18.12.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2160
(2019. gada 27. novembris),
ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 129. pants paredz preferenciāla režīma piemērošanu segtajām obligācijām, nosakot dažus nosacījumus. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2162 (5) ir precizēti segto obligāciju pamatelementi un paredzēta vispārēja segto obligāciju definīcija. |
(2) |
Komisija 2013. gada 20. decembrī lūdza Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (“EBI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (6), sniegt atzinumu par Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstīto segto obligāciju riska pakāpju atbilstīgumu. Saskaņā ar EBI 2014. gada 1. jūlija atzinumu Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteiktais riska pakāpju regulējums principā ir atbilstīgs prudenciālais režīms. Tomēr EBI ieteica turpināt apsvērt iespēju papildināt preferenciāla riska pakāpju režīma atbilstības prasības, lai tās aptvertu vismaz likviditātes riska mazināšanas un virsnodrošināšanas jomu, kompetento iestāžu lomu un pastāvošo prasību attiecībā uz informācijas atklāšanu ieguldītājiem turpmāku pilnveidošanu. |
(3) |
Ņemot vērā EBI atzinumu, ir atbilstīgi pieņemt papildu prasības attiecībā uz segtajām obligācijām, tādējādi palielinot to segto obligāciju kvalitāti, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 labvēlīgā kapitāla režīma piemērošanai. |
(4) |
Kompetentās iestādes var daļēji nepiemērot prasību, ka riska darījumiem ar kredītiestādēm seguma portfelī jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, un atļaut, ka riska darījumi līdz pat 10 % apmērā no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības tā vietā atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei. Tomēr šādu daļēju atbrīvojumu piemēro tikai pēc iepriekšējas apspriešanās ar EBI un tikai tad, ja var tikt dokumentētas būtiskas iespējamas koncentrācijas problēmas, kas attiecīgajās dalībvalstīs rodas kredītkvalitātes 1. pakāpes piemērošanas rezultātā. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu – gan eurozonā, gan ārpus tās – ir kļuvis arvien grūtāk ievērot ārējo kredītvērtēšanas institūciju publiskotās prasības, kas paredz, ka riska darījumiem ir jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, šāda daļēja atbrīvojuma piemērošanu par nepieciešamu atzina tās dalībvalstis, kurās atrodas lielākie segto obligāciju tirgi. Lai vienkāršotu riska darījumu ar kredītiestādēm izmantošanu kā segtu obligāciju nodrošinājumu un lai risinātu ar koncentrāciju saistītās potenciālās problēmas, ir nepieciešams grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013, paredzot noteikumu, ka kredītkvalitātes 2. pakāpei atbilstošus riska darījumus ar kredītiestādēm ir atļauts veikt apmērā, kas nepārsniedz 10 % no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības, bez nepieciešamības apspriesties ar EBI. Gadījumos, kad būtu pārāk grūti nodrošināt atbilstību kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, atsevišķās dalībvalstīs attiecībā uz īstermiņa noguldījumiem un atvasinātajiem instrumentiem būtu jāatļauj izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi. Kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas atbilstīgi Direktīvai (ES) 2019/2162, būtu jāspēj pēc apspriešanās ar EBI atļaut izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, lai risinātu iespējamās koncentrācijas problēmas. |
(5) |
Aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumus, ir atbilstīgi aktīvi, kurus var izmantot kā segtu obligāciju nodrošinājumu līdz pat 10 % apmērā no emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības (“10 % robežvērtība”). Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 496. pants ļauj kompetentajām iestādēm nepiemērot šo 10 % robežvērtību. Turklāt tās pašas regulas 503. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pārskata minētās atkāpes – kas ļauj kompetentajām iestādēm nepiemērot 10 % robežvērtību – atbilstību. Komisija 2013. gada 22. decembrī lūdza EBI sniegt atzinumu par šo jautājumu. Savā atzinumā EBI norādīja, ka prioritāro ieguldījumu apliecību, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumus, izmantošana par nodrošinājumu radītu prudenciāla rakstura bažas, jo ar vērtspapīrošanas apliecībām nodrošinātai segtu obligāciju programmai ir divkārša slāņa struktūra un līdz ar to tā izraisītu nepietiekamu pārredzamību attiecībā uz seguma portfeļa kredītkvalitāti. Tādēļ EBI ieteica pēc 2017. gada 31. decembra atcelt minētās regulas 496. pantā paredzēto atkāpi no 10 % robežvērtības attiecībā uz prioritārām apliecībām. |
(6) |
Tikai nelielā skaitā valstu segto obligāciju regulējumā atļauta ar mājokļa vai komerciālo nekustamo īpašumu hipotēku nodrošinātu vērtspapīru iekļaušana seguma portfelī. Šādu struktūru izmantošana kļūst aizvien retāka, un tiek uzskatīts, ka tā nevajadzīgi palielina segto obligāciju programmu sarežģītību. Līdz ar to būtu pilnībā jāatsakās izmantot šādas struktūras kā atbilstīgus aktīvus. |
(7) |
Kā atbilstīgs nodrošinājums ir tikušas izmantotas arī segtās obligācijas, kas emitētas grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūrās, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām. Grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūras nerada papildu risku no prudenciālā viedokļa, jo tās nerada tādas pašas sarežģītības problēmas kā tādu aizdevumu izmantošana, kuri nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, ko emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas struktūras, kuras vērtspapīro mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumus. EBI uzskata, ka segtu obligāciju nodrošināšana ar grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūrām būtu jāatļauj bez ierobežojumiem, kas attiecas uz emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju apmēru. Tāpēc būtu jāatceļ prasība piemērot 15 % vai 10 % limitu attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūrās. Minētās grupas iekšējā portfeļa segto obligāciju struktūras reglamentē Direktīva (ES) 2019/2162. |
(8) |
Lai segtās obligācijas atbilstu preferenciāla režīma piemērošanas kritērijiem, minētajām obligācijām piemēro principus segto obligāciju nodrošinoša nekustamā īpašuma vērtēšanai. Atbilstības prasības aktīviem, kurus izmanto kā nodrošinājumu segtām obligācijām, attiecas uz vispārējām kvalitātes iezīmēm, kas nodrošina seguma portfeļa noturīgumu, un tādēļ tās būtu jānosaka Direktīvā (ES) 2019/2162. Attiecīgi minētajā direktīvā būtu jānosaka vērtēšanas metodika, un regulatīvie tehniskie standarti par hipotekāra aizdevuma vērtības novērtēšanu nebūtu jāpiemēro segto obligāciju atbilstības kritērijiem. |
(9) |
Limiti attiecībā uz aizdevuma un nodrošinājuma (ķīlas) vērtības attiecību (ANVA limiti) ir nepieciešami, lai nodrošinātu segto obligāciju kredītkvalitāti. Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkts nosaka ANVA limitus hipotēkām un jūras ķīlām kuģiem, bet neprecizē, kā minētie limiti būtu jāpiemēro. Tas varētu radīt nenoteiktību. ANVA limiti būtu jāpiemēro kā elastīgi seguma limiti. Tas nozīmē to, ka, lai gan nepastāv limiti attiecībā uz pamatā esoša aizdevuma apmēru, šādu aizdevumu var izmantot par nodrošinājumu tikai attiecībā uz aktīviem noteikto ANVA limitu ietvaros. ANVA limiti nosaka aizdevuma procentuālo daļu, kas tiek ņemta vērā saistībām piemērojamā seguma prasībā. Tādēļ ir atbilstīgi precizēt, ka ANVA limiti nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek ņemta vērā segtās obligācijas segumā. |
(10) |
Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ANVA limitiem vajadzētu būt piemērojamiem visā laikposmā līdz aizdevuma termiņa beigām. Pašreizējos ANVA limitus nevajadzētu mainīt, bet vajadzētu saglabāt kā limitu 80 % apmērā no mājokļa īpašuma vērtības attiecībā uz mājokļa kredītiem, 60 % apmērā no komerciālā nekustamā īpašuma vērtības attiecībā uz komerciāliem aizdevumiem ar iespēju paaugstināt līdz 70 % no minētās vērtības un 60 % apmērā kuģiem. Ar komerciālo nekustamo īpašumu atbilstoši vispārējai izpratnei par šāda veida īpašumu būtu jāsaprot ar mājokli nesaistīts nekustamais īpašums, tostarp gadījumos, kad tas ir bezpeļņas organizāciju turējumā. |
(11) |
Lai turpmāk uzlabotu to segto obligāciju kvalitāti, kurām piemēro preferenciālo režīmu, šādam preferenciālajam režīmam būtu jāpiemēro virsnodrošināšanas minimālais līmenis, proti, nodrošinājuma līmenis, kas pārsniedz Direktīvā (ES) 2019/2162 noteiktās seguma prasības. Šāda prasība mazinātu nozīmīgākos riskus, kas rodas emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā. Dalībvalstu lēmumam savā teritorijā izvietotu kredītiestāžu emitētām segtām obligācijām piemērot augstāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni nebūtu jāliedz kredītiestādēm ieguldīt citās segtās obligācijās ar zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni, kas atbilst šai regulai, un gūt labumu no tās noteikumiem. |
(12) |
Kredītiestādēm, kas iegulda segtās obligācijās, vismaz reizi pusgadā ir jāsaņem noteikta informācija par minētajām segtajām obligācijām. Pārredzamības prasības ir neatņemama daļa no segtajām obligācijām, un tās nodrošina vienotu informācijas atklāšanas līmeni, ļauj ieguldītājiem veikt nepieciešamo riska izvērtēšanu un palielina salīdzināmību, pārredzamību un tirgus stabilitāti. Tādēļ ir atbilstīgi nodrošināt, ka pārredzamības prasības attiecas uz visām segtajām obligācijām, minētās prasības nosakot Direktīvā (ES) 2019/2162 kā segto obligāciju vispārīgu strukturālu iezīmi. Attiecīgi šādas prasības būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 575/2013. |
(13) |
Segtās obligācijas ir ilgtermiņa finansēšanas instruments, un tāpēc tās emitē ar vairākus gadus ilgu atmaksas grafiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka šī regula neskar segtas obligācijas, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra vai pirms 2022. gada 8. jūlija. Lai sasniegtu šo mērķi, pirms 2007. gada 31. decembra emitētas segtās obligācijas arī turpmāk būtu jāatbrīvo no prasībām, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas attiecībā uz atbilstīgiem aktīviem, virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem. Turklāt citas segtās obligācijas, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 575/2013 un kas emitētas pirms 2022. gada 8. jūlija, būtu jāatbrīvo no prasībām attiecībā uz virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem, un tās līdz to beigu termiņam būtu jāuzskata par atbilstīgām minētajā regulā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem. |
(14) |
Šī regula būtu jāpiemēro kopā ar valstu noteikumiem, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2019/2162. Lai nodrošinātu to, ka konsekventi tiek piemērots jaunais regulējums, kas nosaka segto obligāciju emisijas strukturālās iezīmes un grozītās prasības attiecībā uz preferenciālu režīmu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai tā sakristu ar dienu, no kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro valstu noteikumi, ar kuriem transponē minēto direktīvu. |
(15) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1.Pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013
Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:
1) |
regulas 129. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
regulas 425. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Iestādes sniedz pārskatus par savām ienākošajām likviditātes plūsmām. Ienākošās likviditātes plūsmas nepārsniedz 75 % no izejošajām likviditātes plūsmām. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem tās ienākošās likviditātes plūsmas no noguldījumiem citā finanšu iestādē, kuras atbilst šīs regulas 113. panta 6. vai 7. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās likviditātes plūsmas, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekāro kreditēšanu, kuru finansē ar obligācijām, kas atbilst šīs regulas 129. panta 4., 5. vai 6. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai ar segtajām obligācijām, kā tās definētas Direktīvas (ES) 2019/2162 2. pantā. Iestādes var izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko finanšu iestādes ir piešķīrušas kā starpnieki. Saņemot iepriekšēju atļauju no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par individuālo uzraudzību, finanšu iestāde var pilnībā vai daļēji izslēgt no minētā limita aprēķiniem ienākošās plūsmas, ja likviditātes sniedzējs ir finanšu iestādes mātesiestāde vai meitasiestāde, finanšu iestādes ieguldījumu brokeru mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tās pašas mātesiestādes vai ieguldījumu brokeru mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums vai ir saistīts ar attiecīgo finanšu iestādi, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā.”; |
4) |
regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:
|
6) |
regulas 496. pantu svītro; |
7) |
regulas III pielikuma 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
2. Pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 8. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2019. gada 27. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
D. M. SASSOLI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
T. TUPPURAINEN
(1) OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.
(2) OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 8. novembra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša xx. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).