KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/464

(2020. gada 26. marts),

ar ko nosaka konkrētus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 piemērošanu attiecībā uz dokumentiem, kuri vajadzīgi pārejas periodu atzīšanai ar atpakaļejošu spēku, attiecībā uz bioloģisko produktu ražošanu un dalībvalstu sniedzamo informāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 3. punktu, 16. panta 3. punktu, 17. panta 3. punktu un 26. panta 7. punkta d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) 2018/848 III nodaļā ir noteikti vispārīgi noteikumi par bioloģisko produktu ražošanu, bet sīki izstrādāti ražošanas noteikumi ir izklāstīti minētās regulas II pielikumā. Lai nodrošinātu saskaņotus minētās regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jānosaka daži papildu noteikumi.

(2)

Lai pārietu uz bioloģiskās ražošanas metodi, visiem izmantotajiem līdzekļiem ir vajadzīgi noteikti pielāgošanās periodi. Vajadzīgais pārejas periods sākas agrākais pēc tam, kad lauksaimnieks vai operators, kas audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, par darbību ir paziņojis kompetentajām iestādēm. Izņēmuma kārtā un ar konkrētiem nosacījumiem par pārejas perioda daļu drīkst ar atpakaļejošu spēku atzīt iepriekšējo periodu. Būtu jākonkretizē, kādi dokumenti ir iesniedzami kompetentajām iestādēm, lai tās ar atpakaļejošu spēku atzītu iepriekšējo periodu.

(3)

Lai nodrošinātu, ka bioloģiskajā lopkopībā tiek ievēroti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuros ņemtas vērā katras sugas specifiskās vajadzības, ir jānosaka liellopu, aitu, kazu, zirgu dzimtas dzīvnieku, briežu dzimtas dzīvnieku, cūku, mājputnu un trušu blīvums, tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums un to iezīmes, kā arī ēku un āra platību tehniskās prasības un iezīmes. Turklāt būtu jānosaka arī minimālie periodi, kuros zīdāmus dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu un kuri šajā sakarā jāievēro.

(4)

Lai nodrošinātu, ka bioloģiskajā akvakultūrā tiek ievēroti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuros ņemtas vērā katras sugas specifiskās vajadzības, attiecībā uz katru sugu vai sugu grupu ir jānosaka arī noteikumi par akvakultūras dzīvnieku ielaiduma blīvumu un ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu iezīmēm.

(5)

Pārstrādāti bioloģiskie produkti būtu jāražo, izmantojot pārstrādes metodes, kas garantē, ka visos bioloģiskās ražošanas posmos tiek saglabātas produktu bioloģiskās iezīmes un īpašības. Ņemot vērā lielo skaitu paņēmienu, ko bioloģiskajā ražošanā izmanto pārtikas produktu pārstrādē, izveidot izsmeļošu sarakstu ar visiem atļautajiem paņēmieniem nav iespējams. Tāpēc būtu vispārīgi jāuzskata, ka bioloģiskajā ražošanā atļauts pārtikas produktu pārstrādē izmantot paņēmienus, kas atbilst Regulā (ES) 2018/848 izklāstītajiem principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem.

(6)

Tomēr attiecībā uz dažiem paņēmieniem, ko izmanto konkrētu bioloģisko pārtikas produktu pārstrādē, dalībvalstu viedokļi par paņēmiena atbilstību principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem, kas Regulā (ES) 2018/848 noteikti attiecībā uz konkrētu produktu ražošanu, var atšķirties. Attiecībā uz šādiem gadījumiem jāparedz noteikumi, kā šāds paņēmiens novērtējams un – ja tā atbilstība minētajiem principiem un ražošanas noteikumiem tiek apstiprināta – kā Komisija, attiecīgā gadījumā ar konkrētiem nosacījumiem, var atļaut to izmantot konkrētu pārtikas produktu ražošanā.

(7)

Lai ražotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 609/2013 (2) 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos maisījumus zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku un lai izpildītu sastāva prasības, kas attiecīgajiem produktiem noteiktas minētajā regulā un uz minētās regulas 11. panta 1. punkta pamata pieņemtajos tiesību aktos vai piemērojamas produktiem, kurus reglamentē Komisijas Direktīva 2006/125/EK (3), var būt jāizmanto jonu apmaiņas un adsorbcijas sveķu paņēmieni. Ir jāatļauj šo kategoriju produktu ražošanā izmantot jonu apmaiņas un adsorbcijas paņēmienus.

(8)

Līdzīgi kā noteikts attiecībā uz paņēmieniem, ko atļauts izmantot pārtikas produktu pārstrādē, būtu jānosaka, ka nav izmantojami paņēmieni, kas atjauno bioloģiskās barības pārstrādes un uzglabāšanas laikā zaudētās īpašības vai kas labo bioloģiskās barības pārstrādē pieļautas nolaidības rezultātus, vai kā citādi var būt maldinoši attiecībā uz to produktu patieso iedabu, kurus paredzēts tirgot kā bioloģisko barību.

(9)

Ņemot vērā lielo skaitu paņēmienu, ko bioloģiskajā ražošanā izmanto konkrētu barības produktu pārstrādē, izveidot izsmeļošu sarakstu ar visiem atļautajiem paņēmieniem nav iespējams. Tāpēc bioloģiskajā ražošanā būtu vispārīgi jāatļauj barības produktu pārstrādē izmantot paņēmienus, kas atbilst Regulā (ES) 2018/848 izklāstītajiem principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem.

(10)

Tomēr attiecībā uz dažiem paņēmieniem, ko izmanto konkrētu bioloģiskās barības produktu pārstrādē, dalībvalstu viedokļi par paņēmiena atbilstību principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/848, var atšķirties. Attiecībā uz šādiem gadījumiem jāparedz noteikumi, kā šāds paņēmiens novērtējams un – ja tā atbilstība minētajiem principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem tiek apstiprināta – kā Komisija, attiecīgā gadījumā ar konkrētiem nosacījumiem, var atļaut to izmantot konkrētu barības produktu ražošanā.

(11)

Bioloģiskajā ražošanā būtu jāizmanto bioloģiskais augu reproduktīvais materiāls, bioloģiski audzēti dzīvnieki un bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi. Lai bioloģiskās ražošanas operatoriem būtu vieglāk atrast informāciju par to pieejamību, katrai dalībvalstij būtu jāizveido sistēmas, kas operatoriem, kuri tirgo bioloģisko un pārejas perioda augu reproduktīvo materiālu, bioloģiski audzētus dzīvniekus vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus, dod iespēju informāciju par to piegādēm darīt publiski pieejamu. Konkrēti, publiski pieejama būtu jādara detalizēta informācija par sugām, ko tie spēj piegādāt pietiekamā daudzumā un pieņemamā termiņā. Reizi gadā dalībvalstīm būtu jādara Komisijai pieejams šādas informācijas kopsavilkums, kā arī informācija par atkāpēm, kas piešķirtas nepietiekamas pieejamības gadījumā.

(12)	Pienākums vākt informāciju par bioloģisko un pārejas perioda augu reproduktīvo materiālu un apmainīties ar šādu informāciju neattiecas uz sējeņiem. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, ir lietderīgi definēt jēdzienu “sējeņi”.

(13)

Lai apmierinātu jaunu mājputnu un līdz 35 kg smagu cūku uzturvajadzības pēc dažiem olbaltumvielu savienojumiem, dalībvalstis drīkst līdz 2025. gada 31. decembrim ar stingriem nosacījumiem atļaut mājputnu un cūku ēdināšanā izmantot nebioloģisku olbaltumvielas saturošu barību [proteīnbarību]. Lai pakāpeniski atteiktos no minētajām atkāpēm, Komisijai Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām to izmantošana būtu jāuzrauga, ņemot vērā to, kā attīstās olbaltumvielas saturošas bioloģiskās barības pieejamība tirgū. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā fokusa grupai paredzēta anketa, kura dalībvalstīm katru gadu būtu jāaizpilda un jāiesniedz Komisijai un kurā būtu apkopota attiecīgā informācija, kas savākta par olbaltumvielas saturošas bioloģiskās barības pieejamību un par mājputnu un cūku audzētājiem piešķirtajām atļaujām izmantot nebioloģisku olbaltumvielas saturošu barību.

(14)

Līdzīgu sistēmu dalībvalstis drīkst izveidot arī attiecībā uz informāciju par bioloģiskajai ražošanai pielāgotu šķirņu un līniju vai bioloģiski audzētu jaunvistu pieejamību. Ņemot vērā pakāpenisku atteikšanos no atkāpēm, kas atļauj izmantot nebioloģiski audzētus dzīvniekus vai jaunvistas, ir svarīgi vākt datus par tādu bioloģiski audzētu šķirņu un līniju pieejamību, kas īpaši atlasītas, ievērojot bioloģiskās ražošanas principus un mērķus. Tāpēc detalizēti jānosaka, kādi saskaņotie dati dalībvalstīm jāziņo Komisijai un citām dalībvalstīm.

(15)

Operatoriem, kas lauksaimniecības dzīvniekus audzējuši saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (4) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 889/2008 (5), ražošanas sistēmas būs jāpielāgo, lai tās atbilstu jaunajām konkrētajām tehniskajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, dzīvnieku telpu un saistītā aprīkojuma strukturālajām iezīmēm, pieejamajām platībām, zemes apsaimniekošanu un saimniecības ražošanas sistēmu kā tādu. Atkarībā no tā, kāda apmēra intervences vajadzīgas, lai izpildītu šajā regulā noteiktās jaunās prasības, vienlaikus ņemot vērā notiekošo ražošanu, šiem pielāgojumiem būs vajadzīgi dažāda ilguma periodi.

(16)

Konkrēti, sakarā ar noteikumiem par jaunvistu un jaungaiļu blīvumu, iekštelpu un āra platību minimālo laukumu, mājputnu novietņu āra platību maksimālo paplašinājumu, mājputnu vairākstāvu novietņu maksimālo stāvu skaitu un efektīvai kūtsmēslu izvākšanas sistēmai vajadzīgo aprīkojumu vairākās saimniecībās vai ražošanas vienībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, var būt vajadzīgi tādi jūtami darbi un investīcijas kā dzīvnieku telpu pārbūve un zemes iegāde vai dzīvnieku telpu pilnīga atjaunošana. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt jauno prasību izpildei vajadzīgos pielāgojumus, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par astoņiem gadiem.

(17)

Sakarā ar prasību, kas nosaka cūkām pieejamās āra platības minimālo procentuālo daļu, kurā ir vienlaidu grīda, saimniecībās vai ražošanas vienībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, var būt vajadzīga ārējā iekārtojuma pārbūve un izmaiņas kūtsmēslu savākšanas sistēmā. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt dzīvnieku āra telpu pamatīgu renovāciju vai aprīkojuma nomaiņu, kas vajadzīga jauno prasību izpildei, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par astoņiem gadiem.

(18)

Arī starp mājputnu novietnes lieveņiem un iekštelpām ierīkojamo lūku platums, prasība par vienlaidu starpsienām, ar kurām atdalāmi nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas, un īpašās prasības par laktām un sēdēšanai domātiem paaugstinājumiem var nozīmēt, ka saimniecībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, jāveic tādi jūtami pielāgojumi kā dzīvnieku telpu daļēja renovācija un jauna aprīkojuma iegāde. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt jauno prasību izpildei vajadzīgos dzīvnieku telpu pielāgojumus vai aprīkojuma nomaiņu, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par trim gadiem.

(19)

Visbeidzot, sakarā ar metodi, kā aprēķināms minimālais iekštelpu laukums mājputnu novietnēm ar ārēju piebūvi, saimniecībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, var būt vajadzīgi tādi pielāgojumi kā mājputnu blīvuma būtiska samazināšana vai ēku renovācija. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt jauno prasību izpildei vajadzīgos darījumdarbības plānu vai dzīvnieku telpu pielāgojumus, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par trim gadiem.

(20)	Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/848 piemērošanas sākuma dienas.

(21)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PĀREJA

1. pants

Dokumenti, kas jāiesniedz, lai ar atpakaļejošu spēku tiktu atzīts iepriekšējais periods

1. Regulas (ES) 2018/848 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām operators tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek veikta darbība un kurā minētā operatora saimniecība ir pakļauta kontroles sistēmai, iesniedz no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saņemtos oficiālos dokumentus, kas pierāda, ka attiecībā uz zemesgabaliem, kuru sakarā ir pieprasīta iepriekšējā perioda atzīšana ar atpakaļejošu spēku, ir veikti pasākumi, kas noteikti programmā, kura īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (6), un ka minētajos zemesgabalos ir izmantoti tikai tādi produkti vai vielas, kurus atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

2. Regulas (ES) 2018/848 10. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām operators tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek veikta darbība un kurā minētā operatora saimniecība ir pakļauta kontroles sistēmai, iesniedz turpmāk uzskaitītos dokumentus, kas pierāda, ka zemesgabali ir bijuši dabiskas vai lauksaimnieciskas platības, kuras vismaz trīs gadus nav tikušas apstrādātas ar produktiem vai vielām, ko saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā:

a)	kartes, kurās skaidri identificēts katrs zemesgabals, uz kuru attiecas pieprasījums par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku, un informācija par minēto zemesgabalu kopējo platību un, attiecīgā gadījumā, par notiekošās ražošanas raksturu un apjomu un, ja iespējams, zemesgabalu ģeolokācijas koordinātas;

detalizēta riska analīze, kuru kontroles iestāde vai kontroles institūcija veikusi, lai novērtētu, vai zemesgabals, uz kuru attiecas pieprasījums par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku, vismaz trīs gadus nav ticis apstrādāts ar produktiem vai vielām, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un kurā jo īpaši ņemta vērā kopējā platība, uz ko attiecas pieprasījums, un agronomiskās prakses, kas minētajā periodā īstenotas katrā zemesgabalā, uz kuru attiecas pieprasījums;

pēc b) apakšpunktā minētās detalizētās riska analīzes – laboratorijas analīžu rezultāti, kas akreditētās laboratorijās iegūti attiecībā uz kontroles iestādes vai kontroles institūcijas ņemtiem augsnes un/vai augu paraugiem no katra zemesgabala, attiecībā uz kuru identificēts risks, ka tas varētu būt kontaminēts, to apstrādājot ar produktiem un vielām, ko izmantot bioloģiskajā ražošanā nav atļauts;

d)	inspekcijas ziņojums, kuru kontroles iestāde vai kontroles institūcija sagatavojusi pēc fiziskas operatora inspicēšanas ar mērķi verificēt par tiem zemesgabaliem savāktās informācijas konsekvenci, uz kuriem attiecas pieprasījums par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku;

e)	visi citi attiecīgie dokumenti, kurus kontroles iestāde vai kontroles institūcija uzskata par vajadzīgiem, lai novērtētu pieprasījumu par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku;

kontroles iestādes vai kontroles institūcijas galīgais rakstiskais paziņojums, kurā norādīts, vai ar atpakaļejošu spēku atzīt iepriekšējo periodu par daļu no pārejas perioda ir pamatoti, un norādīts periods, ko uzskata par bioloģiskās ražošanas sākuma periodu katrā attiecīgajā zemesgabalā, kā arī to zemesgabalu kopējā platība, uz kuriem attiecas perioda atzīšana ar atpakaļejošu spēku.

II NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKI

1. IEDAĻA

LIELLOPI, AITAS, KAZAS UN ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKI

2. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmus dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu, ir šāds:

a)	liellopiem un zirgu dzimtas dzīvniekiem – 90 dienas pēc dzimšanas;

b)	aitām un kazām – 45 dienas pēc dzimšanas.

3. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Liellopu, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma I daļā.

4. pants

Iekštelpu minimālā laukuma iezīmes un tam piemērojamās tehniskās prasības

Vismaz pusi no liellopiem, aitām, kazām un zirgu dzimtas dzīvniekiem paredzēto iekštelpu minimālā laukuma, kas noteikts I pielikuma I daļā, klāj vienlaidu grīda, t. i., grīda bez redelēm vai režģiem.

2. IEDAĻA

BRIEŽU DZIMTAS DZĪVNIEKI

5. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmus briežu dzimtas dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu, ir 90 dienas pēc dzimšanas.

6. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Briežu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma II daļā.

7. pants

Āra nožogojumu vai aploku iezīmes un tiem piemērojamās tehniskās prasības

1. Briežu dzimtas dzīvniekus tur āra nožogojumos vai aplokos, kuros tie var ganīties, kad vien apstākļi to atļauj.

2. Āra nožogojumi vai aploki ir būvēti tā, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams nošķirt dažādu briežu dzimtas sugu dzīvniekus.

3. Katrs āra nožogojums vai aploks ir sadalāms divās zonās vai atrodas blakus citam āra nožogojumam vai aplokam, tā lai katrā zonā vai katrā āra nožogojumā vai aplokā pamīšus varētu veikt uzturēšanas pasākumus.

8. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un aizsargāta iekārtojuma un āra platību iezīmes

1. Briežu dzimtas dzīvniekiem, vēlams, nodrošinot dabiskus patvērumus, piemēram, āra nožogojumā vai aplokā iekļautas koku un krūmu grupas, meža daļas vai mežmalas, sagādā vizuālu aizsardzību un aizsardzību pret laikapstākļiem; ja to pietiekamā mērā nav iespējams sagādāt visu gadu, nodrošina mākslīgas pajumtes.

2. Briežu dzimtas dzīvnieku āra nožogojumos vai aplokos ir iekārtojums vai veģetācija, kas dod dzīvniekiem iespēju noberzt ādu no jaunajiem ragiem.

3. Grūsnības beigu posmā un divas nedēļas pēc atnešanās briežu dzimtas dzīvnieku mātītēm ir pieejamas ar veģetāciju klātas platības, kurās tās var paslēpt teļus.

4. Āra nožogojumu vai aploku žogi ir būvēti tā, lai briežu dzimtas dzīvnieki nevarētu izbēgt.

3. IEDAĻA

CŪKAS

9. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmas cūkas vēlams barot ar mātes pienu, ir 40 dienas pēc dzimšanas.

10. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Cūku blīvums un tām paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma III daļā.

11. pants

Iekštelpu un āra platību minimālā laukuma iezīmes un tam piemērojamās tehniskās prasības

Vismaz pusi no iekštelpu un āra platību minimālā laukuma, kas noteikts I pielikuma III daļā, klāj vienlaidu grīda, t. i., grīda bez redelēm vai režģiem.

12. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un āra platību iezīmes

1. Āra platības ir cūkām pievilcīgas. Ja iespējams, priekšroku dod laukiem ar kokiem vai mežiem.

2. Āra platības nodrošina āra apstākļus, kā arī piekļuvi patvērumiem un līdzekļiem, kas ļauj regulēt cūku ķermeņa temperatūru.

4. IEDAĻA

MĀJPUTNI

13. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)	“nobarojamie mājputni” ir mājputni, kas paredzēti gaļas ražošanai;

b)	“saime” mājputnu novietņu nodalījumu kontekstā ir tādu putnu grupa, kas tiek turēti kopā, bet nesajaucas ar citu sugu mājputniem, un kam ir atvēlētas atsevišķas iekštelpas un āra platības;

c)	“jaungailis” ir vīriešu kārtas cālis, kas pieder pie dējējvistu līnijas un paredzēts gaļas ražošanai;

d)	“nobarojamā vista (poularde)” ir Gallus gallus sugas vista, kas paredzēta gaļas ražošanai un ko nokauj ne agrāk kā 120 dienu vecumā.

14. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma IV daļā.

15. pants

Mājputnu novietņu iezīmes un tām piemērojamās tehniskās prasības

1. Mājputnu novietnes ir būvētas tā, lai visi putni varētu viegli piekļūt āra platībām. Šajā nolūkā piemēro šādus noteikumus:

a)	mājputnu novietnes ārējā robežā ir ieejas/izejas lūkas, kas paver tiešu piekļuvi āra platībām;

b)	ikviena ieejas/izejas lūka ir putniem piemērotā izmērā;

c)	putni lūkām var piekļūt bez jebkādiem šķēršļiem;

d)	mājputnu novietnes ārējās robežas lūku kopējais platums ir vismaz 4 m uz 100 m2 mājputnu novietnes iekštelpu minimālā laukuma izmantojamās platības;

e)	ja lūkas ir paaugstinātas, ierīko rampu.

2. Mājputnu novietnēm ar lieveņiem piemēro šādus noteikumus:

a)	ārējā robežā starp novietnes iekštelpām un lieveni un starp lieveni un āra platību ir ieejas/izejas lūkas, kas ļauj viegli piekļūt, attiecīgi, lievenim vai āra platībai;

starp novietnes iekštelpām un lieveni ierīkoto lūku kopējais platums ir vismaz 2 m uz 100 m2 mājputnu novietnes iekštelpu minimālā laukuma izmantojamās platības, un starp lieveni un āra platību ierīkoto lūku kopējais platums ir vismaz 4 m uz 100 m2 mājputnu novietnes iekštelpu minimālā laukuma izmantojamās platības;

aprēķinot I pielikuma IV daļā noteikto mājputnu blīvumu un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālo laukumu, lieveņa izmantojamo platību vērā neņem. Tomēr mājputniem paredzētas ēkas ārpusē uzceltu papildu piebūvi ar jumtu, kura izolēta tā, ka tajā nav āra apstākļu, I pielikuma IV daļā noteiktā mājputnu blīvuma un tiem paredzēto iekštelpu minimālā laukuma aprēķinā drīkst ņemt vērā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	tai var pilnībā piekļūt 24 stundas diennaktī,

ii)	tā atbilst Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.6.1. un 1.6.3. punkta prasībām,

iii)	tā atbilst tām pašām prasībām par lūkām, kas šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktas attiecībā uz lieveņiem;

d)	nobarojamo mājputnu novietņu kopējā izmantojamā platībā, kas minēta Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.9.4.4. punkta m) apakšpunktā, lieveņa izmantojamo platību neiekļauj.

3. Attiecībā uz mājputnu novietnēm, kuras sadalītas atsevišķos nodalījumos, lai izmitinātu vairākas saimes:

a)	nodalījumi nodrošina, ka saskare ar citām saimēm ir ierobežota un ka putni no dažādām saimēm mājputnu novietnē nevar sajaukties;

maksimālais saimes lielums vienā mājputnu novietnes nodalījumā ir šāds:

i)	3 000Gallus gallus sugas putnu vecāku,

ii)	10 000 jaunvistu,

iii)	4 800 nobarojamo Gallus gallus sugas mājputnu,

iv)	2 500 kapaunu,

v)	4 000 nobarojamo vistu (poularde),

vi)	2 500 tītaru,

vii)	2 500 zosu,

viii)

3 200 Pekinas pīļu tēviņu vai 4 000 Pekinas pīļu mātīšu,

ix)	3 200 muskuspīļu tēviņu vai 4 000 muskuspīļu mātīšu,

x)	3 200Mulard pīļu tēviņu vai 4 000Mulard pīļu mātīšu,

xi)	5 200 pērļvistu;

c)	pie Gallus gallus sugas nepiederošu nobarojamo mājputnu nodalījumus atdala ar vienlaidu starpsienām; šādas vienlaidu starpsienas nodrošina katra mājputnu novietnes nodalījuma pilnīgu fizisku atdalīšanu no ēkas grīdas līdz jumtam;

d)	Gallus gallus sugas putnu vecāku, dējējvistu, jaunvistu, jaungaiļu un nobarojamo Gallus gallus sugas mājputnu nodalījumus atdala ar vienlaidu starpsienām, daļēji slēgtām starpsienām, tīkliem vai sietiem.

4. Mājputnu novietnēs drīkst izmantot vairākstāvu sistēmas. Ja izmanto vairākstāvu sistēmas, piemēro šādus noteikumus:

a)	vairākstāvu sistēmas drīkst izmantot tikai Gallus gallus sugas putnu vecākiem, dējējvistām, jaunvistām, ko izmantos olu ražošanai, jaunvistām, ko izmantos par putnu vecākiem, un jaungaiļiem;

b)	vairākstāvu sistēmās izmantojamā platība nav izvietota vairāk kā trīs stāvos, ieskaitot pirmo stāvu;

c)	paaugstinātie stāvi ir izbūvēti tā, lai nepieļautu, ka putnu mēsli krīt uz apakšā esošajiem putniem, un ir aprīkoti ar efektīvu kūtsmēslu izvākšanas sistēmu;

d)	visos stāvos putni ir viegli inspicējami;

e)	vairākstāvu sistēmas nodrošina, ka visi putni var brīvi un viegli pārvietoties starp dažādiem līmeņiem vai starpzonām;

f)	vairākstāvu sistēmas ir izbūvētas tā, lai visi putni varētu vienlīdz viegli piekļūt āra platībām.

5. Mājputnu novietnes ir aprīkotas ar laktām vai sēdēšanai domātiem paaugstinājumiem, vai abiem elementiem. Putniem no agrīna vecuma tiek nodrošinātas laktas vai sēdēšanai domāti paaugstinājumi, vai abi elementi grupas un putnu lielumam atbilstošos izmēros vai proporcijās, kas noteikti I pielikuma IV daļā.

6. Mājputnu turēšanai drīkst izmantot pārvietojamas mājputnu novietnes, ja ražošanas cikla laikā un vismaz starp mājputnu partijām tās tiek regulāri pārvietotas tā, lai putniem būtu pieejama veģetācija. Nobarojamo mājputnu blīvumu, kas noteikts I pielikuma IV daļas 4.–9. iedaļā, drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 30 kg dzīvsvara uz m2, ja pārvietojamās novietnes pirmā stāva laukums nepārsniedz 150 m2.

16. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un āra platību iezīmes

1. Mājputniem paredzētās āra platības ir putniem pievilcīgas, un tām var pilnībā piekļūt visi putni.

2. Ja mājputnu novietnes ir sadalītas atsevišķos nodalījumos, lai tajās varētu izmitināt vairākas saimes, katram atsevišķajam nodalījumam atbilstošās āra platības ir atdalītas, lai nodrošinātu, ka saskare ar citām saimēm ir ierobežota un ka putni no dažādām saimēm nevar sajaukties.

3. Mājputniem paredzētās āra platības ir klātas galvenokārt ar veģetāciju, kurā ir daudzveidīgi augi.

4. Āra platībās putniem ir nodrošināts pietiekams skaits aizsargātu iekārtojumu vai patvērumu, krūmu vai koku, kas āra platībās viscaur izvietoti tā, lai gādātu, ka putni visu āra platību izmanto vienmērīgi.

5. Āra platības veģetāciju regulāri kopj, lai mazinātu barības vielu pārpalikuma potenciālu.

6. Āra platības nedrīkst plesties tālāk par 150 m no mājputnu novietnes tuvākās ieejas/izejas lūkas. Tomēr attālums līdz 350 m no ēkas tuvākās lūkas ir pieļaujams, ja visā āra platībā ir vienmērīgi izvietots pietiekams skaits patvērumu, kuros var patverties no sliktiem laikapstākļiem un plēsējiem, proti, ir vismaz četri patvērumi uz hektāru. Zosīm paredzētā āra platība dod putniem iespēju apmierināt vajadzību ēst zāli.

5. IEDAĻA

TRUŠI

17. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmus trušus vēlams barot ar mātes pienu, ir 42 dienas pēc dzimšanas.

18. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Trušu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma V daļā.

19. pants

Pārvietojamu vai stacionāru novietņu iezīmes un tām piemērojamās tehniskās prasības

1. Ganību sezonas laikā trušus tur pārvietojamās novietnēs ganībās vai stacionārās novietnēs ar piekļuvi ganībām.

2. Ārpus ganību sezonas trušus drīkst turēt stacionārās novietnēs, no kurām var piekļūt āra aplokam ar veģetāciju, vēlams, ganībām.

3. Pārvietojamās novietnes ganībās pārvieto pēc iespējas biežāk, lai nodrošinātu ganību maksimālu izmantošanu, un tās ir izbūvētas tā, lai truši varētu ganīties uz zemes.

20. pants

Iekštelpu un āra platību iezīmes un tām piemērojamās tehniskās prasības

1. Stacionāro un pārvietojamo novietņu iekštelpas ir izbūvētas tā, lai:

a)	tās būtu pietiekami augstas, lai visi truši varētu stāvēt ar izslietām ausīm;

b)	tajās varētu izmitināt dažādas trušu grupas un pēc pārejas uz nobarošanas posmu saglabāt metiena veselumu;

c)	trušu tēviņus, grūsnas trušumātes un trušu mātītes reproduktīvā vecumā īpašu dzīvnieku labturības iemeslu dēļ uz ierobežotu laiku būtu iespējams nošķirt no grupas, ja vien tie var saglabāt acu kontaktu ar citiem trušiem;

d)	trušumāte varētu pamest migu un atgriezties migā, lai pabarotu trusēnus;

tā nodrošinātu:

i)	visu kategoriju trušiem – segtu patvērumu, arī pietiekamu skaitu tumšu slēptuvju,

ii)	visām trušumātēm – piekļuvi migām vismaz vienu nedēļu pirms gaidāmā atnešanās datuma un vismaz līdz trusēnu zīdīšanas perioda beigām,

iii)	trusēniem – piekļuvi migām pietiekamā skaitā, t. i., vismaz vienu migu vienai zīdošai trušumātei ar trusēniem,

iv)	materiālus, ko truši var grauzt.

2. Kompleksos ar stacionārām novietnēm āra platības ir izbūvētas tā, lai:

a)	tajās būtu pietiekams skaits paaugstinātu platformu, kas vienmērīgi izvietotas minimālajā laukumā;

b)	tās ieskautu žogi, kas ir pietiekami augsti un dziļi, lai truši nevarētu izbēgt, ne pārlecot tiem pāri, ne izrokoties zem tiem;

c)	ja tajā ir betonēta platība, no tās varētu viegli piekļūt āra aploka daļai, kas klāta ar veģetāciju. Ja šādas vieglas piekļuves nav, betonētās platības laukumu iekļaut āra platības minimālā laukuma aprēķinā nedrīkst;

tā nodrošinātu:

i)	visu kategoriju trušiem – segtu patvērumu, arī pietiekamu skaitu tumšu slēptuvju,

ii)	materiālus, ko truši var grauzt.

21. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un āra platību iezīmes

1. Āra aploku veģetāciju regulāri kopj, lai tas būtu trušiem pievilcīgs.

2. Ganību sezonā ganības regulāri maina un apsaimnieko tā, lai trušu ganīšanās būtu optimāla.

III NODAĻA

AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKI

22. pants

Sīki izstrādāti noteikumi par akvakultūras dzīvniekiem pa sugām vai sugu grupām

Operatori, kas audzē akvakultūras dzīvniekus, ievēro II pielikumā attiecībā uz katru sugu vai sugu grupu noteiktos sīki izstrādātos noteikumus par ielaiduma blīvumu un ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu īpašajām iezīmēm.

IV NODAĻA

PĀRSTRĀDĀTA PĀRTIKA UN BARĪBA

23. pants

Pārtikas produktu pārstrādē atļautie paņēmieni

1. Bioloģiskajā ražošanā atļauts pārtikas produktu pārstrādē izmantot tikai paņēmienus, kuri atbilst Regulas (ES) 2018/848 II nodaļā izklāstītajiem principiem, jo īpaši attiecīgajiem īpašajiem principiem, kas izklāstīti 7. pantā un piemērojami bioloģiskās pārtikas pārstrādē, attiecīgajiem tās pašas regulas III nodaļas noteikumiem un sīki izstrādātajiem ražošanas noteikumiem, kas izklāstīti tās II pielikuma IV daļā.

2. Neskarot Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma VI daļas 3. punktu, jonu apmaiņas un adsorbcijas sveķu paņēmieni ir atļauti, ja tos izmanto, lai sagatavotu bioloģiskas izejvielas:

produktiem, kas minēti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 609/2013 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja minēto paņēmienu izmantošana ir vajadzīga, lai izpildītu prasības, kuras attiecīgajiem produktiem noteiktas minētajā regulā un uz minētās regulas 11. panta 1. punkta pamata pieņemtajos tiesību aktos; vai

b)	produktiem, ko reglamentē Direktīva 2006/125/EK, ja minēto paņēmienu izmantošana ir vajadzīga, lai izpildītu minētās direktīvas prasības.

3. Ja dalībvalsts uzskata, ka būtu jānovērtē konkrēta paņēmiena atbilstība 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem vai ka šajā regulā būtu jāiekļauj daži īpaši minētā paņēmiena izmantošanas nosacījumi, tā drīkst lūgt Komisiju veikt šādu novērtējumu. Šajā nolūkā tā Komisijai un citām dalībvalstīm paziņo par dokumentāciju, kurā norādīti šādas atbilstības iemesli vai minētie īpašie nosacījumi, un nodrošina, ka dokumentācija tiek darīta publiski pieejama, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus par datu aizsardzību.

Visus pirmajā daļā minētos pieprasījumus Komisija regulāri publicē.

4. Šā panta 3. punktā minēto dokumentāciju Komisija analizē. Ja Komisijas veiktajā analīzē tiek secināts, ka dokumentācijā aprakstītais paņēmiens atbilst 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem, Komisija šo regulu groza, lai skaidri atļautu izmantot dokumentācijā minēto paņēmienu vai šajā regulā iekļautu tā izmantošanas īpašos nosacījumus.

5. Kad vien jauni pierādījumi kļūst pieejami vai tos sniedz dalībvalsts, Komisija izskata bioloģiskās pārtikas pārstrādes paņēmienu atļaujas, arī to aprakstu un izmantošanas nosacījumus.

24. pants

Paņēmieni, ko atļauts izmantot barības produktu pārstrādē

1. Ir atļauti tikai paņēmieni, kuri atbilst Regulas (ES) 2018/848 II nodaļā izklāstītajiem principiem, jo īpaši attiecīgajiem īpašajiem principiem, kas izklāstīti 8. pantā un piemērojami bioloģiskās barības pārstrādē, attiecīgajiem tās pašas regulas III nodaļas noteikumiem un sīki izstrādātajiem ražošanas noteikumiem, kas izklāstīti tās II pielikuma V daļā, un kuri neatjauno bioloģiskās barības pārstrādē un uzglabāšanā zaudētās īpašības, kuri nelabo pārstrādē pieļautas nolaidības rezultātus vai kuri nekā citādi nevar būt maldinoši attiecībā uz šo produktu patieso iedabu.

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka būtu jānovērtē konkrēta paņēmiena atbilstība 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem vai ka šajā regulā būtu jāiekļauj daži īpaši minētā paņēmiena izmantošanas nosacījumi, tā drīkst lūgt Komisiju veikt šādu novērtējumu. Šajā nolūkā tā Komisijai un citām dalībvalstīm paziņo par dokumentāciju, kurā norādīti šādas atbilstības iemesli vai minētie īpašie nosacījumi, un nodrošina, ka dokumentācija tiek darīta publiski pieejama, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus par datu aizsardzību.

Visus pirmajā daļā minētos pieprasījumus Komisija regulāri publicē.

3. Šā panta 2. punktā minēto dokumentāciju Komisija analizē. Ja Komisijas veiktajā analīzē tiek secināts, ka dokumentācijā aprakstītais paņēmiens atbilst 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem, Komisija šo regulu groza, lai skaidri atļautu izmantot dokumentācijā minēto paņēmienu vai šajā regulā iekļautu tā izmantošanas īpašos nosacījumus.

4. Kad vien jauni pierādījumi kļūst pieejami vai tos sniedz dalībvalsts, Komisija izskata bioloģiskās barības pārstrādes paņēmienu atļaujas, arī to aprakstu un izmantošanas nosacījumus.

V NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR BIOLOĢISKĀ UN PĀREJAS PERIODA AUGU REPRODUKTĪVĀ MATERIĀLA, BIOLOĢISKI AUDZĒTU DZĪVNIEKU UN BIOLOĢISKĀS AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU MAZUĻU PIEEJAMĪBU TIRGŪ

25. pants

Dalībvalstu sniedzamā informācija

1. Informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta a) apakšpunktu jādara pieejama no tās pašas regulas 26. panta 1. punktā minētās datubāzes un 26. panta 2. punktā un, attiecīgā gadījumā, 26. panta 3. punktā minētajām sistēmām, dalībvalstis sniedz saskaņā ar šīs regulas III pielikuma I daļā izklāstītajām specifikācijām.

2. Informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta b) apakšpunktu jādara pieejama par atkāpēm, kuras piešķirtas saskaņā ar minētās regulas II pielikuma I daļas 1.8.5. punktu un minētā pielikuma II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktu, dalībvalstis sniedz saskaņā ar šīs regulas III pielikuma II daļā izklāstītajām specifikācijām.

3. Informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta c) apakšpunktu jādara pieejama par mājputniem un cūkām domātas bioloģiskās olbaltumvielas saturošās barības [proteīnbarības] pieejamību Savienības tirgū un par atļauju, kas piešķirta saskaņā ar minētās regulas II pielikuma II daļas 1.9.3.1. punkta c) apakšpunktu un 1.9.4.2. punkta c) apakšpunktu, dalībvalstis sniedz, aizpildot anketu, kuru Komisija katru gadu nosūta dalībvalstīm.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju sniedz formātā un sistēmā, ko darījusi pieejamu Komisija. Minēto informāciju katru gadu sniedz līdz 30. jūnijam, bet pirmo reizi – par 2021. gadu – līdz 2022. gada 30. jūnijam.

5. Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju, kas no dalībvalstīm saņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punktu, iekļauj tās pašas regulas 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē un 26. panta 2. punktā un, attiecīgā gadījumā, 26. panta 3. punktā minētajās sistēmās.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

26. pants

Pārejas noteikumi

1. Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 3. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās cūkas tiek turētas kompleksos, kas pirms šīs regulas piemērošanas dienas ir uzbūvēti, atjaunoti vai nodoti ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās ārējā iekārtojuma nozīmīga rekonstrukcija vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 11. pantā noteikto prasību, ka vismaz pusei no āra platības jābūt klātai ar vienlaidu grīdu, minētā panta prasībai atbilst vēlākais no 2029. gada 1. janvāra.

2. Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās dzīvnieku telpu renovācija vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību par to lūku kopējo platumu, kas ved no novietnes iekštelpām uz lieveni, minētā apakšpunkta prasībai atbilst vēlākais no 2024. gada 1. janvāra.

3. Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes ar ārēju piebūvi, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās mājputnu blīvuma būtiska samazināšana iekštelpās vai ēku renovācija vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas I pielikuma IV daļā noteiktās prasības par mājputnu blīvuma aprēķināšanu un iekštelpu minimālo laukumu, vienlaikus ievērojot 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu, minētajiem noteikumiem atbilst vēlākais no 2024. gada 1. janvāra.

4. Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās dzīvnieku telpu renovācija vai aprīkojuma nomaiņa vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības par vienlaidu šķērssienu vai 15. panta 5. punktā noteikto prasību par laktām vai sēdēšanai domātiem paaugstinājumiem, minētajiem noteikumiem atbilst vēlākais no 2024. gada 1. janvāra.

5. Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir vairākstāvu mājputnu novietnes, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās dzīvnieku telpu nozīmīga atjaunošana vai aprīkojuma nomaiņa vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību par stāvu maksimālo skaitu un c) apakšpunktā noteikto prasību par kūtsmēslu izvākšanas sistēmu, minēto apakšpunktu prasībām atbilst vēlākais no 2029. gada 1. janvāra.

6. Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes, kam ir āra platības, kuras sniedzas vairāk nekā 150 m rādiusā no mājputnu novietnes tuvākās ieejas/izejas lūkas, un kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās nozīmīgi iekārtojuma struktūras pielāgojumi vai papildu zemes iegāde vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 16. panta 6. punktā noteikto prasību par maksimālo rādiusu, minētajam noteikumam atbilst vēlākais no 2029. gada 1. janvāra.

7. Atkāpjoties no šīs regulas I pielikuma IV daļas 2. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās jaunvistas tiek audzētas mājputnu novietnēs, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās nozīmīgi mājputnu novietņu struktūras pielāgojumi vai papildu zemes iegāde vajadzīga, lai panāktu atbilstību šīs regulas I pielikuma IV daļas 2. iedaļas noteikumiem, šīs regulas I pielikuma IV daļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām par jaunvistu un jaungaiļu blīvumu un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālo laukumu atbilst vēlākais no 2029. gada 1. janvāra.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 26. martā

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.).

(3) Komisijas 2006. gada 5. decembra Direktīva 2006/125/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 339, 6.12.2006., 16. lpp.).

(4) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU BLĪVUMU UN TIEM PAREDZĒTO IEKŠTELPU UN ĀRA PLATĪBU MINIMĀLO LAUKUMU, KAS MINĒTS II NODAĻĀ

I daļa. Liellopu, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 3. pantā

1. Liellopi

	Iekštelpas (neto platība, kas pieejama dzīvniekiem)		Āra platība (pastaigu laukums, izņemot ganības)
	Minimālais dzīvsvars (kg)	m2 vienam dzīvniekam	m2 vienam dzīvniekam
	Līdz 100	1,5	1,1
	Līdz 200	2,5	1,9
	Līdz 350	4,0	3
	Virs 350	5, bet ne mazāk kā 1 m2 uz 100 kg	3,7, bet ne mazāk kā 0,75 m2 uz 100 kg
Piena govis		6	4,5
Vaislas buļļi		10	30

2. Aitas un kazas

	Iekštelpas (dzīvniekiem pieejamā neto platība)	Āra platība (pastaigu laukums, izņemot ganības)
	m2 vienam dzīvniekam	m2 vienam dzīvniekam
Aitas	1,5	2,5
Jēri	0,35	0,5
Kazas	1,5	2,5
Kazlēni	0,35	0,5

3. Zirgu dzimtas dzīvnieki

	Iekštelpas (dzīvniekiem pieejamā neto platība)		Āra platība (pastaigu laukums, izņemot ganības)
	Minimālais dzīvsvars (kg)	m2 vienam dzīvniekam [steliņģu izmērs atkarībā no zirga skausta augstuma]	m2 vienam dzīvniekam
Vaislas un nobarojamie zirgu dzimtas dzīvnieki	Līdz 100	1,5	1,1
	Līdz 200	2,5	1,9
	Līdz 350	4,0	3
	Virs 350	5, bet ne mazāk kā 1 m2 uz 100 kg	3,7, bet ne mazāk kā 0,75 m2 uz 100 kg

II daļa. Briežu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums, kas minēts 6. pantā

Briežu dzimtas dzīvnieku suga	Āra platības minimālais laukums vienā nožogojumā vai aplokā	Dzīvnieku blīvums, izteikts ar pieaugušu dzīvnieku maksimālo skaitu (*1) uz hektāru
Sika briedis Cervus nippon	1 ha	15
Dambriedis Dama dama	1 ha	15
Staltbriedis Cervus elaphus	2 ha	7
Dāvida briedis Elaphurus davidianus	2 ha	7
Vairāku briežu dzimtas sugu dzīvnieki	3 ha	7, ja ganāmpulkā ir staltbrieži vai Dāvida brieži; 15, ja ganāmpulkā nav ne staltbriežu, ne Dāvida briežu

III daļa. Cūku blīvums un tām paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 10. pantā

		Iekštelpas (cūkām pieejamā neto platība, norādīta kā telpu iekšējie izmēri, ieskaitot siles, bet neieskaitot barotavas, kurās cūkas nevar apgulties)	Āra platība
	Minimālais dzīvsvars (kg)	m2 vienam dzīvniekam	m2 vienam dzīvniekam
Atnesušās sivēnmātes ar sivēniem līdz atšķiršanai		7,5 vienai sivēnmātei	2,5
Nobarojamās cūkas Atšķirtie sivēni, audzējamās cūkas, jauncūkas, audzējamie kuiļi	Ne vairāk kā 35 kg	0,6	0,4
	Vairāk par 35 kg, bet ne vairāk kā 50 kg	0,8	0,6
	Vairāk par 50 kg, bet ne vairāk kā 85 kg	1,1	0,8
	Vairāk par 85 kg, bet ne vairāk kā 110 kg	1,3	1
	Vairāk par 110 kg	1,5	1,2
Vaislas cūku mātītes Nezīdošas grūsnas sivēnmātes		2,5	1,9
Vaislas cūku tēviņi Kuiļi		6 10, ja aizgaldos notiek lecināšana	8

IV daļa. Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 14. pantā un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. punktā, un laktas vai sēdēšanai domāti paaugstinājumi, kas minēti 15. panta 5. punktā

1. Gallus gallus sugas putnu vecāki, ko tur dējējvistu ieguvei paredzētu inkubējamo olu ražošanai, un Gallus gallus sugas putnu vecāki, ko tur nobarojamo Gallus gallus sugas putnu ieguvei paredzētu inkubējamo olu ražošanai

Vecums	≥ 18 nedēļas
Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums Maksimālais vaislas putnu skaits uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības	6
Laktas dējējvistu ieguvei paredzētiem vaislas putniem Laktas minimālais garums (cm) vienam putnam	18
Ligzdas	7 putnu mātītes uz ligzdu vai – kopējas ligzdas gadījumā – 120 cm2 vienai putnu mātītei
Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam	4

2. Jaunvistas un jaungaiļi

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 10 cm garu laktu vienam putnam

vai

vismaz 100 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

3. Dējējvistas, arī divējāda izmantojuma līnijas, ko audzē gaļas un olu ražošanai

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums Maksimālais putnu skaits uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības	6
Laktas Laktas minimālais garums (cm) vienam putnam	18
Ligzdas	7 dējējvistas uz ligzdu vai – kopējas ligzdas gadījumā – 120 cm2 vienai dējējvistai
Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam	4

4. Nobarojamie Gallus gallus sugas mājputni

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības	21 kg dzīvsvara uz m2
Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi	Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina vismaz 5 cm garu laktu vienam putnam vai vismaz 25 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam
Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums, ja novietnes ir stacionāras Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam	4
Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums, ja novietnes ir pārvietojamas Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam	2,5

5. Nobarojamie Gallus gallus sugas mājputni: kapauni un nobarojamās vistas (poularde)

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 5 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 25 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

6. Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: tītari (Meleagris gallopavo), ko tirgo cepšanai nesadalītus vai kas paredzēti sadalīšanai

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 10 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 100 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

7. Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: zosis (Anser anser domesticus)

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

8. Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: Pekinas pīles (Anas platyrhynchos domesticus), muskuspīles (Cairina moschata) un to hibrīdi un Mulard pīles (Cairina moschata × Anas platyrhynchos)

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4,5

9. Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: pērļvistas (Numida meleagris f. domestica)

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 5 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 25 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

V daļa. Trušu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 18. pantā

1. Iekštelpas

Iekštelpas

(izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam): atpūtas platība

Stacionāras novietnes

Iekštelpas

(izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam): atpūtas platība

Pārvietojamas novietnes

Zīdošas trušumātes ar trusēniem līdz atšķiršanai

0,6 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,72 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

0,6 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,72 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

Grūsnas trušumātes un trušu mātītes reproduktīvā vecumā

0,5 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,62 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

0,5 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,62 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

Nobarojamie truši no atšķiršanas līdz kaušanai

Vaislas jauntruši (no nobarošanas beigām līdz 6 mēnešu vecumam)

0,2

0,15

Pieauguši trušu tēviņi

0,6

1, ja pie tēviņa tiek laistas mātītes pārošanai

0,6

1, ja pie tēviņa tiek laistas mātītes pārošanai

2. Āra platība

	Āra platība (āra aploks ar veģetāciju, vēlams ganības) (izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam) Stacionāras novietnes	Āra platība (izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam) Pārvietojamas novietnes
Zīdošas trušumātes ar trusēniem līdz atšķiršanai	2,5 m2 vienai trušumātei ar trusēniem	2,5 m2 vienai trušumātei ar trusēniem
Grūsnas trušumātes/trušu mātītes reproduktīvā vecumā	2,5	2,5
Nobarojamie truši no atšķiršanas līdz kaušanai Vaislas jauntruši (no nobarošanas beigām līdz 6 mēnešu vecumam)	0,5	0,4
Pieauguši trušu tēviņi	2,5	2,5

(*1) Divus briežu dzimtas dzīvniekus vecumā līdz 18 mēnešiem skaita par vienu briežu dzimtas dzīvnieku.

Turēšanas sistēma	Tradicionālie sāls ieguves baseini, kas pārveidoti akvakultūras ražošanas vienībās, un tiem līdzīgi zemes dīķi, kas ierīkoti plūdmaiņu zonā
Ražošanas sistēmas	Jāparedz piemērots ūdens atjaunošanās laiks, kas nodrošina sugas īpatņu labturību. Vismaz 50 % dambju jābūt klātiem ar veģetāciju. Nepieciešami mitrājos integrēti attīrīšanas dīķi.
Maksimālais ielaiduma blīvums	4 kg/m3