(1)

Dalībvalstīm nosakot ikgadējo emisiju sadales apjomu 2021.–2030. gada periodam Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā ietilpstošajos sektoros, relevantajiem aprēķiniem jābūt balstītiem uz visprecīzākajiem pieejamajiem datiem. Tāpēc kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā un par ko dalībvalstis Komisijai 2020. gadā iesniegušas informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (2) 7. pantu, tiek noteiktas pēc vispusīgas izskatīšanas. Komisija šo izskatīšanu ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību ir veikusi, kā paredz Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. punkts, un tā ir iegūti izskatītie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, kā paredz Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punkts.

(2)

Tikpat precīzi dati kā izskatītie inventarizācijas dati ir vajadzīgi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no stacionārām iekārtām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (3) darbības jomā; minētā direktīva izveido Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ES ETS”), kas izriet no minēto iekārtu verificēto emisiju Savienības reģistra (“Reģistrs”). Tādā mērā, kādā Reģistra 2005. gada ES ETS emisijas neatbilst Direktīvas 2003/87/EK vai Regulas (ES) 2018/842 pašreizējai darbības jomai, komplementārie emisijas dati tiek iegūti no relevantajiem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK pieņemtajiem Komisijas lēmumiem (4) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 406/2009/EK (5), kā arī valsts sadales plāniem un oficiālās sarakstes starp Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm.

(3)

Lai nodrošinātu, ka noteiktie ikgadējie emisiju sadales apjomi ir saskanīgi ar emisijām, kas ziņotas par katru 2021.–2030. gada perioda gadu, dalībvalstu ikgadējie emisiju sadales apjomi jāaprēķina CO2 ekvivalenta izteiksmē, piemērojot tās pašas globālās sasilšanas potenciāla vērtības, proti, vērtības, kas noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 5. novērtējuma ziņojumā un norādītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 (6) pielikumā.

(4)

Lai katrai dalībvalstij 2030. gadam aprēķinātu ikgadējo emisiju sadales apjomu saskaņā ar 2030. gadā panākamajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem attiecībā pret 2005. gada līmeni, kas norādīti Regulas (ES) 2018/842 I pielikumā, piemēro piecu soļu metodiku.

(5)

Pirmkārt, nosaka 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību. Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietilpstošo stacionāro iekārtu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums 2005. gadā tiek atskaitīts no 2005. gada izskatītā kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma. Dalībvalstīm, kas dalību ES ETS sākušas vēlāk nekā 2005. gadā, ir piemērojams Lēmumā 2013/162/ES noteiktais 2005. gada emisiju daudzums. Direktīvas 2003/87/EK darbības jomas paplašināšanu 2013. gadā atspoguļo, 2020. gada ikgadējā emisiju sadales apjoma attiecīgā pielāgojuma 2005. gada ekvivalenta vērtību aprēķinot saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK, kā noteikts Īstenošanas lēmumā 2013/634/ES. Kā prasa Regulas (ES) 2018/842 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts, aprēķins atspoguļo arī iekārtu aptvēruma izmaiņas laikā no 2005. līdz 2012. gadam tā, kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/1471.

(6)

Otrkārt, aprēķina katras dalībvalsts 2030. gada ikgadējo emisiju sadales apjomu, aprēķinātajai 2005. gada emisiju vērtībai piemērojot Regulas (ES) 2018/842 I pielikumā noteikto procentuālo vērtību.

(7)

Treškārt, katrai dalībvalstij aprēķina Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā ietilpstošo siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējo daudzumu 2016., 2017. un 2018. gadā, Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietilpstošo attiecīgās dalībvalsts stacionāro iekārtu verificēto siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējo daudzumu 2016., 2017 un 2018. gadā un vietējās aviācijas CO2 emisiju daudzumu atņemot no tās vidējām kopējām izskatītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2016., 2017. un 2018. gadā.

(8)

Ceturtkārt, aprēķina katras dalībvalsts ikgadējo emisiju sadales apjomu 2021.–2029. gadam. To nosaka, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējais daudzums piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu un beigu punkts ir 2030. gada ikgadējais emisiju sadales apjoms. Grieķijas, Horvātijas un Ungārijas gadījumā lineārā trajektorija sākas 2020. gadā, jo tā šo dalībvalstu sadales apjoms ir mazāks.

(9)

Visbeidzot, iegūtās ikgadējo emisiju sadales apjomu vērtības pielāgo. ES ETS kvotas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām no stacionārām iekārtām, kuras no ES ETS ir izslēgtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu un par kurām dalībvalstis Komisijai paziņojušas Komisijai saskaņā ar minēto pantu, tādā mērā, kādā tās no 2021. gada ir izslēgtas no Savienības emisiju maksimālās robežvērtības, ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā. Līdz ar to no maksimālās robežvērtības atskaitītos daudzumus pieskaita relevanto dalībvalstu 2021.–2030. gada ikgadējiem emisiju sadales apjomiem. Regulas (ES) 2018/842 IV pielikumā norādīto pielāgojuma daudzumu pieskaita katras minētajā pielikumā norādītās dalībvalsts 2021. gada emisiju sadales apjomam.

(10)

Kopējo maksimālo daudzumu noteiktām dalībvalstīm pēc tā ES ETS kvotu skaita samazināšanas, ko var ņemt vērā dalībvalsts atbilstības novērtēšanā 2021.–2030. gadā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 9. pantu, nosaka, aprēķinātajām 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām piemērojot procentuālās vērtības, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar minētās regulas 6. panta 3. punktu.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,