(1)

Marmorbrūnā blakts (Halyomorpha halys) (“blakts”) ir Āzijas izcelsmes kukainis, kas starptautiskās tirdzniecības ceļā nejauši ieviesies Savienībā un jo īpaši Itālijas ziemeļu reģionos, proti, Emīlijā Romanjā, Veneto, Trentīno Alto-Adidžē, Lombardijā, Pjemontā un Friuli-Venēcijā Džūlijā (“skartie reģioni”).

(2)

2019. gadā blakts, inficējot bumbierus, persikus un nektarīnus, ābolus, kivi, ķiršus un aprikozes, skartajos reģionos nodarīja smagu kaitējumu augļu un dārzeņu produkcijai. Nodarīto bojājumu dēļ augļi un dārzeņi vairs nav izmantojami ne patēriņā, ne pārstrādē. Tiek lēsts, ka zaudējumi, ko blakts nodarījusi augļu un dārzeņu ražotājiem skartajos reģionos, tikai 2019. gadā vien sasnieguši 500 miljonus EUR. Blakts invāzijas dēļ daudzas skarto reģionu ražotāju organizācijas 2019. gadā zaudēja lielu daļu augļu un dārzeņu ražas vai pat visu ražu.

(3)

Blakts patlaban neatbilst Savienības karantīnas organisma kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2031 (2), un Savienības līmenī nekādus izskaušanas pasākumus veikt nav iespējams. Tāpēc atbilstošus fitosanitāros aizsargpasākumus Itālijas iestādes patlaban veikt nevar.

(4)

Turklāt patlaban ir pieejami tikai ierobežoti augu aizsardzības līdzekļi, ar kuriem blakti iespējams apkarot iedarbīgi. Parazitoīdu lapsenes (Trissolcus japonicus un Trissolcus mitsukurii), kas ir alternatīvs bioloģiskās apkarošanas līdzeklis, izmantot par antagonistiem Itālijā ir atļauts tikai nesen, un patlaban nav skaidrs, vai šī blakts apkarošanas bioloģiskā metode ir iedarbīga.

(5)

Lai novērstu kultūrām nodarīto kaitējumu, skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas ir īstenojušas profilaktiskus pasākumus (piemēram, uzstādījušas pretinsektu tīklus un slazdus). Neraugoties uz šiem centieniem, minētajām ražotāju organizācijām vienlaikus ir radušās augstas profilaktisko pasākumu izmaksas un produkcijas zudumi, un tas atstājis būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz tirgū laistās produkcijas vērtību. Tas iespaido ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti un spēju turpmākajos gados īstenot darbības programmas, kā arī ieviest pasākumus un darbības, kas vērstas pret kaitīgo organismu invāzijām. Turklāt tirgū laistās produkcijas vērtības samazinājums apgrūtina ražotāju organizāciju piekļuvi Savienības finansiālajai palīdzībai augļu un dārzeņu nozarē. Bez tam tirgū laistās produkcijas vērtības samazinājuma dēļ augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas skartajos reģionos varētu zaudēt atzītas organizācijas statusu, ja to tirgū laistās produkcijas vērtība nokristos tiktāl, ka būtu mazāka par tiesību aktos noteikto minimālo sliekšņvērtību.

(6)

Skartajos reģionos valdošā sarežģītā situācija, ko izraisījis skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu produkcijai nodarītais kaitējums, būtiskais ienākumu zaudējums un finansiālā nestabilitāte, kā arī nespēja turpināt savu darbības programmu efektīvu īstenošanu, ir uzskatāma par īpašu problēmu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Šo īpašo problēmu nevar atrisināt ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar minētās regulas 219. vai 220. pantu, jo tā nav saistīta ar pastāvošu tirgus traucējumu vai draudiem, ka šāds traucējums varētu rasties. Tā nav saistīta arī ar dzīvnieku slimību izplatības apkarošanas pasākumiem vai ar patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ.

(7)

Tātad, lai atrisinātu īpašo problēmu skartajos reģionos, ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi, ar ko uzlabo piekļuvi kopējiem fondiem un palielina skarto reģionu ražotāju organizācijām paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apjomu. Šādi pasākumi nodrošinās skarto reģionu ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti un palielinās to noturību un spēju tikt galā ar blakts nodarīto kaitējumu un šajā nolūkā īstenot turpmākus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus.

(8)

Kopējo fondu izmantošana par krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu, ko veic skarto reģionu ražotāju organizācijas, ir veids, kā mazināt to augļu un dārzeņu produkcijai nodarīto kaitējumu un ienākumu zaudējumu. Tālab skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju piekļuve kopējiem fondiem būtu jāuzlabo. Patlaban Savienības finansiālā palīdzība sedz tikai tās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar kopējā fonda izveidošanu un tā papildināšanu pēc kompensācijas izmaksāšanas tās biedriem ražotājiem, kuru ienākumi nelabvēlīgu tirgus apstākļu rezultātā ir būtiski samazinājušies. Lai kompensētu kaitējumu, ko skartajos reģionos nodarījusi blakts, Savienības finansiālā palīdzība būtu jāattiecina arī uz kopējā fonda sākumkapitālu. Tomēr būtu jāparedz, ka kopējā fonda sākumkapitālam domātā Savienības finansiālā palīdzība ir izmantojama, lai kompensētu ienākumus, ko biedri ražotāji zaudējuši blakts nodarītā kaitējuma dēļ.

(9)

Lai uzlabotu skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju piekļuvi kopējiem fondiem un citiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un kāpinātu to finansiālo stabilitāti, minēto ražotāju organizāciju darbības programmās iekļautiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā noteikts 4,6 % apjomā, būtu jāpalielina par 0,4 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, tātad līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības. Ražotāju organizāciju apvienības īpašā problēma neskar, tāpēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punkta trešajā daļā noteiktais maksimālais apjoms nav jāpalielina.

(10)

Tā kā maksimālais apjoms 4,6 % tiek palielināts par 0,4 %, krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms no pašreizējiem 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punkta otrajā daļā, būtu jāpalielina līdz 0,9 % no minēto ražotāju organizāciju tirgū laistās produkcijas vērtības. Minētie papildu 0,4 % no tirgū laistās produkcijas vērtības būtu jāizmanto blakts apkarošanas pasākumiem. Šis pasākums ir vajadzīgs, lai turpmākajos gados stiprinātu skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti, palielinātu to noturību un uzlabotu to spēju īstenot apstiprinātās darbības programmas.

(11)

Ņemot vērā skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju finansiālo nestabilitāti un rēķinoties ar vajadzību īstenot papildu pasākumus, lai apkarotu blakti, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. punktā minētais Savienības finansiālās palīdzības limits 50 % apjomā attiecībā uz visiem darbības programmās iekļautajiem pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot blakti skartajos reģionos, būtu jāpalielina līdz 60 %.

(12)

Ņemot vērā to, ka darbības programmas tiek īstenotas pa kalendārajiem gadiem, un to, ka tirgū laistās produkcijas vērtība, kas nosaka Savienības finansiālās palīdzības apjomu, tiek aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo kalendāro gadu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(13)

Šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Tas vajadzīgs tāpēc, ka ārkārtas pasākumi attiecas uz tās Savienības finansiālās palīdzības apmēru un tvērumu, kas paredzēta ražotāju organizācijām, kuras ietekmējis blakts nodarītais kaitējums augļu un dārzeņu produkcijai. Lai šīs ražotāju organizācijas varētu steidzami kompensēt kaitējumu, ko blakts nodarījusi to augļu un dārzeņu produkcijai, un jau 2020. gadā nodrošināt darbības programmu nepārtrauktību un savu ekonomisko stabilitāti un dzīvotspēju, šīm organizācijām attiecīgie darbības programmās iekļautie pasākumi jāsāk piemērot no 2020. gada janvāra.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas un dārzkopības produktu komitejas atzinumu,