30.3.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/1

PADOMES REGULA (ES) 2020/455

(2020. gada 26. marts),

ar ko groza Regulu (ES) 2019/1838 attiecībā uz dažām 2020. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā un citos ūdeņos un Regulu (ES) 2020/123 attiecībā uz dažām 2020. gada zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2019/1838 (1) attiecībā uz 2020. gadu nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā. Tā nosaka ar nārstošanas periodu saistītu aizliegumu zvejot no diviem Baltijas jūrā esošajiem mencas krājumiem. Attiecībā uz zivju krājumiem ir būtiski nodrošināt nepārtrauktas salīdzināmu datu laikrindas, jo bez tām nav iespējama zinātniska šo krājumu novērtēšana. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgajos zvejas aizlieguma periodos tomēr atļaut zvejas darbības, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un stingrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (2) 25. panta nosacījumiem. Tāpēc Regula (ES) 2019/1838 būtu attiecīgi jāgroza.

(2)

Padomes Regula (ES) 2020/123 (3) attiecībā uz 2020. gadu nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras ir piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Būtu jāprecizē, ka minētās regulas 10. panta 6. punktā izklāstītie ierobežojumi attiecas uz atpūtas zveju, arī no krasta.

(3)

Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) gadskārtējā sanāksmē 2019. gada jūlijā Puses lēma par grunts zvejas pasākumiem un par zvejas piepūles ierobežojumiem SIOFA apgabalā. Minētos pasākumus Savienības tiesību aktos ieviesa ar Regulu (ES) 2020/123. SIOFA Puses minētajā sanāksmē arī vienojās par piecām pagaidu aizsargājamām teritorijām, kurās, lai aizsargātu bentiskās ekosistēmas, zvejas kuģiem jāievēro īpaši noteikumi. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka īstenošanas noteikumi pienācīgi atspoguļo SIOFA Pušu lēmumus, minētajā regulā būtu jāizdara vēl citas izmaiņas.

(4)

Nozvejas limiti attiecībā uz tūbītēm Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā būtu jāgroza saskaņā ar ICES2019. gada 27. februārī un 2020. gada 27. februārī sniegto jaunāko zinātnisko ieteikumu.

(5)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2019. gada novembrī pieņēma lēmumu par jauniem ziņošanas pienākumiem attiecībā uz tropiskajām tunzivīm. Dalībvalstu pienākums ir sūtīt mēneša nozvejas datus par lieliem kuģiem zvejai ar āķu jedām (lielākais garums 20 m un lielāks) un kuģiem zvejai ar riņķvadu, kas Atlantijas okeānā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares). Kad ar lielacu tunzivs nozveju ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstu pienākums ir minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.

(6)

Minētie pasākumi Savienības tiesību aktos būtu jāievieš, attiecīgi grozot Regulā (ES) 2020/123 noteiktās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) tabulas par lielacu tunzivi un dzeltenspuru tunzivi Atlantijas okeānā.

(7)

Zvejas piepūles limiti Savienības zvejas kuģiem ICCAT konvencijas apgabalā balstās uz informāciju, kas ir sniegta zilās tunzivs (Thunnus thynnus) zvejas kapacitātes un audzēšanas plānos, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai. Minētie zvejas piepūles limiti tiek paziņoti Savienības plānā, ko ICCAT ir apstiprinājusi 2. paneļa starpsesiju sanāksmē, kas notika 2020. gada 5. un 6. martā. Tie būtu jānosaka kā daļa no zvejas iespējām.

(8)

Tāpēc Regula (ES) 2020/123 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Regulās (ES) 2019/1838 un (ES) 2020/123 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2020. gada 1. janvāra. Tāpēc arī noteikumi par nozvejas limitiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas.

(10)

Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Regulā (ES) 2019/1838

Regulas (ES) 2019/1838 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījums Regulā (ES) 2020/123

Regulu (ES) 2020/123 groza šādi:

a)

10. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā. Paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm. Šo punktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.”;

b)

iekļauj šādu pantu:

“28.a pants

Mobulīdrajas

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot zvejas kuģus, kas veic pašpatēriņa zveju (ja nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes).

Atkāpjoties no pirmās daļas, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (zveja ar rīkiem, kas nav āķu jedas vai pelaģisko zivju zveja, piemēram, zveja ar riņķvadu, makšķerrīku, žaunu tīkliem, rokas āķu rindu un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrēta IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.

2.   Visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas veic pašpatēriņa zveju, mobulīdrajas tūlīt atbrīvo dzīvas un, cik praktiski iespējams, neskartas, tiklīdz tās redzamas tīklā, uz āķa vai uz klāja, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu nozvejotajiem īpatņiem.”;

c)

svītro 30. pantu;

d)

IA, ID, IK un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 26. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. METELKO-ZGOMBIĆ

(1)  Padomes Regula (ES) 2019/1838 (2019. gada 30. oktobris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (OV L 281, 31.10.2019., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(3)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1838 pielikumu groza šādi:

1)

zvejas iespēju tabulas ierakstā par mencu ICES 25.–32. apakšrajonā 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)

No 1. maija līdz 31. augustam šo kvotu nedrīkst apgūt 25. un 26. apakšrajonā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas darbības, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, var veikt ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētais aizlieguma periods neattiecas uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām (izņemot dreifējošas āķu jedas), rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai citiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri. Minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.”;

2)

zvejas iespēju tabulas ierakstā par mencu ICES 22.–24. apakšrajonā 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)

Šo kvotu 22. un 23. apakšrajonā nedrīkst apgūt no 1. februāra līdz 31. martam un 24. apakšrajonā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas darbības, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, var veikt ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētais aizlieguma periods neattiecas uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām (izņemot dreifējošas āķu jedas), rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai citiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri. Minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/123 IA, ID, IK un VI pielikumu groza šādi:

1)

IA pielikumā tabulu attiecībā uz tūbītēm un saistītās piezvejas sugām Savienības ūdeņos ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Ammodytes spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)

Dānija

215 863

 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

4 719

 (2)

Vācija

329

 (2)

Zviedrija

7 926

 (2)

Savienība

228 837

 

 

 

 

KPN

228 837

 

Īpašs nosacījums: ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par:

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1r

2r

3r

4

5r

6

7r

(SAN/234_1R)

(SAN/234_2R)

(SAN/234_3R)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5R)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7R)

Dānija

107 525

59 106

11 702

37 365

0

165

0

Apvienotā Karaliste

2 350

1 292

256

817

0

4

0

Vācija

164

90

18

57

0

0

0

Zviedrija

3 948

2 170

430

1 372

0

6

0

Savienība

113 987

62 658

12 406

39 611

0

175

0

Kopā

113 987

62 658

12 406

39 611

0

175

0”;

2)

ID pielikumu groza šādi:

a)

tabulu, kas attiecas uz lielacu tunzivi Atlantijas okeānā, aizstāj ar šādu:

“Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

Atlantijas okeāns

(BET/ATLANT)

Spānija

8 055,73

 (3)  (4)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

4 428,60

 (3)  (4)

Portugāle

3 058,33

 (3)  (4)

Savienība

15 542,66

 (3)  (4)

 

 

 

KPN

62 500

 (3)  (4)

b)

tabulu, kas attiecas uz dzeltenspuru tunzivi Atlantijas okeānā, aizstāj ar šādu:

“Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

Atlantijas okeāns

(YFT/ATLANT)

KPN

110 000

 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

3)

IK pielikumā pievieno šādu daļu:

“Pagaidu aizsargājamās teritorijas

Atlantis Bank

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

32° 00'

57° 00'

2

32° 50'

57° 00'

3

32° 50'

58° 00'

4

32° 00'

58° 00'

Coral

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

41° 00'

42° 00'

2

41° 40'

42° 00'

3

41° 40'

44° 00'

4

41° 00'

44° 00'

Fools Flat

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

31° 30'

94° 40'

2

31° 40'

94° 40'

3

31° 40

95° 00'

4

31° 30'

95° 00'

Middle of What

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

37° 54'

50° 23'

2

37° 56,5'

50° 23'

3

37° 56,5'

50° 27'

4

37° 54'

50° 27'

Walter’s Shoal

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

33° 00'

43° 10'

2

33° 20'

43° 10'

3

33° 20'

44° 10'

4

33° 00'

44° 10'”;

4)

VI pielikumu aizstāj ar šādu:

“VI PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS1

1.

Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

60

Francija

55

Savienība

115

1

Skaitļus 1., 2. un 3. punktā var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

2.

Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

364

Francija

140 (7)

Itālija

30

Kipra

20  (6)

Malta

54  (6)

Portugāle

76  (7)

Savienība

684

3.

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija

18

Itālija

12

Savienība

28

4.

Maksimālais katras dalībvalsts zvejas kuģu skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

 

Zvejas kuģu skaits  (8)

 

Kipra  (9)

Grieķija  (10)

Horvātija

Itālija

Francija

Spānija

Malta  (11)

Portugāle

Kuģi zvejai ar riņķvadu

1

0

18

21

22

6

2

0

Kuģi zvejai ar āķu jedām

27  (12)

0

0

40

23

48

62

0

Laivas zvejai ar ēsmu

0

0

0

0

8

68

0

76  (13)

Rokas āķu rindas

0

0

12

0

47  (14)

1

0

0

Traleri

0

0

0

0

57

0

0

0

Mazapjoma

0

32

0

0

140

620

52

0

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi  (15)

0

61

0

0

0

0

0

0

5.

Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībās Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Dalībvalsts

Zivju krātiņveida lamatu skaits  (16)

Spānija

5

Itālija

6

Portugāle

2

6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

 

Audzētavu skaits

Kapacitāte (tonnās)

Spānija

10

11 852

Itālija

13

12 600

Grieķija

2

2 100

Kipra

3

3 000

Horvātija

7

7 880

Malta

6

12 300

B tabula  (17)

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālā ielaide (tonnās)

Spānija

6 300

Itālija

3 764

Grieķija

785

Kipra

2 195

Horvātija

2 947

Malta

8 786

Portugāle

350

7.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti ir sadalīts šādi:

Dalībvalstis un Apvienotā Karaliste

Maksimālais kuģu skaits

Īrija

50

Spānija

730

Francija

151

Apvienotā Karaliste

12

Portugāle

310

8.

To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, ir šāds:

Dalībvalsts

Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits

Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits

Spānija

23

190

Francija

11

—

Portugāle

—

79

Savienība

34

269
”

(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.

(2)  Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(3)  Par lielacu tunzivs nozveju, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (BET/*ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ATLLL), ziņo atsevišķi.

(4)  No 2020. gada jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.”;

(5)  Par dzeltenspuru tunzivs nozveju, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (YFT/*ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi.”;

(6)  Šo skaitli var palielināt, ja kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāj ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām saskaņā ar 4. sadaļas A tabulas 2. vai 4. zemsvītras piezīmi.

(7)  Paziņots valsts kapacitātes plānos kā teritoriālās kvotas daļa.

(8)  Šīs tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(9)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(10)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(11)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(12)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(13)  Laivas zvejai ar ēsmu tālākajos reģionos Azoru salās un Madeirā.

(14)  Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.

(15)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(16)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(17)  Portugāles audzēšanas kapacitāti – 500 tonnas – sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā.