 11. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuru ražošanas apjoms veidoja 58,2 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(49)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā, sūdzības iesniedzēja aplēsēm par ST importu no citām valstīm un vienīgā Korejas ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu Savienībā, kā tas norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem.

(50)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(51)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās – par 1 %. No 2016. līdz 2018. gadam tas pieauga par 5 % un pēc tam izmeklēšanas periodā kritās par 4 %.

(52)

Komisija noteica importa apjomu, ņemot vērā vienīgā Korejas ražotāja eksportētāja sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(53)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(54)

Kopumā attiecīgajā periodā Korejas izcelsmes importa apjoms palielinājās par 83 %. Pēc samazinājuma par 31 % 2017. gadā imports no Korejas Republikas no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami palielinājās – par 165 %. Kopumā tā tirgus daļa visā periodā palielinājās par 80 %, un būtiskākais pieaugums notika no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam (+ 165 %).

(55)

Komisija noteica importa cenas, ņemot vērā ražotāja eksportētāja sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem.

(56)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(57)

Importa cenas no attiecīgās valsts 2018. gadā pēkšņi palielinājās par 17 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un kopumā attiecīgajā periodā – par 34 %.

(58)

Cenu starpību izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:

(59)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no atlasīto Savienības ražotāju hipotētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka importa no attiecīgās valsts vidējā svērtā cenu starpība ir 11,1 %. Tika konstatēts, ka cenu starpība skar ap 99,4 % no importa apjoma.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(61)

Kā minēts 11. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(62)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras iesniedzis sūdzības iesniedzējs. Minētie dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(63)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(64)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(65)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(66)

ST ražošana nozīmē augstas nemainīgās izmaksas. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 2 %, bet kopš 2017. gada tas samazinājās vēl vairāk – par 6 procentpunktiem. Ražošanas jauda palielinājās par 6 %. Jaudas izmantojuma līmeņa samazinājums par 8 % visā periodā ir saistīts ar divu faktoru – ražošanas apjoma samazinājuma un ražošanas jaudas pieauguma – kombināciju.

(67)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(68)

Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2016.–2017. gadā palielinājās par 9 %, kopš tā laika tas pastāvīgi samazinājās, tādējādi attiecīgajā periodā tas samazinājās par 2 % – līdzīgi nozares ražošanas apjoma samazinājumam.

(69)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļai pārdošanas apjomā bija līdzīga tendence. Tā samazinājās par 3 %.

(70)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās (aptuveni par 1 %), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nedaudz samazinājās (par 2 %). Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, savukārt importam no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā tirgus daļa ievērojami palielinājās, nosedzot visu patēriņa pieaugumu.

(71)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(72)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils, nedaudz palielinoties (par 2 %). Šī tendence ir skaidrojama ar ST ražošanas procesa nepārtrauktību – tas ir ļoti automatizēts, nepārtraukts un lielā mērā racionalizēts process. Termopapīra ražošana ir saistīta ar augstām nemainīgajām izmaksām. Mašīnas nevar vienkārši apturēt, būtiski neietekmējot ražošanas procesu. Tāpēc tā vietā, lai samazinātu darbinieku skaitu pie jebkuras konkrētas mašīnas, ražotāji pārorientē ražošanu uz cita veida papīru. Tāpēc nodarbinātības līmenis atbilst dažādu papīra veidu ražošanai un sadalījumam starp šiem veidiem. Savienības ražošanas nozare centās saglabāt darbvietas, lai gan tās rentabilitāte saruka.

(73)

Dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā, ka importa apjoms no attiecīgās valsts palielinājās, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(74)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(75)

Attiecīgajā periodā vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 14 % un vienības ražošanas izmaksas – par 23 %. Šis ražošanas izmaksu pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ķīmiskās vielas leikokrāsvielas (“ODB2”), ko paredzēts uzklāt uz pārklājuma ST ražošanas procesā, izmaksu pieaugumu. ODB2 ražotņu Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) pagaidu slēgšana 2017. gada beigās un 2018. gadā izraisīja šīs ķīmiskās vielas akūtu trūkumu visā pasaulē. Tā rezultātā ražošanas cenas ievērojami pieauga 2017. gada ceturtajā ceturksnī un 2018. gadā, tādējādi ietekmējot IP.

(76)

Atšķirība starp vidējo vienības pārdošanas cenu un vienības ražošanas izmaksām liecina, ka Korejas importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā atgūt pieaugošo ražošanas izmaksu pieaugumu.

(77)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(78)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku sevišķi pieauga 2017. gadā, kad palielinājās ražošanas apjoms un ražīgums.

(79)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(80)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās ir ievērojami palielinājušies, IP laikā sasniedzot 19 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu.

(81)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(82)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā krasi samazinājās (par gandrīz 70 %), jo ražošanas nozare nespēja kompensēt pieaugošās ražošanas izmaksas ar augstākām pārdošanas cenām. Ievērojamais spiediens uz cenām, ko attiecībā uz Savienības ražošanas nozari veica pieaugošais imports no Korejas, jo īpaši laikposmā no 2017. gada līdz IP, neļāva Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no nedaudz pieaugošā patēriņa Savienībā.

(83)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence bija izteikti lejupvērsta galvenokārt tāpēc, ka saruka rentabilitāte.

(84)

Gada ieguldījumu līmenis, kas attiecas arī uz ražojumiem, kuri nav ST, attiecīgajā periodā palielinājās par 137 %. Taču augstāki ieguldījumu līmeņi neradīja attiecīgus jaudas pieaugumus ST nozarē (sk. 4. tabulu). Ieguldījumi ST nozarē tika vērsti tikai uz esošās jaudas saglabāšanu un nepieciešamo ražošanas līdzekļu pienācīgu aizstāšanu. ST ražošana ir aktīvietilpīga nozare. Savienības ražošanas nozarei ir regulāri jāaizstāj iekārtas, kas nolietojas vai kļūst nelietojamas. Tikai viens Savienības ražotājs ir ieguldījis līdzekļus jaunā ražošanas līnijā (papīra samalšanas mašīnā un pārklāšanas mašīnā) ar papildu jaudu, kuru galvenokārt paredzēts izmantot citiem ražojumiem, kas nav ST.

(85)

Kopējais ieguldījumu līmenis ir bijis nenozīmīgs iepretim kopējām izmaksām par jaunas ražošanas līnijas būvniecību. Atlasītajos uzņēmumos ieguldījumi saglabājās zemāki par nolietojumu. Lēmumā par vieglo termopapīru (7) (“LWTP”) Komisija uzskatīja, ka, “neraugoties uz to, ka ieguldījumi divkāršojās, absolūtais ieguldījumu līmenis joprojām bija neliels, īpaši ņemot vērā to, ka, piemēram, jaunas LWTP ražošanas līnijas vērtība tiek lēsta EUR 120 miljonu apmērā”. Ņemot vērā to, ka ST ražo tādās pašās iekārtās kā LWTP un ka kopējais ieguldījumu līmenis attiecībā uz ST ir pat zemāks nekā līmenis, kas tika novērots Komisijas izmeklēšanā par LWTP (IP laikā ieguldījumi ST sasniedza 6,5–7,0 miljonus euro salīdzinājumā ar 4,5–9,0 miljonu euro ieguldījumu LWTP 2015. gadā, t. i., LWTP izmeklēšanas IP laikā), var secināt, ka Savienības ražošanas nozares ieguldījumu līmenis ir bijis tik zems, ka tiek radīts kaitējums.

(86)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tam bija negatīva dinamika, kas atspoguļo rentabilitātes un naudas plūsmas tendences. Kopumā atlasītie ražotāji saglabāja savu ieguldījumu līmeni tādā apjomā, kāds nepieciešams darbības turpināšanai.

(87)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija būtisks un acīmredzams ar cenām saistītu kaitējuma rādītāju, piemēram, rentabilitātes vai naudas plūsmas, ziņā.

(88)

Turklāt attiecībā uz kaitējuma rādītājiem, kas saistīti ar apjomu, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa kopš 2017. gada samazinājās par 10 procentpunktiem, IP laikā sasniedzot vēl zemāku pārdošanas apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu. Turpretī attiecīgajā periodā vienīgajam Korejas eksportētājam izdevās gandrīz divkāršot eksportu un ievērojami palielināt savu tirgus daļu (par gandrīz 5 procentpunktiem). Īpaši ievērojams bija palielinājums laikposmā no 2017. gada līdz IP. Korejas eksportētājs gandrīz trīskāršoja savu eksportu un tirgus daļu. Savienības ražošanas nozares stāvoklis būtiski pasliktinājās, jo palielinājās imports par dempinga cenām.

(89)

Grūtības piesaistīt kapitālu radīja spiedienu uz spēju ieguldīt jaunos un inovatīvos ST ražošanas procesos. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare veica ieguldījumus minimālajā nepieciešamajā līmenī, lai modernizētu un aizstātu novecojušas iekārtas un īstenotu vides tiesību aktos prasītos tehniskos uzlabojumus. Kaut arī attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare ir veikusi konkrētas darbības, lai optimizētu iekšējos procesus ar mērķi uzlabot tās vispārējo darbību, tās situācija ir ievērojami pasliktinājusies rentabilitātes un zaudētas tirgus daļas ziņā.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā tādēļ secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejmateriālu cenu pieaugums, Savienības ražošanas nozares iespējamā nespēja apmierināt pieprasījumu pēc ražojumiem, kuros nav bisfenola A (“bez bisfenola A”), un iekšzemes konkurence starp Savienības ražotājiem.

(92)

Pastāv skaidra saistība starp importa no Korejas pieaugumu un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Imports no Korejas visā attiecīgajā periodā palielinājās par 83 %. Korejas izcelsmes importa tirgus daļas ievērojamais pieaugums nepārprotami kaitēja Savienības ražošanas nozarei, kuras tirgus daļa samazinājās par 3 % visā attiecīgajā periodā un par 10 % kopš 2017. gada.

(93)

Korejas cenas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par Savienības cenām. Korejas izcelsmes importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un šī cenu starpība IP bija 11,1 %. Savienības ražošanas nozare nevarēja atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu Savienības pārdošanas cenās, un tas liecina par attiecīgā importa radīto spiedienu uz cenām. Šī situācija būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas IP laikā samazinājās līdz ļoti zemam līmenim.

(94)

Ņemot vērā acīmredzamo sakritību laikā starp arvien pieaugošo importa apjomu par dempinga cenām, kuras atbilstīgi konstatētajam bija zemākas par Savienības cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma stagnēšanu, tirgus daļas zaudēšanu un rentabilitātes pazemināšanos, no otras puses, tiek secināts, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis imports par dempinga cenām.

(95)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(96)

Par gadiem pirms izmeklēšanas perioda importa apjomi no trešām valstīm tika ņemti no sūdzības. IP apjoms tika aprēķināts, sūdzības datus par 2018. gadu reizinot ar nesakritību starp 2018. gadu un IP (–0,1 %) no Eurostat datiem par KN kodiem 4809 90 00, 4811 59 00 un 4811 90 00. Cena visā attiecīgajā periodā bija balstīta uz Eurostat datiem, kur kā tuvākais rādītājs tika izmantota Korejas cenu diferenciācija starp attiecīgo ražojumu un citiem ražojumiem, uz kuriem attiecas tie paši KN kodi. Tāpēc tika veikta korekcija, pamatojoties uz cenu attiecību starp Eurostat Korejas cenām un Korejas ražotāja eksportētāja faktiskajām pārdošanas cenām.

(97)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %, un tā tirgus daļa Savienībā samazinājās par 32 %. Šie importa apjomi tika veikti par nedaudz zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, bet krietni virs Korejas eksportētāja vidējās cenas. Tādējādi imports no citām trešām valstīm arī cieta no Korejas izcelsmes importa pieauguma.

(98)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no ĶTR esot veicinājis zemākas cenas un pastiprinājis lejupvērsto spiedienu uz cenām, ko jau izraisīja dažu Savienības ražotāju agresīvā cenu politika. Imports no ĶTR 2018. gadā bija ļoti zemā līmenī – no 1 500 līdz 2 500 tonnām (8). Tika lēsts, ka šā importa tirgus daļa bija aptuveni 1 % no patēriņa Savienībā. Salīdzinājumam – saskaņā ar pārbaudītiem datiem imports no Korejas minētajā gadā bija no 15 500 līdz 17 500 tonnām. Tik zemā līmenī Ķīnas izcelsmes importam attiecīgajā periodā nebija ievērojamas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Turklāt šā importa Savienībā cenas, noteiktas saskaņā ar 96. apsvērumā aprakstīto metodi, bija daudz augstākas nekā Korejas izcelsmes importa cenas un līdzīgā līmenī kā Savienības ražošanas nozares cenas.

(99)

Tāpēc tika provizoriski secināts, ka imports no trešām valstīm, visticamāk, nav nodarījis kaitējumu Savienības ražotājiem un nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(100)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma (pārdošana nesaistītām personām) dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(101)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms nesaistītiem klientiem samazinājās par 14 %. Cenas pieauga par 16 %. Savienības ražošanas nozares eksporta daļa tās kopējā pārdošanas apjomā attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 10 %, IP laikā sasniedzot 17,7 %. Tāpēc Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme bija tikai neliela.

(102)

Tika provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un ka tie nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(103)

ĶTR ražotņu pagaidu slēgšana 2017. un 2018. gadā izraisīja ķīmiskā izejresursa ODB2 trūkumu 2017. gada beigās un 2018. gadā. Laikā no 2017. gada septembra, kad tika slēgtas pirmās Ķīnas rūpnīcas, līdz 2018. gada sākumam ODB2 cenas palielinājās par aptuveni 500 %. Atkarībā no attiecīgā ražojuma konkrētās kategorijas (9) šī ķīmiskā viela izmeklēšanas periodā veidoja 7 līdz 15 % no kopējām ST ražošanas izmaksām (10). Šis trūkums ietekmēja globālās termopapīra ražošanas nozares izmaksu struktūru, jo tas vienādi skāra visus ST ražotājus visā pasaulē, arī Korejā.

(104)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izejmateriālu cenu pieaugums, jo īpaši ODB2 trūkuma dēļ, apvienojumā ar ilgtermiņa līgumiem samazināja rentabilitāti un nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Savienības ražošanas nozare neesot varējusi atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu savā pārdošanas cenā, jo tai ir ilgtermiņa ST piegādes līgumi. Tāpēc tā esot koncentrējusies uz LWTP nozari, jo LWTP piegādes tirgus ir elastīgs – tajā cenas netiek apspriestas ilgtermiņā.

(105)

Šajā situācijā pretēji ražotāja eksportētāja apgalvojumiem Savienības ražošanas nozare varēja palielināt cenas gandrīz nekavējoties, jo tai nebija noteiktu ilgtermiņa līgumu ar klientiem, bet gan elastīgas “džentlmeņu vienošanās”. Lielākā daļa klientu, tostarp lielie laminatori, piekrita tūlītējam cenu pieaugumam pēc ODB2 krīzes.

(106)

Tomēr, tā kā pieaugošās ražošanas izmaksas sakrita ar kraso importa par dempinga cenām pieaugumu no Korejas, Eiropas ražotāji nevarēja visu savu ražošanas izmaksu pieaugumu novirzīt uz saviem klientiem. Tie varēja tikai daļēji palielināt pārdošanas cenas, lai kompensētu izejmateriālu cenu pieaugumu (11). Imports par dempinga cenām piespieda tos absorbēt lielu daļu izmaksu pieauguma. Korejas ražotājs eksportētājs varēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, jo attiecīgajā periodā tas palielināja pārdošanas cenas par 34 %. Tā kā Korejas cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām un tās bija dempinga cenas, tās neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā novirzīt tālāk izmaksu pieaugumu. Ņemot vērā Korejas ražotāja eksportētāja agresīvo cenu noteikšanas praksi, Savienības ražošanas nozare Savienības pārdošanas cenās varēja atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu tikai aptuveni 50 % apmērā.

(107)

Lai vēl vairāk pierādītu cēloņsakarību starp pieaugošo importu par dempinga cenām no Korejas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika veikts salīdzinājums ar LWTP nozares darbības rādītājiem. ST un LTWP ražošanā patiešām tika izmantotas identiska tehnoloģija un mašīnas, abās tika izmantoti vieni un tie paši izejresursi, un tām bija līdzīgas tirgus iezīmes. LWTP tas pats izejmateriālu izmaksu pieaugums ietekmēja līdzīgā mērā kā attiecīgo ražojumu. IP laikā LWTP importam no Korejas tika piemēroti antidempinga maksājumi.

(108)

Divi no trim atlasītajiem ražotājiem attiecīgajā periodā arī ražoja un pārdeva ievērojamus LWTP daudzumus. Atlasīto Savienības ražotāju peļņa IP laikā ST nozarē bija no 2 % līdz 5 %. Šis skaitlis ir ievērojami zemāks nekā pārbaudītā peļņa no citiem ražotajiem ražojumiem, starp kuriem liela daļa ir LWTP, ko atlasītie Savienības ražotāji guva 2018. gadā un IP laikā, neraugoties uz to, ka ODB2 cenas sasniedza visaugstāko līmeni. Savienības ražotāji spēja izturēt izejresursu izmaksu pieaugumu tirgū, ko nekropļoja imports par netaisnīgām cenām (12). Tas liecina, ka tieši spiediens uz cenām, ko rada imports par dempinga cenām, izraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos ST nozarē.

(109)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka ODB2 trūkuma dēļ Savienības ražošanas nozare neesot spējusi apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū, un piebilda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2018. gadā un IP laikā samazinājās ODB2 trūkuma dēļ. Tomēr Savienības ražošanas nozarei bija vairāk nekā pietiekama neizmantotā jauda, lai apmierinātu pieprasījumu (sk. 65. apsvērumu), un Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem nekad netika noraidījis nevienu pasūtījumu tādēļ, ka tam trūktu ODB2.

(110)

Tika provizoriski secināts, ka ODB2 cenas pieaugums tādēļ nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(111)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares lēnā pāreja uz ražojumiem bez bisfenola A ir izraisījusi apgalvoto niecīgo pārdošanas apjoma pieaugumu.

(112)

Pirmkārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas ražotāju ražo ražojumus bez bisfenola A jau vairāk nekā 20 gadus (13).

(113)

Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja un IP pārdošanas apjomā pierādīja, ka tā turpināja pārdot bisfenolu A saturošu papīru, jo pēc šāda papīra bija pastāvīgs pieprasījums sakarā ar to, ka bisfenolu A saturošu ražojumu cena bija lētāka (14). ST lietotāji, piemēram, laminatori un pārveidotāji, turpināja pasūtīt bisfenolu A saturošu ST, lai gan bija brīvi pieejamas to nesaturošas alternatīvas. Tas atbalstīja Savienības ražošanas nozares apgalvojumu, ka klienti izvēlējās pēc iespējas ilgi (praktiski līdz 2019. gada vidum) atlikt pāreju, jo alternatīvām bez bisfenola A bija augstākas cenas.

(114)

Nav iesniegti pierādījumi par to, ka Savienības ražotājiem jebkad būtu trūcis bisfenola A vai bisfenola S (tas ir attīstītājs, kurš no 2020. gada lielākoties aizstāj bisfenolu A un jau ir plaši izmantots vismaz kopš 2018. gada). IP laikā gan Korejas eksportētājs, gan Savienības ražotāji pārdeva ievērojamus daudzumus gan bisfenolu A, gan bisfenolu S saturošu ST.

(115)

Tāpēc Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā varēja piegādāt ražojumus bez bisfenola A. Tās pārdotie ražojumi bez bisfenola A neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(116)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības cenas vēl vairāk nospieda konkurence iekšzemes tirgū: daži Savienības ražotāji savās ST cenās esot pilnībā atspoguļojuši ražošanas izmaksu pieaugumu, savukārt citi Savienības ražotāji esot nolēmuši saglabāt zemas cenas, lai iegūtu tirgus daļas. Šīs atšķirīgās stratēģijas esot saasinājušas Savienības ražošanas nozares zemās rentabilitātes problēmu.

(117)

Ražotājs eksportētājs nepamatoja šo apgalvojumu ar pierādījumiem par tādu praksi, kas būtu vērsta pret konkurenci. Nekas lietas materiālos neliecina, ka konkurence starp Savienības ražotājiem būtu negodīga. Turklāt konkurence starp Savienības ražotājiem nenozīmē, ka par dempinga cenām veiktā importa cenas nav spiedušas šos ražotājus censties pārspēt citam citu pat vairāk nekā godīgas konkurences apstākļos un tādējādi veikt pārdošanu par neilgtspējīgām cenām.

(118)

Eiropas ražotāju vidū uzņēmumiem, kas salīdzinoši vēlu veica salīdzinoši mazākus cenu paaugstinājumus, tirgus daļa nepieauga. Gluži pretēji, tāpat kā citu Savienības ražotāju tirgus daļas arī to tirgus daļas turpināja samazināties visā attiecīgajā periodā (15).

(119)

Tādēļ iekšzemes konkurence Eiropas tirgū neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(120)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka importam par dempinga cenām no Korejas bija būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tika uzskatīts, ka citi faktori, aplūkoti atsevišķi vai kopā, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejmateriālu cenu pieaugums, Savienības ražošanas nozares iespējamā nespēja apmierināt pieprasījumu pēc ražojumiem bez bisfenola A un iespējamā iekšzemes konkurence starp Eiropas ražotājiem tikai pastiprināja kaitējumu, ko radīja imports par dempinga cenām no Korejas, taču provizoriski netika konstatēts, ka tie mazinātu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(121)

Lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka šajā gadījumā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus attiecībā uz importu no attiecīgās valsts. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(122)

Komisija nosūtīja anketas zināmajām ieinteresētajām personām. Tomēr tā saņēma atbildes tikai no diviem importētājiem un pieciem lietotājiem, no kuriem tikai viens importētājs un divi lietotāji iesniedza anketu.

(123)

Sūdzību atbalstīja visi ETPA dalībnieki. No visiem uzņēmumiem ārpus ETPA Ricoh Industrie France S.A.S. (Ricoh) bija visievērojamākais pārdošanas apjoma ziņā (sūdzības iesniedzējs lēsa, ka tas varētu būt apmēram 20 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma). Ricoh paziņoja, ka atbalsta sūdzību.

(124)

Eiropas Papīra rūpniecības konfederācija (“CEPI”) sniedza piezīmes par izmeklēšanu un pilnībā to atbalstīja, to pamatojot tādējādi, ka antidempinga pasākumi pret Korejas izcelsmes importu palīdzētu atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ST nozarē un būtu spēcīgs signāls eksportētājiem, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies veicināt brīvu tirdzniecību pasaulē saskaņā ar konkurences un taisnīgiem nosacījumiem.

(125)

Savienības ražotāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana varētu pasargāt nodarbinātību, veicināt lielākus ieguldījumus un sekmēt to, ka pretēju virzienu iegūst rentabilitātes sarukšanas tendence, kas vērojama kopš Korejas eksportētāja ienākšanas ES tirgū. Pasākumu noteikšana atjaunošot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un taisnīgu cenu līmeni Savienības tirgū un uzlabošot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti līdz līmenim, kas šai kapitālietilpīgajai nozarei tiek uzskatīts par normālu.

(126)

Tādēļ Komisija šajā posmā provizoriski secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(127)

Viena persona atbildēja uz importētāja anketas jautājumiem. Šī persona nepauda viedokli par to, vai tā piekrīt vai nepiekrīt pasākumu noteikšanai. No visiem ST pirkumiem, ko šis uzņēmums veica IP laikā, tikai salīdzinoši neliela daļa (10 līdz 20 %) bija no Korejas, un apgādes ziņā tas lielā mērā paļāvās uz Savienības ražotājiem. Ziņotais peļņas procents (kopumā un par importētā ST tālākpārdošanu) bija vairāk nekā 20 % no apgrozījuma. Ņemot vērā stabilo peļņas procentu un salīdzinoši pieticīgo proporciju pirkumam no Korejas, maksājumiem nevajadzētu nesamērīgi ietekmēt šā importētāja stāvokli.

(128)

Tāpēc pagaidu posmā Komisija uzskatīja, ka antidempinga maksājumi par ST nekaitētu šā nesaistītā importētāja interesēm.

(129)

Pieci lietotāji pieteicās Komisijā, un tikai divi no tiem sniedza detalizētu informāciju. Pirmais no tiem atsūtīja neaizpildītu anketu, norādot uz konfidencialitātes jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt antidempinga maksājumu iespējamo ietekmi uz tā stāvokli.

(130)

Otrais lietotājs apgalvoja, ka ODB2 krīzes laikā Savienības ražotāji palielināja cenas un nespēja piegādāt pietiekamus daudzumus un šā iemesla dēļ tas vērsās pie Korejas eksportētāja. Tomēr šis lietotājs nesniedza pierādījumus tam, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja piegādāt pieprasītos daudzumus, un šķiet, ka šis lietotājs nepieņēma cenu pieaugumu, kas saistīts ar ODB2 krīzi, un vērsās pie Korejas eksportētāja zemāku cenu dēļ. Komisija arī norādīja, ka pagaidu ārkārtas notikumi, kas bijuši vērojami agrāk, piemēram, ODB2 krīze, un par ko nav pierādījumu, ka tie atkārtosies nākotnē pasākumu piemērošanas laikā, nevar atsvērt vajadzību novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Neviens no šiem diviem lietotājiem nesniedza pietiekamu pārbaudāmu informāciju, kas ļautu Komisijai veikt objektīvu analīzi par pasākumu ietekmi uz viņu stāvokli. Jo īpaši abi noraidīja Komisijas prasību norādīt savu peļņas procentu, lai Komisija varētu izteikt skaitļos antidempinga maksājumu iespējamo ietekmi uz to darbību.

(132)

Trīs lietotāji apgalvoja, ka pretēji Eiropas ražotājiem Korejas eksportētājs varēja nodrošināt cenu ziņā pieejamu termopapīru bez bisfenola A. Kā paskaidrots 111.–115. apsvērumā, Komisijas izmeklēšana pierādīja, ka šis apgalvojums nav pamatots. Nav sniegti pierādījumi par to, ka Savienības ražotājiem būtu trūcis ražojumu bez bisfenola A vai tie nebūtu spējuši tos piegādāt. Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas ražotāju ražo ražojumus bez bisfenola A jau vairāk nekā 20 gadus.

(133)

Trīs lietotāji iebilda pret pasākumu iespējamo noteikšanu, pamatojoties uz to, ka ražotājs eksportētājs nodrošina stabilu piegādi un ir svarīgs piegādātājs Savienības tirgū. Neviens no šiem trim uzņēmumiem nesniedza pierādījumus, kas pamatotu to apgalvojumus. Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %, un Savienības ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantotā jauda. Turklāt, kā paskaidrots 111.–115. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, attiecīgajā periodā vienmēr ir spējusi piegādāt termopapīru gan bez bisfenola A, gan ar bisfenolu A.

(134)

Tāpēc pagaidu posmā Komisija secināja, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz lietotājiem šķietami neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Neviens lietotājs nesniedza uzticamu informāciju, kas ļautu Komisijai novērtēt, vai maksājumu noteikšana tos būtiski vai vispār ietekmētu.

(135)

Korejas eksportētājs un Korejas valdība apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana liegtu Savienības klientiem piekļuvi cenas ziņā pieejamam ST bez bisfenola A. Komisijas izmeklēšana pierādīja, ka šis apgalvojums nav pamatots.

(136)

Pirmkārt, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ražojumiem bez bisfenola A un pilnībā pārorientētu ražošanu no ST ar bisfenolu A uz ST bez bisfenola A. Otrkārt, Savienības ražošanas nozares krājumi attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājušies – tas liecina, ka ir pieejami pietiekami lieli krājumi, lai nekavējoties sāktu apgādāt Savienības ražošanas nozari. Treškārt, antidempinga maksājumi neliedz klientiem iegādāties ST ārpus Savienības. Ir pieejami citi piegādes avoti, kā tie parādīti 11. tabulā (Imports no citām trešām valstīm). Tāpēc klienti varētu atrast alternatīvus piegādes avotus par konkurētspējīgām un taisnīgām cenām.

(137)

Korejas eksportētājs un Korejas valdība apgalvoja – ja sāktos cits izejmateriālu trūkums, antidempinga maksājumi, kas noteikti importam no Korejas, nopietni kaitētu Eiropas ST lietotājiem. Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu un efektīvu konkurenci starp visiem dalībniekiem, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, kā minēts 65. un 66. apsvērumā, un ka neviens no lietotājiem, kas pieteicās, nesniedza nekādu informāciju, kas ļautu Komisijai izskatīt šo apgalvojumu.

(138)

Korejas eksportētājs un Korejas valdība atgādināja par Korejas un ES brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas stājās spēkā 2015. gadā, un apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana kaitētu tirdzniecības attiecībām starp Savienību un Koreju. Komisija norādīja, ka tas nav apsvērums, ko var izskatīt, analizējot Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 21. pantu. Jebkurā gadījumā Komisija atgādināja, ka saskaņā ar Korejas un ES brīvās tirdzniecības nolīgumu abas puses vienojās, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti joprojām ir pilnībā piemērojami un ka šīs procedūras pamatā ir Korejas ražotāju eksportētāju rīcība. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes ST importam nebūtu Savienības interesēs.

(140)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(141)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(142)

Kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir viena no pusēm, un SDO konvencijām, kas uzskaitītas pamatregulas Ia pielikumā, kā arī gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”).

(143)

Pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteikts, ka mērķa peļņas minimums ir 6 %. Saskaņā minēto pantu Komisijai, lai noteiktu mērķa peļņu, jāņem vērā šādi faktori: rentabilitātes līmenis, pirms palielinājās imports no Korejas; rentabilitātes līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus un izmaksas saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmenis, kurš sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(144)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozares faktiskā rentabilitāte 2016. gadā, t. i., pirms Korejas izcelsmes importa krasā pieplūduma, bija 8–11 % līmenī.

(145)

Divi no atlasītajiem ražotājiem norādīja uz neveiktajiem ieguldījumiem. Komisija to izmeklēja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu. Tomēr attiecīgie uzņēmumi neiesniedza dokumentārus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, tāpēc tas tika provizoriski noraidīts.

(146)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, Komisija nolēma par mērķa peļņu izmantot peļņas procentu, ko ražošanas nozare sasniedza 2016. gadā. Lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu, šī mērķa peļņa tika pieskaitīta Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām.

(147)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija izvērtēja nākotnes izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, Komisija noteica papildu izmaksas diapazonā no 6 līdz 10 EUR par tonnu, kuras tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu.

(148)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kura noteikta cenu starpības aprēķiniem, salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Tādējādi iegūtā mērķa cenu starpība tika provizoriski noteikta 22,5 % apmērā.

(149)

Tāda pati mērķa cenu starpība 45. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ ir piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi būtu.

(150)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(151)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā izklāstītā mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi konkrēta Korejas Republikas izcelsmes smagā termopapīra importam. Kaitējuma starpību Komisija salīdzināja ar dempinga starpību. Maksājumu apmērs būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks, proti, dempinga starpības līmenī.

(152)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(153)

Kā jau skaidrots 45. apsvērumā, sadarbības līmenis šajā gadījumā ir augsts, jo izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija tikpat liels kā eksporta kopapjoms uz Savienību. Tāpēc atlikušais antidempinga maksājums ir balstīts uz uzņēmumam, kurš sadarbojās, noteikto maksājumu.

(154)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Korejā un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(155)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro individuālo antidempinga maksājuma likmi. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (16). Pieprasījumā jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(156)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas laikposmā uz Savienību neeksportēja.

(157)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai ir pareizi aprēķini, kas konkrēti tām tika izpausti.

(158)

Piezīmes tika saņemtas no Hansol grupas un atlasītajiem Savienības ražotājiem. Komisija ņēma vērā piezīmes, kuras attiecās uz pārrakstīšanās kļūdām, un attiecīgi koriģēja starpības.

(159)

Pareizas pārvaldības labad Komisija aicinās ieinteresētās personas 15 dienu laikā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai 5 dienu laikā pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(160)

Konstatējumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,