(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (2) (“nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 18. pantu Apvienotā komiteja var lemt par grozījumiem nolīguma II pielikumā.

(3)

Nolīgumu vairs nepiemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (“Apvienotā Karaliste”), jo Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.

(4)

Saskaņā ar nolīguma 23. pantu nolīguma pārtraukšana nedrīkst ietekmēt tiesības, ko ieguvušas privātpersonas, un līgumslēdzējām pusēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jāizlemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt sociālā nodrošinājuma tiesību savstarpēju aizsardzību Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušajiem, kuri līdz pārejas perioda beigām, kā definēts Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) 126. pantā, ir vai ir bijuši pārrobežu situācijā, kurā vienlaikus ir iesaistīta viena vai vairākas nolīguma līgumslēdzējas puses un Apvienotā Karaliste, grozot nolīguma II pielikumu.

(6)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,