1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2020. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2021. gadam;

b)	zvejas piepūles limitus 2020. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2020. gada 1. februāra līdz 2021. gada 31. janvārim;

c)	dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 30. novembrim;

d)	dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 30. pantā noteiktas minētā pantā norādītajiem 2019. un 2020. gada laikposmiem.

1.   Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)	Savienības zvejas kuģiem;

b)	trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.   Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad tās attiecīgajos noteikumos ir konkrēti minēta šāda zveja.

1.   Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.   Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 18. pantā un tās V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (25) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)	nodrošina šādu rezultātu: i) ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana no 2020. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY, vai ii) ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.   Līdz 2020. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtās KPN;

b)	attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c)	ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

1.   Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

a)	tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)	tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma uzskaitīt nozvejas attiecībā pret attiecīgajām kvotām.

1.   Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un dažu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro šā panta 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2.   6 % no katras dalībvalstij iedalītās KPN kvotas mencai Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras dalībvalstij iedalītās KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas dara pieejamus kvotu apmaiņas rezervei, kuru atver no 2020. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām attiecīgo kvotu nav, līdz 2020. gada 31. martam ir ekskluzīva pieeja šai kvotu rezervei.

3.   No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2020. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras kvotu apmaiņas rezervi ar tiem papildinājušas.

4.   Pretī dodamās kvotas vēlams ņemt no IA pielikuma papildinājuma saraksta, kurā uzskaitītās KPN norādījušas rezervi papildinājušās dalībvalstis.

5.   Minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību, kuru pēc vidējām iepriekšējā gada Savienības cenām noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.   Gadījumos, kad šā panta 2.–5. punktā izklāstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj līdzvērtīgā apmērā nosegt nenovēršamo piezveju, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu un nodrošinot, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

1.   Ar ICES 7.e rajonā īstenoto jūrasmēles krājuma pārvaldību saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti saistībā ar II pielikumu 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem ir noteikti II pielikumā.

2.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var šai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt vēl citas dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju kuģis, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, Komisija papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2020. gada 1. februāra līdz 2021. gada 31. janvārim kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu veic, pamatojoties uz aprakstu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, 2020. gada janvārī un no 2020. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā un ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)	ja izmanto grunts traļus (26), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

b)	ja izmanto zvejas vadus (27), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

c)	ja izmanto āķus un āķu rindas (28), nepārsniedz 5,7 t gadā uz katru kuģi;

d)	ja izmanto fiksētos žaunu tīklus (29), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,4 tonnas gadā uz katru kuģi.

Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas: c) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3.   Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro mēneša limitu – nav pārceļami no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

4.   Francija un Spānija nodrošina, ka labraka krājuma zivju mirstība ICES 8.a un 8. b rajonā, kuru izraisa to komerciālā un atpūtas zveja, nepārsniedz FMSY punkta vērtību, kā rezultātā nozvejas kopējais apjoms ir 2 533 tonnas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

5.   Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

a)

no 2020. gada 1. janvāra līdz 29. februārim un no 1. decembra līdz 31. decembrim Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo. Minētajos laikposmos aizliegts paturēt, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b)	no 2020. gada 1. marta līdz 30. novembrim viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā; paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm.

Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus minētajā apakšpunktā minētajā laikposmā nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

6.   Atpūtas zvejā ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā. Paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm. Šo punktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

7.   Šā panta 5. un 6. punkts neskar stingrākus valstu pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)	kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 19. pantu.

2.   Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.   Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

1.   Savienības kuģiem, kas ar grunts traļiem un vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

a)

Savienības kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un kuru nozveju veido vismaz 20 % pikšas, ir aizliegts zvejot 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien tie neizmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem: — āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni, — T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, — āmis ar 120 mm lielām linuma acīm, — āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni līdz 2020. gada 31. maijam;

b)

no 2020. gada 1. jūnija papildus a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, Savienības kuģi izmanto: i) zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe, vai ii) jebkādus citus līdzekļus, kas saskaņā ar ICES vai ZZTEK novērtējumu ir vismaz tikpat selektīvi, lai izvairītos no mencu nozvejas;

c)

Savienības kuģiem, kas zvejo ar grunts vadiem un kuru nozveju veido vismaz 20 % pikšas, ir aizliegts zvejot 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien tie neizmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem: — āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni, — T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, — āmis ar 120 mm lielām linuma acīm.

2.   Izņemot kuģus, kuri ir Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/2034 (30) 9. panta 2. punkta darbības jomā, Savienības kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un vadiem ICES 7.f – 7.k rajonā un apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā, vai Savienības kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem 1. punktā minētajā apgabalā un kuru nozveju veido mazāk nekā 20 % pikšas, ir aizliegts zvejot, ja vien tie neizmanto āmjus, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm. Šī prasība par minimālo āmja linuma acs izmēru neattiecas uz kuģiem, kuru mencas piezveja saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz 1,5 %.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu nozvejas procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara.

4.   Savienības kuģi kā alternatīvu 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem rīkiem var izmantot citus ļoti selektīvus zvejas rīkus, kuru tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK izvērtētu zinātnisku pētījumu ļauj nozvejot mazāk nekā 1 % mencas.

1.   No 2020. gada 31. maija Savienības kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem (zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX un PTB) ar minimālo linuma acs izmēru 70 mm izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)	selektīvais režģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)	selektīvais režģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

c)	Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d)	reglamentēts ļoti selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK izvērtētu zinātnisku pētījumu ļauj nozvejot mazāk nekā 1,5 % mencas, ja tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.

2.   Līdz 2020. gada 31. martam dalībvalstis var identificēt Savienības kuģus, uz kuriem attiecīgās dalībvalsts projekta ietvaros vēlākais 2020. gada 31. decembrī tiks uzstādīts aprīkojums pilnībā dokumentētām zvejniecībām. Minētie Savienības kuģi var izmantot rīkus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2019/1241. Attiecīgās dalībvalstis šo kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

c)	baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)	melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)	gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

g)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

h)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

i)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

j)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

k)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

l)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

m)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

n)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezveju novēršanas programmas.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo trešo valstu ūdeņos, ir noteikts V pielikuma A daļā.

2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas V pielikuma A daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā.

1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.   Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.   Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5.   Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2021. gada 31. janvārim.

1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.   To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4.   To zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6.   Zilo tunzivju kopējo audzēšanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

7.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuriem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 (31) 12. pantu ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

8.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

1.   Ilkņzivju zveja 2019.–2020. gada zvejas sezonā notiek tikai tajās dalībvalstīs un apakšapgabalos un to veic tikai tie kuģi, kas noteikti VII pielikuma A tabulā, attiecībā uz sugām, KPN un piezvejas limitiem, kas noteikti minētā pielikuma B tabulā.

2.   Haizivju sugu specializētā zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejā, atbrīvo dzīvas.

3.   Vajadzības gadījumā, kad paziņotais nozvejas apjoms sasniedz paredzēto KPN limitu, konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) notiekošo zveju pārtrauc, un šo SSRU uz visu atlikušo sezonu slēdz zvejas darbībai.

4.   Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā, ja tas ir atļauts saskaņā ar 1. punktu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

1.   Ja kāda dalībvalsts plāno 2020.–2021. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2020. gada 1. maijā, izmantojot formātu, kas noteikts šīs regulas VII pielikuma papildinājuma B daļā, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2020. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejā.

3.   Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.   Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

b)	izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.   Dalībvalstis neatļauj krila zvejā piedalīties kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) zvejas kuģu sarakstiem.

1.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5.   Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 300 aktīvu dreifējošu ZPI.

2.   Apgādes kuģu skaits nav lielāks par diviem apgādes kuģiem uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

3.   Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu tās pašas dalībvalsts karoga apgādes kuģi.

4.   Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2019. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai Komisijai iesūta pārsūtīšanai uz SPRFMO sekretariātu paredzētu sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostā.

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot zvejas kuģus, kas veic pašpatēriņa zveju (ja nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes). Atkāpjoties no pirmā teikuma, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (zveja ar rīkiem, kas nav āķu jedas vai pelaģisko zivju zveja, piemēram, zveja ar riņķvadu, makšķerrīku, žaunu tīkliem, rokas āķu rindu un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrēta IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.

2.   Visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas veic pašpatēriņa zveju, mobulīdrajas tūlīt atbrīvo dzīvas un, cik praktiski iespējams, neskartas, tiklīdz tās redzamas tīklā, uz āķa vai uz klāja, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu nozvejotajiem īpatņiem.

1.   Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2019. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja notikusi laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un nepārsniedzot minētajā laikposmā reģistrēto gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2.   Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

1.   2020. gadā dalībvalstis SPRFMO konvencijas apgabalā notiekošā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām drīkst piedalīties tikai tad, ja SPRFMO ir apstiprinājusi šādas zvejniecības pieteikumu, kurš ietver zvejas operāciju plānu un apņemšanos īstenot datu vākšanas plānu.

2.   Zveja notiek vienīgi SPRFMO norādītajos pētniecības blokos. Aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 750 metriem un lielāks par 2 000 metriem.

3.   KPN ir tāda, kā norādīts IH pielikumā. Atļauts viens zvejas reiss, kura maksimālais ilgums ir 21 secīga diena, āķu skaits vienā ievietošanas reizē nepārsniedz 5 000 un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits vienā pētniecības blokā nav lielāks par 20. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk.

1.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, ir aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

a)

no 2020. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2020. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2020. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo: — Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija, — 150° rietumu garuma meridiāns, — 40° ziemeļu platuma paralēle, — 40° dienvidu platuma paralēle;

b)	no 2020. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo: — 96° rietumu garuma meridiāns, — 110° rietumu garuma meridiāns, — 4° ziemeļu platuma paralēle, — 3° dienvidu platuma paralēle.

2.   Attiecīgās dalībvalstis līdz 2020. gada 1. aprīlim (neieskaitot) Komisijai paziņo, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma laikiem tās izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

b)	ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.

2.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienās, pirms sācies izvēlētais 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik kuģis sākotnēji ir izvietojis.

3.   Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.

1.   Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.   Kuģu operatori:

a)	reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)	paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai iesūta līdz 31. janvārim.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.

2.   Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2020. gadā nepārsniegtu 2 000 tonnu.

1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2020. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2020. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2020. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2020. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2020. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka neviens to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām ar instrumentiem aprīkotām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa klāja.

5.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur, pārkrauj citā kuģī un no tiem izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

1.   WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)	zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)	okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta v) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta v) punktā, piemēro 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā un 34., 35. un 36. pantā izklāstītos pasākumus.

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi laikposmā līdz 2016. gadam kādā atsevišķā gadā SIOFA nolīguma apgabalā zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas gada piepūli un/vai nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam un ka zvejas darbības tiek veiktas apgabalā, kas novērtēts ietekmes novērtējumā, kuru tās iesniegušas SIOFA.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi laikposmā līdz 2016. gadam kādā atsevišķā gadā SIOFA nolīguma apgabalā nav zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas piepūli un/vai nozveju, un telpisko izvietojumu ierobežo saskaņā ar savu vēsturisko zvejas datu reģistru.

1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

c)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

d)	melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

e)	siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

f)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

g)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

i)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

j)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10.,12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)
Dānija		0	(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		0	(2)
Vācija		0	(2)
Zviedrija		0	(2)
Savienība		0
KPN		0
Īpašs nosacījums: ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos   1r 2r () 3r 4 () 5r 6 7r   (SAN/234_1R) (SAN/234_2R) (SAN/234_3R) (SAN/234_4) (SAN/234_5R) (SAN/234_6) (SAN/234_7R) Dānija 0 0 0 0 0 0 0 Apvienotā Karaliste 0 0 0 0 0 0 0 Vācija 0 0 0 0 0 0 0 Zviedrija 0 0 0 0 0 0 0 Savienība 0 0 0 0 0 0 0 Kopā 0 0 0 0 0 0 0 ()  2.r un 4. pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija		24		Piesardzīga KPN
Francija		8
Nīderlande		19
Apvienotā Karaliste		39
Savienība		90
KPN		90

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā (ARU/3A4-C)
Dānija		1 093		Piesardzīga KPN
Vācija		11
Francija		8
Īrija		8
Nīderlande		51
Zviedrija		43
Apvienotā Karaliste		20
Savienība		1 234
KPN		1 234

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (ARU/567.)
Vācija		284		Piesardzīga KPN
Francija		6
Īrija		263
Nīderlande		2 968
Apvienotā Karaliste		208
Savienība		3 729
KPN		3 729

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija		6	(4)	Piesardzīga KPN
Francija		6	(4)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Apvienotā Karaliste		6	(4)
Citi		3	(4)
Savienība		21	(4)
KPN		21

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	3a (USK/03A.)
Dānija		15		Piesardzīga KPN
Zviedrija		8		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		8
Savienība		31
KPN		31

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija		68		Piesardzīga KPN
Vācija		20		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		47
Zviedrija		7
Apvienotā Karaliste		102
Citi		7	(5)
Savienība		251
KPN		251

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (USK/567EI.)
Vācija		17		Piesardzīga KPN
Spānija		60		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		705
Īrija		68
Apvienotā Karaliste		340
Citi		17	(6)
Savienība		1 207
Norvēģija		2 923	(7)  (8)  (9)  (10)
KPN		4 130

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0		Piesardzīga KPN
Dānija		165		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Vācija		1		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		0
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		4
Savienība		170
KPN	Nepiemēro

Suga:	Kaproīdu dzimta Caproidae			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā (BOR/678-)
Dānija		4 700		Piesardzīga KPN
Īrija		13 235
Apvienotā Karaliste		1 217
Savienība		19 152
KPN		19 152

Suga:	Siļķe (11) Clupea harengus			Zona:	3a (HER/03A.)
Dānija		10 309	(12)	Analītiska KPN
Vācija		165	(12)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Zviedrija		10 783	(12)
Savienība		21 257	(12)
Norvēģija		3 271
KPN		24 528

Suga:	Siļķe (13) Clupea harengus			Zona:	Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N (HER/4AB.)
Dānija		59 468		Analītiska KPN
Vācija		39 404		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		20 670
Nīderlande		51 717
Zviedrija		3 913
Apvienotā Karaliste		55 583
Savienība		230 755
Fēru Salas		250
Norvēģija		111 652	(14)
KPN		385 008
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) () Savienība 50 000 ()  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.)
Zviedrija		948	(16)	Analītiska KPN
Savienība		948		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN		385 008		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe (17) Clupea harengus			Zona:	3a (HER/03A-BC)
Dānija		5 692		Analītiska KPN
Vācija		51		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Zviedrija		916
Savienība		6 659
KPN		6 659

Suga:	Siļķe (18) Clupea harengus			Zona:	4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		44		Analītiska KPN
Dānija		8 573		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		44
Francija		44
Nīderlande		44
Zviedrija		42
Apvienotā Karaliste		163
Savienība		8 954
KPN		8 954

Suga:	Siļķe (19) Clupea harengus			Zona:	4c, 7d (20) (HER/4CXB7D)
Beļģija		8 632	(21)	Analītiska KPN
Dānija		800	(21)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		530	(21)
Francija		10 277	(21)
Nīderlande		18 162	(21)
Apvienotā Karaliste		3 950	(21)
Savienība		42 351	(21)
KPN		385 008

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (22) (HER/5B6ANB)
Vācija		389	(23)	Piesardzīga KPN
Francija		74	(23)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Īrija		526	(23)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		389	(23)
Apvienotā Karaliste		2 102	(23)
Savienība		3 480	(23)
KPN		3 480

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	6aS (24), 7b, 7c (HER/6AS7BC)
Īrija		1 236		Piesardzīga KPN
Nīderlande		124		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Savienība		1 360		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN		1 360

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	6. zona (Klaida) (25) (HER/06ACL.)
Apvienotā Karaliste	Jānosaka		Piesardzīga KPN
Savienība	Jānosaka	(26)	Piemēro šīs regulas 6. pantu.
KPN	Jānosaka	(26)

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	7a (27) (HER/07A/MM)
Īrija		2 099		Analītiska KPN
Apvienotā Karaliste		5 965		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		8 064
KPN		8 064

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	7e un 7f (HER/7EF.)
Francija		465		Piesardzīga KPN
Apvienotā Karaliste		465
Savienība		930
KPN		930

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	7g (28), 7h (28), 7j (28) un 7k (28) (HER/7G-K.)
Vācija		10	(29)	Analītiska KPN
Francija		54	(29)
Īrija		750	(29)
Nīderlande		54	(29)
Apvienotā Karaliste		1	(29)
Savienība		869	(29)
KPN		869	(29)

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus			Zona:	8 (ANE/08.)
Spānija		28 703		Analītiska KPN
Francija		3 189
Savienība		31 892
KPN		31 892

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus			Zona:	9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		0	(30)	Piesardzīga KPN
Portugāle		0	(30)
Savienība		0	(30)
KPN		0	(30)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		5		Analītiska KPN
Dānija		1 683
Vācija		42
Nīderlande		11
Zviedrija		294
Savienība		2 035
KPN		2 103

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		80	(31)	Piesardzīga KPN
Vācija		2	(31)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Zviedrija		48	(31)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		130	(31)
KPN		130	(31)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		435	(32)	Analītiska KPN
Dānija		2 499
Vācija		1 584
Francija		537	(32)
Nīderlande		1 412	(32)
Zviedrija		17
Apvienotā Karaliste		5 732	(32)
Savienība		12 216
Norvēģija		2 502	(33)
KPN		14 718
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-) Savienība 10 618

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.)
Zviedrija		382	(34)	Analītiska KPN
Savienība		382		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro			Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0		Piesardzīga KPN
Vācija		1
Francija		12
Īrija		16
Apvienotā Karaliste		45
Savienība		74
KPN		74

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W (COD/5BE6A)
Beļģija		2	(35)	Analītiska KPN
Vācija		19	(35)	Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Francija		203	(35)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Īrija		284	(35)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		771	(35)
Savienība		1 279	(35)
KPN		1 279	(35)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7a (COD/07A.)
Beļģija		3	(36)	Piesardzīga KPN
Francija		9	(36)
Īrija		170	(36)
Nīderlande		1	(36)
Apvienotā Karaliste		74	(36)
Savienība		257	(36)
KPN		257	(36)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7b, 7c, 7e–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		18	(37)	Analītiska KPN
Francija		294	(37)	Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Īrija		461	(37)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Nīderlande		0	(37)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		32	(37)
Savienība		805	(37)
KPN		805	(37)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7d (COD/07D.)
Beļģija		37	(38)	Analītiska KPN
Francija		721	(38)
Nīderlande		21	(38)
Apvienotā Karaliste		79	(38)
Savienība		858	(38)
KPN		858

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		9		Analītiska KPN
Dānija		8		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		8
Francija		48
Nīderlande		38
Apvienotā Karaliste		2 811
Savienība		2 922
KPN		2 922

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija		671		Analītiska KPN
Francija		2 615	(39)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		764
Apvienotā Karaliste		1 851	(39)
Savienība		5 901
KPN		5 901

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	7 (LEZ/07.)
Beļģija		506	(40)	Analītiska KPN
Spānija		5 620	(41)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		6 820	(41)
Īrija		3 101	(41)
Apvienotā Karaliste		2 685	(41)
Savienība		18 732
KPN		18 732

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (LEZ/8ABDE.)
Spānija		993		Analītiska KPN
Francija		801		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		1 794
KPN		1 794

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		2 144		Analītiska KPN
Francija		107		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Portugāle		71
Savienība		2 322
KPN		2 322

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		498	(42)	Piesardzīga KPN
Dānija		1 098	(42)
Vācija		536	(42)
Francija		102	(42)
Nīderlande		377	(42)
Zviedrija		13	(42)
Apvienotā Karaliste		11 461	(42)
Savienība		14 085	(42)
KPN		14 085

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		51		Piesardzīga KPN
Dānija		1 305		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Vācija		21		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		18
Apvienotā Karaliste		305
Savienība		1 700
KPN	Nepiemēro

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija		286	(43)	Piesardzīga KPN
Vācija		327	(43)
Spānija		307
Francija		3 525	(43)
Īrija		797
Nīderlande		276	(43)
Apvienotā Karaliste		2 453	(43)
Savienība		7 971
KPN		7 971

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	7 (ANF/07.)
Beļģija		3 262	(44)	Analītiska KPN
Vācija		364	(44)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		1 296	(44)
Francija		20 932	(44)
Īrija		2 675	(44)
Nīderlande		422	(44)
Apvienotā Karaliste		6 348	(44)
Savienība		35 299	(44)
KPN		35 299

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 372		Analītiska KPN
Francija		7 636		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		9 008
KPN		9 008

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		3 353		Analītiska KPN
Francija		3		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Portugāle		667
Savienība		4 023
KPN		4 023

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	3a (HAD/03A.)
Beļģija		10		Analītiska KPN
Dānija		1 768		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		112
Nīderlande		2
Zviedrija		209
Savienība		2 101
KPN		2 193

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.)
Beļģija		206		Analītiska KPN
Dānija		1 416		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		901
Francija		1 571
Nīderlande		155
Zviedrija		143
Apvienotā Karaliste		23 361
Savienība		27 753
Norvēģija		7 900
KPN		35 653
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-) Savienība 20 644

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.)
Zviedrija		707	(45)	Analītiska KPN
Savienība		707		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro			Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		23		Analītiska KPN
Vācija		28		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		1 155
Īrija		824
Apvienotā Karaliste		8 442
Savienība		10 472
KPN		10 472

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		4	(46)	Analītiska KPN
Vācija		5	(46)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		219	(46)
Īrija		651	(46)
Apvienotā Karaliste		3 094	(46)
Savienība		3 973
KPN		3 973

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	7b–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		121		Analītiska KPN
Francija		7 239		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		2 413
Apvienotā Karaliste		1 086
Savienība		10 859
KPN		10 859

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	7a (HAD/07A.)
Beļģija		50		Analītiska KPN
Francija		228		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		1 366
Apvienotā Karaliste		1 512
Savienība		3 156
KPN		3 156

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	3a (WHG/03A.)
Dānija		1 166		Piesardzīga KPN
Nīderlande		4
Zviedrija		125
Savienība		1 295
KPN		1 660

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija		329		Analītiska KPN
Dānija		1 424		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		370
Francija		2 140
Nīderlande		823
Zviedrija		3
Apvienotā Karaliste		10 293
Savienība		15 382
Norvēģija		1 216	(47)
KPN		17 158
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-) Savienība 10 801

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija		3	(48)	Analītiska KPN
Francija		57	(48)	Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Īrija		273	(48)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		604	(48)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		937	(48)
KPN		937	(48)

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	7a (WHG/07A.)
Beļģija		2	(49)	Analītiska KPN
Francija		25	(49)	Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Īrija		415	(49)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Nīderlande		0	(48)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		279	(49)
Savienība		721	(49)
KPN		721	(49)

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	7b, 7c, 7d, 7e, 7f, 7g, 7h, 7j un 7k (WHG/7X7A-C)
Beļģija		92		Analītiska KPN
Francija		5 644
Īrija		4 072
Nīderlande		46
Apvienotā Karaliste		1 009
Savienība		10 863
KPN		10 863

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	8 (WHG/08.)
Spānija		1 016		Piesardzīga KPN
Francija		1 524
Savienība		2 540
KPN		2 540

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (W/P/04-N.)
Zviedrija		190	(50)	Piesardzīga KPN
Savienība		190
KPN	Nepiemēro

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	3a (HKE/03A.)
Dānija		3 136	(51)	Analītiska KPN
Zviedrija		267	(51)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		3 403
KPN		3 403

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		56	(52)	Analītiska KPN
Dānija		2 278	(52)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		261	(52)
Francija		504	(52)
Nīderlande		131	(52)
Apvienotā Karaliste		710	(52)
Savienība		3 940	(52)
KPN		3 940

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	6 un 7; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija		582	(53)	Analītiska KPN
Spānija		18 667		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		28 827	(53)
Īrija		3 493
Nīderlande		376	(53)
Apvienotā Karaliste		11 380	(53)
Savienība		63 325
KPN		63 325
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   8a, 8b, 8d un 8e (HKE/*8ABDE) Beļģija 75 Spānija 3 012 Francija 3 012 Īrija 376 Nīderlande 38 Apvienotā Karaliste 1 694 Savienība 8 206

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (HKE/8ABDE.)
Beļģija		19	(54)	Analītiska KPN
Spānija		12 995		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		29 183
Nīderlande		38	(54)
Savienība		42 235
KPN		42 235
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   6 un 7; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14) Beļģija 4 Spānija 3 764 Francija 6 776 Nīderlande 11 Savienība 10 555

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		5 600		Analītiska KPN
Francija		538		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Portugāle		2 614
Savienība		8 752
KPN		8 752

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.)
Dānija		0		Analītiska KPN
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN	Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija		49 845	(55)	Analītiska KPN
Vācija		19 380	(55)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		42 258	(55)  (56)
Francija		34 688	(55)
Īrija		38 599	(55)
Nīderlande		60 780	(55)
Portugāle		3 926	(55)  (56)
Zviedrija		12 330	(55)
Apvienotā Karaliste		64 678	(55)
Savienība		326 484	(55)  (57)
Norvēģija		99 900
Fēru Salas		10 000
KPN	Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		35 806		Analītiska KPN
Portugāle		8 951		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		44 757	(58)
KPN	Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567)
Norvēģija		190 809	(59)  (60)	Analītiska KPN
Fēru Salas		37 500	(61)  (62)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
KPN		Nepiemēro

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		368		Piesardzīga KPN
Dānija		1 012
Vācija		130
Francija		277
Nīderlande		842
Zviedrija		11
Apvienotā Karaliste		4 145
Savienība		6 785
KPN		6 785

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/5B67-)
Vācija		113		Analītiska KPN
Igaunija		17		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		356
Francija		8 126
Īrija		31
Lietuva		7
Polija		3
Apvienotā Karaliste		2 066
Citi		31	(63)
Savienība		10 750
Norvēģija		250	(64)
Fēru Salas		150	(65)
KPN		11 150

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		0	(66)	Piesardzīga KPN
Spānija		132	(66)
Francija		3	(66)
Lietuva		1	(66)
Apvienotā Karaliste		1	(66)
Citi		0	(66)
Savienība		137	(66)
KPN		137	(66)

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā (BLI/24-)
Dānija		2		Piesardzīga KPN
Vācija		2
Īrija		2
Francija		15
Apvienotā Karaliste		9
Citi		2	(67)
Savienība		32
KPN		32

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija		2		Piesardzīga KPN
Vācija		1
Zviedrija		2
Savienība		5
KPN		5

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija		26		Piesardzīga KPN
Vācija		26
Francija		26
Apvienotā Karaliste		26
Citi		13	(68)
Savienība		117
KPN		117

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija		13		Piesardzīga KPN
Dānija		101
Vācija		13
Zviedrija		39
Apvienotā Karaliste		13
Savienība		179
KPN		179

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		27	(69)	Piesardzīga KPN
Dānija		424	(69)
Vācija		262	(69)
Francija		236
Nīderlande		9
Zviedrija		18	(69)
Apvienotā Karaliste		3 261	(69)
Savienība		4 237
KPN		4 237

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		9		Piesardzīga KPN
Dānija		6
Vācija		6
Francija		6
Apvienotā Karaliste		6
Savienība		33
KPN		33

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		46	(70)	Piesardzīga KPN
Dānija		8	(70)
Vācija		166	(70)
Īrija		898
Spānija		3 361
Francija		3 583	(70)
Portugāle		8
Apvienotā Karaliste		4 126	(70)
Savienība		12 196
Norvēģija		8 000	(71)  (72)  (73)
Fēru Salas		200	(74)  (75)
KPN		20 396

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		9		Piesardzīga KPN
Dānija		1 187		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Vācija		33		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		13
Nīderlande		2
Apvienotā Karaliste		106
Savienība		1 350
KPN	Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	3a (NEP/03A.)
Dānija		10 093		Analītiska KPN
Vācija		29
Zviedrija		3 611
Savienība		13 733
KPN		13 733

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 203		Analītiska KPN
Dānija		1 203		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		18
Francija		35
Nīderlande		619
Apvienotā Karaliste		19 924
Savienība		23 002
KPN		23 002

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija		568		Analītiska KPN
Vācija		0		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		32		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		600
KPN	Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		32		Analītiska KPN
Francija		129
Īrija		215
Apvienotā Karaliste		15 523
Savienība		15 899
KPN		15 899

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	7 (NEP/07.)
Spānija		1 009	(76)	Analītiska KPN
Francija		4 089	(76)
Īrija		6 201	(76)
Apvienotā Karaliste		5 516	(76)
Savienība		16 815	(76)
KPN		16 815	(76)

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (NEP/8ABDE.)
Spānija		233		Analītiska KPN
Francija		3 653
Savienība		3 886
KPN		3 886

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	8c (NEP/08C.)
Spānija		2,7	(77)	Piesardzīga KPN
Francija		0,0	(77)
Savienība		2,7	(77)
KPN		2,7	(77)

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		97	(78)	Piesardzīga KPN
Portugāle		289	(78)
Savienība		386	(78)  (79)
KPN		386	(78)  (79)

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	3a (PRA/03A.)
Dānija		1 537		Analītiska KPN
Zviedrija		828
Savienība		2 365
KPN		4 430

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		892		Piesardzīga KPN
Nīderlande		8
Zviedrija		36
Apvienotā Karaliste		264
Savienība		1 200
KPN		1 200

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.)
Dānija		200		Analītiska KPN
Zviedrija		123	(80)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Savienība		323		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.		Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija	Jānosaka	(81)	Piesardzīga KPN
Savienība	Jānosaka	(81)  (82)	Piemēro šīs regulas 6. pantu.
KPN	Jānosaka	(81)  (82)

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		102		Analītiska KPN
Dānija		13 231		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		68
Nīderlande		2 545
Zviedrija		709
Savienība		16 655
KPN		19 647

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		1 016		Analītiska KPN
Vācija		11		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Zviedrija		114
Savienība		1 141
KPN		1 141

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija		5 522		Analītiska KPN
Dānija		17 946		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		5 177
Francija		1 035
Nīderlande		34 510
Apvienotā Karaliste		25 538
Savienība		89 728
Norvēģija		10 280	(83)
KPN		146 852
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-) Savienība 56 041

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija		9		Piesardzīga KPN
Īrija		261
Apvienotā Karaliste		388
Savienība		658
KPN		658

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7a (PLE/07A.)
Beļģija		115		Analītiska KPN
Francija		50		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		1 442
Nīderlande		35
Apvienotā Karaliste		1 148
Savienība		2 790
KPN		2 790

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7b un 7c (PLE/7BC.)
Francija		11		Piesardzīga KPN
Īrija		63
Savienība		74
KPN		74

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7d un 7e (PLE/7DE.)
Beļģija		1 498		Analītiska KPN
Francija		4 993		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Apvienotā Karaliste		2 663
Savienība		9 154
KPN		9 154

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7f un 7g (PLE/7FG.)
Beļģija		466		Piesardzīga KPN
Francija		842		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		255
Apvienotā Karaliste		440
Savienība		2 003
KPN		2 003

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7h, 7j un 7k (PLE/7HJK.)
Beļģija		4	(84)	Piesardzīga KPN
Francija		8	(84)	Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Īrija		30	(84)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Nīderlande		17	(84)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Apvienotā Karaliste		8	(84)
Savienība		67	(84)
KPN		67	(84)

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		59		Piesardzīga KPN
Francija		237
Portugāle		59
Savienība		355
KPN		355

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija		3		Piesardzīga KPN
Francija		114
Īrija		34
Apvienotā Karaliste		87
Savienība		238
KPN		238

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	7 (POL/07.)
Beļģija		378	(85)	Piesardzīga KPN
Spānija		23	(85)
Francija		8 712	(85)
Īrija		929	(85)
Apvienotā Karaliste		2 121	(85)
Savienība		12 163	(85)
KPN		12 163

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (POL/8ABDE.)
Spānija		252		Piesardzīga KPN
Francija		1 230
Savienība		1 482
KPN		1 482

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	8c (POL/08C.)
Spānija		187		Piesardzīga KPN
Francija		21
Savienība		208
KPN		208

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		246	(86)	Piesardzīga KPN
Portugāle		8	(86)  (87)
Savienība		254	(86)
KPN		254	(86)

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija		28		Analītiska KPN
Dānija		3 292		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		8 314
Francija		19 567
Nīderlande		83
Zviedrija		452
Apvienotā Karaliste		6 374
Savienība		38 110
Norvēģija		41 703	(88)
KPN		79 813

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14)
Vācija		350		Analītiska KPN
Francija		3 479		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		401
Apvienotā Karaliste		3 110
Savienība		7 340
Norvēģija		940	(89)
KPN		8 280

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.)
Zviedrija		880	(90)	Analītiska KPN
Savienība		880		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro			Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	7, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		6		Piesardzīga KPN
Francija		1 245
Īrija		1 491
Apvienotā Karaliste		434
Savienība		3 176
KPN		3 176

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scophthalmus rhombus			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		477		Piesardzīga KPN
Dānija		1 018		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		260
Francija		123
Nīderlande		3 609
Zviedrija		7
Apvienotā Karaliste		1 004
Savienība		6 498
KPN		6 498

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		292	(91)  (92)  (93)  (94)	Piesardzīga KPN
Dānija		11	(91)  (92)  (93)
Vācija		14	(91)  (92)  (93)
Francija		46	(91)  (92)  (93)  (94)
Nīderlande		249	(91)  (92)  (93)  (94)
Apvienotā Karaliste		1 125	(91)  (92)  (93)  (94)
Savienība		1 737	(91)  (93)
KPN		1 737	(93)

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		37	(95)	Piesardzīga KPN
Zviedrija		10	(95)
Savienība		47	(95)
KPN		47

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		920	(96)  (97)  (98)  (99)	Piesardzīga KPN
Igaunija		5	(96)  (97)  (98)  (99)
Francija		4 127	(96)  (97)  (98)  (99)
Vācija		12	(96)  (97)  (98)  (99)
Īrija		1 329	(96)  (97)  (98)  (99)
Lietuva		21	(96)  (97)  (98)  (99)
Nīderlande		4	(96)  (97)  (98)  (99)
Portugāle		23	(96)  (97)  (98)  (99)
Spānija		1 111	(96)  (97)  (98)  (99)
Apvienotā Karaliste		2 632	(96)  (97)  (98)  (99)
Savienība		10 184	(96)  (97)  (98)  (99)
KPN		10 184	(98)  (99)

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 7.d zonā (SRX/07D.)
Beļģija		133	(100)  (101)  (102)  (103)	Piesardzīga KPN
Francija		1 112	(100)  (101)  (102)  (103)
Nīderlande		7	(100)  (101)  (102)  (103)
Apvienotā Karaliste		222	(100)  (101)  (102)  (103)
Savienība		1 474	(100)  (101)  (102)  (103)
KPN		1 474	(103)

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata			Zona:	Savienības ūdeņi 7.d un 7.e zonā (RJU/7DE.)
Beļģija		21	(104)	Piesardzīga KPN
Igaunija		0	(104)
Francija		105	(104)
Vācija		0	(104)
Īrija		27	(104)
Lietuva		0	(104)
Nīderlande		0	(104)
Portugāle		0	(104)
Spānija		23	(104)
Apvienotā Karaliste		58	(104)
Savienība		234	(104)
KPN		234	(104)

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		10	(105)  (106)	Piesardzīga KPN
Francija		1 805	(105)  (106)
Portugāle		1 463	(105)  (106)
Spānija		1 471	(105)  (106)
Apvienotā Karaliste		10	(105)  (106)
Savienība		4 759	(105)  (106)
KPN		4 759	(106)

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		14		Analītiska KPN
Vācija		25
Igaunija		14
Spānija		14
Francija		231
Īrija		14
Lietuva		14
Polija		14
Apvienotā Karaliste		910
Savienība		1 250
Norvēģija		1 250	(107)
KPN		2 500

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.)
Beļģija		581	(108)  (109)	Analītiska KPN
Dānija		19 998	(108)  (109)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		606	(108)  (109)
Francija		1 830	(108)  (109)
Nīderlande		1 842	(108)  (109)
Zviedrija		5 459	(108)  (109)  (110)
Apvienotā Karaliste		1 706	(108)  (109)
Savienība		32 022	(108)  (109)
Norvēģija		191 059	(111)
KPN		922 064
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   3a 3a un 4bc 4b 4c 6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā – no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim   (MAC/*03A.) (MAC/*3A4BC) (MAC/*04B.) (MAC/*04C.) (MAC/*2A6.) Dānija 0 4 130 0 0 11 999 Francija 0 490 0 0 0 Nīderlande 0 490 0 0 0 Zviedrija 0 0 390 10 3 113 Apvienotā Karaliste 0 490 0 0 0 Norvēģija 3 000 0 0 0 0

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	6, 7, 8a, 8b, 8d un 8e; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		23 416	(112)	Analītiska KPN
Spānija		25	(112)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Igaunija		195	(112)
Francija		15 612	(112)
Īrija		78 052	(112)
Latvija		144	(112)
Lietuva		144	(112)
Nīderlande		34 147	(112)
Polija		1 649	(112)
Apvienotā Karaliste		214 647	(112)
Savienība		368 031	(112)
Norvēģija		16 492	(113)  (114)
Fēru Salas		34 856	(115)
KPN		922 064
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem   Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā Fēru Salu ūdeņi   (MAC/*4A-EN) (MAC/*2AN-) (MAC/*FRO2) Vācija 14 132 1 904 1 948 Francija 9 422 1 268 1 299 Īrija 47 107 6 349 6 494 Nīderlande 20 609 2 776 2 841 Apvienotā Karaliste 129 549 17 463 17 860 Savienība 220 819 29 760 30 442

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		34 708	(116)	Analītiska KPN
Francija		230	(116)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Portugāle		7 174	(116)
Savienība		42 112
KPN		922 064
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem   8b (MAC/*08B.) Spānija 2 915 Francija 19 Portugāle 602

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija		14 453		Analītiska KPN
Savienība		14 453
KPN	Nepiemēro

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	3a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24)
Dānija		447		Analītiska KPN
Vācija		26	(117)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Nīderlande		43	(117)
Zviedrija		17
Savienība		533
KPN		533

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		1 461		Analītiska KPN
Dānija		668		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		1 169
Francija		292
Nīderlande		13 194
Apvienotā Karaliste		751
Savienība		17 535
Norvēģija		10	(118)
KPN		17 545

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija		46		Piesardzīga KPN
Apvienotā Karaliste		11
Savienība		57
KPN		57

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	7a (SOL/07A.)
Beļģija		213		Analītiska KPN
Francija		3		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Īrija		77		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		68
Apvienotā Karaliste		96
Savienība		457
KPN		457

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	7b un 7c (SOL/7BC.)
Francija		6		Piesardzīga KPN
Īrija		36
Savienība		42
KPN		42

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	7d (SOL/07D.)
Beļģija		753		Piesardzīga KPN
Francija		1 506		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Apvienotā Karaliste		538
Savienība		2 797
KPN		2 797

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	7e (SOL/07E.)
Beļģija		52		Analītiska KPN
Francija		556		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Apvienotā Karaliste		870
Savienība		1 478
KPN		1 478

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	7f un 7g (SOL/7FG.)
Beļģija		1 032		Analītiska KPN
Francija		103		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		52
Apvienotā Karaliste		465
Savienība		1 652
KPN		1 652

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	7h, 7j un 7k (SOL/7HJK.)
Beļģija		27		Piesardzīga KPN
Francija		55		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īrija		148
Nīderlande		44
Apvienotā Karaliste		55
Savienība		329
KPN		329

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	8a un 8b (SOL/8AB.)
Beļģija		45		Analītiska KPN
Spānija		8		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		3 361
Nīderlande		252
Savienība		3 666
KPN		3 666

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.			Zona:	8c, 8d, 8e, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija		323		Piesardzīga KPN
Portugāle		535
Savienība		858
KPN		858

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	3a (SPR/03A.)
Dānija		8 920	(119)  (120)	Analītiska KPN
Vācija		19	(119)  (120)
Zviedrija		3 375	(119)  (120)
Savienība		12 314	(119)  (120)
KPN		13 312	(120)

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		0	(121)  (122)	Analītiska KPN
Dānija		0	(121)  (122)
Vācija		0	(121)  (122)
Francija		0	(121)  (122)
Nīderlande		0	(121)  (122)
Zviedrija		0	(121)  (122)  (123)
Apvienotā Karaliste		0	(121)  (122)
Savienība		0	(121)  (122)
Norvēģija		0	(121)
Fēru Salas		0	(121)  (124)
KPN		0	(121)

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus			Zona:	7d un 7e (SPR/7DE.)
Beļģija		8		Piesardzīga KPN
Dānija		489
Vācija		8
Francija		105
Nīderlande		105
Apvienotā Karaliste		791
Savienība		1 506
KPN		1 506

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. zonā (DGS/15X14)
Beļģija		20	(125)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		4	(125)
Spānija		10	(125)
Francija		83	(125)
Īrija		53	(125)
Nīderlande		0	(125)
Portugāle		0	(125)
Apvienotā Karaliste		100	(125)
Savienība		270	(125)
KPN		270	(125)

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		12	(126)	Piesardzīga KPN
Dānija		5 311	(126)
Vācija		469	(126)  (127)
Spānija		99	(126)
Francija		441	(126)  (127)
Īrija		334	(126)
Nīderlande		3 197	(126)  (127)
Portugāle		11	(126)
Zviedrija		75	(126)
Apvienotā Karaliste		1 264	(126)  (127)
Savienība		11 213
Norvēģija		2 550	(128)
KPN		13 763

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14)
Dānija		6 821	(129)  (131)	Analītiska KPN
Vācija		5 322	(129)  (130)  (131)
Spānija		7 260	(131)  (133)
Francija		2 739	(129)  (130)  (131)  (133)
Īrija		17 726	(129)  (131)
Nīderlande		21 356	(129)  (130)  (131)
Portugāle		699	(131)  (133)
Zviedrija		675	(129)  (131)
Apvienotā Karaliste		6 419	(129)  (130)  (131)
Savienība		69 017	(131)
Fēru Salas		1 600	(132)
KPN		70 617

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	8c (JAX/08C.)
Spānija		10 015	(134)	Analītiska KPN
Francija		174
Portugāle		990	(134)
Savienība		11 179
KPN		11 179

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	9 (JAX/09.)
Spānija		30 237	(135)	Analītiska KPN
Portugāle		86 634	(135)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		116 871
KPN		116 871

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	10; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (136) (JAX/X34PRT)
Portugāle	Jānosaka		Piesardzīga KPN
Savienība	Jānosaka	(137)	Piemēro šīs regulas 6. pantu.
KPN	Jānosaka	(137)

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (138) (JAX/341PRT)
Portugāle	Jānosaka		Piesardzīga KPN
Savienība	Jānosaka	(139)	Piemēro šīs regulas 6. pantu.
KPN	Jānosaka	(139)

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (140) (JAX/341SPN)
Spānija	Jānosaka		Piesardzīga KPN
Savienība	Jānosaka	(141)	Piemēro šīs regulas 6. pantu.
KPN	Jānosaka	(141)

Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii			Zona:	3a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NOP/2A3A4.)
Gads	2019		2020
Dānija	54 949	(142)  (144)	64 940	(142)  (147)	Analītiska KPN
Vācija	11	(142)  (143)  (144)	12	(142)  (143)  (147)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Nīderlande	40	(142)  (143)  (144)	48	(142)  (143)  (147)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	55 000	(142)  (144)	65 000	(142)  (147)
Norvēģija	14 500	(145)	14 500	(145)
Fēru Salas	5 000	(146)	5 000	(146)
KPN	Nepiemēro		Nepiemēro

Suga:	Rūpnieciskās zivis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		800	(148)  (149)	Piesardzīga KPN
Savienība		800
KPN	Nepiemēro

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (OTH/5B67-C)
Savienība	Nepiemēro			Piesardzīga KPN
Norvēģija		280	(150)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Citas sugas			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		60		Piesardzīga KPN
Dānija		5 500
Vācija		620
Francija		255
Nīderlande		440
Zviedrija	Nepiemēro		(151)
Apvienotā Karaliste		4 125
Savienība		11 000	(152)
KPN	Nepiemēro

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N (OTH/2A46AN)
Savienība	Nepiemēro			Piesardzīga KPN
Norvēģija		6 750	(153)  (154)
Fēru Salas		150	(155)
KPN	Nepiemēro

---

(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.

(2)  Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(3)  2.r un 4. pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.

(4)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(5)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(6)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(7)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).

(8)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.

3 000

(9)  Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	8 000
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(10)  Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:

2 000

(11)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(12)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.).

(13)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(14)  Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu (HER/*4AB-C):

50 000

(15)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(16)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas jāieskaita šo sugu kvotā.

(17)  Tikai siļķes nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(18)  Tikai siļķes nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19)  Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(20)  Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(21)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

(22)  Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.

(23)  Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57° 30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

(24)  Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56° 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07° 00' rietumu garuma.

(25)  Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

—	Kintairas ragu (55° 17,9' N, 05° 47,8' W),

—	punktu ar koordinātām 55° 04' N, 05° 23' W un

—	Korsvolas ragu (55° 00,5' N, 05° 09,4' W).

(26)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Apvienotās Karalistes kvota.

(27)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(28)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(29)  Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.

(30)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam. KPN un dalībvalstu kvotas tiks grozītas pēc tam, kad par šo krājumu būs sniegti zinātniskie ieteikumi. KPN un kvota laikposmam no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam ir noteikta Padomes Regulā (ES) 2019/1601 (2019. gada 26. septembris), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulas (ES) 2018/2025 un (ES) 2019/124 (OV L 250, 30.9.2019., 1. lpp.).

(31)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(32)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 7.d zonā (COD/*07D.).

(33)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(34)  Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāieskaita šo sugu kvotā.

(35)  Tikai mencas piezvejai, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajā mencas zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(36)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(37)  Tikai mencas piezvejai, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajā mencas zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(38)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 4; Savienības ūdeņos 2.a zonā; 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/*2A3X4).

(39)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).

(40)  10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā.

(41)  35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

(42)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot: 6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

(43)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

(44)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

(45)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāieskaita šo sugu kvotā.

(46)  Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4. zonā, Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.).

(47)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(48)  Tikai merlanga piezvejai, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajā merlanga zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(49)  Tikai merlanga piezvejai, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajā merlanga zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(50)  Mencas, pikšas un saidas piezveja jāieskaita šo sugu kvotā.

(51)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(52)  Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).

(53)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(54)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(55)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 37 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 7 %.

(56)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu, Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(57)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

190 809

(58)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

190 809

(59)  Jāieskaita Norvēģijas nozvejas limitos, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(60)  Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C):

40 000.

Šis nozvejas limits 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas:

18 %.

(61)  Jāieskaita Fēru Salu nozvejas limitos.

(62)  Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/*06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C):

9 375.

(63)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(64)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).

(65)  Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāieskaita šo sugu kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(66)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(67)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(68)  Tikai piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(69)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 t, drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 3.a zonā (LIN/*03A-C).

(70)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 35 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.).

(71)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.

3 000

(72)  Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	8 000
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(73)  Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:

2 000

(74)  Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (LIN/*6BAN.).

(75)  Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.):

75

(76)  Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):
Spānija	795
Francija	498
Īrija	957
Apvienotā Karaliste	387
Savienība	2 637

(77)  Tikai nozvejām, ko gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE):

—	2 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī;

—	0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā.

(78)  No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

(79)  Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu apjomu:

77

(80)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāieskaita šo sugu kvotās.

(81)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.

(82)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.

(83)  No tām ne vairāk kā 300 tonnu drīkst nozvejot Skagerakā (PLE/*03AN.).

(84)  Tikai jūras zeltplekstes piezvejai, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajā jūras zeltplekstes zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

(85)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE).

(86)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.).

(87)  Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

(88)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(89)  Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma (POK/*5614N).

(90)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāieskaita šo sugu kvotā.

(91)  Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(92)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(93)  Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

(94)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas 16. un 52. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(95)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(96)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(97)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas 16. un 52. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(98)  Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:

Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata			Zona:	Savienības ūdeņi 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.)
Beļģija		17		Piesardzīga KPN
Igaunija		0
Francija		79
Vācija		0
Īrija		25
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		21
Apvienotā Karaliste		50
Savienība		192
KPN		192
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas 16. un 52. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(99)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(100)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(101)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(102)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(103)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(104)  Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Šis noteikums neskar aizliegumus, kas 16. un 52. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(105)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(106)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas 16. un 52. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN
Francija		13
Portugāle		10
Spānija		10
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		33
KPN		33

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN
Francija		20
Portugāle		15
Spānija		15
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		50
KPN		50

(107)  Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

(108)  Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
Beļģija	78	80
Dānija	2 695	2 756
Vācija	82	84
Francija	247	252
Nīderlande	248	254
Zviedrija	736	753
Apvienotā Karaliste	230	235
Savienība	4 316	4 414

(109)  Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).

(110)  Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):

271

Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāieskaita šo sugu kvotās.

(111)  Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:

55 397

Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/*03A.):

3 000

(112)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).

(113)  Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(114)  Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāieskaita tās nozvejas limitā (MAC/*N5630):

38 212

(115)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

(116)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

(117)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

(118)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

(119)  Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(120)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam. Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(121)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(122)  Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/ *2AC4C). Merlanga piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(123)  Ieskaitot tūbītes.

(124)  Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

(125)  Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atbrīvo, kā prasīts 16. un 52. pantā. Atkāpjoties no 16. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru pozitīvi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, ir nedzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem.

(126)  Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(127)  Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*2A-14).

(128)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).

(129)  Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā līdz 30. jūnijam (neieskaitot), drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*4BC7D).

(130)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(131)  Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(132)  Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā.

(133)  Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

(134)  Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.).

(135)  Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C)

(136)  Ūdeņi ap Azoru salām.

(137)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(138)  Ūdeņi ap Madeiru.

(139)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(140)  Ūdeņi ap Kanāriju salām.

(141)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

(142)  Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(143)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.

(144)  Savienības kvotu drīkst apgūt tikai no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim.

(145)  Izmanto šķirotājrežģi.

(146)  Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāieskaita šajā kvotā.

(147)  Savienības kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim.

(148)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāieskaita šo sugu kvotās.

(149)  Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.):

400

(150)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

(151)  Norvēģija ir iedalījusi Zviedrijai “citu sugu” kvotu parastajā apmērā.

(152)  To vidū konkrēti nenosauktas zvejniecības. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(153)  Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C).

(154)  To vidū konkrēti nenosauktas zvejniecības. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(155)  Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (OTH/*46AN).