(1)

Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Lietuva nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku.

(2)

2020. gada ziņojums par Lietuvu tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Lietuva īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā (3) (“2019. gada valstij adresētie ieteikumi”), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Lietuvas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija Covid-19 uzliesmojumu oficiāli pasludināja par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, izraisa svārstīgumu finanšu tirgos, rada patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus, kā arī uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu, kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(4)

Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)

2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Šī vispārējā izņēmuma klauzula, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (4) 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā 2020. gada 20. marta paziņojumā pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai, un aicināja Padomi apstiprināt šo secinājumu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Viņi bija vienisprātis, ka nopietnā ekonomikas lejupslīde prasa apņēmīgu, vērienīgu un koordinētu atbildi. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)

Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietās nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā kopā, lai sagatavotu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atgriešanos pie mūsu sabiedrību un ekonomiku normālas darbības un ilgtspējīgas izaugsmes, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)

Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka iekšējais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atveseļošanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, būtu jāatceļ tie ārkārtas pasākumi, kas kavē iekšējā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze rāda, ka veselības nozarē ir vajadzīgi krīžgatavības plāni. Starp svarīgākajiem elementiem plašāku krīžgatavības plānu izstrādē ir minamas uzlabotas iepirkuma stratēģijas, diversificētas piegādes ķēdes un būtiskāko materiālu stratēģiskās rezerves.

(8)

Savienības likumdevējs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 (5) un (ES) 2020/558 (6) jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus, lai dalībvalstīm ļautu mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtējās sekas. Minētie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis 2020.–2021. grāmatvedības gadā var arī izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Lietuva tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu visvairāk skartajām personām un nozarēm.

(9)

Paredzams, ka Lietuvā Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās sekas atšķirīgu specializācijas modeļu dēļ dažādās nozarēs un reģionos izpaudīsies nevienmērīgi. Tas rada risku, ka Lietuvā palielināsies nevienlīdzība. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)

Lietuva savu 2020. gada valsts reformu programmu iesniedza 2020. gada 15. maijā un 2020. gada stabilitātes programmu – 2020. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)

Uz Lietuvu šobrīd attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa.

(12)

Valdība savā 2020. gada stabilitātes programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma 0,3 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2019. gadā uz deficītu 11,4 % apmērā no IKP 2020. gadā. Paredzams, ka deficīts 2021. gadā samazināsies līdz 3,9 % no IKP. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija pieaugusi līdz 36,3 % no IKP, un saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu 2020. gadā tā palielināsies līdz aptuveni 50,6 %. Covid-19 pandēmijas dēļ makroekonomisko un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība.

(13)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju – un atbilstoši saskaņotai Savienības mēroga pieejai –, Lietuva ir laikus noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu savas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 6,8 % no IKP. Šie pasākumi ietver nodokļu maksājumu atlikšanu, papildu finansējumu medicīnas preču iegādei, subsīdijas darbvietu saglabāšanai un pabalstus pašnodarbinātām personām un darba ņēmējiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Komisija, izanalizējusi dažu pasākumu struktūru un īstenošanu, atzina, ka to izmantošanas potenciāls ir relatīvi neliels, tāpēc Komisija pieņēma, ka valdības pasākumiem būs mazāka ietekme uz publiskajām finansēm. Turklāt Lietuva ir paziņojusi par diskrecionāriem pasākumiem, kas – lai gan tiem nebūs tiešas ietekmes uz budžetu – palīdzēs reaģēt uz krīzi, tostarp nodrošinās likviditātes atbalstu uzņēmumiem, un saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmas prognozi tie sasniegs 3,8 % no IKP. Minētie pasākumi ietver aizdevumu garantijas (2,9 % no IKP). Kopumā Lietuvas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumā. Minēto ārkārtas pasākumu un fiskālo atbalsta pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(14)

Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Lietuvas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta –6,9 % apmērā no IKP 2020. gadā un –2,7 % apmērā no IKP 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2020. un 2021. gadā joprojām saglabāsies zem 60 %.

(15)

Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Lietuva 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā Komisijas analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/97 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(16)

Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi Lietuvas IKP samazināsies par 8 %, kam sekos strauja atveseļošanās 7,5 % apmērā 2021. gadā. Lai reaģētu uz Covid-19 uzliesmojumu un mazinātu ekonomiskās sekas, Lietuva 16. martā nāca klajā ar Ekonomikas stimulēšanas un Covid-19 izplatīšanās seku mīkstināšanas plānu. Plāna apjoms ir 2,5 miljardi EUR jeb 6,3 % no valsts IKP, un tajā līdz pat 500 miljoniem EUR jeb 1,3 % no IKP ir atvēlēti tam, lai nodrošinātu veselības sistēmai nepieciešamos resursus. Vēl 500 miljoni EUR tika piešķirti darbvietu un ienākumu aizsardzībai. Valsts garantiju fondu kapacitāte tika palielināta par 500 miljoniem EUR, un ekonomikas stimulēšanai tika apstiprinātas papildu valsts garantijas vēl līdz 500 miljonu EUR apmērā. Aprīlī Komisija apstiprināja vairākas Lietuvas sagatavotas atbalsta shēmas Lietuvas ekonomikas atbalstam Covid-19 uzliesmojuma kontekstā. Šīs shēmas ir izstrādātas, lai palīdzētu uzņēmumiem apmierināt tūlītējas apgrozāmā kapitāla vajadzības un turpināt darbību pandēmijas laikā un pēc tās. Turklāt Lietuvas Banka atviegloja dažas kapitāla prasības komercbankām, lai palielinātu aizdevumus reālajai ekonomikai.

(17)

Lietuvas veselības jomas rezultāti pastāvīgi atpaliek no citu dalībvalstu rezultātiem – tas daļēji ir izskaidrojams ar to, ka veselības aprūpes sistēma, kas saņem mazu finansējumu, efektivitātes ziņā nav optimāla. Pašreizējā pandēmija sistēmu ir pakļāvusi papildu spiedienam un izgaismojusi vēl citas strukturālas problēmas, tostarp to, ka pakalpojumu kvalitāte tiek uzlabota lēni, nepietiek investīciju primārajā veselības aprūpē un nav gūti panākumi slimnīcu tīkla pielāgošanā, lai gan šā procesa mērķis ir slimnīcu tīklu padarīt efektīvāku un atbilstošāku vajadzībām. Covid-19 krīze arī ir atsegusi nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, kas saistīta ar darbaspēka trūkumu un ģeogrāfisku neatbilstību starp pakalpojumiem un vajadzībām. Lietuvai ir jāmobilizē resursi, kas vajadzīgi, lai pārvarētu pašreizējo krīzi un nākotnē uzlabotu savu veselības aprūpes sistēmu noturību. Patlaban galvenais mērķis ir stiprināt spējas – tādos aspektos kā veselības aprūpes darbinieki, kritiski svarīgas medicīnas preces un aprīkojums, lai glābtu dzīvības pandēmijas laikā,– tomēr ilgākā termiņā būtu jāpalielina investīcijas veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošanā, lai tā varētu turpināt darbu, atgūt optimālu veiktspēju un sagatavoties jauniem satricinājumiem. Tādēļ būs jāpiešķir pietiekami resursi veselības aprūpes sistēmas piekļūstamības, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai tā spētu labāk reaģēt uz problēmām, ko rada arvien plašāk vērojamās hroniskās saslimšanas, novecošana un ieilgusī nevienlīdzība. Šajā ziņā liela nozīme ir primārajai aprūpei un e-veselības attīstībai. Lietuvai būtu arī jānodrošina, ka netiek apdraudēti nesenie uzlabojumi attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību cenu ziņā. Visbeidzot, lai nākotnē izveidotos noturība, būs arī jāuzlabo sistēmas spēja mazināt neveselīgu dzīvesveidu (tas ir viens no citiem svarīgākajiem faktoriem, kas ir Lietuvas slikto veselības rezultātu pamatā) un jāpieliek lielākas pūles, lai ilgtermiņa aprūpes nozari sagatavotu sabiedrības novecošanai.

(18)

Pirms Covid-19 pandēmijas dalības līmenis darba tirgū bija augsts un bezdarba līmenis – zems, taču šī krīze ir radījusi jaunas problēmas. Ar Savienības finansējuma palīdzību Lietuva ir īstenojusi saīsināta darbalaika shēmu, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz nodarbinātību, un ieviesusi vairākus citus pasākumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Pirms krīzes aktīva darba tirgus politikas pasākumu tvērums samazinājās un līdzdalība pieaugušo izglītībā joprojām bija zema. Tomēr, lai bezdarbniekiem palīdzētu pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū un sniegtu faktisku atbalstu ilgtspējīgā veidā arī pēc atveseļošanas posma, būs jānodrošina, ka aktīva darba tirgus politikas pasākumiem ir plašāks tvērums un pietiekams finansējums, un jāveic citi pasākumi, lai panāktu darbaspēka pārkvalificēšanos un tā prasmju pilnveidošanu. Ir svarīgi stiprināt sociālo partneru spējas, lai nodrošinātu to jēgpilnu un laicīgu iesaistīšanu krīzes pārvarēšanas un atveseļošanas procesa sagatavošanā.

(19)

Lai gan pirms krīzes tika veikti pasākumi, lai novērstu nabadzības un sociālās atstumtības risku, piemēram, palielinot vispārējos bērnu pabalstus un pensijas, nabadzība un ienākumu nevienlīdzība joprojām ir viena no augstākajām Savienībā. Lietuvā ir salīdzinoši zemi publiskie izdevumi sociālajai aizsardzībai un zema sociālo pārvedumu ietekme uz nabadzības samazināšanu – un Eiropas sociālo tiesību pīlārā izmantotajā rezultātu pārskatā par rādītājiem sociālajā jomā tā novērtēta kā kritiska. Nodokļu un pabalstu sistēmas mazā progresivitāte un pārdales spēja ierobežo valsts iespējas finansēt sabiedriskos labumus un pakalpojumus un samazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību. Vidējā termiņā Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz nodarbinātību un mājsaimniecību ienākumiem, iespējams, saasinās šīs problēmas. Lai novērstu pandēmijas krīzes visvairāk skarto personu stāvokļa pasliktināšanos, var būt nepieciešami tādi pagaidu pasākumi kā atbilstības noteikumu un dažu pabalstu summas un ilguma pārskatīšana. Sociālās drošības tīkls būtu jāpaplašina, lai atbalstītu visas grupas, arī pašnodarbinātos, darba ņēmējus, kas nodarbināti uz nestandarta darba līguma pamata, un visneaizsargātākās personas. Jānostiprina galveno sociālo pakalpojumu sniegšana un sociālo mājokļu nodrošināšana, lai atbalstītu personas, kurām tas ir nepieciešams.

(20)

Ārkārtīgi svarīgs ir bijis likviditātes atbalsts uzņēmumiem, kas sniegts, izmantojot publiskā sektora aizdevumus un garantijas, un kurā īpaša uzmanība pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču starpniekiem šis uzņēmumiem paredzētais likviditātes atbalsts ir jāpiešķir efektīvi un ātri, un aizdevumu nosacījumos ir jāņem vērā krīzes situācija. Izstrādājot un īstenojot minētos pasākumus, ir jāņem vērā banku sektora noturība. Ja būtu atļauta nodokļu maksājumu un sociālo iemaksu atlikšana un valsts iestādes ātrāk norēķinātos par līgumsaistībām, arī tas palīdzētu uzlabot MVU naudas plūsmu. Jaundibinātiem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem var būt vajadzīgs specifisks atbalsts, piemēram, kā valsts struktūru daļas pašu kapitālā un stimuli riska kapitāla fondiem investīciju palielināšanai minētajos uzņēmumos. Būtu jāturpina centieni samazināt nevajadzīgu regulatīvo un administratīvo slogu un piedāvāt efektīvus digitālos sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

(21)

Lietuvai būtu jānodrošina, ka tās ekonomikas atveseļošanas pasākumi ir tālredzīgi un veicina digitālo pārveidi un zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā to, ka šajās jomās jārisina vairākas problēmas. Attiecībā uz digitālo pārveidi jāatzīmē, ka digitālās prasmes nesasniedz Savienības vidējo līmeni, un MVU ziņo par ievērojamām grūtībām atrast darbiniekus IKT vakanču aizpildīšanai. Lai gan optiskās šķiedras tīkls gan laukos, gan pilsētās ir izvērsts plašāk nekā vidēji Savienībā, fiksētais platjoslas pārklājums un tā izmantošana ir ļoti zemi, un šajā ziņā saglabājas lielas atšķirības starp pilsētām un lauku apvidiem.

(22)

Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, būs svarīgi pasteidzināt labā sagatavotības stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un veicināt privātās investīcijas, tostarp, veicot attiecīgas reformas. Runājot par zaļo pārkārtošanos, kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Lietuvā kopš 2010. gada nav daudz mainījušās. Lietuvas resursu produktivitāte ir viena no zemākajām Savienībā, un aprites (sekundārā) materiālu izmantošana ir krietni zemāka par Savienības vidējo rādītāju. Saskaņā ar Lietuvas nacionālo enerģētikas un klimata plānu ekonomikas dekarbonizāciju būtiski veicinātu ēku energoefektivitātes uzlabošana, izmantojot energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu risinājumus, apkures sistēmu modernizācija un transporta nozares ilgtspējas uzlabošana. Mērķtiecīgas publiskās un privātās investīcijas, kas risina minētos jautājumus, un citas investīcijas, kam ir būtiska ietekme uz vidi un veselību, var veicināt izaugsmi un noturību un palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu atveseļošanu no krīzes. Jau ieplānotās investīcijas ļauj ātri apzināt projektus, kurus varētu īstenot paātrināti un kuri varētu veicināt ekonomikas atveseļošanu, piemēram, investīcijas ēku renovācijā un atjaunojamos energoresursos. Sagatavojot vidēja termiņa atveseļošanas pasākumus, ir iespējams balstīties uz dalībvalstu nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kopīgu interešu projektu sarakstu un infrastruktūras attīstības plāniem. Papildus tam jāatzīmē, ka Rail Baltica projekts un energotīklu starpsavienojumu projekti Lietuvai ir būtiskas investīciju prioritātes nolūkā uzlabot tās apgādes drošumu un palielināt integrāciju Savienības iekšējā tirgū. 2021.–2027. gadam paredzēto līdzekļu plānošana Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kas aplūkots Komisijas priekšlikumā, varētu palīdzēt Lietuvai risināt dažas no problēmām, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši teritorijās, kas ietvertas 2020. gada ziņojuma par valsti D pielikumā. Tas ļautu Lietuvai optimāli izmantot minēto fondu.

(23)

Lietuvai adresētie ieteikumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā (“2020. gada valstij adresētie ieteikumi”), pievēršas Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atveseļošanas veicināšanai, taču 2019. gada valstij adresētie ieteikumi attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. 2019. gada valstij adresētie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgadā. Tas ietver 2019. gada valstij adresētos ieteikumus, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Visi 2019. gada valstij adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, tostarp pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(24)

Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu, kas gūts ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā. Nodrošinot 2020. gada valstij adresēto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Lietuva sekmēs progresu IAM sasniegšanā un dos ieguldījumu kopīgos pūliņos nodrošināt konkurētspējīgu ilgtspēju Savienībā.

(25)

Cieša ekonomiku koordinācija ekonomiskajā un monetārajā savienībā ir būtiska, lai panāktu strauju atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes. Lietuvai kā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, būtu jānodrošina, ka tās politika turpina atbilst 2020. gada ieteikumiem eurozonai un tiek koordinēta ar politiku, ko īsteno pārējās dalībvalstis, kuru valūta ir euro, vienlaikus ņemot vērā Eurogrupas politiskās norādes.

(26)

Komisija 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā ir veikusi Lietuvas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada stabilitātes programmu, 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti valstij adresētie ieteikumi, kas Lietuvai adresēti iepriekšējos gados. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Lietuvā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(27)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.