(1)

Savienība ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1691/73 (1) noslēdza Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (“nolīgums”), un tas stājās spēkā 1973. gada 1. jūlijā.

(2)

Nolīgums ietver 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”). Ievērojot 3. protokola 3. pantu, Apvienotā komiteja, kas izveidota ar nolīguma 29. pantu (“Apvienotā komiteja”), var nolemt grozīt 3. protokola noteikumus.

(3)

Apvienotā komiteja tās nākamajā sanāksmē pirms 2023. gada beigām pieņems lēmumu, ar ko groza nolīgumu, aizstājot 3. protokolu (“lēmums”).

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, jo lēmumam Savienībā būs saistošas tiesiskās sekas.

(5)

Savienība ar Padomes Lēmumu 2013/94/ES (2) noslēdza Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”), un attiecībā uz Savienību konvencija stājās spēkā 2012. gada 1. maijā. Tajā ir paredzēti noteikumi par to preču izcelsmi, kuras tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas noslēgti starp konvencijas līgumslēdzējām pusēm, un šos noteikumus piemēro, neskarot principus, kuri noteikti minētajos divpusējos nolīgumos.

(6)

Konvencijas 6. pantā paredzēts, ka katra līgumslēdzēja puse veic atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu konvencijas efektīvu piemērošanu. Šajā nolūkā ar lēmumu 3. protokolā tiks iekļauta dinamiska atsauce uz konvenciju, lai atsauce vienmēr būtu uz jaunāko spēkā esošo konvencijas versiju.

(7)

Diskusijas par grozījumiem konvencijā ir radījušas jaunu modernizētu un elastīgāku izcelsmes noteikumu kopumu, kas jāiekļauj konvencijā. Līdz būs noslēgts un stāsies spēkā konvencijas grozījums, Savienība un Norvēģijas Karaliste ir vienojušās, cik vien ātri iespējams, piemērot alternatīvu izcelsmes noteikumu kopumu, kas balstīti uz grozītās konvencijas noteikumiem un ko divpusēji var izmantot kā alternatīvu tiem izcelsmes noteikumiem, kas noteikti konvencijā (“pārejas noteikumi”). Šajā nolūkā ar lēmumu arī tiks noteikti pārejas noteikumi.

(8)

Kumulatīvajā zonā, ko veido EBTA valstis, Fēru Salas, Savienība, Turcijas Republika, stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki, Moldovas Republika, Gruzija un Ukraina, būtu jāsaglabā iespēja pārvadājumu sertifikātu EUR-MED vai izcelsmes deklarāciju EUR-MED vietā izmantot pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai izcelsmes deklarācijas, atkāpjoties no konvencijas noteikumiem, kas piemērojami digitālai kumulācijai starp minētajiem dalībniekiem.

(9)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt lēmuma projektam,