(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un tās rezultātā ieviesto plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ lauksaimnieki, vīnkopji, olīveļļas ražotāji un biškopji visās dalībvalstīs ir saskārušies ar ārkārtējām grūtībām. Loģistikas problēmas un darbaspēka trūkums ir padarījis viņus neaizsargātus pret pandēmijas izraisītajiem ekonomikas traucējumiem. Konkrētāk, viņiem radušās finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas. Šādam apstākļu apvienojumam nav precedenta, tāpēc minētās grūtības jāatvieglo, atkāpjoties no konkrētiem noteikumiem vairākās īstenošanas regulās, ko piemēro kopējās lauksaimniecības politikas jomā.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 (2) 9. panta 1. punktu pieteikumu uz atbalstu vai tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek lūgts atbalsts, ražotāju organizācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz līdz tā gada 15. februārim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts. Saskaņā ar minētās regulas 9. panta 3. punktu atbalsta pieteikumos var ietvert izdevumus, kas ir ieplānoti, bet nav radušies, ja tiek pierādīti konkrēti elementi. Šādi elementi ietver to, ka attiecīgās darbības nebija iespējams veikt līdz darbības programmas īstenošanas gada 31. decembrim tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus attiecīgās ražotāju organizācijas kontroles, un ka šīs darbības var veikt līdz tā gada 30. aprīlim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta un jāparedz, ka atbalsta pieteikumos, kas jāiesniedz līdz 2021. gada 15. februārim, var ietvert izdevumus par darbībām, kas plānotas 2020. gadā, bet līdz 2020. gada 31. decembrim nav veiktas, ja šīs darbības ir iespējams veikt līdz 2021. gada 15. augustam. Tā paša iemesla dēļ ir arī jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta un jāparedz, ka atbalsta pieteikumos, kas iesniegti līdz 2020. gada 15. februārim, var ietvert izdevumus par darbībām, kas bija plānotas 2019. gadā, bet līdz 2019. gada 31. decembrim nebija veiktas, ja šīs darbības iespējams veikt līdz 2020. gada 15. augustam.

(3)

Pasākumi, ko valdības pēdējos mēnešos veikušas, lai risinātu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, proti, viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana, cilvēku pārvietošanās un preču aprites ierobežošana līdz būtiski nepieciešamajai, kā arī dažu valstu robežu slēgšana Savienībā, negatīvi ietekmē Savienības vīna nozari. Tiek lēsts, ka viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana tieši ietekmē 30 % no Savienībā patērētā vīna apjoma, kas atbilst 50 % no Savienībā patērētā vīna vērtības. Turklāt pandēmijas izraisītais darbaspēka trūkums un loģistikas problēmas rada slogu vīnkopjiem un visai vīna nozarei. Vīnkopjiem aizvien vairāk samilzt problēmas saistībā ar gaidāmo ražu: zemas cenas, samazināts patēriņš, transporta un pārdošanas grūtības.

(4)

Turklāt stāvoklis Savienības vīna tirgū 2019. gadā turpināja pasliktināties un vīna krājumu apjomi ir lielākie kopš 2009. gada. Tas galvenokārt saistīts ar rekordlielo ražu 2018. gadā un vīna patēriņa vispārēju samazināšanos Savienībā. Turklāt eksportu ietekmējis arī tas, ka Amerikas Savienotās Valstis, kas ir galvenais Savienības vīna eksporta tirgus, ir noteikušas papildu importa tarifus Eiropā ražotiem vīniem. Covid-19 pandēmija ir devusi vēl vienu triecienu trauslai nozarei, kas nespēj efektīvi tirgot vai izplatīt savus produktus, galvenokārt tāpēc, ka ir slēgti lielie eksporta tirgi un veikti pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta pienācīga norobežošanās un ārliegums, jo īpaši pārtraucot visas ēdināšanas darbības un liedzot piegādi parastajiem klientiem. Viss augšminētais visiem vīna nozares dalībniekiem rada ienākumu zaudējumus. Neskaidrība par pandēmijas ierobežošanas nolūkā veikto pasākumu ilgumu un to ietekmi uz cenām, patēriņa modeļiem un ienākumiem rada papildu slogu Eiropas vīna nozarei.

(5)

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, steidzami jāveic pasākumi situācijas risināšanai, pieļaujot lielāku elastību to konkrēto atbalsta pasākumu īstenošanā, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 43. pantā, un atkāpjoties no vairākiem Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 (3) noteikumiem.

(6)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 2. panta 1. punktā noteikts, ka izmaiņas piemērojamajās atbalsta programmās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 41. panta 5. punktā, tiek iesniegtas ne biežāk kā divas reizes finanšu gadā. Lai dalībvalstis varētu ātri pielāgot savas valsts atbalsta programmas ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi saistītu iemeslu dēļ, ir lietderīgi atļaut šādas izmaiņas iesniegt biežāk nekā divas reizes finanšu gadā ar noteikumu, ka tās tiek iesniegtas pirms 2020. gada 15. oktobra. Dalībvalstīm būtu jāspēj ātri reaģēt uz ārkārtas apstākļiem, kas radušies Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, un izmaiņas savā programmā iesniegt pēc iespējas ātrāk un tik bieži, cik tiek uzskatīts par nepieciešamu. Šāda elastība tām ļautu optimāli izmantot jau ieviestos pasākumus, palielināt intervenču skaitu un biežāk veikt korekcijas, ņemot vērā situāciju tirgū. Turklāt tas ļautu dalībvalstīm, kuras vēlas savā valsts atbalsta programmā iekļaut papildu pasākumus, pēc šīs regulas stāšanās spēkā to izdarīt nekavējoties, negaidot nākamo grozījumu iesniegšanas termiņu. Pateicoties šādai lielākai elastībai, uzņēmējiem, tostarp jaunpienācējiem, būtu vairāk iespēju iesniegt atbalsta pieteikumus. Ar to paredzēts atvieglot situāciju vīna nozarē un nodrošināt elastību, kas vajadzīga, lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas.

(7)

Tāpēc uz laiku ir jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 2. panta 1. punkta, lai, kad vien nepieciešams, atļautu veikt izmaiņas valsts atbalsta programmās arī attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 46.–52. pantā. Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto veicināšanas pasākumu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/133 (4) dalībvalstīm atļauts vajadzības gadījumā ieviest izmaiņas savās valsts atbalsta programmās.

(8)

Ņemot vērā krīzi, ko radījusi Covid-19 pandēmija, un tās izraisīto cilvēkresursu trūkumu, ražotājiem ir faktiski neiespējami veikt plānotās darbības saistībā ar ražas priekšlaicīgu novākšanu. Tāpēc ir lietderīgi 2020. gadā pagarināt attiecīgi Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 8. panta b) un d) punktā noteikto termiņu, kurā jāiesniedz ražas priekšlaicīgas novākšanas atbalsta pieteikumi, un termiņu, kurā veicamas šādas novākšanas darbības. Tādējādi ražotājiem būtu laiks plānot un atrast darbaspēku, kas vajadzīgs šādu darbību veikšanai.

(9)

Turklāt, ņemot vērā krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un tās rezultātā radušos vīna krājumu pārpalikumu tirgū, šķiet lieki pieprasīt, lai dalībvalstis sniegtu konkrētu pamatojumu ražas priekšlaicīgas novākšanas piemērošanai. Tāpēc ir lietderīgi atkāpties no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 8. panta c) punkta un 2020. gadā uz laiku atcelt prasību, ka dalībvalstīm jāsagatavo analīze par paredzamo tirgus situāciju, kas pamato ražas priekšlaicīgas novākšanas piemērošanu, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru un novērstu krīzi.

(10)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantā ir izklāstīti noteikumi par trīsgadu darba programmām, ko ražotāju organizācijas izstrādā olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstīšanai. Pašreizējā krīze, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, ir ārkārtēja un nepieredzēta problēma, kura ietekmē atbalsta saņēmēju spēju veikt pasākumus, kas olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam ieplānoti trīsgadu programmu otrajā un trešajā īstenošanas gadā. Tāpēc izņēmuma kārtā atbalsta saņēmējiem tiek nodrošināta elastība, ļaujot noteiktos apstākļos šos pasākumus grozīt. Tādēļ ir jāatkāpjas no konkrētiem Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014 (5) noteikumiem, lai pieļautu šādu elastību, kas tomēr neietekmē ES finansējuma izmaksas termiņu.

(11)

Attiecībā uz atbalstu nozarei noteikumi par biškopības programmām ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1368 (6). Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu biškopības gads ir laikposms, kas ilgst 12 secīgus mēnešus no 1. augusta līdz 31. jūlijam. Attiecīgi 2020. biškopības gads ilgst no 2019. gada 1. augusta līdz 2020. gada 31. jūlijam. Saskaņā ar minētās regulas 3. pantu katra dalībvalsts paziņo savu priekšlikumu vienotai biškopības programmai attiecībā uz visu tās teritoriju. Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu dalībvalstis biškopības gada laikā var grozīt savā biškopības programmā iekļautos pasākumus. Tomēr nevajadzētu pārsniegt plānoto gada izdevumu kopējo maksimālo apjomu. Īstenošanas regula (ES) 2015/1368 būtu jāgroza, lai pasākumus, kas plānoti 2020. biškopības gadā, dalībvalstis varētu veikt arī pēc 2020. gada 31. jūlija. Šim grozījumam nekādi nevajadzētu ietekmēt maksājuma periodu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. panta 1. punktu biškopības programmas ir jāizstrādā sadarbībā ar reprezentatīvām biškopības organizācijām. Dalībvalstīm pirms biškopības programmās veicamu grozījumu pieprasīšanas būtu jāapspriežas ar attiecīgajām organizācijām.

(12)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 (7) 1. panta 2. punktā sniegta “mācību gada” definīcija Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23. pantā minētās atbalsta programmas (“skolu apgādes programma”) nolūkā. Dalībvalstīm ieviešot pasākumus ar mērķi ierobežot Covid-19 pandēmiju, arī uz laiku slēdzot izglītības iestādes, ir apturēta skolu apgādes programmas īstenošana 2019./2020. mācību gadā. Šādi pasākumi uz laiku ir kavējuši augļu, dārzeņu un piena izplatīšanu izglītības iestādēs, kā arī papildu izglītojošu pasākumu un publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas pasākumu veikšanu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 1. panta 2. punkta un pagarināt 2019./2020. mācību gada ilgumu, lai dalībvalstis līdz 2020. gada 30. septembrim varētu turpināt minētajā mācību gadā paredzētos pasākumus.

(13)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 4. panta 3., 4. un 5. punktā un 5. panta 3. punktā ir noteikts laikposms, uz kādu atbalsta pieteikumi par produktu piegādi un izplatīšanu un par papildu izglītojošiem pasākumiem var attiekties, kā arī termiņš, kādā atbalsta pieteikumi jāiesniedz un kādā atbalsts jāizmaksā skolu apgādes programmas ietvaros. Ņemot vērā 2019./2020. mācību gada pagarināšanu, attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par skolu apgādes programmas darbībām, kuras veiktas pēc 2020. gada 31. jūlija, būtu jāparedz atkāpe no Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 4. panta 3., 4. un 5. punkta un 5. panta 3. punkta, lai atbalsta pieteikumi attiektos uz laikposmiem, kas ir mazāki par divām nedēļām, un lai noteiktu atbalsta pieteikumu iesniegšanas un atbalsta izmaksas termiņus.

(14)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 7. panta 3. punktā ir izklāstīti noteikumi par nepieprasītā Savienības atbalsta pārdali starp dalībvalstīm, kuras piedalās skolu apgādes programmā un ir paudušas vēlmi izmantot vairāk nekā savu indikatīvo piešķīrumu. Indikatīvā piešķīruma summu, kuru var pārdalīt citai dalībvalstij, pamato ar Savienības atbalsta galīgā piešķīruma apjomu, ko attiecīgā dalībvalsts izmantojusi iepriekšējā mācību gadā. Ārlieguma noteikumi, ko dalībvalstis ieviesušas nolūkā ierobežot Covid-19 pandēmiju, t. sk. izglītības iestāžu pagaidu slēgšana, varētu izraisīt 2019./2020. mācību gadā paredzētā Savienības atbalsta izmantošanas samazinājumu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 7. panta 3. punkta, lai neņemtu vērā Savienības atbalsta izmantošanas līmeni 2019./2020. mācību gadā nepieprasītā Savienības atbalsta pārdalei starp dalībvalstīm, kuras piedalās skolu apgādes programmā 2021./2022. mācību gadā.

(15)

Ņemot vērā vajadzību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad tā tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,