Mainīgā lieluma nosaukums

Mainīgā lieluma apraksts

Mainīgo lielumu kategorijas (klasifikācijas) datu nosūtīšanai Komisijai (Eurostat)

Dzimums

Dzimums ir bioloģisko un fizioloģisko īpašību kombinācija, kas nosaka, vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete. Gadījumos, kad personas bioloģiskais dzimums nav zināms, informāciju var aizstāt ar informāciju no administratīviem datiem vai pašdeklarēto dzimumu (apsekojuma dati).

Vecums pilnos gados

Vecums pilnos gados ir personas vecums tās pēdējā dzimšanas dienā pirms datu vākšanas vai intervijas atsauces datuma, t. i., laika intervāls starp dzimšanas datumu un atsauces datumu, izteikts pilnos gados.

Par šo mainīgo lielumu jāsniedz šāda informācija:

Atsauces datums ir konkrēts katrai datu vākšanai (jomai), kā precizēts atbilstošajos īstenošanas tiesību aktos. Tomēr, ja valstis izmanto mājsaimniecību apsekojumu integrētu sistēmu ar noteiktu pārskata nedēļu, atsauces datums ir pārskata nedēļas pēdējā diena.

Partneri, kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā

Partneri, kas dzīvo tajā pašā privātā mājsaimniecībā, ir personas, kuras dzīvo kopā ar citu personu, kuru uzskata par partneri, pamatojoties uz viņu faktiskajiem dzīves apstākļiem privātajā mājsaimniecībā, neatkarīgi no tā, vai attiecības ar partneri ir likumīgi reģistrētas (piemēram, laulība vai reģistrētas partnerattiecības) vai de facto attiecības.

“Partneri” var definēt saskaņā ar juridisko (vīrs vai sieva, vai partneris(-e) reģistrētās partnerattiecībās) vai de facto (partneris(-e) vai kopdzīves partneris(-e)) attiecību statusu.

Mājsaimniecības tips

Mājsaimniecības tipu definē pēc privātās mājsaimniecības sastāva, kur:

Galvenās aktivitātes statuss (pašdefinēts)

Pašdefinētais galvenās aktivitātes statuss ir personas priekšstats par pašreizējo vissvarīgāko aktivitāti, aprakstot, kā viņš vai viņa lielākoties uztver sevi. Lai gan personai var piemērot vairāk nekā vienu aktivitātes statusu, ņem vērā tikai vissvarīgāko statusu atbilstoši personas pašas uztverei un atsaucoties uz pašreizējo situāciju.

Dažās valstīs nevar piemērot kategoriju “obligātais militārais dienests vai civildienests”, un šajā gadījumā to svītro.

Pilna vai nepilna laika pamatdarbs (pašdefinēts)

Mainīgais lielums apraksta nodarbinātas personas parasto laika iesaisti pamatdarbā, pamatojoties uz personas pašas (t. i., pašdefinētu) uztveri par pamatdarbā nostrādāto parasto stundu skaitu.

Mainīgais lielums nošķir pilna vai nepilna laika darbu. Terminu “darbs” izmanto, atsaucoties uz nodarbinātību. Persona, kas strādā nepilna laika darbu, parasti strādā mazāk stundu nekā salīdzināms pilna laika darba ņēmējs. Nošķīrums attiecas uz stundām, kuras persona parasti strādā pamatdarbā ilgākā pārskata periodā, un tas ir pašdefinēts, t. i., personai ir jāizlemj, vai viņa vai viņas pamatdarbs saistībā ar viņa vai viņas profesiju vai uzņēmumu ir nepilns vai pilns darba laiks.

Nodarbinātības statuss pamatdarbā

Mainīgais lielums pamatojas uz Starptautisko nodarbinātības statusu klasifikāciju (ICSE) un attiecas uz nodarbinātas personas pamatdarbu, proti:

Vietējās vienības saimnieciskā darbība attiecībā uz pamatdarbu

Mainīgais lielums nosaka vietējās vienības (uzņēmuma) saimniecisko sektoru vai darbību, kurā ir nodarbinātas personas pamatdarbs, saskaņā ar kategorijām, kas izveidotas ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE  (3) 2. red.).

Vajadzīgā detalizācijas pakāpe (1, 2 vai 3 ciparu līmenis) ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai:

Profesija pamatdarbā

Mainīgais lielums nosaka nodarbinātas personas profesiju pamatdarbā, kas klasificēta saskaņā ar kategorijām, kuras noteiktas Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas 2008. redakcijā (ISCO-08)  (4).

Vajadzīgā detalizācijas pakāpe (2 vai 4 ciparu līmenis) ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai:

Iegūtais izglītības līmenis

Personas iegūtais izglītības līmenis ir augstākais sekmīgi pabeigtais ISCED (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (2011)  (5)) līmenis. Izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu apstiprina ar kvalifikāciju, ko oficiāli atzinušas attiecīgās valsts izglītības iestādes vai kas ir atzīta par līdzvērtīgu citai formālās izglītības kvalifikācijai. Valstīs, kurās izglītības programmas, jo īpaši ISCED 1. un 2. līmeņa programmas, nebeidzas ar kvalifikācijas iegūšanu, tā vietā var izmantot kritēriju par pilnīgu dalību programmā un parasti iegūto piekļuvi augstākam izglītības līmenim. Nosakot augstāko līmeni, būtu jāņem vērā gan vispārējā, gan profesionālā izglītība.

Jēdziens “izglītības programmas sekmīga pabeigšana” parasti atbilst situācijai, kurā skolēns vai izglītojamais apmeklē kursus vai nodarbības un iegūst galīgo apliecinājuma dokumentu, kas saistīts ar formālās izglītības programmu. Šajā sakarā iegūtais izglītības līmenis atbilst augstākajam līmenim, kas sekmīgi pabeigts ISCED sadalījumā.

Iegūto izglītības līmeni definē saskaņā ar ISCED.

Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir daļa no datu avota kopas, bet attiecībā uz kurām tā sistemātiski neziņo nekādu informāciju par mainīgo lielumu (piemēram, personas, kas jaunākas par konkrētu vecumu).

Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai datu vākšanai (jomai). Attiecībā uz katru kategoriju ISCED-A kodus norāda, ja ir “viens pret vienu” attiecība starp kategorijām un kodiem. Attiecībā uz situācijām, kad ir pieejama nepilnīga informācija par piekļuvi augstākajai izglītībai vai orientāciju, tika precizētas papildu kategorijas:

Nav formālās izglītības vai zem ISCED 1

0

ISCED 1 Pamatizglītības pirmais posms

1

ISCED 2 Pamatizglītības otrais posms

2

ISCED 3 Vidējā izglītība

3

ISCED 3 Vidējā izglītība – vispārējā

34

ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – daļēji pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai

342

ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai

343

ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – pabeigts līmenis, ar tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai

344

ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – bez piekļuves augstākajai izglītībai iespējama nošķīruma

-

ISCED 3 Vidējā izglītība – profesionālā

35

ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – daļēji pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai

352

ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai

353

ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – pabeigts līmenis, ar tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai

354

ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – bez piekļuves augstākajai izglītībai iespējama nošķīruma

-

ISCED 3 Vidējā izglītība – orientācija nav zināma

-

ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – daļēji pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai

-

ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai

-

ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – pabeigts līmenis, ar tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai

-

ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – bez piekļuves augstākajai izglītībai iespējama nošķīruma

-

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība

4

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – vispārējā

44

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – profesionālā

45

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – orientācija nav zināma

-

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība

5

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – vispārējā

54

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – profesionālā

55

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – orientācija nav zināma

-

ISCED 6 Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis

6

ISCED 7 Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis

7

ISCED 8 Doktora vai līdzvērtīgs līmenis

8

Nav norādīts

Neattiecas

Dzimšanas valsts

Personas dzimšanas valsti definē kā personas mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsti personas dzimšanas laikā saskaņā ar pašreizējām valsts robežām (un nevis saskaņā ar robežām dzimšanas laikā).

Ja informācija par mātes pastāvīgo dzīvesvietu dzimšanas laikā nav pieejama, būtu jāziņo vieta, kur notika dzemdības.

Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).

Primārās valstiskās piederības valsts

Mainīgais lielums ziņo par personas primārās valstiskās piederības valsti, kas definēta kā īpaša juridiska saikne starp personu un viņas valsti, kas iegūta, piedzimstot vai naturalizējoties, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta deklarācijas, izvēles, laulības vai citā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Personu, kurai ir divas vai vairākas valstiskās piederības, klasificē tikai pēc vienas valstiskās piederības valsts, ko nosaka šādā prioritātes secībā:

Citos gadījumos (piemēram, dubulta valstiskā piederība, ja abas valstis atrodas Savienībā, bet neviena no tām nav ziņotājvalsts) persona var izvēlēties, kura valstiskās piederības valsts ir jāieraksta, vai, ja šī informācija nav pieejama, ziņotājvalsts var noteikt, kura valstiskās piederības valsts ir jāieraksta.

Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).

Kategorija “bezvalstnieks” atbilst personai, kurai nav atzītas valstiskās piederības.

Tēva dzimšanas valsts

Mainīgais lielums ziņo par personas tēva dzimšanas valsti, t. i., personas tēva mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama) viņa dzimšanas laikā, vai, ja informācijas nav, valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama), kurā piedzima personas tēvs.

Informācija par tēva dzimšanas valsti būtu jāiegūst saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti attiecībā uz mainīgo lielumu “dzimšanas valsts”.

“Tēvs” ir “dēla vai meitas” vīriešu dzimuma vecāks, miesīgais (bioloģiskais), adoptētājs vai patēvs.

Ja personai ir ne tikai miesīgais (bioloģiskais) tēvs, bet arī, piemēram, adoptētājs vai patēvs, dzimšanas valstij būtu jāattiecas uz to, kas faktiski ir audzinājis personu un rīkojies kā tēvs afektīvā un juridiskā ziņā, piemēram, vīriešu dzimuma aizbildnis.

Ja personai ir viendzimuma vecāki un abi ir sievietes, šo mainīgo lielumu var izmantot, lai ziņotu par vienas mātes dzimšanas valsti.

Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).

Mātes dzimšanas valsts

Mainīgais lielums ziņo par personas mātes dzimšanas valsti, t. i., personas mātes mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama) viņas dzimšanas laikā, vai, ja informācijas nav, valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama), kurā piedzima personas māte.

Informācija par mātes dzimšanas valsti būtu jāiegūst saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti attiecībā uz mainīgo lielumu “dzimšanas valsts”.

“Māte” ir “dēla vai meitas” sieviešu dzimuma vecāks, miesīgā (bioloģiskā), adoptētāja vai pamāte.

Ja personai ir ne tikai miesīgā (bioloģiskā) māte, bet arī, piemēram, adoptētāja vai pamāte, dzimšanas valstij būtu jāattiecas uz to, kas faktiski ir audzinājusi personu un rīkojusies kā māte afektīvā un juridiskā ziņā, piemēram, sieviešu dzimuma aizbildne.

Ja personai ir viendzimuma vecāki un abi ir vīrieši, šo mainīgo lielumu var izmantot, lai ziņotu par viena tēva dzimšanas valsti.

Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).

Dzīvesvietas valsts

Dzīvesvietas valsts ir valsts, kurā personai vai mājsaimniecībai ir pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar pašreizējām valsts robežām.

Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).

Dzīvesvietas reģions

Dzīvesvietas reģions ir dzīvesvietas valstī, kurā personai vai mājsaimniecībai ir pastāvīgā dzīvesvieta, izvietots reģions, kurš attiecībā uz dalībvalstīm definēts, pamatojoties uz statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS), kas minēta Regulas (EK) Nr. 1059/2003 3. pantā un tās I pielikumā.

Detalizācijas pakāpe (NUTS 1, 2 vai 3) ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai:

Urbanizācijas pakāpe

Mainīgais lielums ziņo par tās teritorijas urbanizācijas pakāpi, kurā personai vai mājsaimniecībai ir pastāvīgā dzīvesvieta, klasificējot vietējās administratīvās vienības (LAU) vienā no trijiem teritoriju veidiem:

Mājsaimniecības locekļu radniecības matrica

Mājsaimniecības locekļu radniecības matrica ziņo par privāto mājsaimniecību sastāvu un mājsaimniecības iekšējām attiecībām starp mājsaimniecības locekļiem. Mājsaimniecību locekļu radniecības matrica ir matricas formā, kas ietver attiecības starp atsevišķajiem mājsaimniecības locekļiem, kurā katra rinda un aile atbilst vienam mājsaimniecības loceklim un kurā attiecības starp locekļiem norāda ar standarta kategorijām šūnās, kurās attiecīgo locekļu rinda un aile krustojas, proti:

Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai:

Mājsaimniecības lielums

Mājsaimniecības lielumu definē kā privātas mājsaimniecības kopējo locekļu skaitu.

Mainīgais lielums sniedz informāciju par mājsaimniecības locekļu precīzo skaitu.

Mājsaimniecības īpašumtiesību statuss

Mainīgais lielums attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem privāta mājsaimniecība apdzīvo visu dzīvojamo vienību vai tās daļu, kur:

Kategorijas “īpašnieks ar neatmaksātu hipotēku” un “īpašnieks bez neatmaksātas hipotēkas” ir jāizmanto attiecībā uz privātām mājsaimniecībām, kurās vismaz viens minētās mājsaimniecības loceklis ir tās dzīvojamās vienības īpašnieks, kurā dzīvo mājsaimniecība, neatkarīgi no tā, vai kāds cits mājsaimniecības loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks. Persona ir īpašnieks, ja viņam vai viņai ir īpašumtiesības apliecinošs dokuments, neatkarīgi no tā, vai mājoklis ir pilnībā apmaksāts vai ne. Persona, kura atgūs īpašumtiesības, būtu jāuzskata par īpašnieku.

Kategorija “īpašnieks ar neatmaksātu hipotēku” attiecas uz situācijām, kad īpašniekam ir jāatmaksā vismaz viena neatmaksāta hipotēka vai neatmaksāti procenti par hipotēku, vai abi, kas paņemta, lai nopirktu šo dzīvojamo vienību.

Kategorija “īpašnieks bez neatmaksātas hipotēkas” attiecas uz situācijām, kad nav ne neatmaksātas hipotēkas, ne procentu, kas jāatmaksā par hipotēku. Atmaksa par hipotēku vai mājokļu aizdevumiem, vai abiem, attiecībā uz jebkuru citu dzīvojamo vienību (piemēram, otru mājokli) vai par remontiem, atjaunošanu, uzturēšanu vai jebkādiem mērķiem, kas nav saistīti ar mājokli, netiek ņemta vērā.

Kategorijas “īrnieks, īre par tirgus cenu” vai “īrnieks, īre par samazinātu cenu” ir jāizmanto mājsaimniecībām, kurās vismaz viens loceklis ir tās dzīvojamās vienības īrnieks (dzīvojamā vienība, ko īrē no īpašnieka) vai apakšīrnieks (dzīvojamā vienība, ko apakšizīrējis kāds, kurš pats ir īrnieks), kurā viņš vai viņa dzīvo, un kurās neviens mājsaimniecības loceklis nav minētās dzīvojamās vienības īpašnieks.

Kategorija “īrnieks, īre par tirgus cenu” attiecas uz mājsaimniecībām, kurās vismaz viens loceklis ir īrnieks vai apakšīrnieks, kas maksā īri par dominējošām vai tirgus cenām. Kategorija attiecas arī tad, ja īre par tirgus cenu ir samaksāta, bet tiek daļēji vai pilnībā atgūta no mājokļa pabalstiem vai citiem avotiem, tostarp valsts, labdarības vai privātiem avotiem.

Kategorija “īrnieks, īre par samazinātu cenu” attiecas uz mājsaimniecībām, kuras dzīvojamās vienībās dzīvo par samazinātu cenu, t. i., cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (bet ne bez īres maksas), un tā ietver gadījumus, kad cenas samazinājumu piešķir:

Kategorija “īrnieks, īre nav jāmaksā” attiecas uz mājsaimniecībām, kuras dzīvojamās vienībās dzīvo bez īres maksas, t. i., kurās īre netiek maksāta, un tā ietver gadījumus, kad bezmaksas īri piešķir:

Kategorija “neattiecas” aptver visas privātās mājsaimniecības, kuras nedzīvo tradicionālos mājokļos, kā definēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1201/2009.

Mājsaimniecības pašreizējie mēneša neto ienākumi

Mainīgais lielums ziņo par privātas mājsaimniecības pašreizējiem mēneša neto ienākumiem, t. i., visu mājsaimniecības locekļu individuāli vai kā kopuma saņemto ienākumu summu, ieskaitot ienākumus no darba, sociālos pabalstus un citus naudas ienākumus un atskaitot naudas pārvedumus, kas samaksāti citām mājsaimniecībām, – pēc nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksas.

Mainīgā lieluma mērķis ir sniegt informāciju par mājsaimniecības ienākumiem, kas mēnesī vidēji pieejami tēriņiem vai uzkrāšanai. Ja mājsaimniecības ienākumi katru mēnesi ievērojami atšķiras, jāsniedz novērtējums par tipiskajiem vai parastajiem mēneša neto ienākumiem, kas atspoguļo pašreizējo mājsaimniecības ienākumu situāciju. Ja mājsaimniecības mēneša ienākumi ievērojami atšķiras gada griezumā, piemēram, sezonas aktivitātes gadījumā, ir jāsniedz gada ienākumu vidējie ienākumi mēnesī.

Pašreizējie mēneša neto ienākumi ir jāsniedz kā mājsaimniecības pašreizējie kopējie neto ienākumi vai kā viena no piecām ekvivalento ienākumu grupām.

Robežvērtības starp piecām ekvivalento ienākumu grupām nosaka pēc mainīgo lielumu sadalījuma kvintilēm un definē šādi:

Ekvivalences metode ir svaru piemērošana mājsaimniecības locekļiem, lai atspoguļotu mājsaimniecības lieluma un sastāva atšķirības, proti: pirmajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem piemēro 1,0 svaru, otrajam un katram nākamajam loceklim vecumā no 14 gadiem –0,5 un katram bērnam, kas ir jaunāks par 14 gadiem, –0,3 .

Pamatdarba pastāvīgums

Mainīgais lielums nošķir, vai pamatdarba ilgums ir ierobežots (t. i., darbs vai līgums beigsies pēc iepriekš noteikta perioda) vai arī tas ir balstīts uz pastāvīgu līgumu bez noteikta termiņa. Mainīgais lielums attiecas uz nodarbinātas personas, kas strādā kā darba ņēmēja, pamatdarbu.

Terminu “darbs” izmanto, atsaucoties uz nodarbinātību. Kritērijs, kas nosaka, vai persona ir nodarbināta, ir atkarīgs no konteksta katrai mikrodatu vākšanai.

Viens darbs ir uzdevumu un pienākumu kopums, ko veic vienas saimnieciskās vienības labā. Personām var būt viens darbs vai vairāki darbi. Attiecībā uz darba ņēmējiem katru līgumu var uzskatīt par uzdevumu un pienākumu atsevišķu kopumu un līdz ar to – par atsevišķu darbu. Vairāku darbu gadījumā pamatdarbs ir darbs, kurā parasti nostrādāto stundu skaits ir lielāks, kā noteikts starptautiskajos darba laika statistikas standartos.

Darbs ar terminētu līgumu beigsies pēc iepriekš noteikta perioda (ar zināmu datumu) vai pēc perioda, kas iepriekš nav zināms, tomēr ir definēts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, kāda uzdevuma pabeigšana vai kāda darba ņēmēja, kas uz laiku tika aizstāts, prombūtnes perioda beigas.

Darbs ar līgumu, kuram nav iepriekš noteikts, kad tas beigsies, tiek uzskatīts par pastāvīgu darbu.

Tas, ko uzskata par darbu, ir līgumiska vai neoficiāla, vai mutiska vienošanās par darba tiesiskajām attiecībām un nevis gaidas, ka respondentam varētu nākties zaudēt darbu, viņa vai viņas plāns aiziet no darba, viņa vai viņas vēlme palikt darbā vai varbūtība tur palikt pastāvīgi.

Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai:

Pārraudzības pienākumi

Mainīgais lielums attiecas uz pašreizējo nodarbinātas personas, proti, darba ņēmēja, pamatdarbu, un nošķir darba ņēmējus ar pārraudzības pienākumiem un bez tiem. Tiek uzskatīts, ka personai ir pārraudzības pienākumi, ja tā oficiāli pārrauga vismaz vēl vienas personas darbu. Pienākumi attiecībā uz mācekļiem un praktikantiem nav uzskatāmi par pārraudzību un arī kvalitātes kontrole (pakalpojumu izlaides, bet ne citu personu veiktā darba pārbaude) vai konsultācijas nav uzskatāmas par pārraudzību.

Gads, kurā persona sāka strādāt pie sava pašreizējā darba devēja vai kā pašnodarbināta persona

Mainīgais lielums attiecas uz nodarbinātas personas pašreizējo pamatdarbu un ziņojumiem par gadu, kad persona sāka strādāt pie sava pašreizējā darba devēja vai kā pašnodarbināta persona savā pašreizējā uzņēmējdarbībā.

Vietējās vienības lielums attiecībā uz pamatdarbu

Mainīgais lielums attiecas uz nodarbinātas personas pamatdarbu un ziņo par to personu skaitu, kuras strādā vietējā vienībā, tostarp to personu skaitu, kuras strādā vienības atrašanās vietā, kā arī to personu skaitu, kuras strādā ārpus tās, bet organizatoriski pieder pie tās, un kuras vienība apmaksā. Tajā ietilpst arī strādājoši īpašnieki un partneri, kas regulāri strādā vienībā, un neapmaksāti ģimenē strādājošie, kā arī nepilna laika darba ņēmēji, kuri ir iekļauti algu sarakstā. Algu sarakstā ir iekļauti arī sezonas strādnieki, mācekļi, praktikanti un mājās strādājošie.

Vietējā vienība ir uzņēmums vai tā daļa, kas izvietota ģeogrāfiski noteiktā vietā.

Iepriekšējās nodarbinātības pieredzes esība

Mainīgais lielums sniedz informāciju par to, vai persona, kas nav nodarbināta, iepriekš ir bijusi nodarbināta (saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas nodarbinātības  (7) definīciju), un par to, vai iepriekšējā nodarbinātības pieredze aprobežojās vai neaprobežojās tikai ar gadījuma darba pieredzi.

Kategorija “Persona nekad nav bijusi nodarbināta” ietver personas, kurām nekad nav bijusi nekāda nodarbinātības pieredze.

Kategorija “Personai ir nodarbinātības pieredze, kas aprobežojas tikai ar gadījuma darba pieredzi” ietver personas, kurām ir bijusi nodarbinātības pieredze, un šī pieredze aprobežojas tikai ar gadījuma darbu. Šā mainīgā lieluma nolūkā darbs kā obligātajā militārajā dienestā iesauktajam nebūtu jāuzskata par nodarbinātības pieredzi.

Kategorija “Personai ir nodarbinātības pieredze, kas nav tikai gadījuma darba pieredze” ietver personas, kurām ir bijusi nodarbinātības pieredze, izņemot gadījumus, kad šī pieredze aprobežojas tikai ar gadījuma darbu.

Dalība formālajā izglītībā un apmācībā (izglītojamais vai māceklis) pārskata periodā

Mainīgais lielums mēra personas dalību formālajā izglītībā un apmācībā, nosakot, vai persona pārskata periodā (jānosaka katrai mikrodatu vākšanai) kā izglītojamais vai māceklis ir uzņemta formālās izglītības programmā.

Pašreizējā vai pēdējā formālās izglītības vai apmācības pasākuma līmenis

Mainīgais lielums mēra pēdējā formālās izglītības vai apmācības pasākuma līmeni, kurā persona piedalījās konkrētā pārskata periodā (jānosaka katrai mikrodatu vākšanai), saskaņā ar izglītības programmām paredzētajām Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (2011)  (5) (ISCED-P 2011) kategorijām.

Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai datu vākšanai (jomai). Attiecībā uz katru kategoriju ISCED-P kodus norāda, ja ir “viens pret vienu” attiecība starp kategoriju un kodu:

ISCED 0 Agrīna pirmsskolas izglītība

0

ISCED 1 Pamatizglītības pirmais posms

1

ISCED 2 Pamatizglītības otrais posms

2

ISCED 3 Vidējā izglītība

3

ISCED 3 Vidējā izglītība – vispārējā

34

ISCED 3 Vidējā izglītība – profesionālā

35

ISCED 3 Vidējā izglītība – orientācija nav zināma  (8)

-

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība

4

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – vispārējā

44

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – profesionālā

45

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – orientācija nav zināma  (8)

-

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība

5

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – vispārējā

54

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – profesionālā

55

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – orientācija nav zināma  (8)

-

ISCED 6 Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis

6

ISCED 7 Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis

7

ISCED 8 Doktora vai līdzvērtīgs līmenis

8

Nav norādīts (1)

Neattiecas (2)

Gads, kad sekmīgi pabeigts augstākais izglītības līmenis

Gads, kad sekmīgi pabeigts augstākais izglītības līmenis (izteikts ar četriem cipariem).

Mainīgais lielums attiecas uz gadu, kad sekmīgi tika pabeigts augstākais izglītības līmenis, un uz personām ar pamatizglītības pirmā posma iegūto izglītības līmeni (ISCED 1) vai augstāku līmeni.

Kategorija “neattiecas” ietver personas, kurām nav formālās izglītības vai iegūtais izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītības pirmo posmu (ISCED 1). Kategorija “neattiecas” ir arī jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir daļa no datu avota kopas, bet attiecībā uz kurām tā sistemātiski neziņo nekādu informāciju par mainīgo lielumu (piemēram, personas, kas jaunākas par konkrētu vecumu).

Augstākā sekmīgi pabeigtā izglītības līmeņa joma

Personu augstākā sekmīgi pabeigtā izglītības līmeņa joma ar ISCED 3 iegūto izglītības līmeni vai augstāku līmeni.

Augstākā sekmīgi pabeigtā izglītības līmeņa joma pamatojas uz “ISCED izglītības un apmācības jomām” (ISCED-F 2013)  (8). Joma ir plaša joma, nozare vai satura sfēra, uz kuru attiecas izglītības programma vai kvalifikācija.

Kategorija “neattiecas” ietver personas, kurām nav formālās izglītības vai iegūtais izglītības līmenis ir zemāks par ISCED 3.

Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai datu vākšanai (jomai). Attiecībā uz katru kategoriju ISCED-F kodus norāda, ja ir “viens pret vienu” attiecība starp kategoriju un kodu  (9):

Vispārīgas programmas un kvalifikācijas

00

Pamatprogrammas un pamatkvalifikācijas

001

Rakstpratība un rēķinpratība

002

Personiskās prasmes un attīstība

003

Sīkāk neprecizētas vispārīgas programmas un kvalifikācijas

(009)

Izglītība

01

Izglītība

011

Ar izglītību saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

018

Mākslas un humanitārās zinātnes

02

Mākslas

021

Humanitārās zinātnes (izņemot valodas)

022

Valodas

023

Ar mākslām un humanitārajām zinātnēm saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

028

Sīkāk neprecizētas mākslas un humanitārās zinātnes

(029)

Sociālās zinātnes, žurnālistika un informācijas zinātne

03

Sociālās un uzvedības zinātnes

031

Žurnālistika un informācijas zinātne

032

Ar sociālajām zinātnēm, žurnālistiku un informācijas zinātni saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

038

Sīkāk neprecizētas sociālās zinātnes, žurnālistika un informācijas zinātne

(039)

Uzņēmējdarbība, administrācija un tiesības

04

Uzņēmējdarbība un administrācija

041

Tiesības

042

Ar uzņēmējdarbību, administrāciju un tiesībām saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

048

Sīkāk neprecizēta uzņēmējdarbība, administrācija un tiesības

(049)

Dabaszinātnes, matemātika un statistika

05

Bioloģijas zinātnes un saistītas zinātnes

051

Vide

052

Eksaktās dabaszinātnes

053

Matemātika un statistika

054

Ar dabaszinātnēm, matemātiku un statistiku saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

058

Sīkāk neprecizētas dabaszinātnes, matemātika un statistika

(059)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

06

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

061

Ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

068

Inženierija, rūpniecība un būvniecība

07

Inženierija un inženierijas profesijas

071

Rūpniecība un pārstrāde/apstrāde

072

Arhitektūra un būvniecība

073

Ar inženieriju, rūpniecību un būvniecību saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

078

Sīkāk neprecizēta inženierija, rūpniecība un būvniecība

(079)

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārija

08

Lauksaimniecība

081

Mežsaimniecība

082

Zivsaimniecība

083

Veterinārija

084

Ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un veterināriju saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

088

Sīkāk neprecizēta lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārija

(089)

Veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi

09

Veselības aprūpe

091

Sociālie pakalpojumi

092

Ar veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

098

Sīkāk neprecizēta veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi

(099)

Pakalpojumi

10

Individuālie pakalpojumi

101

Higiēnas un arodveselības pakalpojumi

102

Drošības pakalpojumi

103

Transporta pakalpojumi

104

Ar pakalpojumiem saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas

108

Sīkāk neprecizēti pakalpojumi

(109)

Nav norādīts

Neattiecas

Uzturēšanās ilgums dzīvesvietas valstī pilnos gados

Uzturēšanās ilgums dzīvesvietas valstī pilnos gados apraksta laika intervālu, kas pagājis kopš laika, kad persona pēdējo reizi iedibināja savu pastāvīgo dzīvesvietu ziņotājvalstī, un to izsaka pilnos gados kā vienu no šīm iespējām:

Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums

Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums ir personas subjektīvs novērtējums par savu veselību kopumā (nevis par pašreizējo veselības stāvokli vai iespējamām īslaicīgām veselības problēmām), tostarp par dažādiem veselības aspektiem, t. i., fizisko un emocionālo darbību, garīgo veselību (aptverot psiholoģisko labjutību un garīga rakstura traucējumus) un biomedicīniskajām pazīmēm un simptomiem.

Ilgstoša veselības problēma

Mainīgais lielums “ilgstošas veselības problēmas” ir personas subjektīvs novērtējums par savām hroniskajām veselības problēmām, aptverot dažādus fiziskus, emocionālus, ar uzvedību saistītus un garīgus veselības, slimību un traucējumu aspektus, kā arī sāpes, sliktu veselību, ko izraisījuši nelaimes gadījumi un traumas, vai iedzimtas saslimšanas. Ilgstoša vai hroniska saslimšana ir pastāvīga, un paredzams, ka tai būs nepieciešams ilgs uzraudzības, novērošanas vai aprūpes periods. Ilgstošām slimībām vai veselības problēmām vajadzētu būt ilgušām (vai atkārtoti uzliesmojušām) vai paredzams, ka tās varētu ilgt (atkārtoties) vismaz 6 mēnešus.

Kategorija “jā” attiecas uz vienu vai vairākām ilgstošām vai hroniskām veselības problēmām, un “nē” nozīmē, ka nav nekādas ilgstošas vai hroniskas veselības problēmas, kā to uzskata respondents.

Darbību ierobežojumi veselības problēmu dēļ

Mainīgais lielums mēra ilgstoša (vismaz 6 mēnešu) ierobežojuma vai ierobežojumu individuālo pašnovērtēto līmeni veselības problēmas vai problēmu dēļ (fiziskas, garīgas vai emocionālas, tostarp traucējumi vai ierobežojumi vecuma dēļ) saistībā ar dalību darbībās, ko persona citādi parasti uzsāktu vai veiktu.

Darbību definē kā uzdevumu vai pasākumu, ko veic persona. Darbības ierobežojumus definē kā personas grūtības veikt kādu darbību, kas novērtētas pēc vispārpieņemta kopas standarta, attiecībā pret kultūras un sociālajām vēlmēm saistībā ar darbībām, ko cilvēki parasti veic, aptverot visu darba vai skolas, mājas un brīvā laika pasākumu spektru.

Personām, kuru saslimšanas atkārtojas vai ir svārstīgas, būtu jāatsaucas uz visbiežāk sastopamo situāciju, kas ietekmē viņu parastās darbības:

Izmantotais intervijas veids

Mainīgais lielums ziņo par metodi, kas izmantota, lai savāktu informāciju no respondenta. Ja datu vākšanai no respondenta tiek izmantoti vairāki veidi, mainīgais lielums ziņo par pārsvarā izmantoto veidu.

PAPI, CAPI un CATI gadījumā piedalās intervētājs. CAWI gadījumā respondents pats veic aizpildīšanu un ievēro tīmekļa vietnē sniegtos norādījumus.

Kategoriju “cits” piemēro, ja pārējās kategorijas neietver izmantoto intervēšanas veidu, piemēram, pašaizpildīta intervija ar papīra anketu (PASI) vai tīmeklī nebalstīta datorizēta pašaizpildīta intervija (CASI).

Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir datu avota kopas daļa, attiecībā uz kurām netiek sistemātiski ziņota informācija par šo mainīgo lielumu, piemēram, gadījumā, ja personas ir jaunākas par konkrētu vecumu, kā arī ja visa informācija ir iegūta no reģistriem (t. i., administratīviem datiem) vai imputēta, vai abi, un intervija nav notikusi.

Piedalīšanās veids apsekojumā

Mainīgais lielums ziņo par to, vai pieprasīto informāciju sniedzis izraudzītais respondents vai cita persona (aizstājējs respondents).

Izraudzītais respondents ir persona, kas ir norādīta noteikumos par katru mikrodatu vākšanu un kurai ir lūgts sniegt informāciju.

“Tieša piedalīšanās” attiecas uz situāciju, kad izraudzītais respondents pats sniedz pieprasīto informāciju. Tieša piedalīšanās ietver arī gadījumus, kad izraudzītais respondents ir sniedzis pieprasīto informāciju ar citas personas palīdzību (piemēram, tulkojumu, fizisku palīdzību) un ir apstiprinājis sniegtās atbildes.

“Netieša piedalīšanās” attiecas uz situāciju, kad informāciju, kas ir pieprasīta izraudzītajam respondentam, ir sniegusi trešā persona (t. i., aizstājējs respondents), un to nav apstiprinājis izraudzītais respondents.

Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir datu avota kopas daļa, attiecībā uz kurām netiek sistemātiski ziņota informācija par šo mainīgo lielumu, kā arī gadījumā, ja visa informācija ir iegūta no reģistriem (t. i., administratīviem datiem) vai imputēta, vai abi, un intervija nav notikusi.

Strata

Primārā strata atbilst katrai novērojamai vienībai (atsevišķai personai vai mājsaimniecībai), ja mērķkopa (vai tās daļa) ir stratificēta izlases plānojuma pirmajā posmā, nodrošinot identifikācijas kodus dažādajām stratām (stratas identifikators). Kopas stratifikācija nozīmē to sadalīt apakškopās, kas nepārklājas un kuras sauc par stratām. Pēc tam katrā stratā izvēlas neatkarīgas izlases.

Reģistrētā informācija vienmēr attiecas uz situāciju attiecīgās statistikas vienības (atsevišķas personas vai mājsaimniecības) izvēles laikā.

Kategorija “stratas identifikators” norāda tās stratas identifikācijas kodu, pie kuras pieder katra novērojamā vienība (persona vai mājsaimniecība). Stratas identifikācijas kodi ir jāizmanto gadījumā, ja mērķkopa ir stratificēta vai ir ņemtas vērā ļoti reprezentatīvas primārās atlases vienības (PSU).

Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto gadījumā, ja mērķkopa nav stratificēta izlases veidošanas procesa pirmajā posmā (t. i., ja izlase ir iegūta, izmantojot vienkāršu gadījumatlasi vai klasteratlasi) un nav ņemtas vērā ļoti reprezentatīvas PSU.

Primārā atlases vienība (PSU)

Mainīgais lielums ziņo par primāro atlases vienību (PSU), kas atbilst katrai novērojamai vienībai (atsevišķai personai vai mājsaimniecībai), ja mērķkopa ir sadalīta klasteros, nodrošinot identifikācijas kodus klasteriem vai PSU.

Kopu sadala klasteros (t. i., apakškopās, kas nepārklājas) gadījumā, ja tieša elementu atlase ir neiespējama (sakarā ar to, ka nav izlases rāmja) vai arī tās īstenošana ir pārāk dārga (kopa ir plaši izdalīta ģeogrāfiskā ziņā). Pēc tam izlases veidošanas procesa pirmajā posmā izvēlas klasteru izlasi (PSU).

Reģistrētā informācija vienmēr attiecas uz situāciju attiecīgās vienības (personas vai mājsaimniecības) izvēles laikā.

Kategorija “primārās atlases vienības identifikators” norāda PSU identifikācijas kodu (starp izvēlētajām PSU), pie kā pieder katra novērojamā vienība (persona vai mājsaimniecība), ja izlases veidošanas pirmajā posmā mērķkopa ir sadalīta klasteros.

Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, ja izlases veidošanas procesa pirmajā posmā mērķkopa nav sadalīta klasteros, t. i., ja izlase ir iegūta, izmantojot vienkāršu gadījumatlasi vai stratificētu gadījumatlasi).