(1)

Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku.

(2)

2020. gada ziņojums par Austriju tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Austrija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā (3) (“2019. gada valstij adresētie ieteikumi”), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Austrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija Covid-19 uzliesmojumu oficiāli pasludināja par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, izraisa svārstīgumu finanšu tirgos, rada patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus, kā arī uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu, kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(4)

Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)

2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Šī vispārējā izņēmuma klauzula, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (4) 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā 2020. gada 20. marta paziņojumā pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai, un aicināja Padomi apstiprināt šo secinājumu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Viņi bija vienisprātis, ka nopietnā ekonomikas lejupslīde prasa apņēmīgu, vērienīgu un koordinētu atbildi. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)

Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu adekvātus veselības un drošības apstākļus darbavietās nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā kopā, lai sagatavotu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atgriešanos pie mūsu sabiedrību un ekonomiku normālas darbības un ilgtspējīgas izaugsmes, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)

Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka iekšējais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atveseļošanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, būtu jāatceļ tie ārkārtas pasākumi, kas kavē iekšējā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze rāda, ka jo īpaši veselības nozarē ir vajadzīgi spēcīgi krīžgatavības plāni. Starp svarīgākajiem elementiem plašāku krīžgatavības plānu izstrādē ir minamas uzlabotas iepirkuma stratēģijas, diversificētas piegādes ķēdes un būtiskāko materiālu stratēģiskās rezerves.

(8)

Savienības likumdevējs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 (5) un (ES) 2020/558 (6) jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus, lai dalībvalstīm ļautu mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtējās sekas. Minētie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis 2020.–2021. grāmatvedības gadā var arī izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Austrija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu visvairāk skartajām personām un nozarēm.

(9)

Paredzams, ka Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās sekas dažādos reģionos izpaudīsies nevienmērīgi, jo tiem ir atšķirīgi specializācijas modeļi; jo īpaši tas attiecas uz reģioniem, kuri lielā mērā paļaujas uz tūrismu. Tas rada risku, ka Austrijā palielināsies reģionālā nevienlīdzība. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)

Austrija savu 2020. gada valsts reformu programmu iesniedza 2020. gada 14. aprīlī un 2020. gada stabilitātes programmu – 2020. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)

Uz Austriju šobrīd attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu.

(12)

Valdība 2020. gada stabilitātes programmas tehniskajā atjauninājumā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma 0,7 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2019. gadā uz deficītu 8,0 % apmērā no IKP 2020. gadā. Paredzams, ka deficīts 2021. gadā samazināsies līdz 1,9 % no IKP. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 70,4 % no IKP, bet saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu 2020. gadā tā palielināsies līdz 81,4 %. Covid-19 pandēmijas dēļ makroekonomisko un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība.

(13)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju – un atbilstoši saskaņotai Savienības mēroga pieejai –, Austrija ir laikus noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu savas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 5,0 % no IKP. Šie pasākumi ietver veselības aprūpes pakalpojumu stiprināšanu, ārkārtas palīdzību grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un saīsināta darbalaika režīmus. Turklāt Austrija ir paziņojusi par pasākumiem, kuri, neradot tiešu ietekmi uz budžetu, palīdzēs nodrošināt likviditātes atbalstu uzņēmumiem, un saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmas aplēsi tie sasniegs apmēram 5,0 % no IKP. Šie pasākumi ietver nodokļu atlikšanu iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem (2,6 % no IKP) un aizdevumu garantijas (2,4 % no IKP). Kopumā Austrijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumā. Minēto ārkārtas pasākumu un fiskālo atbalsta pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(14)

Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Austrijas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta –6,1 % apmērā no IKP 2020. gadā un –1,9 % apmērā no IKP 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā sasniegs 78,8 % un 2021. gadā –75,8 %.

(15)

Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Austrija 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā Komisijas analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/97 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(16)

Austrijas valdība ir veikusi vēl nepieredzētus pasākumus, lai kontrolētu Covid-19 izplatību. Tā ir ieviesusi stingrus karantīnas un sociālās distancēšanās noteikumus un piešķīrusi veselības aprūpes sistēmai ievērojamus līdzekļus aprīkojuma un krājumu iegādei, laboratoriju kapacitātes palielināšanai un personālresursu nostiprināšanai. Slodze primārajā veselības aprūpē ir krasi pieaugusi, jo vēl nepieredzētā mērā ir palielinājusies nepieciešamība pēc telekonsultācijām, ārsta apmeklējumiem un mājas vizītēm. Straujais Covid-19 uzliesmojums ir spēcīgi ietekmējis Austrijas ekonomiku. Valsts un starptautiskie vīrusa ierobežošanas pasākumi ir ietekmējuši gan pieprasījumu, gan piedāvājumu, izraisot plašu lejupslīdi. Tāpēc tiek prognozēts, ka IKP 2020. gadā samazināsies par 5,5 %, kas ir vairāk nekā ekonomikas un finanšu krīzes laikā 2008.–2009. gadā. Ņemot vērā salīdzinoši straujo jaunu inficēšanās gadījumu skaita samazināšanos, Austrija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas paziņoja par ierobežošanas pasākumu atvieglošanu, sākot no aprīļa vidus. Lai izvairītos no ilgstoša ekonomiskā kaitējuma un mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu, valdība ir pieņēmusi visaptverošu pasākumu kopumu Austrijas ekonomikas atbalstam (aptuveni 10 % no IKP). Piemēram, ir ieviests saīsināta darbalaika režīms (Kurzarbeit), kas ļauj darba laiku noteiktā laikposmā samazināt vidēji par līdz pat 90 % un darba devējiem atkarībā no pēdējiem bruto ienākumiem atlīdzina 80 % līdz 90 % no darbinieka pēdējiem neto ienākumiem. Uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām paredzētā visaptverošā pasākumu kopuma mērķis ir novērst īslaicīgas likviditātes problēmas, un ar to sniedz tiešu atbalstu, īpaši smagi cietušiem uzņēmumiem un nozarēm, sevišķi koncentrējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ir runa par tādiem pasākumiem kā pārvedumi, likviditātes atbalsts ar aizdevumu palīdzību, garantijas, kapitāla iepludināšana un nodokļu maksājumu atlikšana. Izstrādājot un īstenojot minētos pasākumus, ir jāņem vērā banku sektora noturība.

(17)

Austrijas veselības aprūpes sistēma līdz šim veiksmīgi tiek galā ar Covid-19 pandēmiju. Iedzīvotāju veselību vēl vairāk palīdzētu uzlabot primārās un ambulatorās aprūpes pakalpojumu paplašināšana, galveno uzmanību pievēršot veselības veicināšanai un slimību profilaksei. Saglabājot augstus kvalitātes standartus, izmaksu efektivitāti varētu palielināt efektīvāks publiskais iepirkums un ģenēriskās zāles. Turklāt Austrijas ilgtermiņa aprūpes sistēmai ir strukturālas un fiskālas problēmas, kas līdz šim nav pienācīgi risinātas. Šī sistēma sniedz salīdzinoši augstas kvalitātes pakalpojumus, taču saskaras ar personāla trūkumu, kas pašreizējā krīzē kļūst vēl jūtamāks un acīmredzamāks. Ilgtermiņa aprūpes nozare lielā mērā balstās uz darbu, ko veic darba ņēmēji no citām dalībvalstīm, kas liecina par nepieciešamību nodrošināt brīvu pārrobežu darba ņēmēju plūsmu. Turklāt adekvāts atalgojums varētu palīdzēt padarīt pievilcīgāku medicīnas māsu darbu.

(18)

Nodokļu politika ir būtiska mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstīšanā Covid-19 ierobežojumu laikā, un tai būs izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanas veicināšanā pēc Covid-19 krīzes. Austrijas nodokļu struktūru raksturo liels slogs darbaspēkam, savukārt ienākumu potenciāls no nodokļiem, kuri saistīti ar īpašumu, un vides nodokļiem joprojām ir lielā mērā neizmantots, bet patēriņa nodokļus varētu padarīt efektīvākus. Nodokļu reformas varētu palīdzēt novirzīt nodokļu slogu uz avotiem, kas mazāk kaitē iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, un nodrošināt stabilu pamatu ekonomikas atveseļošanai. Jo īpaši, nepietiekami izmantotie nodokļi, ko uzliek alkoholam un tabakai, piesārņojumam un resursu patēriņam, slēpj sevī neizmantotu patērētāju izvēles ietekmes un ieņēmumu potenciālu. Nevienmērīgais, bet kopumā zemais enerģijas nodokļu līmenis mazina šā politikas instrumenta efektivitāti un lietderību videi labvēlīga patēriņa stimulēšanā. Proti, konsekventa nodokļu piemērošana CO2 emisijām padarītu klimatam nekaitīgus enerģijas avotus konkurētspējīgākus un nodrošinātu fiskālo telpu tam, lai samazinātu nodokļus ar lielāku kropļojošu ietekmi. Augstāki enerģijas nodokļi, kas saistīti ar CO2, palīdzētu internalizēt piesārņojuma sociālās izmaksas, rosinātu patērētājus vairāk paļauties uz atjaunojamiem energoresursiem un mudinātu investorus ieguldīt klimatam draudzīgās tehnoloģijās. Visbeidzot, vairāk izmantojot nodokļus, kuri saistīti ar īpašumiem, būtu iespējams padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku, sevišķi ņemot vērā Austrijas nemainīgi kraso ekonomisko nevienlīdzību. Proti, ir pierādījies, ka periodiski īpašuma un mantojuma nodokļi ir salīdzinoši labvēlīgi izaugsmei un progresīvi, un tos nevajadzētu ignorēt, apsverot, kur ņemt nodokļu ieņēmumus publisko finanšu papildināšanai.

(19)

Lai gan Austrija ir guvusi labas sekmes sociālo rezultātu pārskata rādītājos, kas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatā, nepilnības segumā, iespējams, nozīmē, ka Covid-19 krīzes laikā neaizsargātajām grupām pietrūks ienākumu aizsardzības un var būt nepieciešami papildu pasākumi. Pieaug jauniešu bezdarbs, un nabadzības riskam īpaši ir pakļauti bezdarbnieki, ilgstošie bezdarbnieki, nestandarta darba ņēmēji un ārvalstīs dzimušas personas. Būtiska nozīme joprojām būs aktīvai darba tirgus politikai, kas nodrošina mūžizglītības iespējas un prasmju pilnveidi. Apstākļi, kad jāizmanto attālinātas mācības, īpaši skar nelabvēlīgā situācijā esošus studentus, tostarp studentus ar invaliditāti. Lai gan aptuveni 10 % skolēnu, kas jaunāki par 15 gadiem, nav piekļuves virtuālajai mācību videi, Austrijas valdība, reaģējot uz Covid-19 krīzi, ir veikusi riska mazināšanas pasākumus, nodrošinot riskam pakļautajiem skolēniem datorus. Tomēr pastāv risks, ka var saasināties jau esošā nevienlīdzība attiecībā uz izglītības iegūšanu, kas saistīta ar sociālekonomisko un migrantu izcelsmi. Atveseļošanas stratēģija, kas uzlabo piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (kas, kā pierādījies, kompensē sociālo neaizsargātību), radītu sociālekonomiskus ieguvumus vidējā termiņā un ilgtermiņā un sniegtu sievietēm iespējas pilnībā piekļūt darba tirgum. Vispārējais sieviešu nodarbinātības līmenis pirms krīzes bija augsts, taču gandrīz puse no viņām strādāja nepilnu darba laiku (sakarā ar īso darba laiku skolās un bērnu aprūpes iestādēs), tādējādi radot būtiskas nekoriģētas vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.

(20)

To Covid-19 atbalsta pasākumu efektivitāte, kuru mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, saglabāt uzņēmējdarbības vidi un izvairīties no maksātnespējas, ir atkarīga no tā, cik ātri un nebirokrātiski tos ievieš valsts iestādes un starpnieki. Jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, iespējams, būs vajadzīgs īpašs atbalsts, piemēram, valsts iestādēm iegādājoties tajos pašu kapitāla daļas un stimulējot riska kapitāla fondus vairāk ieguldīt šādos uzņēmumos. Tas ir nepieciešams, lai stiprinātu minētos uzņēmumus, kuri ir būtiski svarīgi ekonomikas atveseļošanai, kā arī lai izvairītos no stratēģiski svarīgu Eiropas uzņēmumu ārkārtas pārdošanas. Grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, sevišķi mazākajiem, papildus finansiālai palīdzībai ir vajadzīga arī atbalstoša uzņēmējdarbības vide. Administratīvais slogs un regulējuma blīvums rada izmaksas, kuras uzņēmumi tagad var atļauties mazāk nekā jebkad agrāk. Centieni samazināt nevajadzīgu slogu un sniegt efektīvus digitālos publiskos pakalpojumus ļauj veiksmīgi nodrošināt uzņēmumiem tūlītējus, taustāmus atvieglojumus, neradot slogu nodokļu maksātājiem. Maksātnespējas regulējumu vajadzētu vērst ne tikai uz maksātnespējas novēršanu, bet arī uz ātru likvidāciju un “otrās iespējas” nodrošināšanu. Tādi strīdu izšķiršanas tīkli kā SOLVIT palīdz uzņēmumiem laikā, kad vienotā tirgus darbība ir traucēta, un tiem ir vajadzīgi pietiekami resursi.

(21)

Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, būs svarīgi pasteidzināt labā sagatavotības stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un veicināt privātās investīcijas, tostarp, veicot attiecīgas reformas. Šo investīciju efektivitāte vislielākā būs tad, ja tās būs vērstas uz inovāciju, digitalizāciju un zaļo pārkārtošanos tā, lai palielinātu ražīgumu un nodrošinātu ilgtspējīgu konkurētspēju. Pētniecības un izstrādes intensitāte Austrijā ir viena no augstākajām Savienībā, bet inovācijas rezultātu ziņā valsts atpaliek no inovācijas līderiem. Tā kā daudzu uzņēmumu pētniecības budžets tagad izjutīs spiedienu, ir vēl svarīgāk Austrijas pētniecības un attīstības centienus pārvērst zinātnes izcilībā un progresīvā inovācijā, saglabāt publiskās investīcijas fundamentālos un lietišķos pētījumos un nodrošināt pašu kapitāla finansējumu inovatīviem augošiem uzņēmumiem. Digitalizācija arī turpmāk lielā mērā palīdzēs atvērt ekonomiku un sagatavoties “jaunajai normālajai situācijai” pēc Covid-19 norobežošanas atcelšanas. Digitālo tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu nepietiekamā izplatība mazākos uzņēmumos rada šķēršļus ražīguma pieaugumam. Lai gan Austrijas iedzīvotāju digitālās prasmes kopumā pārsniedz ES vidējo rādītāju, datorzinātņu studiju beidzēju nav pietiekami daudz, lai aizpildītu visas pieejamās darbvietas. Izplatītāka e-komercija, darbs no mājām un e-pārvalde, piemēram, prasīs lielākas investīcijas infrastruktūrā (tostarp 5G un platjoslas pieslēgumiem laukos), aprīkojumā un prasmēs.

(22)

Austrijas pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ilgtermiņā prasīs apjomīgas privātās un publiskās investīcijas. Austrijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā norādīts uz ievērojamām grūtībām sasniegt valsts 2030. gada mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav ietvertas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Resursu produktivitātes uzlabošana ir svarīgs turpmākās izaugsmes dzinējspēks, kas vienlaikus samazina ietekmi uz vidi. Ar transportu saistīto emisiju samazināšanai ir liela nozīme gaisa kvalitātes standartu un klimata mērķu sasniegšanā. Jau sagatavoto investīciju realizācija un jaunu uzsākšana, atbalstot zaļo pāreju, palīdzēs radīt jaunas “zaļās” darbvietas un stimulēs ekonomiku, kad tā sāks iziet no Covid-19 krīzes pārvarēšanas režīma. Investīcijas ekoinovācijās veicinātu ražīguma pieaugumu, vienlaikus samazinot Austrijas ekoloģisko pēdu. 2021.–2027. gada laikposmam paredzēto līdzekļu plānošana Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kas aplūkots Komisijas priekšlikumā, varētu palīdzēt Austrijai risināt dažas no problēmām, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši teritorijās, kas ietvertas 2020. gada ziņojuma par valsti D pielikumā. Tas ļautu Austrijai optimāli izmantot minēto fondu.

(23)

Austrijai adresētie ieteikumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā (“2020. gada valstij adresētie ieteikumi”), pievēršas Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atveseļošanas veicināšanai, taču 2019. gada valstij adresētie ieteikumi attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. 2019. gada valstij adresētie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgadā. Tas ietver 2019. gada valstij adresētos ieteikumus, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Visi 2019. gada valstij adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, tostarp pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(24)

Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu, kas gūts ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā. Nodrošinot 2020. gada valstij adresēto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Austrija sekmēs progresu IAM sasniegšanā un dos ieguldījumu kopīgos pūliņos nodrošināt konkurētspējīgu ilgtspēju Savienībā.

(25)

Cieša ekonomiku koordinācija ekonomiskajā un monetārajā savienībā ir būtiska, lai panāktu strauju atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes. Austrijai kā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, būtu jānodrošina, ka tās politika turpina atbilst 2020. gada ieteikumiem eurozonai un tiek koordinēta ar politiku, ko īsteno pārējās dalībvalstis, kuru valūta ir euro, vienlaikus ņemot vērā Eurogrupas politiskās norādes.

(26)

Komisija 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā ir veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada stabilitātes programmu, 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti valstij adresētie ieteikumi, kas Austrijai adresēti iepriekšējos gados. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Austrijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(27)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.

4.