(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par pasākumiem, kas ir piemēroti, lai reaģētu uz sociālekonomisko situāciju pēc Covid-19 uzliesmojuma.

(2)

LESD 122. panta 2. punkts ļauj Padomei sniegt Savienības finansiālu atbalstu, ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.

(3)

Smagais akūtais respiratorais sindroms koronavīruss 2 (SARS-CoV-2), kas izraisa koronavīrusa slimību, kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) nosauca par Covid-19, ir jauns koronavīrusa celms, kas iepriekš cilvēkiem nav konstatēts. Šīs slimības uzliesmojums pasaulē strauji attīstās, un PVO to ir pasludinājusi par pandēmiju. Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma Savienībā līdz 2020. gada 30. martam dalībvalstīs tika ziņots par 334 396 saslimšanas un 22 209 nāves gadījumiem.

(4)

Dalībvalstis ir īstenojušas ārkārtas pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi. Tiek uzskatīts, ka ir ļoti iespējama turpmāka Covid-19 izplatīšanās Savienībā. Papildus ietekmei uz sabiedrības veselību ar ievērojamiem letāliem iznākumiem Covid-19 uzliesmojums ir radījis milzīgu un graujošu ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas sistēmām, izraisījis sabiedrības darbības traucējumus un palielinājis publiskos izdevumus arvien lielākā skaitā dalībvalstu.

(5)

Šī ārkārtas situācija, ko dalībvalstis nevar ietekmēt un kas ir imobilizējusi ievērojamu šo valstu darbaspēka daļu, ir izraisījusi pēkšņu un būtisku dalībvalstu publisko izdevumu pieaugumu saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem algotiem darbiniekiem, jo īpaši pašnodarbinātām personām, kā arī izdevumu pieaugumu atsevišķiem ar veselību saistītiem pasākumiem, īpaši darba vietā. Lai saglabātu šajā regulā paredzēto instrumenta stingro virzību un tādējādi tā efektivitāti, ar veselību saistītie pasākumi šā instrumenta vajadzībām var būt tādi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt arodapdraudējumu un aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātās personas darba vietā, un – vajadzības gadījumā – atsevišķi citi ar veselību saistīti pasākumi. Kamēr nav panākta kontrole pār Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi uz darbaspēku, ir jāveicina dalībvalstu centieni novērst šo pēkšņo un būtisko publisko izdevumu pieaugumu.

(6)

Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma (“SURE”) (“instruments”) izveidei būtu jāļauj Savienībai koordinēti, ātri un efektīvi, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, reaģēt uz krīzi darba tirgū, tādējādi mazinot ietekmi uz nodarbinātību privātpersonām un visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm un vājinot šīs ārkārtas situācijas tiešo ietekmi uz dalībvalstu publiskajiem izdevumiem.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (1) 220. panta 1. punktā noteikts, ka Savienības finansiālo palīdzību dalībvalstīm var sniegt aizdevuma veidā. Šādi aizdevumi, sākot no 2020. gada 1. februāra, būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kurās valsts pasākumu dēļ Covid-19 uzliesmojums ir izraisījis pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pieaugumu. Minētais datums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un ļauj segt to faktisko un, iespējams, arī plānoto izdevumu pieaugumu saistībā ar ietekmi uz dalībvalstu darba tirgiem neatkarīgi no tā, kad Covid-19 uzliesmojums noticis katrā konkrētā dalībvalstī. Valstu pasākumiem, kas ir uzskatāmi par saskanīgiem ar attiecīgajiem pamattiesību principiem, vajadzētu būt tieši saistītiem ar saīsināta darbalaika shēmu izveidi vai pagarināšanu un līdzīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pašnodarbinātām personām, vai ar atsevišķiem ar veselību saistītiem pasākumiem. Saīsināta darbalaika shēmas ir publiskas programmas, kas noteiktos apstākļos ļauj uzņēmumiem, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, uz laiku samazināt nostrādāto stundu skaitu tiem darbiniekiem, kuriem ienākumu atbalsts par nenostrādāto stundu skaitu tiek sniegts no publiskiem avotiem .

Līdzīgas shēmas pastāv attiecībā uz ienākumu aizstāšanu pašnodarbinātām personām. Dalībvalstij, kas lūdz finansiālo palīdzību, būtu jāsniedz pierādījumi par pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pieaugumu saīsināta darbalaika shēmām vai līdzīgiem pasākumiem. Ja finansiālā palīdzība tiek piešķirta ar veselību saistītiem pasākumiem, dalībvalstij, kas lūdz finansiālo palīdzību, būtu arī jāsniedz pierādījumi par faktiskajiem vai plānotajiem izdevumiem, kuri attiecas uz attiecīgajiem ar veselību saistītajiem pasākumiem.

(8)

Lai skartajām dalībvalstīm saskaņā ar izdevīgiem nosacījumiem nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus, kas tām ļautu novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz šo valstu darba tirgu, Savienības aizņēmumu un aizdevumu operācijām, īstenojot instrumentu, vajadzētu būt pietiekami lielām. Tāpēc Savienības piešķirtā finansiālā palīdzība aizdevumu veidā būtu jāfinansē, izmantojot starptautiskos kapitāla tirgus.

(9)

Covid-19 uzliesmojumam ir bijusi milzīga un graujoša ietekme uz ikvienas dalībvalsts ekonomikas sistēmu. Tāpēc ir nepieciešami kolektīvi dalībvalstu ieguldījumi garantiju veidā, kas atbalstītu aizdevumus no Savienības budžeta. Šādas garantijas ir vajadzīgas, lai Savienība varētu piešķirt pietiekama apjoma aizdevumus dalībvalstīm, lai atbalstītu darba tirgus politiku, kurā ir izveidojusies vislielākā spriedze. Lai nodrošinātu, ka iespējamās saistības, kas izriet no šādiem aizdevumiem, ir saderīgas ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu (“DFS”) un pašu resursu maksimālajām summām, dalībvalstu sniegtajām garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, savukārt ar papildu aizsardzības pasākumiem būtu jāveicina sistēmas stabilitāte. Ņemot vērā to, ka šādas garantijas ir papildinošas, un neskarot to, ka tās ir neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, no Komisijas tiek gaidīts, ka tā pirms dalībvalstu sniegto garantiju pieprasīšanas izmantos rezervi, kas līdz pašu resursu maksimālajai summai ir pieejama maksājumu apropriācijām, tādā apmērā, kādu Komisija uzskata par ilgtspējīgu, cita starpā, ņemot vērā kopējās iespējamās Savienības saistības, tostarp tās, kas izriet no maksājumu bilances mehānisma, kurš izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2). Attiecīgajā garantiju pieprasījumā Komisijai būtu jāinformē dalībvalstis par to, cik lielā mērā ir izmantota pieejamā rezerve. Vajadzību pēc dalībvalstu sniegtām garantijām var pārskatīt, ja tiek panākta vienošanās par pārskatītu pašu resursu maksimālo summu.

(10)

Šajos papildu aizsardzības pasākumos nolūkā uzlabot sistēmas stabilitāti, būtu jāietver konservatīva finanšu pārvaldība, maksimālais ikgadējo riska darījumu apjoms un pietiekama aizdevumu portfeļa diversifikācija.

(11)

Aizdevumi, kas piešķirti saskaņā ar instrumentu, būtu jāuzskata par finansiālo palīdzību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta nozīmē. Saskaņā ar minētās regulas 282. panta 3. punkta g) apakšpunktu minētās regulas 220. pantu piemēros aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar instrumentu, tikai sākot no dienas, kad sāk piemērot DFS laikposmam pēc 2020. gada. Tomēr ir lietderīgi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā noteiktās prasības piemērot aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kas veiktas saskaņā ar instrumentu, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(12)

Lai iespējamās saistības, kas izriet no aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar instrumentu, būtu saderīgas ar piemērojamo DFS un pašu resursu maksimālajām summām, ir jāparedz prudenciāli noteikumi, tostarp attiecībā uz iespēju refinansēt Savienības vārdā noslēgtos aizņēmumus.

(13)

Ņemot vērā to, ka lēmumi piešķirt finansiālo palīdzību, ievērojot šo regulu, rada konkrētu finansiālu ietekmi, ir jāizmanto īstenošanas pilnvaras, kuras būtu jāuztic Padomei. Lemjot par aizdevuma summu, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāizskata pieprasītājas dalībvalsts esošās un paredzamās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar šo regulu, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, – ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principu un pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences.

(14)

Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“Izstāšanās līgums”) 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes atbildība par tās daļu Savienības iespējamajās finanšu saistībās attiecas tikai uz tām Savienības iespējamām finanšu saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Jebkādas iespējamās Savienības finanšu saistības, kas izriet no finansiālās palīdzības saskaņā ar šo regulu, sekotu pēc Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Tādēļ Apvienotajai Karalistei nevajadzētu piedalīties šajā regulā paredzētajā finansiālajā palīdzībā.

(15)

Tā kā instrumentam ir pagaidu raksturs, lai novērstu Covid-19 uzliesmojumu, Komisijai ik pēc sešiem mēnešiem būtu jānovērtē vai joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas izraisa nopietnus ekonomikas traucējumus dalībvalstīs un jāziņo Padomei. Saskaņā ar šīs regulas pieņemšanas juridisko pamatu, tiklīdz Covid-19 radītā ārkārtas situācija būs beigusies, finansiāla palīdzība saskaņā ar šo regulu vairs nebūtu jādara pieejama. Šajā nolūkā ir lietderīgi ierobežot instrumenta pieejamības laiku. Padome būtu jāpilnvaro pēc Komisijas priekšlikuma pagarināt instrumenta pieejamības laikposmu, ja ārkārtas situācija, kas attaisno šīs regulas piemērošanu, turpina pastāvēt.

(16)

Eiropas Centrālā banka sniedza savu atzinumu 2020. gada 8. maijā.

(17)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un nepieciešamību steidzami reaģēt uz minētā uzliesmojuma sekām, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,