|
30.12.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/14 |
PADOMES REGULA (ES) 2019/2236
(2019. gada 16. decembris),
ar ko 2020. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Līguma 43. panta 3. punktā ir noteikts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. |
|
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja. |
|
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā daži ar to funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā noteikts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti. |
|
(4) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, būtu jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem. |
|
(5) |
Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumdaļā, tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2) un stājās spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu būtu jānosaka tās pašas regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļauj maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošo zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt līdz 2020. gadam, kur tas ir iespējams, un, vēlākais, līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli un saskaņā ar minētās regulas 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu. Tāpēc maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2020. gadam būtu jāsamazina par 10 % salīdzinājumā ar atsauces vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu. |
|
(6) |
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/1 par daudzgadu pārvaldības plānu zutim Vidusjūrā, kurā ir noteikti zuša (Anguilla anguilla) pārvaldības pasākumi Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi ietver ikgadēju zvejas aizlieguma laiku trīs secīgu mēnešu garumā, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 (3) izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem, kā arī nacionālajiem zuša pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem attiecīgajā dalībvalstī. Zvejas aizlieguma laiks saskaņā ar minēto ieteikumu attiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem. Minētais pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
|
(7) |
GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma arī Ieteikumu GFCM/42/2018/8 par turpmākiem ārkārtas pasākumiem 2019.– 2021. gadā attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā ir noteikti 2019., 2020. un 2021. gada nozvejas un zvejas piepūles limiti mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar citus turpmāk pieņemtus pasākumus, ne arī sistēmu, ar kuru saskaņā kvotas iedala dalībvalstīm. |
|
(8) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām bentiskajām zvejniecībām Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā attiecībā uz dažiem bentiskajiem krājumiem ieviesa zvejas piepūles režīmu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(9) |
Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un to niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un bentiskajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un nodrošināt Slovēnijas flotei piekļuvi minimālam daudzumam mazo pelaģisko sugu krājumu un minimālu zvejas piepūli attiecībā uz bentiskajiem krājumiem. |
|
(10) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar minēto ieteikumu attiecībā uz akmeņpleksti tiek ieviesta atjaunināta reģionāla kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sadales sistēma un turpmāki minētā krājuma saglabāšanas pasākumi, jo īpaši, tiek noteikts divus mēnešus ilgs zvejas aizliegums un zvejas dienu skaits ierobežots līdz 180 dienām gadā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(11) |
Saskaņā ar GFCM zinātnisko ieteikumu, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu. |
|
(12) |
Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko apspriešanas procesā izteikušas ieinteresētās personas. |
|
(13) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti KPN ikgadējo pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā. |
|
(14) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (5) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās iesūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(15) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
|
(16) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu 2020. gadam nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto šādus zivju krājumus:
|
a) |
zutis (Anguilla anguilla) Vidusjūrā, kā definēts 4. panta b) punktā; |
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kā definēts 4. panta c) punktā; |
|
c) |
anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
d) |
heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
e) |
brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Psetta maxima) Melnajā jūrā, kā definēts 4. panta e) punktā. |
2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
b) |
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā; |
|
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
|
|
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
|
e) |
“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN; |
|
f) |
“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums; |
|
g) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir tādi dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu, kas zinātniskā analīzē ir norādīti kā pietiekami kvalitatīvi, lai sniegtu zinātnisku ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
|
a) |
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (6) I pielikumā definētie apgabali; |
|
b) |
“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
c) |
“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
d) |
“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
e) |
“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi. |
II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vidusjūra
5. pants
Zutis
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek nozvejots zutis (Anguilla anguilla), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai.
2. Šo pantu piemēro Vidusjūrai un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem.
3. Savienības zvejas kuģiem Vidusjūrā Savienības un starptautiskajos ūdeņos aizliegts zuti zvejot triju secīgu mēnešu ilgā laikposmā, kuru nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma laiks ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem laikā attiecīgajās dalībvalstīs. Par noteikto aizlieguma laiku dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma laika sākuma un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2020. gada 31. janvārī.
II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa
6. pants
Bentiskie krājumi
1. Maksimālā zvejas piepūle, kas Vidusjūras rietumdaļā pieļaujama attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, 2020. gadam ir noteikta šīs regulas I pielikumā.
2. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu.
7. pants
Datu nosūtīšana
Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.
Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.
III NODAĻA
Adrijas jūra
8. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi
1. Sardīnes (Sardina pilchardus) un anšova (Engraulis encrasicolus) nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi gūst Adrijas jūrā, nepārsniedz šīs regulas II pielikumā noteiktos apjomus.
2. Dienu skaits, kurās Savienības zvejas kuģi Adrijas jūrā kā mērķsugu zvejo sardīni un anšovu, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.
9. pants
Bentiskie krājumi
1. Maksimālā zvejas piepūle, kas Adrijas jūrā pieļaujama attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, 2020. gadam ir noteikta II pielikumā.
2. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par nozvejoto krājumu izkrāvumu apjomu un zvejas piepūles datus, tās izmanto šīs regulas II pielikumā noteiktos krājumu kodus un piepūles grupu kodus.
IV NODAĻA
Melnā jūra
11. pants
Brētliņas zvejas iespēju iedalījums
Savienības autonomā kvota brētliņai (Sprattus sprattus), šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.
12. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums
Akmeņplekstes (Psetta maxima) KPN, kas attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem piemērojama Melnajā jūrā Savienības ūdeņos, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.
13. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība
Savienības zvejas kuģi, kam atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā Savienības ūdeņos, neatkarīgi no konkrētā kuģa lielākā garuma izlieto ne vairāk kā 180 zvejas dienas gadā.
14. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma laiks
Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.
15. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā
1. Šīs regulas 11. un 12. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; un |
|
c) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
16. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos nozvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas III pielikumā noteiktos krājumu kodus.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
17. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 16. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. LEPPÄ
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
I PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS BENTISKO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulās noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, un kuģa lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem (1), ar kuriem Vidusjūras rietumdaļā zvejo bentiskos krājumus.
Uz šajā pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās
|
a) |
Alvoranas jūra, Baleāru salas, Ziemeļspānija un Lionas līcis (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
|
b) |
Korsikas sala, Ligūrijas jūra, Tirēnu jūra un Sardīnijas sala (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
(1) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.
Uz šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA
Šīs iedaļas tabulā noteikts maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās.
|
Suga: Mazās pelaģiskās sugas (Eiropas anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF1718) |
|
|
Maksimālais nozvejas apjoms |
|||
|
|
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
2. Bentiskie krājumi 17. un 18. ĢAA
Šīs iedaļas tabulā attiecībā uz bentiskajiem krājumiem 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra) noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa traļa tipiem.
|
Zvejas rīku tips |
Krājumi |
Dalībvalsts |
Zvejas piepūle (zvejas dienas) 2020. gads |
Zvejas piepūles grupas kods |
|
Traļi (OTB) |
Heks, sārtā dziļūdens garnele, Norvēģijas omārs, sarkansvītrainā jūras barbe |
Itālija, 17.–18. ĢAA |
108 349 |
EFF/MED3_OTB |
|
Horvātija, 17.-18. ĢAA |
39 257 |
EFF/MED3_OTB |
||
|
Slovēnija, 17. ĢAA |
EFF/MED3_OTB |
|||
|
Rāmja traļi (TBB) |
Parastā jūrasmēle |
Itālija, 17. ĢAA |
8 663 |
EFF/MED3_TBB |
(1) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.
(2) Tikai Horvātija, Itālija un Slovēnija.
(*1) Zvejas kuģi, kuri kuģo ar Slovēnijas karogu un izmanto OTB zvejas rīku 17. ĢAA, nepārsniedz zvejas piepūles limitu 3 000 zvejas dienas gadā.
III PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.
Uz šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (SPR/F3742C) |
|
Bulgārija |
8 032,50 |
Analītiska kvota |
|
|
Rumānija |
3 442,50 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
11 475 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
KPN |
Nepiemēro / nav vienošanās |
|
|
|
|
Akmeņplekste Psetta maxima |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C) |
|
Bulgārija |
75 |
Analītiska KPN |
|
|
Rumānija |
75 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
150 (*1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
857 |
|
|
(*1) No 2020. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.